Erīda

Erīda ir objekts, kurš burtiski gāza Plutonu no planētas statusa. 136199 Eris jeb Erīda ir masīvākā un otra lielākā pundurplanēta Saules sistēmā, uz kuras viens gads ilgst 558 Zemes gadus.

Pirmo reizi auksto un tālo pasauli nofotografēja 2003.gadā ar 1,2 m lielo Palomāras observatorijas teleskopu. Sākotnēji pundurplanēta attēlos netika pamanīta. Atradums tika apstiprināts tikai 2005.gada janvārī, kad Palomāras attēli tika caurskatīti atkārtoti. Tobrīd šis objekts oficiāli tika dēvēts par 2003 UB313, bet atklājēju komanda to neformāli sauca par Ksenu – sievieti karotāju tāda paša nosaukuma TV seriālā. Pētījumos iegūtie dati liecināja, ka objekts ir vēl lielāks nekā Plutons, un tika piedāvāts tam piešķirt Saules sistēmas desmitās planētas statusu.

Erīda nosaukta sengrieķu mitoloģijā atainotās strīdu un haosa dievietes vārdā un lieliski ilustrē situāciju, ar kādu saskārās astronomi visā pasaulē, kad daļa prasīja pārskatīt planētas kritērijus un pasludināt Erīdu un arī Plutonu par pundurplanētām, bet daļa uzstāja, ka Plutonam un iespējams arī Erīdai jāsaglabā planētas statuss.

Erīdas diametrs ir aptuveni 2300 km, līdz ar to tā ir nedaudz mazāka kā Plutons. Tomēr tā ir aptuveni par 27% masīvāka nekā Plutons. 

Erīdas orbīta ir novietota 44^○ slīpumā attiecībā pret ekliptikas plakni, kurā riņķo Saules sistēmas planētas. Orbītas forma ir izstiepta elipse. Tuvākajā punktā Erīda atrodas 38 astronomisko vienību (5,8 miljardi km) attālumā, bet tālākajā – 98 astronomisko vienību (14,6 miljardi km) attālumā no Saules. Pēdējo reizi vistuvāk Saulei jeb perihēlijā pundurplanēta atradās 1698.gadā, bet vistālāko orbītas punktu sasniedza 1977.gadā. Šobrīd Erīda un tās pavadonis ir vieni no vistālākajiem zināmajiem Saules sistēmas objektiem.

Viena diena uz Erīdas ilgst aptuveni 25 Zemes stundas.

Pundurplanētas virsmai ir ļoti augsta atstarošanas spēja jeb albedo – 0,96, kas tiek saistīta ar sarmu, kas veidojas uz Erīdas virsmas laikā, kad tā attālinas no Saules un retināto atmosfēru veidojošās gāzes kondensējas un izkrīt uz virsmas. Temperatūra uz virsmas svārstās no -217^○C perihēlijā līdz -243^○C orbītas tālākajā punktā.

Visticamāk, ka Erīdas iekšējā uzbūve līdzinās Plutona struktūrai – masīvs cieto iežu kodols, ko ieskauj ūdens ledus mantija vairāku desmitu vai simtu kilometru biezumā. Iespējams, ka arī uz šīs pundurplanētas daļa no ūdens tuvāk kodolam atrodas šķidrā stāvoklī.

Erīdai ir viens pavadonis – Disnomija, kas sengrieķu mitoloģijā ir Erīdas meita un simbolizē nelikumību. Tās diametrs ir aptuveni 700 km.

Lidojums līdz Erīdai, izmantojot Jupitera gravitācijas manevru, gluži kā Voyager un New Horiozns misiju gadījumā, ilgtu aptuveni 25 gadus.