This web page is created within BALTICS project funded from the European Union’s Horizon2020 Research and Innovation Programme under grant agreement No.692257.
Urāna pavadoņi
Urāna pavadoņi
Urānam ir 27 pavadoņi, kuru nosaukumi nav atrodami seno romiešu un grieķu mitoloģijā, bet Viljama Šekspīra un Aleksandra Poupa literārajos darbos.
Lielākie Urāna pavadoņi ir Oberons un Titānija. Tos 1787.gadā atklāja Viljams Heršels. Nākamos – Ariēlu un Umbrielu – atklāja Viljams Lasels. Gandrīz gadsimtu vēlāk, 1948.gadā Žerārs Koipers atklāja Mirandu.
Tad nāca Voyager 2 ēra. NASA automatizētais kosmosa kuģis viesojās Urāna sistēmā 1986.gadā un zināmo pavadoņu skaits trīskāršojās. Voyager 2 attēlos zinātnieki pamanīja 10 pavadoņus – Džuljetu, Paku, Kordēliju, Ofēliju, Bjanku, Dezdemoni, Porciju, Rozalindu, Kresīdu un Belindu.
Atlikušos pavadoņus, kuru diametrs nepārsniedz 20 kilometrus, astronomi ir atklājuši, izmantojot gan Habla kosmisko teleskopu, gan lielos, modernos teleskopus uz Zemes.
Urāna pavadoņi tiek iedalīti iekšējos pavadoņos, lielajos un neregulārajos. Iekšējie Urāna pavadoņi ir 13 un tie sastāv no ledus un cietajiem iežiem. Pieci lielie pavadoņi ir apaļi objekti, kas riņķo ap Urānu tā ekvatoriālajā plaknē. Neregulārie pavadoņi, kuri ir vismaz deviņi, riņķo tālāk par Oberona orbītu un nav tik labi izpētīti, bet visticamāk ir Urāna gravitācijas noķertie asteroīdi. To orbītas ir elipsveida un ir novietotas slīpi attiecībā pret plakni, kurā riņķo pieci lielie pavadoņi.
Titānija ir lielākais Urāna pavadonis un astotais lielākais pavadonis Saules sistēmā. Tās diametrs ir aptuveni 1500 km. Vienu orbītu, kura atrodas aptuveni 400 000 km attālumā no Urāna, pavadonis veic 8,7 Zemes dienu laikā.
Miranda ir mazākais no pieciem lielajiem Urāna pavadoņiem un riņķo vistuvāk planētai. Tās diametrs ir 470 km. Miranda atrodas nieka 130 000 km attālumā no Urāna un apriņķo to 1,4 Zemes dienu laikā. Pavadoņa virsmu klāj milzu kanjoni un klinšu terases. Tur atrodas arī visaugstākā klints Saules sistēmā – Verona Rupes, kuras augstums ir 20 km.
Ariēls ir spožākais no Urāna pavadoņiem. Iespējams, ka tam ir visjaunākā virsma. Uz Ariēla ir maz lielu krāteru un ļoti daudz mazu, kas liek domāt, ka ģeoloģiski nesenā pagātnē pavadonis ir piedzīvojis “bombardēšanu”, kuras rezultātā ir iznīcināti senākie, lielie krāteri.
Umbriels ir tumšākais no pieciem lielajiem pavadoņiem. Uz tā atrodami daudzi veci un lieli krāteri, bet interesantākais veidojums ir gaišais gredzens vienā pavadoņa pusē.
Oberons ir vistālāk no Urāna riņķojošais lielais pavadonis. Arī tā virsma ir sena, krāta ar krāteriem, kuru pamatnē ir redzams tumšs, līdz šim neizpētīts tumšs materiāls.
Līdzīgi kā Saturna gredzeniem, arī niecīgajiem Urāna gredzeniem ir nepieciešami ganu pavadoņi. Šo uzdevumu pilda Kordēlija un Ofēlija. Starp šiem diviem pavadoņiem un Mirandu atrodas vismaz astoņi mazi pavadoņi. Tas ir pagaidām neatbildēts jautājums, kā tie nav sadūrušies savā starpā.
Zinātnieki uzskata, ka ap Urānu noteikti riņķo vēl līdz šim neatklāti pavadoņi, kuri ir pārāk mazi, lai tos pamanītu ar teleskopiem no Zemes.
E-pasts: virac@venta.lv
Tālrunis: +37163629656
Ekskursijas: +37129230818
Inženieru iela 101, Ventspils, LV-3601
