Konferenci organizēja Ilija Valsts universitāte Tbilisi, Gruzijā. Tajā piedalījās pētnieki no Gruzijas, Itālijas, Dānijas, Austrijas, Vācijas, Armēnijas, ASV u.c. valstīm.

S. Sviķe konferences plakātu prezentāciju sekcijā sniedza ieskatu, kā tulkojošās botānikas terminu vārdnīcas šķirkļa vārdu atlasē izmantoti resursi, tostarp projektā “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai”, proj. Nr. lzp-2020/1-0179 (projekts IMDS), izstrādātā datubāze (Bioloeksipēdija.lv), kas tiks publicēta 2023. gada nogalē. Pētījumā izstrādāts speciālās leksikas atlases modelis maza apjoma nozares terminu vārdnīcai, īpaši analizējot t.s. ārējo (šķirkļa vārdu) un iekšējo (informācijas) atlasi.

Leksikogrāfija arī 21. gadsimtā ir plaša un aktuāla pētījumu tēma, kad šī lietišķās valodniecības nozare pēc vārdnīcu izstrādes ar papīra kartīšu rakstīšanas metodi un valodas korpusu izmantošanu vārdnīcu izstrādē piedzīvo nu jau trešo pārmaiņu vilni –  mākslīgā intelekta (MI) risinājumus.



Aktuāli pētījumi leksikogrāfijā notiek MI risinājumu izmantošanā vārdnīcas makrostruktūras un mikrostruktūras izstrādē. Pieredzējušais dāņu leksikogrāfs Larss Traps-Jensens (Lars Trap-Jensen) savu plenārreferāta kopsavilkumu bija sagatavojis, izmantojot “ChatGPT”, turklāt šis kopsavilkums bez nopietniem labojumiem tika atzīts par labu esam. Lai gan nopietnu leksikogrāfijas darbu sagatavošanā pilnībā bez leksikogrāfa iesaistes vēl nevar iztikt, tomēr plenārreferātā tika atzīts, ka MI risinājumi būtiski atvieglo dažādu laika un darba ietilpīgu vārdnīcas sagatavju un paraugu izstrādi. Konferencē tika analizēti arī MI risinājumu trūkumi; citu starpā tika uzsvērts – lai gan šiem risinājumiem ir pieejams milzīgs datu apjoms, tomēr tie nespēj šķirot datus pēc to satura kvalitātes, kā arī tie nenodrošina rezultātu uzticamību un atkārtojamību, kas ir zinātnisku pētījumu pamatā. Izmantojot “ChatGPT”, nav iespējas atgriezties pie programmas iepriekš piedāvātā rezultāta kā tas būtu iespējams, izmantojot nopietnus leksikogrāfiskos resursus. Diskusijas noslēgumā tika secināts, ka “ChatGPT” izmantošana nenozīmē leksikogrāfijas nozares beigas, bet visi jaunie risinājumi ir palīgs, ja vien leksikogrāfs prot tos meistarīgi izmantot.

Insbrukas Universitātes profesors Piuss ten Hakens (Pius ten Hacken) plenārreferātā analizēja leksikona izstrādes un lēmumu pieņemšanas teorijas, kas izmantojamas vārdnīcu izstrādē, bet Ilija Valsts universitātes profesore, vairāku vārdnīcu autore un konferences organizatoriskās komitejas priekšsēdētāja Tinatina Margalitadze (Tinatin Margalitadze) plenārreferātā sniedza plašu pārskatu par Gruzijas leksikogrāfijas tradīcijām un mūsdienu risinājumiem. Austrijā terminoloģijas darbs lielā mērā ir komercuzņēmumu darba kārtībā, savukārt Gruzijas leksikogrāfijā terminoloģijas jautājumu risināšana ir akadēmiskās vides pārstāvju uzdevums.

Konferencē tika diskutēts par zemajām vārdnīcu lietošanas prasmēm skolu jauniešu un dažkārt arī augstskolu studentu vidū. Tā iemesls nereti ir paši valodu un speciālo priekšmetu pedagogi, kuri nejūtas droši, lai mācītu darbu ar vārdnīcām. Vārdnīcas joprojām ir uzticams un būtisks resurss mācībās un studijās. Pedagogu nedrošuma iemesls ir neapgūta vārdnīcu didaktika, jo šāds kurss netiek piedāvāts. Gruzijā notiek nopietns darbs, lai vārdnīcu lietošanas prasmes tiktu apgūtas jau pamatskolā un tādējādi izkoptu leksikogrāfijas kultūru valstī. Ungārijā un Slovākijā situācija vārdnīcu didaktikā ir līdzīga. Domājams, ka arī Latvijā būtu jāraugās šajā virzienā un jāpārņem labā prakse – īstenot šādas nodarbības pedagogiem, studentiem un skolu jauniešiem. Konferences diskusijās tika secināts, ka jāizglīto gan leksikogrāfijas resursu izstrādātāji, gan šo resursu lietotāji, lai abas grupas informētu par riskiem un iespējām.

Raugoties nākotnes prognozē, konferencē tika uzsvērts, ka leksikogrāfijas pētniecības priekšmets varētu mainīties, bet zināšanas leksikogrāfijā būs vajadzīgas vienmēr, jo tās sniegs priekšrocības jau esošo resursu efektīvā izmantošanā un izpratnē par turpmāk izstrādājamiem resursiem. Konferencē tika atzīts, ka vienkāršāk ir ieviest leksikogrāfijas kursu kā nozīmīgu un būtisku daļu valodu apguves programmās, nekā leksikogrāfiem mēģināt rast risinājumus lietotājiem, kas nekad neko nav dzirdējuši par vārdnīcu struktūru. Konferencē tika atzīts, ka vārdnīcai jābūt nozīmīgam priekšmetam un rīkam ikvienā kultūrā, lai saglabātu katras valodas leksisko bagātību.

Pētniecība notiek vārdnīcu modeļu iekļaušanā tiešsaistes valodu apguves resursos, kur vārdi rakstveida tekstos ir lemmatizēti un sasaistīti ar resursa vārdnīcas daļu. Šādi risinājumi ir ļoti ērti lietotājiem. Tomēr polisēmija un specifiskas nozīmes vārdi joprojām ir liela problēma šādās sistēmās, kam arvien tiek meklēti risinājumi.

Vairāki referāti bija veltīti terminoloģijas jautājumu problemātikai, piedāvājot interesantus risinājumus, piemēram, terminu datu banku integrēšana mašīntulkošanas sistēmās, dažādu terminu pārvaldības sistēmu izmantošana tulkošanas procesā. Vairāki pētnieki pievērsušies saplūdeņu, barbarismu un neoloģismu pētniecības jautājumiem.

Konferences programma: https://lexicography21.iliauni.edu.ge/en/program/   Kopsavilkumu krājums: https://lexicography21.iliauni.edu.ge/en/book-of-abstracts/

Konferences rakstu krājuma izdošana paredzēta 2024. gada nogalē.

Dalība konferencē finansēta no projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai”, proj. Nr. lzp-2020/1-0179 līdzekļiem.