virac

BAASP 2025

Mon, 28 Jul 2025 01:44:09 GMT

BAASP 2025

Aicinām piedalīties 9. starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Baltijas lietišķā astroinformātika un kosmisko datu apstrāde” (BAASP), kas notiks 2025. gada 12.–13. novembrī un kuru organizē Ventspils Augstskolas Inženierpētniecības institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs”.

Konference notiks klātienē.

Dalības maksa ir 100 €.

BAASP 2025 pievērsīsies gan fundamentālajiem, gan lietišķajiem pētījumiem šādās galvenajās tēmās:

Astrofizika un radioastronomija
Zemei tuvā kosmosa izpēte
Kosmosa tehnoloģijas

Conference working language - English.

Vairāk informācija :

https://www.venta.lv/baasp2025

e-pasts: baasp2025@venta.l v

Astronomijas skola piedāvā lekciju "Molekulāro miglāju mīklas", ko vadīs VSRC zinātniskais asistents K. Veitners

Wed, 21 Feb 2024 13:26:02 GMT

"Astronomijas skola" aicina piedalīties bezmaksas lekcijā!

Lekcijā iespējams piedalīties gan klātienē (124. telpā), gan attālināti.

Norises laiks: piektdiena 23. februāris, plkst. 16.00

Tiešraides saite: https://teams.microsoft.com/l/meetup-join/19%3akelUiXxGR1DZ_0ssE_i28G_L6lz2w4-OmJIBBg2kdcM1%40thread.tacv2/1708438873832?context=%7b%22Tid%22%3a%22dbeb8cec-ac9e-468d-86d2-8129ae77c071%22%2c%22Oid%22%3a%2239fa1624-c56c-4cfb-b238-a7ee7c3d4b03%22%7d

Tēma: Molekulāro miglāju mīklas.

Vada: Kristaps Veitners, VSRC zinātniskais asistents.

"Kā rodas zvaigznes? Kas notiek īsi pirms zvaigznes veidošanās? Tumšie molekulārie miglāji ir necaurredzami, taču tajos notiekošie procesi var sniegt vērtīgu informāciju par mūsu saules sistēmu un dzīvības rašanos."

Organizē: Liepājas Raiņa 6. vidusskola.

VSRC Zinātniskā projekta seminārs ar viespētnieka Rosa Burna uzstāšanos

Tue, 09 Jan 2024 12:46:38 GMT

Šī gada pašā sākumā, laikā no 5. līdz 8. janvārim, Ventspils Augstskolā notika Projekta lzp-2022/1-0083 “Vienas bāzeslīnijas radio interferometrs mūsdienu tranzientu astrofizikā” (“A single-baseline radio interferometer in a new age of transient astrophysics”) seminārs, kura ietvaros tika apkopots tā pirmajā gadā paveiktais, nospraustas tālākās darba vadlīnijas, un notika arī projekta zinātniskā vadītāja, VeA vadošā viespētnieka, Rosa Burna priekšlasījums plašākas sabiedrības iepazīstināšanai ar projekta mērķiem un uzdevumiem.

Plašāku ieskatu šajos mērķos un uzdevumos var atrast VSRC mājas lapā saitē ( šeit ). Jāmin, ka tā galvenā ideja ir izmantot no diviem nedaudz vairāk kā puskilometru attālumā esošiem radio teleskopiem sastāvošu interferometru, lai pietuvinātu no šiem teleskopiem sastāvošas sistēmas jutību teorētiski iespējamai. Tas notiek tādēļ, ka šādā sistēmā tiek izslēgti katrā teleskopā atsevišķi reģistrētie gadījuma trokšņi, kuru avots ir, piemēram, atmosfēras efekti. Rezultātā sistēmas, kas sastāv no 32 m un 16 m diametra antenām, jutība tuvojas tādai, ko parasti var sasniegt pasaules lielākie teleskopi, ar diametru 64 m un 100 m. Projekta ietvaros šo iespēju paredzēts izmantot, lai novērotu lielas masas zvaigžņu (lielākām par 6 Saules masām) veidošanās procesus, kuros notiek radiostarojuma uzliesmojumi, kas ilgst vien dažas dienas. Lai tos novērotu, pētāmie objekti ir jāmonitorē ar šādu pašu biežumu, tāpēc tam nevar izmantot pasaules lielākos radioteleskopus (tie ir pārāk aizņemti citos darbos), taču šādas, kā projekta ietvaros izveidotā, nelielu teleskopu sistēmas to var paveikt. Tā ietvaros notiek arī darbi kosmisko radioavotu novērošanas procesu automatizācijai un iegūto datu apstrādes uzlabošanai. Projekta ieguvumos būs netikai zinātniskās publikācijas, bet arī uzlabota kosmisko radiostarojuma avotu novērošanas metodika. Jāatzīmē, ka sakarā ar interferometrisko tīkla, kuru sastāvā ir vairākas antenas, pārlieku lielo noslogojumu, tikai no divām antenām sastāvošu interferometru atdzimšana var dot nozīmīgu ieguldījumu kosmosa pētniecībā, darbojoties ar joprojām aktuāliem pētījumiem, kas tiem ir pa spēkam.

Projekta zinātniskais vadītājs ir Ross Burns, pasaulē atzīts zinātnieks, kura interešu lokā ir jaunu zvaigžņu veidošanās apgabalu pētniecība radio diapazonā un kura pamatdarba vieta pašlaik ir Japānas Nacionālā Astronomiskā observatorija. Lai projekta ietvaros būtu iespējama veiksmīga sadarbība, regulāri norisinās iknedēļas projekta sanāksmes attālinātā režīmā, regulāri sakari tiek uzturēti arī, izmantojot grupas sociālajos tīklos un tiešsaistes plānošanas platformas. 5. janvārī notika projekta semināra sanāksme, kurā visiem tā dalībniekiem bija iespēja piedalīties klātienē. Tās pirmā daļa noritēja Irbenes Radioteleskopu kompleksā, kuras laikā R. Burnam bija iespēja klātienē iepazīties ar Irbenes Radioteleskopiem un projekta ietvaros paveikto darbu. Dienas otrajā pusē tikšanās turpinājās VeA telpās, arī piedaloties visiem projekta dalībniekiem. Tās laikā tika detalizēti novērtēts jau paveiktais darbs – veiktais nozīmīgais ieguldījums datu apstrādes metodikas un tajā lietotās programatūras izstrādē un uzlabošanā. Tika precizēti turpmākie novērojumu plāni, ņemot vērā nepieciešamību rēķināties ar nākotnē veicamajiem teleskopu pilnveidošanas darbiem un arī patreiz Irbenē notiekošajiem citiem radioastronomiskajiem pētījumiem, kā arī apspriestas pašlaik projekta ietvaros topošās zinātniskās publikācijas. Šī gada vasarā projekts jau būs sasniedzis vidusposmu, tādēļ tika apspriesta gatavošanās ar to saistītajai zinātniskajai atskaitei. R. Burns un projekta dalībnieks pētnieks A. Aberfelds pastāstīja arī par savu neseno dalību darba sanāksmē Jēbē (par to vairāk iespējams lasīt šeit ) un tās nozīmi projekta mērķu sasniegšanā.

8. janvārī notika plašākai sabiedrībai veltīta semināra sanāksme, kurā R. Burns iepazīstināja klātesošos un arī attālināti pieslēgušos viesus ar masīvu jaunu zvaigžņu pētījumiem, projekta ietvaros paveikto un vēl darāmo. Sevišķa uzmanība tika pievērsta t.s. māzeru monitoringa organizācijai, kas apvieno un koordinē vairākas radioastronomiskās observatorijas, kuras nodarbojas ar kosmisko māzeru pētniecību, un kuras vadības komandā ir arī pats Ross. Pēc priekšlasījuma beigām projekta dalībnieki vēl apsprieda vairākus ar projekta virzību saistītus jautājumus un precizēja turpmākās darbības plānus, bet dienas izskaņā R. Burns jau devās atceļā uz Japānu.

Aktivitātes īstenotas LZP FLPP projekta "Vienas bāzeslīnijas radio interferometrs mūsdienu tranzientu astrofizikā" (IVARS), Nr. lzp-2022/1-0083 ietvaros.

Noslēdzies LZP projekts “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai”

Fri, 05 Jan 2024 17:56:54 GMT

Ventspils Augstskolas un Dārzkopības institūta pētnieki 36 mēnešus (2021–2023) aktīvi darbojušies Latvijas Zinātnes Padomes finansētajā projektā “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai”. Projekts noslēdzies un varam atskatīties uz paveikto.

Projekta īstenošanas laikā darba grupas pārstāvji tikušies 370 tiešsaistes un klātienes sapulcēs, kurās meklēti risinājumi projekta nodevumu īstenošanā. Projektā izstrādāts un publicēts daudzfunkcionāls bioloģijas speciālās leksikas apkopošanas, uzkrāšanas un pētniecības rīks “Bioleksipēdija” ( www.bioleksipedija.lv ), kas tagad ir pieejams plašam lietotāju lokam organismu nosaukumu pētniecībai, bioloģijas speciālās leksikas tekstu tulkošanai, terminu pārbaudei un precizēšanai. Izstrādātais rīks ir nozīmīgs risinājums bioloģijas speciālās leksikas pētniecībā; tajā apkopoti 67 450 zinātniskie (latīniskie) organismu nosaukumi, 85 805 dažādu valodu organismu nosaukumi (galvenokārt latviešu valodā, kā arī angļu, vācu, krievu, igauņu, lietuviešu u. c. valodās), 1657 organismu ierosināto slimību nosaukumi, 3013 vārdnīcu šķirkļi un 403 termini ar definīcijām, kas ekscerpēti no dažādām publikācijām, tostarp 7826 rakstiem un 718 monogrāfijām. Līdz 2024. gada janvāra beigām “Bioleksipēdijas” datubāzē iekļauti ieraksti no 8544 literatūras avotiem. Datubāzēs kopā reģistrētas 578 886 ierakstu vienības, kas ir sasaistītas ar zinātniskajiem nosaukumiem, bet 9525 ieraksti jau ir saglabāti datubāzes organismu sistemātikas kokā, kurā apskatāma organismu nosaukumu taksonomiskā piederība. Ņemot vērā, ka “Bioleksipēdija” ir tikai tikko tapusi, tajā vēl nav pieejama pietiekami plaša informācija, kāda ikdienā būtu vajadzīga pētniekiem, tulkiem un ar bioloģijas tematiku saistītu tekstu autoriem, bet projekta autori cer, ka tuvākajos gados sistēmas datubāzes izdosies papildināt un nākotnē tās ietvers vēl lielāku leksiskās informācijas kopumu.

Projektā izstrādāts un publicēts leksikogrāfiskais resurss “Jaunā botāniskā vārdnīca. Termini latviešu-latīņu-angļu-vācu-krievu valodā”. Vārdnīca ir recenzēts izdevums, kurā iekļauti 3000 latviskie augu nosaukumi ar zinātniskajiem (latīniskajiem) nosaukumiem un ekvivalentiem vārdnīcā sastatītajās valodās. Vārdnīca lejuplādējama kā mobilā lietotne Android operētājsistēmas viedtālruņiem un iOS operētājsistēmas viedtālruņiem . Resurss paredzēts galvenokārt dabaszinātņu un tulkošanas studiju studentiem, praktizējošiem tulkotājiem, skolotājiem, dārzkopjiem, floristiem un ikvienam interesentam, kura darbs vai hobijs saistīts ar augu nosaukumiem. Mobilās lietotnes risinājums ir jaunums latviešu leksikogrāfijā, kas sniedz dažādas šīs vārdnīcas lietojuma iespējas. Vārdnīca iekļautas izglītojošas spēles, kas palīdzēs apgūt augu nosaukumus. Tajā tiek piedāvātas dažādas augu nosaukumu meklēšanas iespējas — pēc alfabēta, ievadot konkrētu nosaukumu, lai atrastu tā ekvivalentu citā valodā, kā arī ir iespēja atlasīt nosaukumus pēc noteiktām apzīmēto augu raksturojošām pazīmēm konkrētu augu nosaukumu saraksta izveidei. Vārdnīca piedāvā arī meklēšanu taksonomisko kategoriju kopā (t.s. “semantiskā meklēšana”), lai krāsu apļu attēlojumā skatītu, kādas konkrētas ģints sugu un šķirņu kopumu.

Projektā iesaistītie pētnieki veikuši nozīmīgus pētījumus, kuru rezultāti publicēti 18 zinātniskajās publikācijas, tostarp 14 no šīm publikācijām ir iekļautas tādos zinātnisko rakstu krājumos, kuri indeksēti Scopus datubāzē (7 no šīm publikācijām iekļautas Q1 un Q2 kvartīles izdevumos). Vairākas publikācijas vēl ir iesniegtas recenzēšanai dažādos zinātnisko rakstu žurnālos. Projektā izstrādāta un publicēta recenzēta zinātniskā monogrāfija “List of vascular plants of Latvia (with Latvian names) / Latvijas vaskulāro augu saraksts (ar latviskajiem nosaukumiem)” (autors — Arturs Stalažs, Dobele: Dārzkopības institūts, 2024), kurā apkopoti, pārskatīti un lasītājiem būs pieejami aktuālie Latvijas vaskulāro augu nosaukumi, to skaitā arī visu taksonu latviskie nosaukumi. Šāds saraksts līdz šim nebija revidēts un atjaunots vairāk nekā 25 gadus.

Projektā darbojušies arī Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes (VeA TSF) studenti, kuri zinātniskajā praksē veikuši vairākus uzdevumus, piemēram, datu ekscerpēšanu, augu aprakstu tulkošanu, izglītojošo spēļu jautājumu sagatavošanu mobilajai lietotnei — botānikas terminu tulkojošajai vārdnīcai. Gan TSF un Informācijas Tehnoloģiju Fakultātes (ITF) maģistrantūras, gan TSF doktorantūras studenti projektā aktīvi darbojušies arī pētniecībā — piedalījušies starptautiskās konferencēs ar referātiem un izstrādājuši zinātniskās publikācijas. Vairāki studenti no VeA ITF tika iesaistīti “Bioleksipēdijas” izstrādē, tādējādi sniedzot iespēju studentiem darboties reālas sistēmas izstrādē, apgūstot aktuālas programmēšanas tehnoloģijas un sniedzot iespēju uzlabot savas programmēšanas prasmes.

Projektā veikto pētījumu rezultāti ir prezentēti ar referātiem un stendu plakātu prezentācijām 20 starptautiskās zinātniskās konferencēs, kurās referēts, piemēram, par terminoloģijas jautājumiem, speciālo leksiku botānikas mācību grāmatās, interaktīvās daudzfunkcionālās datubāzes pārvaldības un informācijas sistēmas izstrādi, dažādiem mūsdienīgiem risinājumiem elektroniskajā leksikogrāfijā, vārdnīcu lietotāju paradumu un vārdnīcu lietošanas prasmju izpēti, kā arī speciālās literatūras digitalizēšanas iespējām.

Par projekta tematiku TSF un ITF ir izstrādāti, aizstāvēti un pozitīvi novērtēti divi bakalaura darbi: Lindas Ozolas-Ozoliņas darbs “Vides termins “purvs”: problēmas un risinājumi helonīmu tulkojumos latviešu un angļu valodā” (VeA TSF) un Kristera Rutka darbs “Botānisko vārdnīcu digitalizācija un datu integrācija IMDS sistēmā, izmantojot attēlu apstrādes algoritmus un mašīnmācīšanās algoritmus” (VeA ITF). Projektā izstrādāts arī VeA TSF studentes Lindas Ozolas-Ozoliņas maģistra darbs “Tauriņu sugu zinātnisko nosaukumu atbilsmes latviešu un angļu valodā: grūtības un risinājumi”. Projekta izpildītājs no VeA ITF Roberts Ervīns Ziediņš izstrādās bakalaura darbu “Tīmekļa lietojumprogrammu interfeisa projektēšana un izstrāde viedajam bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu kompleksam lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” un šā gada jūnijā to aizstāvēs.

Projektā īstenota sadarbība ar vairākām partnerorganizācijām, piemēram, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Lietišķās valodniecības asociāciju, kā arī ar Salento universitātes Itālijā, Kārļa universitātes Prāgā un Helsinku universitātes Somijā pētniekiem, kuri ar plenārreferātiem piedalījās projektā organizētajā konferencē „Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika", kas norisinājās 2022. gada 3.–4. novembrī tiešsaistē ( https://www.virac.eu/ldts ). Pētniece Marije Vahkova (Marie Vachkova) publicējusi atsauksmi par projektā organizēto konferenci čehu valodniecības žurnālā Ročenka .

Projekta darba grupa ir gandarīta par sasniegtajiem rezultātiem un izsaka pateicību ikvienam, kurš atbalstīja projekta dalībniekus datu ievadīšanā, rezultātu apkopošanā un sniedza ieguldījumu projekta īstenošanā. Aicinām izmantot izstrādātos materiālus studijās, pētniecībā, darbā un citiem nolūkiem, kur nepieciešama bioloģijas speciālā leksika! Ņemot vērā, ka “Bioleksipēdija” ir brīvpiekļuves sistēma, kurā var reģistrēties arī datu ievadei, visi interesenti ir aicināti sniegt arī savu ieguldījumu datubāzu informācijas papildināšanā. Īpaši šim mērķim tiek aicināti studenti, kuri varētu savu pētniecisko darbu izstrādē izmantot jau datubāzēs iekļauto informāciju, kā arī papildināt to ar terminiem, kas nepieciešami pētījumiem.

Pētījuma finansētājs ir Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts Nr. lzp-2020/1-0179 "Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai". Proj. Nr. lzp-2020/1-0179.

Aicinam piedalīties bezmaksas zinātniskajā seminārā

Tue, 02 Jan 2024 10:47:34 GMT

Šī gada 8. janvārī, plkst. 11.00, Ventspils Augstskolas D407. auditorijā norisināsies zinātniskais seminārs par māzeru uzliesmojumu novērojumiem un to perspektīvām.

Semināra gaitā tiks prezentēti un apspriesti atsevišķi ilgtermiņa kosmisko māzeru novērošanas rezultāti, izmantojot dažādos viļņa garumos iegūtos datus.

Pieteikšanās dalībai (līdz 02.01.2024.) seminārā ir obligāta. To iespējams izdarīt ŠEIT .

Zinātniskā semināra darba valoda: angļu

Datums: 2024. gada 8. janvāris

Laiks: 11.00-12.00 GMT+ 2

Vieta: Ventspils Augstskola, D407. auditorija un tiešsaistē

Vairāk par semināra vadītāju R. A. Burnu un semināra programmu iespējams lasīt ŠEIT .

VSRC pārstāvji uzstājās starptautiskās sadarbības sanāksmē Jēbes observatorijā

Fri, 29 Dec 2023 11:55:20 GMT

Pagājušā gada nogalē no 18. līdz 21. decembrim Jēbes Observatorija, kas atrodas Spānijā aptuveni 60 kilometrus no Madrides, un kurā atrodas viens no Eiropas lielajiem radioteleskopiem ar 40 m diametru, rīkoja starptautisku sadarbības sanāksmi (workshop). Šajā sanāksmē bija aicināti piedalīties arī VSRC pārstāvji no Ventspils Augskolas: vadošais viespētnieks Ross A. Burns un pētnieks Artis Aberfelds. Sanāksme norisinājās klātienē un bez mūsu augstskolas pārstāvjiem tajā vēl piedalījās parstāvji no Jēbes Observatorijas un Santa Maria Observatorijas Azūru salās (Portugāle). Tās mērķis bija aktualizēt tehnisko un zinātnisko sadarbību starp trīm valstīm un observatorijām, īpaši koncentrējot uzmanību uz kosmisko māzeru pētījumiem.

Santa Maria Radioteleskops līdz šim tiek izmantots tikai kā ģeodēziska pozicionēšanas stacija, un tas atstāj daudz laika ar to veikt citus novērojumu projektus. Tomēr, šī teleskopa šķīvja diametrs ir tikai 13 m, kas produktīvi ļauj novērot tikai relatīvi spēcīgus dabiskos radio starojuma avotus, kādi, piemēram, ir kosmiskie māzeri. Būtiski piebilst, ka tikai neliela daļa no tiem tiek regulāri novēroti, atstājot brīvas nišas citām observatorijām šādu pētījumu veikšanai. Jauna virziena iesākšana nav vienkāršs uzdevums, bet pieredzes apmaiņa var to būtiski atvieglot. Sanāksmes laikā VSRC pētnieks Artis Aberfelds prezentēja māzeru pētījumu rezultātus un to novērojumu metodiku, kas ieviesta Irbenē, un dalījās ar šajā jomā gūto pieredzi. Tika pārrunāti galvenie izaicinājumi, kas rodas novērojot kosmiskos māzerus, piemēram, teleskopu pastiprinājuma stabilitāte novērojuma laikā, laikapstākļu ietekme un sistēmātisko mērījumu kļūdas radošo efektu atpazīšana. Sanāksmes laikā tika atrasti arī potenciālie sadarbības virzieni zinātnē, kā būtiskākos var minēt 6.7 GHz metanola māzeru, kas atrodami tikai masīvo zvaigžņu veidošanās rajonos, monitorēšanu un sadarbību kopējos interferometra novērojumus. VSRC pētniekiem interesanta šķiet Santa Maria teleskopa iespēja uztvert 12.3 GHz metanola māzera līniju, kas var dot papildus informāciju par avotiem, kam novērojamas abas spektra līnijas.

Sanāksmes laikā tās dalībniekiem bija iespēja arī apskatīt Jēbes Observatorijas kompleksu. Tas atrodas 1 km virs jūras līmeņa plakankalna virsotnē un vienkopus tur atrodas, gan optiskais teleskops, gan satelīt lāzer lokācijas stacija, gan gravimetriskā monitoringa stacija, gan divi radioteleskopi. Mazākais no tiem (ar diametru 13 m) tiek izmantots ģeodēziskajiem novērojumiem, bet lielākais (diametrs 40 m) – astronomiskajiem novērojumiem. Ir arī iespējams abus radioteleskopus izmantot vienlaicīgi interferometra režīmā, līdzīgi kā to dara ar Irbenes radioteleskopiem, projekta “Vienas bāzeslīnijas radio interferometrs mūsdienu tranzientu astrofizikā” īstenošanas ietvaros. Jēbes galvenas radioteleskops darbojas plašā diapazonā no 4 līdz 100 GHz (Irbenes, galvenokārt, tikai no 4.5 līdz 8.8 GHz), kas sadarbības ietveros ļautu veikt novērojumus augstākās frekvencēs. Iespaidīga ir arī Jēbes Observatorijas elektronikas darbnīca. Tur tiek projektēti un būvēti uztvērēji, piemēram jaunais platjoslas C/X- joslas uztvērējs, kas darbojas no 4 līdz 14 GHz diapazonā, un ir atdzesēts līdz 7 K temperatūrai (-266 C), un notiek darbs, lai temperatūru samazinātu līdz 4 K, tādējādi ļaujot komponentēm (ieskaitot vadus) darboties supravadītspējas režīmā.

Sanāksmes noslēgumā tika pārrunātas potenciālās sadarbības jomas, tādas kā pieredzes pārnese māzeru novērojumu veikšanā, vienas bāzeslīnijas interferometra pielietojumā un apmaiņa ar novērojumu datiem. Vienojāmies kopēji izstrādāt novērojumu pieteikumu Jēbes 40 m antenas izmantošanai.

Jēbes Observatorijas pārstāve Cristina García Miró tās vārdā izteica gatavību strādāt pie kopēja Eiropas Savienības līmeņa projekta intensīvas un tālākas sadarbības nodrošināšanai start trim observatorijām trīs valstīs (Spānija, Portugāle un Latvija).

Dalība sanāksmē finansēta no LZP FLPP projekta "Vienas bāzeslīnijas radio interferometrs mūsdienu tranzientu astrofizikā" (IVARS), Nr. lzp-2022/1-0083 līdzekļiem.

Projekta IMDS rezultātu prezentēšana Bulduru tehnikumā

Mon, 18 Dec 2023 16:59:32 GMT

Projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” rezultātu prezentēšana Bulduru tehnikumā.

Šā gada 15. decembrī Latvijas Zinātnes padomes projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” vadītāja Silga Sviķe, atsaucoties uz Bulduru tehnikuma (BT) direktores Ievas Vincovskas un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) docentes Antas Sparinskas uzaicinājumu, viesojās tehnikumā, kur tā pedagogus un audzēkņus, kā arī LBTU pedagogus iepazīstināja ar projektā izstrādātajiem resursiem – daudzvalodu tulkojošo botānikas terminu vārdnīcu (mobilo lietotni), kurā iekļauti 3000 botānikas termini latviešu-latīņu-angļu-vācu-krievu valodā un datu pārvaldības sistēmu “Bioleksipēdija”.

BT un LBTU studentiem un pedagogiem bija iespēja uzzināt botānikas terminu vārdnīcas izstrādes stāstu, lejuplādēt viedtālrunī vārdnīcas lietotni un pārbaudīt augu nosaukumu zināšanas, veicot vārdnīcā iekļautos izglītojošo spēļu uzdevumus. Dr. biol. Anta Sparinska par izstrādāto vārdnīcu: “Šī vārdnīca ir ļoti noderīgs un pat nepieciešams rīks dažādām auditorijām, ieskaitot vidusskolēnus, filoloģijas studentus un tulkotājus, lauksaimniecības, bioloģijas, ainavu arhitektūras un ģeogrāfijas studentus, dārzniekus, floristus - profesionāļus un amatierus, kas ikdienā vai hobija līmenī darbojas ar augiem.”

Pasākumā S. Sviķe interesentus iepazīstināja arī ar jaunā resursa – datu pārvaldības sistēmas “Bioleksipēdija” funkcionalitāti un iespējām organismu nosaukumu pētniecībā. Pedagogi atzina, ka šis apjomīgais resurss būs nozīmīgs pareizas un precīzas terminoloģijas lietošanā gan studijās, gan nozares praksē un pētniecībā.

Projekta finansētājs ir Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts "Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai". Nr. lzp-2020/1-0179.

Projekta RADIOBLOCKS izpilde jau 10 mēnešus!

Thu, 14 Dec 2023 10:19:59 GMT

Ventspils Augstskolas inženierzinātņu institūtā “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VSRC) jau 10 mēnešus tiek īstenots Eiropas līmeņa projekts “Jaunākie zinātniskie pielietojumi radioastronomijā: visaktuālāko tehnoloģiju pielietojumi datu apstrādes procesu uzlabošanai dažādos posmos (no uztvērēja līdz gala rezultātam)”/ Angļu val. „New science in Radio Astronomy: applying cutting-edge technology to enhance the entire data chain, from receiver to final output” (RADIOBLOCKS, projekta Nr. 101093934, HORIZON-INFRA-2022-TECH-01 programma).

Projekts RADIOBLOCKS tika uzsākts šī gada 1.martā un tā kopējais finansējums ir 10 miljoni eiro. Projektā piedalās vairāk kā 30 partneri no visas pasaules.

RADIOBLOCKS projekta īstenošanas laikā VSRC komanda līdz šim ir piedalījusies programmatūras izstrādē, kura tiks izmantota datu apstrādei vairākos VLBI tīklos (EVN (European VLBI Network), ILT (International LOFAR Telescope), ALMA (Atacama Large Millimeter Array), SKA (Square Kilometre Array), EHT (Event Horizon Telescope)) un kura būs noderīga visai radioastronomijas sabiedrībai. Jāuzsver, ka projekta īstenošanas laikā pilnveidojam VSRC komandas iepriekš izstrādātos datu apstrādes algoritmus, kas vēlāk var tikt pielietoti darbam ar EVN un ILT tīklu novērojumu datiem. Minētie algoritmi balstās uz KLT (Karhunen–Loève transformāciju) un SSA (Singulāro Spektru analīzi) metodikām. Projekta rezultāti var tikt izmantoti tālākai vienas bāzes interferometra attīstībai, izmantojot Irbenes radioteleskopu kompleksā esošo interferometru RT32 - RT16, kā arī iegūtie rezultāti ļauj attīstīt LOFAR VLBI iespējas.

VSRC piedalās divās projekta aktivitātēs - 1) Jaunās paaudzes korelatora izstrādē ( WP4 ), kura galvenais uzdevums bija darbs pie korelatora izstrādes, un 2) pēc-apstrādes rīku izstrādē ( WP5 ), kuras laikā tika uzsākts darbs KLT un SSA algoritmu parveidošanu DASK vidē.

Detalizētāka informācija par rezultātiem katrā projekta aktivitātē:

Aktivitātes WP4 rezultāti:

Uzsākts darbs pie AARTFAAC (The Amsterdam-ASTRON Radio Transients Facility And Analysis Center) korelatora pielāgošanas vienas bazes interferometram, izveidojot VDIF (VLBI Data Interchange Format) datu formāta nolases moduli;
Veiktas parunas par tuvas telpas nobīdes moduļa izveidi;
Izveidots plāns VSRC un pārejo partneru veicamo darbu integrācijai;
Izveidots detalizēts plāns nākamajiem projekta gadiem;
Dalība HPC specifikācija izveidē, ar mērķi iegādāties jaunu HPC infrastruktūru projekta vajadzībām.

Aktivitātes WP5 rezultāti:

Veikta priekšizpēte un aktualizētas datu apstrādes metodikas, kuras varētu tikt izmantotas RADIOBLOCKS projekta realizācijā;
Izpētītas projekta tehnoloģijas, tai skaitā DASK ietvars un tā apakšietvari. Izveidoti testa projekti, lai labāk integrētu minētās tehnoloģijas projekta aktivitātes ietvaros;
Izveidota sākotnēja versija KLT algoritma izveidei, izmantojot DASK ietvaru;
Izveidota vienas bāzes interferometra datu attēlošanas programma, izmantojot DASK ietvaru.

Projekta izpildes laikā tika veikti šādi komandējumi:

Uz Nīderlandes pilsētu Leidenu (Leiden), lai piedalītos projekta uzsākšanas pasākumā, kura tika veiktas šādas aktivitātes:
Tika apspriests VSRC un citu RADIOBLOCKS partneru sadarbība projekta laikā. Kā arī tika parunāts projekta īstenošanas grafiks, lēmumu pieņemšanas kārtība projektā, projekta administratīvā puse un tās prasības, atskaišu termiņu gatavošana, zināšanu pārņemšana no partneriem, jaunu ideju ģenerēšana un iespējamo kopējo jaunu projektu izveide.
Parunātas darba pakas (WP) 4 un 5 uzdevumi un VSRC iesaiste tajās. WP4 sanāksmes laikā tika apsriests, ka darba pakas ietvaros paredzēts izstrādāt klastera iegādes laika grafiku un izstrādāt tehnisko specifikāciju tam. Tika pārunāta, kāda būs izstrādātā koda glabāšana, dokumentācijas izveide un citiem ar operatīvu darbu saistītiem jautājumiem realizēšana. Apskatīts un pārrunāts kā vajadzētu izpildīt nodevumus, kuriem nodošanas termiņš ir tikai gads. W5 darba pakas sanāksmē tika prezentēts katras apakšaktivitātes plāns, kam sekoja diskusijas par un ap to. Tika izskatīts skaitļojamo resursu piejamība katram institūtam atsevišķi, kā arī iespēja lietot darba pakā WP4 iegādāto klāsteri. Notika atsevišķa diskusija ar darba pakas WP5.1 vadītāja no VSRC iesaisti šajā apakš uzdevumā. Tika parunāts VSRC RFI pētījumu turpināšanas RADIOBLOCKS projektā, kā VSRC varētu darboties DASK ietvara izpētē un LOFAR rīku attīstībā.
Uz ASTRON (Nīderlandes Radio Astronomijas Institūts), lai piedalītos projekta darba pakas WP4 plānošanas sanāksmē.

2023. gada. 11. un 12. oktobrī notika darba pakas WP4 plānošanas sanāksme. Sanāksme bija organizēta hibrīdā formātā, klātienē ASTRON (Nīderlandes Radio Astronomijas Institūts), Dwingello, Nīderlandes un citi dalībniekie attālinātā veidā. No VIRAC sapulcē piedalījās Jānis Šteinbergs (attālināti) un Vladislavs Bezrukovs (attālināti 11.oktobrī un klātienē 12. oktobrī). Sanāksmi organizēja un vadīja John Romein un Carla Baldovin no ASTRON. Piedalījās pārstāvji no ASTRON, JIVE, Sioux un KASI. No ESO, Manchester, U. Bordeaux projekta partneriem dalībnieku nebija.

Plānošanas sapulces uzdevums bija apkopot informāciju par dažādu institūtu atšķirīgajām tehnoloģiju vajadzībām, apkopot šo informāciju un tālāk izmantot klastera konfigurācijai un kā ievaddati aktivitātes WP4 gala nodevumam D4.1. “Technology Assessment and Cluster Configuration”.

Otrā diena bija veltīta diskusijai par saskarnēm (interface). Diskusijas mērķis bija noteikt, kur dažādi Radioblocks projekta izstrādāti “radiobloki” būs savienoti. Galvenās saskarnes ir identificētas (attēli 1. un 7.).

Bija secināts, ka vienam no galvenajiem mērķiem vajadzētu būt izstrādātu rezultātu atkalizmantojamība, to varētu panākt, izveidojot repozitoriju visām lietojumprogrammām, kas atbilst noteiktiem standartiem. Ir nolemts izveidot DevOps darba grupu, kas sekotu šai idejai. To uzņemsies un vadīs pats ASTRON, un tajā izstrādē būs iesaistīti projekta partneri.

Svarīgs aspekts, kuram jāpievērš uzmanība un kas jāapspriež un jāizlemj, ir tas, kāds būs galaprodukts; vai tā būs vienota pakete, kurā būs visi radiobloki, vai arī tie būs pieejami kā neatkarīgi bloki? Ir skaidrs, ka nevienai lietojumprogrammai nebūs vajadzīgi visi radiobloki, taču tas neliedz izveidot vienotu paketi.

Vel bija prezentēti un apspriesti atsevišķu projekta partneru darba plāni, sasniedzamo rezultātu nodošanas termini un izpildes riski. Pašlaik projekta nodevumu termiņos netika konstatēti nekādi būtiski riski, bet tiek secināts, ka komandai ir precīzāk jādefinē sasniedzamo rezultātu un starpposma mērķu saturs, jo projekta pieteikumā tie bija tikai vispārīgi aprakstīti.

Minētās aktivitātes notika projekta „New science in Radio Astronomy: applying cutting-edge technology to enhance the entire data chain, from receiver to final output” Projekta Nr. 101093934 ietvaros un tika finansētas no projekta līdzekļiem.

VSRC pārstāvji viesojas Zelona Gurā, Polijā

Fri, 08 Dec 2023 13:51:23 GMT

Laikā no 27. novembra līdz 1. decembrim VSRC zinātniskais asistents Jānis Šteinbergs un vadošais viespētnieks Jesus Alberto Cazares Montes atradās komandējumā Zelona Gurā, Polijā, lai piedalītos diskusijās par veiktajiem pulsāru novērojumiem, izmantojot individuālas LOFAR stacijas un attīstītu VeA IZI VSRC un Janusz Gil Astronomijas institūta sadarbību kopīgos projektos, saistībā ar pulsāru novērojumiem.

VSRC pārstāvji kopā ar Janusz Gil Astronomijas institūta pārstāvjiem pārrunāja dažādus aktuālos jautājumus, saistībā ar pulsāru novērojumiem. Taču neizpalika arī sarunas par sadarbību jaunu projektu veidošanā. Iespējamās sadarbības tēmas ir "Starpzvaigžņu sintilācijas pētīšana, veicot pulsāru novērojumus, izmantojot gan LOFAR, gan Irbenes kompleksā esošo radioteleskopu RT32" un "Multi spektrāls AGN monitorigs, izmantojot radio (ieskaitot RT32), optiskos un rengenstara teleskopus".

Diskusijās tika pārrunātas arī turpmākas sadarbības, veicot kopīgus novērojumus, izmantojot radio teleskopus Irbenē un Toraņā – RT32 C joslas novērojumus un Toraņas L joslas novērojumus – kā arī optiskos teleskopus.

Kolēģi uzsāka sarunas arī par potenciālo ERASMUS sadarbību starp Ventspils Augstskolas IZI VSRC un Janusz Gil Astronomijas institūtu. Tika pārrunāta gan potenciālā studentu, gan zinātniskā personāla apmaiņa.

Ņemot vērā Irbenes kompleksā esošo LOFAR staciju, tika pārrunātas pulsāru pētījumu attīstības iespējas VSRC un iezīmēta pulsāru novērojumu automatizācija, izmantojot pie mums esošo LOFAR staciju, tai skaitā arī datu apstrādes automatizācija. Jānis un Jesus, kopā ar Janusz Gil Astronomijas institūta pētniekiem Dr. Levandovski un Prof. dr. hab. Giorgiju Melikidze pārrunāja pulsāru teorētiskos pētījumu attīstību plašā perspektīvā, kā arī uzlabojot esošo izpratni par pulsāriem.

VeA IZI VSRC īstenojis Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansētu pētījuma projektu “H2-Compression”

Mon, 04 Dec 2023 11:37:54 GMT

Ventspils Augskolas IZI “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” īstenojis Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansētu pētījuma projektu “H2-Compression”

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtā “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) 30. novembrī noslēdzās nozīmīgs lietišķo pētījumu projekts, kura īstenošanā gandrīz trīs gadu garumā bija iesaistītas četras organizācijas: Ventspils Augstskola, valsts zinātniskais institūts Fizikālās Enerģētikas institūts, nodibinājums “Ventspils Augstskolas attīstības fonds” un AS “LATVO”. Projektu realizēja komanda no 14 zinātniskiem darbiniekiem un inženieriem, ka arī studentiem.

Lietišķo pētījumu projekts Nr. 1.1.1.1/20/A/185 “Ūdeņraža hidrauliskās kompresijas tehnoloģijas izstrāde ūdeņraža degvielas uzpildes stacijām (H2- Compression)” tika īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā”, 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” 4. kārtas ietvaros.

Aizvien vairāk valstu un uzņēmumu intensīvi konkurē par vadošo lomu tīro ūdeņraža tehnoloģiju jomā. Pašlaik vairāk nekā 30 valstis ir izstrādājušas vai gatavo ūdeņraža stratēģijas, kas liecina par pieaugošu interesi par ūdeņraža nozares attīstību. Ir acīmredzams, ka ūdeņradim ir potenciāls sniegt būtisku ieguldījumu trīs svarīgāko uzdevumu risināšanā attiecībā uz enerģijas izmantošanu: Eiropas Savienības ilgtspējīgā ekonomiskā attīstība, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un gaisa piesārņojuma ierobežošana.

Pēdējos gados ūdeņraža enerģijas izmantošana transportā un ūdeņraža ekonomikas koncepcija ir guvusi jaunu un spēcīgu politisko atbalstu. Tajā pašā laikā strauji augošās tehnoloģijas ir radījušas iespēju izmantot ūdeņradi kā virzītājspēku nākotnes oglekļa ziņā neitrālai energosistēmai. Šīs iniciatīvas pamatā ir vēlme pēc energoapgādes drošības un neatkarības. Eiropas Savienība ir izvirzījusi vērienīgu mērķi līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu, kas atbilst Eiropas Komisijas pamatnostādnēm.

Pētniecības projekta mērķis bija iegūt jaunas zināšanas un prasmes inovatīva tehnoloģiskā risinājuma izstrādei, lai saspiestu gāzveida ūdeņradi. Šajā sistēmā zemspiediena ūdeņraža gāze tiek saspiesta, pakāpeniski ievadot to vertikāli novietotos saspiešanas cilindros. Saspiešana tiek panākta, izmantojot šķidru virzuli, ko darbina augstspiediena hidrauliskais sūknis. Ierosinātā ūdeņraža hidrauliskās saspiešanas tehnoloģija ir paredzēta kā kompresora pastiprinātājs degvielas uzpildes stacijā. Šī stacija var vai nu saņemt ūdeņradi, ko ieved kravas automašīnas tvertnēs, vai arī ierobežotā daudzumā ražot ūdeņradi uz vietas, izmantojot ūdens elektrolīzi. Šī risinājuma unikalitāte ir tā, ka tas ir pielāgojams mainīgiem ūdeņraža ieplūdes spiediena parametriem, un tas ļauj stabilizēt ūdeņraža uzkrāšanās procesu augstspiediena buferrezervuārā.

Projekta īstenošanas laikā tika veiksmīgi izpildīti visi izvirzītie uzdevumi, tostarp:

esošo tehnoloģiju analīze un ūdeņraža hidrauliskās saspiešanas problēmu izpēte;
ūdeņraža saspiešanas procesa ar šķidro virzuli ticama skaitliskā modeļa izveide, izstrādājamās sistēmas termodinamisko parametru analīze un temperatūras izmaiņas gāzes saspiešanas laikā ierosinātajā risinājumā;
ar ūdeņraža gāzi saderīga darba šķidruma izvēle, kas piemērots izmantošanai kompresijā;
algoritmu kopuma izstrāde kompresijas procesu vadībai ūdeņraža saspiešanas sistēmā.
jaunas kompresijas kameras ģeometrijas tehnoloģijas izstrāde, kas ļauj samazināt gāzes temperatūru un putēšanu tvertnes iekšpusē, piepildot to ar darba šķidrumu zem augsta spiediena;
darba šķidruma plūsmas kompresijas kamerā skaitlisko modeļu izstrāde;
ciparu modeļu un kalibrēšanas metodoloģijas izstrāde digitālajam plūsmas skaitītājam;
enerģijas patēriņa noteikšana noteikta gāzes tilpuma saspiešanai.
kompresoru un augstspiediena ūdeņraža uzglabāšanas tvertņu, kas spēj izturēt spiedienu līdz 100 MPa, piemērotu materiālu analīze;
dokumentācijas sagatavošana tehnisko risinājumu patentēšanai;
projekta rezultātu sagatavošana publicēšanai zinātniskajos žurnālos un prezentēšanai konferencēs.
industriālo partneru atlase un izstrādātās sistēmas tehnisko parametru pielāgošana lietotāju vajadzībām.

Šī projekta rezultāts ir divas jaunas inovatīvas ūdeņraža saspiešanas tehnoloģijas, kas paredzētas izmantošanai ar ūdeņradi darbināmā pilsētas transporta degvielas uzpildes stacijās. Projekta ietvaros izstrādātie tehniskie risinājumi varētu būt īpaši interesanti turpmākai komercializācijai kopā ar uzņēmumiem, kas nodarbojas ar ūdeņraža saspiešanu un ūdeņraža nozares attīstību. Ierosinātā koncepcija ir īpaši pievilcīga, ja to apvieno ar "zaļā" ūdeņraža izmantošanu, kas iegūts elektrolīzes ceļā, izmantojot vēja turbīnas, saules baterijas vai elektrotīklu.

Šis projekts, kas sākotnēji tika iecerēts kā rūpnieciskās pētniecības pasākums, ir nodrošinājis visiem projektā iesaistītajiem komandas dalībniekiem jaunas zināšanas un prasmes inovatīvu tehnoloģisko risinājumu radīšanā.

Projekta laikā iegūtie rezultāti ievērojami paplašināja izpratni par ūdeņraža ekonomikas nozari un skaidrāk identificēja tās nākotnes perspektīvas. Pateicoties šim projektam, pētnieku komanda pievienojās Latvijas Ūdeņraža aliansei. Pusotra gada laikā regulāri informējām apvienību par notiekošo pētījumu, dalījāmies ar projekta rezultātiem, meklējām potenciālos partnerus turpmākai sadarbībai, kā arī vienmēr bija pieejama aktuālā informācija ūdeņraža enerģētikas jomā.

Projekta rezultātu novitāti un nozīmīgumu apliecina 2 Latvijas patenti un Eiropas patenta pieteikums. Zinātniskie materiāli ir atspoguļoti trīs rakstos un divās konferencēs.

Projekta īstenošanas laikā esam iesnieguši arī virkni projektu pieteikumu citiem projektiem, kas saistīti ar atjaunojamās enerģijas tēmām, kas palīdzēs mums turpināt pētījumus enerģētikas jomā. Turklāt tuvākajā laikā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā2 (LIAA) plānots iesniegt pieteikumu komercializēta projekta īstenošanai. Projekta ietvaros iegūtie patenti piesaistīja starptautiskās korporācijas Atawey, kas ir viens no ūdeņraža nozares līderiem, interesi. 2023. gada novembrī notika izsole, kurā Atawey piekrita iegādāties šos patentus. Šai rīcībai jāveicina ciešāka sadarbība starp projekta komandu un nozares pārstāvjiem.

Projekts "H2-Compression" tika uzsākts, ņemot vērā nozares vajadzības un risinot specifiskas problēmas ūdeņraža kompresijas jomā. Projekta sākumā bija paredzēts izstrādāt hidrauliskās saspiešanas tehnoloģiju un sasniegt TRL 5. līmeni. Projekta īstenošanas laikā tas tika īstenots pilnā apjomā. Deklarētās tehnoloģijas sistēma un komponenti (hidrauliskās kompresijas process, vadības sistēma, nepieciešamie darba šķidrumi, kompresijas kameras ģeometrija) tika testēti laboratorijas apstākļos un attiecīgajā vidē (ūdeņraža atmosfērā).

Turklāt pētījumi ļāva mums izstrādāt jaunu kompresijas kameras ģeometriju un apstiprināt to laboratorijā. Otrā tehnoloģiskā risinājuma izstrādes līmenis ir sasniedzis TRL 4.

Projektā tika sperts liels solis uz priekšu, padarot tehnoloģiju praktiskāku un lietderīgāku. Tas arī pavēra iespēju sadarboties ar rūpniecības nozari daudzu jaunu iespēju īstenošanā. Projektā galvenā uzmanība tika pievērsta reālu problēmu risināšanai un tika aplūkots viss process kopumā, tādējādi tas kļuva par galveno faktoru, lai virzītu ūdeņraža izmantošanu uz priekšu kā videi draudzīgu enerģijas avotu.

Projekta zinātniskais vadītājs - VSRC vadošais pētnieks Valerijs Bezrukovs, projekta adm.vadītāja Ieva Rozenberga, projekta galvenais izpildītājs Vladislavs Bezrukovs.

Kopējās apstiprinātās projekta izmaksas ir 539 577,35 EUR un tās tiek finansētas no šādiem finanšu avotiem:

Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma – 444 018.20 EUR apmērā;
valsts budžeta finansējuma – 55090.84 EUR apmērā;
Ventspils Augstskolas, Ventspils Augstskolas attīstības fonda, APP Fizikālās enerģētikas institūta un AS “LATVO” finansējuma – 40 468.31 EUR apmērā.

Projekta “H2-Compression” īstenošanas laiks bija 31 mēneši (01.05.2021 – 30.11.2023).

Karina Šķirmante un Roberts Ervīns Ziediņš piedalās konferencē Luksemburgā

Fri, 01 Dec 2023 11:42:26 GMT

No 20. līdz 22. novembrim Ventspils Augstskolas (VeA) pētniece un lektore Karina Šķirmante un VeA programmētājs Roberts Ervīns Ziediņš piedalījās konferencē “45th Translating and the Computer (TC45)” Luksemburgā.

Konferencē abi VeA pārstāvji iepazīstināja ar prezentāciju “Hierarchical Data Linkage in a Terminology Management System: Challenges and Solutions at Bioleksipēdija” (prezentācijas līdzautori: Silga Sviķe, Arturs Stalažs, Gints Jasmonts). Prezentācijā Karina Šķirmante demonstrēja projektā izstrādāto atvērtas piekļuves informācijas pārvaldības sistēmu Bioleksipēdija ar datu glabāšanas, kārtošanas un meklēšanas funkcionalitāti. Tika parādīta statistikas datu izguves iespēja no izstrādātās sistēmas, kā arī sniegts ieskats sistēmas tehniskajos risinājumos, ievadīto datu pārklājumā, izmantotajās tehnoloģijās un sistēmas arhitektūrā. Detalizētāk tika prezentēti Bioleksipēdijas moduļi, jo īpaši - hierarhiskās datu sasaistes modulis, kas ļauj datus sasaistīt gan horizontāli (t.i. organismu nosaukumi tiek sasaistīti ar citiem nosaukumiem publikācijas ietvaros), gan vertikāli (zinātniskie organismu nosaukumi tiek sasaistīti sistemātikas kokā). Prezentācijas autori līdz šā gada beigām plāno sagatavot zinātnisku rakstu, kas balstīts konferences prezentācijā atspoguļotajos rezultātos, lai iesniegtu to publicēšanai konferences zinātnisko rakstu krājumā.

Konfrencē tika prezentēti dalībnieku pētījumi par mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izmantošanu tulkošanā, izmantojot mašīntulkošanas rīkus un izvērtējot rezultātus. Vairākās prezentācijās tika analizēts konkrētu rīku, piem., “ChatGPT”, “Bard”, “DeepL” sniegums un novērtēti konkrēti lietojumgadījumi, kā arī sniegti priekšlikumi mašīnmācīšanās modeļu uzlabošanai, lai mašīntulkošana būtu kvalitatīvāka. Vairākās konferences dalībnieku prezentācijās tika salīdzināti “ChatGPT” 3.5., 4. un 4. Turbo versiju tulkošanas modeļi. Iegūtie rezultāti bija neviennozīmīgi, jo dažādos valodu pāros tika iegūtas atšķirīga tulkojumu kvalitāte. Diskusijās tika secināts, ka mašīntulkošanas rīki izmantojami tikai tad, ja šajos rīkos mašīntulkotus tekstus tulkotājs pēc tam rediģē. Būtiska ir mašīnmācīšanās modeļu izveide un uzlabošana, izvērtējot tajos iekļaujamos datus modeļus.

Konferencē tika plaši reklamēti jaunākie IT risinājumi tulkošanā, sniedzot iespēju ne tikai noklausīties prezentācijas, bet piedalīties arī programmatūru demonstrējumos, piemēram, programmatūru izstrādātāja “Terminotix” pārstāvis demonstrēja tulkošanas un daudzvalodu terminoloģijas pārvaldības rīkus “LogiTerm”, “BridgeTerm”, “AlignFactory”, “SynchroTerm”, kas ļauj tulkošanas pakalpojumu sniedzējiem uzlabot produktivitāti, automatizējot un uzlabojot tulkošanas procesus. Tulkošanas uzņēmuma “RWS” pārstāvis demonstrēja mākoņrisinājumos balstītu tulkošanas programmatūru “SDL Trados”, kas piedāvā terminu ieteikšanas funkciju. Programmatūru izstrādātāja “Lore Star” pārstāvis demonstrēja rīku “ShowVoc” dažādu lingvistisko resursu, piem., vienkāršu vārdnīcu un lielu daudzvalodu tēzauru SKOS/SKOSXL, leksikonu “Ontolex-Lemon” kā “Open English Wordnet” un “dbnary”, vizualizēšanai.

Konferences pārtraukumos norisinājās dalībnieku diskusijas par dažādām vajadzībām piemērotām tehnoloģijām vai mašīnmācīšanās modeļu uzlabojumiem.

Konferences tīmekļvietne: https://asling.org/tc45/ .

Dalība konferencē finansēta no Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai”, proj. Nr. lzp-2020/1-0179, līdzekļiem.

Publikācija prestižajā žurnālā “Monthly Notices of the Royal Astronomical Society”

Wed, 15 Nov 2023 13:02:29 GMT

Prestižajā žurnālā “Monthly Notices of the Royal Astronomical Society” publicēts VSRC pētnieku Arta Aberfelda, vadošā pētnieka Ivara Šmelda, vadošā viespētnieka Ross A. Burns un zinātniskā asistenta Jāņa Šteinberga raksts “Masīvās zvaigznes dzimst Haosā” (oriģināli: Five years of 6.7-GHz methanol maser monitoring with Irbene radio telescopes) par piecu gadu laikā veiktajiem metanola māzeru novērojumiem, izmantojot Irbenes Radioteleskopus RT-16 un RT-32.

Pašlaik zinātne nespēj pilnībā izskaidrot zvaigžņu, kuru masa pārsniedz 8 Saules masas, veidošanos. Optiski novērot zvaigžņu veidošanos ir liels izaicinājums, jo šie procesi notiek dziļi necaurspīdīgo miglāju centros. Savukārt radio viļņi spēj ieskatīties zvaigžņu veidošanās procesos. Šajā jomā īpaši noderīgi ir izmantot māzera fenomenu (māzers ir mikroviļņu viļņu garuma lāzers). 6.7 GHz metanola (metilspirta) māzeri ir novērojami ekskluzīvi tikai masīvo zvaigžņu veidošanās tuvumā.

Metanola māzerus, 42 masīvu zvaigžņu veidošanās rajonos, sākot no 2017. gada pavasara, regulāri monitorēja VSRC pētnieki A. Aberfelds, J. Šteinbergs, I. Šmelds, R. A. Burns, izmantojot Irbenes Radioteleskopus. Šie zinātniskie novērojami ir vieni no pirmajiem un lielākajiem, kas veikti, izmantojot Irbenes Radioteleskopus. Kopumā piecu gadu laikā tika veikti vairāk nekā 21 000 individuāli novērojumu.

Māzeru spožumu izmaiņas tika apkopotas, veidojot laika sērijas, kurās ir pamanāma spēcīga un haotiska mainība. Kā piemēru var apskatīt attēlu nr. 1, kurā parādīta viena atsevišķa avota māzeru mainība, redzama ir sinhrona dažu komponenšu mainība, kas savukārt ir pretēja citai komponentei. Dažu avotu spožums mainās periodiski, piemēram G73, skatīt attēlu nr. 2. Katra avota mainība ir unikāla, bet tās var tik klasificētas, izmantojot kopumu (super-pozīciju) no vienkāršiem mainīguma viediem.

Mūsu iegūtie rezultāti stipri atbalsta hipotēzi, ka galvenais māzeru mainības cēlonis ir izmaiņas starojuma intensitātē, no vēl veidošanās procesā esošās jaunās masīvās zvaigznes. Ilglaicīgās novērojamu programmas īstenošana ir parādījusi Irbenes Radioteleskopus kā spējīgus instrumentus.

Šie rezultāti tika apkopoti un publicēti prestižajā žurnālā “Monthly Notices of the Royal Astronomical Society”. Raksts bez maksas pieejams šeit: https://academic.oup.com/mnras/article/526/4/5699/7317700

Dr.philol. Silga Sviķe piedalās starptautiskā leksikogrāfijas konferencē Tbilisi

Wed, 15 Nov 2023 08:28:18 GMT

Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes docente un pētniece Dr. philol. Silga Sviķe no 10. līdz 12. novembrim ar pētījumu “An Insight into the Entry Word Selection for a Specialized Dictionary: Plant Names” piedalījās starptautiskā zinātniskā konferencē “Lexicography in the XXI Century”.

Konferenci organizēja Ilija Valsts universitāte Tbilisi, Gruzijā. Tajā piedalījās pētnieki no Gruzijas, Itālijas, Dānijas, Austrijas, Vācijas, Armēnijas, ASV u.c. valstīm.

S. Sviķe konferences plakātu prezentāciju sekcijā sniedza ieskatu, kā tulkojošās botānikas terminu vārdnīcas šķirkļa vārdu atlasē izmantoti resursi, tostarp projektā “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai”, proj. Nr. lzp-2020/1-0179 (projekts IMDS), izstrādātā datubāze (Bioloeksipēdija.lv), kas tiks publicēta 2023. gada nogalē. Pētījumā izstrādāts speciālās leksikas atlases modelis maza apjoma nozares terminu vārdnīcai, īpaši analizējot t.s. ārējo (šķirkļa vārdu) un iekšējo (informācijas) atlasi.

Leksikogrāfija arī 21. gadsimtā ir plaša un aktuāla pētījumu tēma, kad šī lietišķās valodniecības nozare pēc vārdnīcu izstrādes ar papīra kartīšu rakstīšanas metodi un valodas korpusu izmantošanu vārdnīcu izstrādē piedzīvo nu jau trešo pārmaiņu vilni – mākslīgā intelekta (MI) risinājumus.

Aktuāli pētījumi leksikogrāfijā notiek MI risinājumu izmantošanā vārdnīcas makrostruktūras un mikrostruktūras izstrādē. Pieredzējušais dāņu leksikogrāfs Larss Traps-Jensens (Lars Trap-Jensen) savu plenārreferāta kopsavilkumu bija sagatavojis, izmantojot “ChatGPT”, turklāt šis kopsavilkums bez nopietniem labojumiem tika atzīts par labu esam. Lai gan nopietnu leksikogrāfijas darbu sagatavošanā pilnībā bez leksikogrāfa iesaistes vēl nevar iztikt, tomēr plenārreferātā tika atzīts, ka MI risinājumi būtiski atvieglo dažādu laika un darba ietilpīgu vārdnīcas sagatavju un paraugu izstrādi. Konferencē tika analizēti arī MI risinājumu trūkumi; citu starpā tika uzsvērts – lai gan šiem risinājumiem ir pieejams milzīgs datu apjoms, tomēr tie nespēj šķirot datus pēc to satura kvalitātes, kā arī tie nenodrošina rezultātu uzticamību un atkārtojamību, kas ir zinātnisku pētījumu pamatā. Izmantojot “ChatGPT”, nav iespējas atgriezties pie programmas iepriekš piedāvātā rezultāta kā tas būtu iespējams, izmantojot nopietnus leksikogrāfiskos resursus. Diskusijas noslēgumā tika secināts, ka “ChatGPT” izmantošana nenozīmē leksikogrāfijas nozares beigas, bet visi jaunie risinājumi ir palīgs, ja vien leksikogrāfs prot tos meistarīgi izmantot.

Insbrukas Universitātes profesors Piuss ten Hakens (Pius ten Hacken) plenārreferātā analizēja leksikona izstrādes un lēmumu pieņemšanas teorijas, kas izmantojamas vārdnīcu izstrādē, bet Ilija Valsts universitātes profesore, vairāku vārdnīcu autore un konferences organizatoriskās komitejas priekšsēdētāja Tinatina Margalitadze (Tinatin Margalitadze) plenārreferātā sniedza plašu pārskatu par Gruzijas leksikogrāfijas tradīcijām un mūsdienu risinājumiem. Austrijā terminoloģijas darbs lielā mērā ir komercuzņēmumu darba kārtībā, savukārt Gruzijas leksikogrāfijā terminoloģijas jautājumu risināšana ir akadēmiskās vides pārstāvju uzdevums.

Konferencē tika diskutēts par zemajām vārdnīcu lietošanas prasmēm skolu jauniešu un dažkārt arī augstskolu studentu vidū. Tā iemesls nereti ir paši valodu un speciālo priekšmetu pedagogi, kuri nejūtas droši, lai mācītu darbu ar vārdnīcām. Vārdnīcas joprojām ir uzticams un būtisks resurss mācībās un studijās. Pedagogu nedrošuma iemesls ir neapgūta vārdnīcu didaktika, jo šāds kurss netiek piedāvāts. Gruzijā notiek nopietns darbs, lai vārdnīcu lietošanas prasmes tiktu apgūtas jau pamatskolā un tādējādi izkoptu leksikogrāfijas kultūru valstī. Ungārijā un Slovākijā situācija vārdnīcu didaktikā ir līdzīga. Domājams, ka arī Latvijā būtu jāraugās šajā virzienā un jāpārņem labā prakse – īstenot šādas nodarbības pedagogiem, studentiem un skolu jauniešiem. Konferences diskusijās tika secināts, ka jāizglīto gan leksikogrāfijas resursu izstrādātāji, gan šo resursu lietotāji, lai abas grupas informētu par riskiem un iespējām.

Raugoties nākotnes prognozē, konferencē tika uzsvērts, ka leksikogrāfijas pētniecības priekšmets varētu mainīties, bet zināšanas leksikogrāfijā būs vajadzīgas vienmēr, jo tās sniegs priekšrocības jau esošo resursu efektīvā izmantošanā un izpratnē par turpmāk izstrādājamiem resursiem. Konferencē tika atzīts, ka vienkāršāk ir ieviest leksikogrāfijas kursu kā nozīmīgu un būtisku daļu valodu apguves programmās, nekā leksikogrāfiem mēģināt rast risinājumus lietotājiem, kas nekad neko nav dzirdējuši par vārdnīcu struktūru. Konferencē tika atzīts, ka vārdnīcai jābūt nozīmīgam priekšmetam un rīkam ikvienā kultūrā, lai saglabātu katras valodas leksisko bagātību.

Pētniecība notiek vārdnīcu modeļu iekļaušanā tiešsaistes valodu apguves resursos, kur vārdi rakstveida tekstos ir lemmatizēti un sasaistīti ar resursa vārdnīcas daļu. Šādi risinājumi ir ļoti ērti lietotājiem. Tomēr polisēmija un specifiskas nozīmes vārdi joprojām ir liela problēma šādās sistēmās, kam arvien tiek meklēti risinājumi.

Vairāki referāti bija veltīti terminoloģijas jautājumu problemātikai, piedāvājot interesantus risinājumus, piemēram, terminu datu banku integrēšana mašīntulkošanas sistēmās, dažādu terminu pārvaldības sistēmu izmantošana tulkošanas procesā. Vairāki pētnieki pievērsušies saplūdeņu, barbarismu un neoloģismu pētniecības jautājumiem.

Konferences programma: https://lexicography21.iliauni.edu.ge/en/program/ Kopsavilkumu krājums: https://lexicography21.iliauni.edu.ge/en/book-of-abstracts/

Konferences rakstu krājuma izdošana paredzēta 2024. gada nogalē.

Dalība konferencē finansēta no projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai”, proj. Nr. lzp-2020/1-0179 līdzekļiem.

Norisinājās projekta "Ūdeņraža hidrauliskās kompresijas tehnoloģijas izstrāde ūdeņraža degvielas uzpildes stacijām (H2-Compression)" noslēdzošais seminārs

Tue, 14 Nov 2023 08:27:35 GMT

2023. gada 7. novembrī Ventspils Augstskolā IZI VSRC norisinājās projekta "Ūdeņraža hidrauliskās kompresijas tehnoloģijas izstrāde ūdeņraža degvielas uzpildes stacijām (H2-Compression)" noslēdzošais zinātniskais seminārs.

Zinātniskajā seminārā tika prezentēti projekta "Ūdeņraža hidrauliskās kompresijas tehnoloģijas izstrāde ūdeņraža degvielas uzpildes stacijām (H2-Compression)" rezultāti un nākotnes plāni. Seminārā uzstājās projekta dalībnieki no Ventspils Augstskolas (Valerijs Bezrukovs, Marina Koņuhova, Tejesh Nagappa Devdas, Venkatesh Prasad Kanchendram Vasudev), Ventspils Augstskolas attīstības fonda (Vladislavs Bezrukovs) un Fizikālās enerģētikas institūta (Ņikita Gorbunovs).

Semināru atklāja projekta vadošais pētnieks Valerijs Bezrukovs. Vladislavs Bezrukovs iepazīstināja ar projekta “H2-Compression” pārskatu tā īstenošanas laikā un projekta nākotnes perspektīvām, Marina Koņuhova prezentēja termodinamisko procesu skaitliskās modelēšanas rezultātus šķidra virzuļa kompresora kamerai, kas paredzēta ūdeņraža lietojumprogrammām, Tejesh Nagappa Devdas un Venkatesh Prasad Kanchendram Vasudev prezentēja šķidruma mērītāju darbības analīzi, eksperimentālos un skaitliskā modeļa rezultātus, taču Ņikita Gorbunovs iepazīstināja ar kompresijas kameras un pilna modeļa izstrādes procesu SolidWorks programmatūrā.

Projekta Nr. 1.1.1.1/20/A/185

Noslēgusies 2023. gada tūrisma sezona Irbenē

Fri, 03 Nov 2023 11:57:59 GMT

Ar šo paziņojam, ka 2023. gada ekskursiju sezona tiek veiksmīgi noslēgta!

Esam aizvadījuši neskaitāmi daudz ekskursiju, uzņēmuši ciemiņus no visām pasaules malām, vadījuši ekskursijas latviešu, krievu un angļu valodā, piedalījušies filmēšanas seansos dažādiem raidījumiem un snieguši intervijas kā vietējiem, tā ārzemju žurnālistiem. Esam uzņēmuši arī augstas amatpersonas, veicinot vietējo un starptautisko sadarbību Kosmosa industrijā. Esam uzņēmuši skolēnus un, cerams, ieinteresējuši ar zinātni un tās neparedzamo dabu

Paldies ikvienam, kas mūs apciemoja 2023. gada ekskursiju sezonā. Tiekamies 2024. gada aprīlī!

Lai pieteiktu ekskursiju, rakstiet e-pastu uz virac@venta.lv

Projekts “Ledus molekulu desorbcija starpzvaigžņu vidē (DIMD)” sasniedzis viduspunktu

Thu, 02 Nov 2023 13:09:29 GMT

Projekta DIMD īstenošana uzsākās ar vakanču aizpildīšanu, piesaistot četrus studentus. No tiem divas ir jaunas VeA darbinieces un projekta laikā jau aizstāvējušas bakalaura un maģistra darbus. Kā plānots projekta pieteikumā, tika turpinātas un veidotas jaunas sadarbības ar ārzemju zinātniekiem. No tām svarīgākā bija Spānijas vadītais astroķīmijas starptautiskas sadarbības atbalsta projekts LILAC. DIMD zinātniskais vadītājs J. Kalvāns 2022. gada jūlijā ar ziņojumu “Aspekti starpzvaigžņu ledus fizikālai pārstrādei” “Aspects of physical processing of interstellar icy mantles” piedalījās LILAC sapulcē Maksa Planka Ārpuszemes fizikas institūtā (MPE, Garhinga, Vācija). VeA zinātnieki piedalās arī LILAC turpinājuma pieteikumā SENTINEL.

DIMD pirmās puses galvenā zinātniskā pētījumā tēma bija ķīmiskās sekas apledojušu puteklīšu sadursmēm zvaigznes veidojošos kosmiskajos miglājos (starpzvaigžņu gāzu-putekļu mākoņos). Ar aprēķiniem pamatota hipotēze, ka šādām sadursmēm notiekot ar ātrumu daži desmiti vai simti metri sekundē, no putekļiem var tikt atšķelti ledus kriksīši. Tika rēķināts, cik ilgi šādas ledus nanodaļiņas var eksistēt starpzvaigžņu miglājā, jo to iztvaikošana dažāda starojuma ietekmē var nogādāt gāzes fāzē organiskas molekulas, kas citkārt tur nebūtu redzamas – bet miglājos reāli ir novērojamas. Puteklīšu sadursmju biežumu aprēķināja ārzemju līdzautors no Teksasas universitātes ASV. To nosaka gāzu masu kustības miglājā. Zvaigzni veidojošā miglājā šīs kustības lielākoties ved uz centru, taču tās kavē magnētiskie lauki, turbulence (haotiska gāzu kustība, ko izraisa masīvu zvaigžņu eksplozijas) un temperatūra. Šis darbs tika prezentēts starptautiskajā astronomijas konferencē COSPAR 2022. gadā, bet pētījuma manuskripts par ledaino puteklīšu sadursmēm iesniegts prestižajā Eiropas zinātniskajā žurnālā Astronomy & Astrophysics 2023. gada vasarā ar nosaukumu “Organiska ledus sadursmju desorbcija pirms-zvaigžņu kodolā” “Collisional desorption of organic ices in a prestellar core”.

Mikroskopiskie molekulu un puteklīšu līmeņa procesi notiek miglājā, kura izmēri ir simtiem reižu lielāki par Saules sistēmu. Šāda miglāja saraušanās gravitācijas ietekmē (kolapss) arī tika aprēķināta ar astrofizikāliem modeļiem. Par aprēķinātajiem datiem, kurus plānots izmantot kā standartu turpmākiem astroķīmiskajiem aprēķiniem, projekta DIMD dalībnieki K. Veitners un J. Kalvāns sniedza ziņojumu “Datu kopa fizikālajiem apstākļiem pirms-zvaigžņu kodolos” “Dataset for physical conditions in prestellar cores” tepat VeA rīkotajā konferencē BAASP’2023. Darbs turpinās ar zinātniska raksta gatavošanu. Atsevišķs, papildinošs pētījumu virziens DIMD ir starojuma pārneses aprēķini putekļainā, zvaigzni veidojošā miglājā. Miglāja kolapsa aprēķinu programmu tiek sapārota ar starojuma pārneses programmu, kas ļaus iegūt, piemēram, putekļu temperatūras sadalījumu miglājā katrā tā attīstības laika momentā. Starprezultātus galvenais izpildītājs J. Freimanis ziņoja Starptautiskās astronomijas savienības 384. simpozijā Polijā, 2023. gada rudenī, stenda referātā “Par nepārtraukta spektra polarizācijas nozīmi apzvaigžņu putekļu apvalku modelēšanā”. “On the significance of polarization of continuous spectrum in modelling of circumstellar dust shells”.

Pašmāju auditorijai no DIMD projekta veltīts populārzinātnisks raksts “Molekulāro miglāju mīklas” žurnālā Zvaigžņotā Debess un uzstāšanās Latvijas Universitātes 81. zinātniskajā konferencē ar ziņojumu “Ledainu puteklīšu sašķelšanās starpzvaigžņu miglājos”.

Aktivitātes īstenotas LZP FLPP projekta “Ledus molekulu desorbcija starpzvaigžņu vidē (DIMD)”, Nr. lzp-2021/1-0076 ietvaros.

VSRC aicina uz zinātnisko semināru

Tue, 31 Oct 2023 09:05:47 GMT

2023. gada 7. novembrī Ventspils Augstskolas IZI VSRC organizē zinātnisko semināru projekta "Ūdeņraža hidrauliskās kompresijas tehnoloģijas izstrāde ūdeņraža degvielas uzpildes stacijām (H2-Compression)" ietvaros.

Zinātniskajā seminārā klausītājiem tiks prezentēti projekta "Ūdeņraža hidrauliskās kompresijas tehnoloģijas izstrāde ūdeņraža degvielas uzpildes stacijām (H2-Compression)" rezultāti un nākotnes plāni. Seminārā uzstāsies projekta dalībnieki no Ventspils Augstskolas, Ventspils Augstskolas attīstības fonda un Fizikālās enerģētikas institūta.

Semināra darba valoda: angļu.

Norises vieta: Ventspils Augstskola, D407 auditorija

Laiks: no plkst. 14.00 līdz 16.00

Programmu iespējams skatīt un lejuplādēt šeit:

VeA IZI VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts piedalās konferencē Madridē

Fri, 27 Oct 2023 11:20:46 GMT

No 18. līdz 20. oktobrim Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) zinātniskais asistents Gints Jasmonts piedalījās konferencē “Advanced Research in Technologies, Information, Innovation and Sustainability (ARTIIS)” Madridē, Spānijā, lai prezentētu pētījuma “New open access interactive multifunctional database management system for research of biological terminology: technical solutions” rezultātus.

Pētījums izstrādāts Ventspils Augstskolas un Dārzkopības institūta (DI) sadarbībā īstenotajā Latvijas Zinātnes padomes finansētā projektā “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” (IMDS), proj. Nr.lzp-2020/1-0179. Prezentācijā tika pastāstīts par kopautorībā ar VeA IZI VSRC pētnieci Karinu Šķirmanti, programmētāju Robertu Ervīnu Ziediņu, kā arī VeA Tulkošanas studiju fakultātes pētnieci Silgu Sviķi un DI vadošo pētnieku Arturu Stalažu izstrādāto organismu nosaukumu uzkrāšanas un pārvaldības sistēmu, lai piesaistītu potenciālos interesentus, kas veic bioloģijas speciālās leksikas pētījumus.

Konferencē piedalījās dažādu jomu pārstāvji, piemēram, medicīnas, vides ilgtspējas, drošības un privātuma. Liela daļa konferencē prezentēto pētījumu bija veltīti jautājumiem par mākslīgā intelekta izmantošanu, piemēram, datorredzes risinājumiem. Aktuāls pētniecības virziens ir t.s. lielos valodas modeļos (“large language models” (LLM)) balstītu rīku kā ChatGPT un citu līdzīgu rīku izmantošanas iespēju izvērtējums. Piemēram, šo rīku efektivitāte studentu izglītošanas procesā vai pētījumos literatūrzinātnē: kāda ir šādu pētījumu rezultātu ticamība, ja tajos izmanto informāciju no drošiem, zināmiem un pārbaudāmiem informācijas avotiem. Datorredzes pētījumos novērtē kameru izmantošanas veidus, lai konstatētu kādas konkrētas attēla īpašības, piemēram, bojātus augļus svaigu augļu kopumā, lai meklētu labākos risinājumus, kā lidostās efektīvi identificēt cilvēkus ar veselības problēmām, izmantojot termokameras, jo tomēr liela daļa pašreizējo risinājumu sniedz zemas ticamības rezultātus.

Arī Ginta Jasmonta prezentētajā pētījumā tika izmantoti mašīnmācīšanās algoritmi, lai identificētu grafēmas tekstos, kas noformēti senajā ortogrāfijā latviešu valodā ar nolūku šādus tekstus digitalizēt un pētīt. Konferences diskusijās gūtās atziņas varētu attīstīt turpmāk, veicot pētījumus šajā virzienā. Arī konferencē apskatītie datorredzes algoritmi var sniegt labus risinājumus iespiesto resursu digitalizācijā, ja izmantojamo tekstu attēli nav kvalitatīvi un ir jāizmanto attēlu apstrādes algoritmi to uzlabošanai.

Konferencē referēja arī vairāki izglītības iestāžu pasniedzēji, daloties pieredzē kā organizēt mācīšanās procesu, lai tas studentiem būtu vieglāk uztverams, uzskatāms un mūsdienīgs. Risinājumi ir dažādu spēļu izveide un izmantošana, piemēram, t.s. “escape room” tipa uzdevumi, kas sakārtoti kā kartē, jo ietver jautājumus par apgūstamo tēmu. Vēl kā veiksmīgs risinājums studijām tika prezentēta galda spēle datora drošības un t.s. “dark patterns” identificēšanai, kas padara mācīšanās procesu daudz interesantāku. Konferencē tika prezentēti roboti, kas palīdz mācībās par t.s. trochoidālajām līknēm: students tajā ievada iepriekš sagatavotu vienādojumu un robots uzzīmē līkni, lai šis process nebūtu jāveic ar datorprogrammu. Vēl konferencē tika prezentēts interesants mācību rīks, kas palīdz programmēšanas uztveres apguvē iesācējiem. Tas veido no pseidokoda plūsmas diagrammas, kā arī spēj ģenerēt kodu populārajās programmēšanas valodās. Šis rīks var palīdzēt studentiem vieglāk uztvert paralēles starp loģiskām darbībām un programmatūras kodu.

Konferences tīmekļvietne: https://www.artiis.org/ Konferencē prezentētie raksti tiks publicēti žurnālā “Springer Communications in Computer and Information Science (CCIS)” https://link.springer.com/conference/artiis

VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts devās pieredzes apmaiņā uz CERN

Wed, 11 Oct 2023 12:02:51 GMT

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) zinātniskais asistents Gints Jasmonts pagājušā nedēļā piedalījās pieredzes apmaiņas braucienā uz CERN, Ženēvā.

Brauciena mērķis bija kopā ar Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU), Latvijas Universitātes (LU) un citiem institūtu pārstāvjiem piedalītosies “CERN Fall 2023 Offline Software and Computing Week” pasākumā, kurā tika apskatītas darba plūsmas Compact Muon Solenoid (CMS) , kas tiek izmantots augstas enerģijas fizikas datu ieguvē no Large Hadron Collider (LHC) (papildu informācija https://home.cern/science/experiments/cms ). Katru dienu notika dažādas prezentācijas, kurās CMS eksperti sniedza savu ieskatu aktualitātēs, kā arī, kopīgi konsultējoties ar citiem ekspertiem, izstrādāja tuvāko aktivitāšu plānu. Katra diena lielākoties bija iedalīta līdzīgās tēmās, taču lielākā daļa pārrunas bija par sarežģīto darbu – kā optimizēt sekmīgu datu nosūtīšanu un apstrādi starp dažādām skaitļošanas vietām. Ņemot vērā lielo datu apstrādes daudzumu, kas rodas CERN eksperimentu procesā, datu apstrādes process ir iedalīts Tier mezglu sistēmā. CERN institūts ir kā Tier 0 mezgls, no kura dati tiek nosūtīti uz Tier 1 mezglu skaitļošanas organizācijām, kas apstrādā datus un papildus nosūta izpildāmos darbus uz Tier 2 mezglu organizācijām (papildu informācija https://cms.cern/detector/computing-grid ).

Lai gan šāda struktūra ir efektīva datu apstrādē, jo piedāvā mērogojamu veidu datu apstrādei, tas ievieš sarežģītu infrastruktūras pielāgojamības jautājumu, jo ir jāizstrādā sistēma, kas strādā neatkarīgi no izmantotajiem resursiem un atšķirīgu tīkla konfigurāciju, kā arī jānodrošina, lai visa izpildāmo uzdevumu darba plūsma tiktu plānota automātiski no CERN puses, nevis attiecīgo skaitļošanas vietu administrācijai. Šis uzdevums ir sarežģīts, jo izpildāmie apstrādes darbi tiek iesniegti no dažādiem pasaules pētniekiem un bieži ir arī atšķirīgas prasības, kā veikt konkrēto apstrādes procesu. Sadarbībā ar Lietuvu, arī Latvijā ir plānots izveidot jaunu federatīvu Tier 2 mezgla tīklu, kurā apvienoti VSRC, RTU, LU, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Rēzeknes Augstskolas u.c., kā arī Lietuvas partneru (piemēram, Kauņas Universitātes) skaitļošanas resursi, izmantojot akadēmisko datu pārraides tīklu. Komandējuma laikā tika iegūta nepieciešamā informācija par neskaidrajiem jautājumiem tīkla uzstādīšanā un prasībās, kā arī iegūti jauni kontakti sekmīgai Tier 2 tīkla izstrādei. Pasākumā varēja arī smelties idejas, kā optimizēt dažādu problēmu risināšanu iekšējos VSRC un VeA procesos, kā piemēram, dažādu programmatūras rīku izmantošanā un pētniecības procesu virzīšanā.

Pasākuma ietvarā tika organizēta neliela ekskursija pa CERN datu centru, kur varēja uzdot dažādus jautājumus par CERN funkcionēšanu, piemēram, kā tiek izstrādāti dažādi sensori priekš LHC (jāņem vērā fakts, ka izvietotos sensorus uztvērējā visbiežāk nav viegli nomainīt un, ja sensors nedarbojas, tas varētu traucēt citiem sensoriem), kā arī dažādus politiskos aspektus, piemēram, kā CERN globāli sadarbojas ar dažādām valstīm un kā mēģina izvairīties no tehnoloģiju monopola, iepērkot tehnoloģijas un iekārtas no vairākiem izstrādātājiem.

Projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” aktualitātes

Tue, 10 Oct 2023 11:30:56 GMT

Sadarbojoties Ventspils Augstskolas (VeA) un Dārzkopības institūta (DI) pētniekiem, jau trīsdesmit trīs mēnešus tiek īstenots Latvijas Zinātnes padomes finansēts projekts “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” (turpmāk – IMDS). Projekts tuvojas noslēgumam un ir jāatskatās uz līdz šim paveikto.

Projektā IMDS iesaistītie pētnieki un programmētāji ir aktīvi strādājuši - piedalījušies konferencēs, kurās referējuši par pētījuma rezultātiem, kā arī gatavojuši publikācijas. Žurnāla “Studies about Languages” (indeksēts Scopus, Erih Plus, EBSCO) 42. numurā, kas izdots 2023. gada 30. jūnijā ( https://www.kalbos.ktu.lt/index.php/KStud ), ir publicēti šādi projekta pētnieku zinātniskie raksti:

1. Jānis Veckrācis “Linguistic scenery in Latvian botany textbooks (1880s-1940s): Stable and varying features”

2. Arturs Stalažs, Karina Šķirmante, Silga Sviķe, Gints Jasmonts, Roberts Ervīns Ziediņš “Experience of design and development of a new open access interactive multifunctional databalse management system for special lexis of biology”

3. Linda Ozola-Ozoliņa, Silga Sviķe “Latvian environmental term purvs Problems and solutions in Latvian-English-Latvian translations of helonyms”

Šajā numurā publicēti arī projektā IMDS organizētās konferences “Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika” (Linguistic Diversity, Terminology and Statistics), 03.-04.11.2022. ( https://www.virac.eu/ldts ), pārējo dalībnieku pētījumu rezultāti, kas apkopoti zinātniskos rakstos. Savukārt konferences plenārreferentes Dr. philol. Marijes Vahkovas (Marie Vachková) raksts par šo konferenci ir publicēts Čehijā izdotajā žurnālā "Jazykovědné aktuality" ( https://www.jazykovednesdruzeni.cz/wp-content/uploads/2023/07/JA-1_2_23_TISK.pdf ).

Projekta zinātniskā vadītāja, projekta pētniece Dr. philol. S. Sviķe no 27. līdz 29. septembrim ar pētījumu “Latvian Plant Names of the Genera Sambucus and Syringa in Historical Dictionaries and Other Lexicographic Sources for Translation” piedalījās Otrajā Eirāzijas Tulkošanas kongresā “Translation Through Intermediary Language”, kas notika Erevānas Valsts universitātē ( https://old.ysu.am/etc/en/ ); kongresu organizēja Erevānas Valsts universitāte (Armēnija) un Veronas universitāte (Itālija).

Publicēšanai tiek gatavoti galvenie projekta nodevumi – organismu nosaukumu uzkrāšanas un pētniecības datubāze (Bioleksipēdija.lv) ar dažāda veida sistēmā īstenotām datu izguves, statistikas apkopošanas un attēlošanas funkcijām, kā arī daudzvalodu tulkojošā botānikas terminu vārdnīca.

Iepriekšējos trīs mēnešus sistēmas izstrādes darba grupa darbojās pie hierarhiskās statistikas un drošas reģistrācijas funkcionalitātes ieviešanas, kā arī veica sistēmas mikrotekstu tulkošanu angļu valodā. Atlikušajos projekta izpildes mēnešos sistēmas izstrādē iesaistītie programmētāji un pētnieki darbosies pie administratora paneļa pabeigšanas un sistēmas publicēšanas ar domēna nosaukumu bioleksipedija.lv.

Aktīvi turpinās datu ievades darbs. Līdz šim sistēmā ievadīti 151 287 dažādu organismu taksonu nosaukumi no 8524 bibliogrāfiskajiem avotiem, tādējādi veidojot 558 962 sasaistes organismu nosaukumu modulī (zinātniskie, vietējās valodas un slimību nosaukumi), kas veido 93,16 % no projekta pieteikumā noteiktā sasaistīto vienību skaita.

Aizvadīta izzinošā un interesantā "Zinātnieku nakts 2023"

Tue, 03 Oct 2023 08:14:45 GMT

Aizvadīta kārtējā lieliskā "Zinātnieku nakts"!

2023. gada 29. septembrī visā Latvijā norisinājās Eiropas Zinātnieku nakts, kurā piedalījās augstskolas, universitātes un zinātniskie institūti, lai praktiskā, radošā un atraktīvā veidā iepazītu izcilos prātus – izgudrotājus, zinātniekus un viņu sasniegumus. Zinātnes centrā "VIZIUM" šogad piedalījāmies arī mēs – Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (VSRC) kopā ar kolēģiem no Ventspils Augstskolas.

Mums bija liels prieks satikt visus zinātnes un jo īpaši astronomijas entuziastus un sakām lielu paldies zinātnes centram "VIZIUM" par uzņemšanu. Šajā “Zinātnieku naktī 2023” VSRC pētnieks Artis Aberfelds sniedza iespēju apmeklētājiem paskatīties tālumā ar divu veidu teleskopiem (diemžēl laikapstākļu dēļ zvaigznes nebija redzamas), pētnieks Vladislavs Bezrukovs ar apmeklētājiem devās virtuālās realitātes pastaigās pa Irbenes radioteleskopu kompleksu, vadošais viespētnieks Jesus Alberto Cazares Montes izaicināja apmeklētājus atrisināt dažādas matemātiskas problēmu ar spēļu palīdzību un biroja vadītāja Rūta Maltisova sniedza iespēju pārbaudīt savas zināšanas viktorīnā par astronomiju, fiziku un Irbenes radioteleskopiem. Paši erudītākie tika apbalvoti ar burvīgām balvām, tai skaitā ar iespēju doties ekskursijā Irbenes radioteleskopu kompleksā jaunās, 2024. gada sezonas laikā. Ventspils Augstskolas IT fakultātes laborants Mārtiņš Leimants demonstrēja pašu studentu programmēto FESTO šķirošanas stacijas robotu, kas aizrāva kā lielus, tā mazus apmeklētājus.

Šeit iespējams noskatīties nelielu video atskatu uz to, kā mums gāja šajā "Zinātnieku naktī 2023".

Paldies visiem par dalību un tiekamies "Zinātnieku naktī 2024"!

Foto: Oskars Jūra un Rūta Maltisova

Noslēgusies konference BAASP2023

Fri, 29 Sep 2023 09:21:29 GMT

Šī gada 21.-22. septembrī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtā “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” tiešsaistes režīmā norisinājās astotā ikgadējā starptautiskā konference “Lietišķā astroinformātika un kosmisko datu apstrāde Baltijā”/ „Baltic Applied Astroinformatics and Space data Processing” (BAASP).

Tā ir Baltijas reģiona gan lietišķa, gan zinātniska konference, kur zinātnieki diskutē par aktuālām problēmām astrofizikā, apspriež dažādus starpdisciplinārus risinājumus informācijas un datu apstrādē, kuri saistīti ar kosmosu un kosmosa objekta novērojumiem, tajā skaitā Saules un Zemes novērojumi un tālizpēte no mākslīgajiem pavadoņiem.

Konferences galvenās tēmas:

Kosmosa pētniecība;
Kosmiskās tehnoloģijas;
Kosmosa un industriālie IT risinājumi.

BAASP 2023 konferencei tika saņemti vairāk nekā 110 pieteikumi no dažādiem zinātniekiem un pētniekiem no Latvijas, Lietuvas, Apvienotās Karalistes, Grieķijas, Indijas, Somijas, Ukrainas u.c. valstīm. Divu dienu garumā tika sniegtas 19 prezentācijas. Kā konferences organizators Dr.phys. Boriss Rjabovs skaidro, šī konference tika aizvadīta pārliecinoši un lieliski. Dr.phys. Dmitrijs Kolotkovs no Varikas Universitātes (Apvienotā Karaliste) parādīja, kā detalizētāki attēli var nodrošināt dažādas nezināmas svārstības nelielā laikā. Šis ir zinātniski aktuāls jautājums, jo šis tehnoloģiskais risinājums palīdz veikt Saules uzliesmojumu pētījumus, pamatojoties uz šīm svārstībām. Daži VSRC radioastronomi cieši sadarbojas ar Dr. Kolotkovu dažādu Saules novērojumu veikšanai.

Mūsu somu kolēģis Dr. Juha Kallunki, Saules radioastronomijas eksperts, prezentēja paša izveidoto radioteleskopu. Dr. Kallunki prezentēja savu uzbūvēto jaunas konstrukcijas teleskopu, lai noteiktu Saules radio uzliesmojumus, paralēli strādājot lielā radio observatorijā. Metodes un instrumenti ir pārliecinoši tādā ziņā, ka tie darbojas pareizi.

VSRC radioastronomi iepazīstināja ar modernu tehnisku instrumentu pielietošanu, metodoloģiju, modelēšanu un VSRC attīstības gaitu kopumā.

Daži prezentētie fundamentālie pētījumi par Saules radio emisiju ir saistīti ar praktiskajām Saules aktivitātes prognozēšanas vajadzībām, tas ir, ar kosmosa laikapstākļiem. Zinātnes pieeju praktiskajai izmantošanai parādīja arī mūsu kolēģi no Radio astronomijas institūta Ukrainā.

Pabeidzot konferenci, VSRC vadošais pētnieks Dr.ing. Manfrēds Šneps-Šneppe uzdeva jautājumu: vai eksperti paši spēj realizēt mašīnmācības radītos labos rezultātus? Vai mācīšanās var būt divvirzienu process?

Sakām lielu paldies visiem BAASP 2023 konferences dalībniekiem un organizatoriem!

"Astronomijas skolas" nodarbība "Meteoroloģiskie dati astronomisko novērojumu kvalitātes noteikšanā"

Thu, 28 Sep 2023 08:58:28 GMT

"Astronomijas skolas" dalībnieki un astronomijas entuziasti ir aicināti piedalīties nodarbībā par meteoroloģiskajiem datiem un astronomiskajiem novērojumiem!

Jau šo piektdien, 29. septembrī, "Astronomijas Skolas" dalībnieki un astronomijas entuziasti ir laipni aicināti piedalīties attālinātā nodarbība "Microsoft Teams" vidē par tēmu "Meteoroloģiskie dati astronomisko novērojumu kvalitātes noteikšanā".

Lekcijai pieslēgties iespējams ŠEIT .

Piektdien, 29. septembrī, plkst. 16.00

Tēma: Meteoroloģiskie dati astronomisko novērojumu kvalitātes noteikšanā.

Vada: Martins Bergšteins, TV3 laika ziņu moderators.

Organizē: Liepājas Raiņa 6. Vidusskola.

Uz tikšanos!

21.-22. septembrī norisināsies konference BAASP 2023

Mon, 18 Sep 2023 08:39:13 GMT

2023. gada 21.-22. septembrī norisināsies VeA IZI VSRC organizēta konference BAASP 2023

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" organizē starptautisku konferenci "Baltic Applied Astroinformatics and Space Data Processing" (BAASP).

Konference bez maksas pieejama jebkuram klausītājam un astronomijas entuziastam, un tā norisināsies tiešsaistes platformā "Zoom" .

Konferences darba valoda: angļu.

Vairāk par konferenci iespējams uzzināt ŠEIT.

Konferences programma atrodama ŠEIT.

Irbenes Radioteleskopu kompleksu apmeklēja ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Tods Robinsons

Fri, 25 Aug 2023 09:45:10 GMT

2023. gada 22. augustā Irbenes Radioteleskopu kompleksu oficiālās vizītes laikā apmeklēja ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Tods Robinsons ar kolēģiem.

ASV vēstnieku sagaidīja un par VSRC tehnisko un zinātnisko darbību informēja VSRC pārstāvji – pētnieks Vladislavs Bezrukovs un inženiertehniskā dienesta vadītāja p.i. Mārcis Donerblics. K. T. Robinsons pēc apmeklējuma atzina, ka saredz perspektīvas Ventspils Augstskolas IZI VSRC sadarbībai ar amerikāņu pētniecības centriem, arīdzan piesaistot studentus un veidojot dažādas izglītojošas nometnes vai studiju prakses vietas. Citējot vēstnieka kungu, “Tas ir ļoti iespaidīgi un šis ir vēl viens Latvijas aspekts. Tā joprojām nebeidz mani pārsteigt.” “Kurzemes TV” veidoto ziņu sižetu par ASV vēstnieka vizīti Irbenē iespējams apskatīt ŠEIT (sākot no 10:16 min.).

Mums bija liels prieks un pagodinājums uzņemt Robinsona kungu un ASV vēstniecības pārstāvjus, un iepazīstināt ar Irbenes radioteleskopu unikalitāti, mūsu zinātniskajiem sasniegumiem un nākotnes plāniem.

Kristofers Robinsons kā Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā nodeva zvērestu 2023. gada 26. janvārī. Pirms tam Robinsons bija politisko lietu ministrs-padomnieks ASV vēstniecībā Maskavā, Krievijā. Iepriekš viņš bijis arī Valsts departamenta direktora vietnieks Krievijas jautājumos, politiskais padomnieks ASV misijā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) Vīnē, Austrijā, kā arī politiskais padomnieks Managvā, Nikaragvā. Viņš strādājis arī Irākā, Baltkrievijā, Kanādā un Krievijā, kā arī Rietumu puslodes lietu birojā un Eiropas lietu birojā.

Pētniecības Projektā “Ūdeņraža hidrauliskās kompresijas tehnoloģijas izstrāde ūdeņraža degvielas uzpildes stacijām (H2-Compression)” ietvaros iegūti pirmie rezultāti un turpinās darbi noslēguma fāzē.

Fri, 30 Jun 2023 12:45:20 GMT

Balstoties uz projekta 1.1. aktivitātes (ūdeņraža saspiešanas procesa teorētiskie pētījumi un modelēšana, izmantojot šķidrumu kā darba ķermeni) rezultātiem notiek kompresijas temperatūras izmaiņu ietekmes izpēte uz konstrukcijas veiktspēju. Turpinās darbs pie saspiešanas procesa ciklogrammas izstrādes ūdeņraža kompresijas sistēmai un tās vizualizācijas, kā arī darbs pie kompresijas iekārtas vadības algoritmu izstrādes un vadības procesu vizualizācijai. Turpinās literatūras apkopojums par plūsmas mērītāju kalibrēšanu un notiek darbi pie kalibrēšanas shēmas izveides eksperimentālajiem pētījumiem laboratorijā. Projekta zinātniskā grupa kopā ar studentiem turpina darbu pie fizikālās modelēšanas eksperimentiem programmatūrā COMSOL un SolidWork.

Projekta ietvarā saistībā ar pētniecisko tēmu un kosultējoties ar projekta zinātnisko grupu 2023. gadā jūnijā pieci Ventspils Augstskolas studenti veiksmīgi aizstāvēja savas bakalaura un maģistra darbus:

1. VeA ITF Maģistra studiju programmas „Datorzinātnes” 2. kursa studente Krystsina Korzun aizstāvēja maģistra darbu “Ūdeņraža hidrauliskās saspiešanas procesu skaitliskā modelēšana”, darba zinātniskais vadītājs Vladislavs Bezrukovs, konsultants Marina Konuhova.

2. VeA ITF Bakalaura studiju programmas “Datorzinātnes” 3. kursa studente Šarlote Žukovska, aizstāvēja bakalaura darbu “Ūdeņraža hidrauliskās saspiešanas iekārtas vadības algoritmu optimizācijas pētījumi”, darba zinātniskais vadītājs Vladislavs Bezrukovs.

3. VeA ITF Profesionālās maģistra studiju programmas „Elektronika” 2. kursa students Jānis Kadakovskis aizstāvēja maģistra darbu “Šķidruma tipa kompresora vadības sistēmas prototipa izstrāde”, zinātniskais vadītājs Dr. sc. ing. Aigars Krauze, konsultants Vladislavs Bezrukovs.

4. VeA ITF Bakalaura studiju programmas “Datorzinātnes” 3. kursa students Daniels Fišers, aizstāvēja bakalaura darbu “Ūdeņraža hidrauliskās saspiešanas iekārtas vadības sistēmas prototipa izveide”, darba zinātniskais vadītājs Vladislavs Bezrukovs, konsultants VeA VSRC inženieris Artūrs Orbidans.

5. VeA ITF Bakalaura studiju programmas “Datorzinātnes” 3. kursa students Arturs Buiķis, aizstāvēja bakalaura darbu “Programmatūras izstrāde ūdeņraža hidrauliskas saspiešanas ierīces darba procesu modelēšanai”, darba zinātniskais vadītājs Vladislavs Bezrukovs.

Projekta sdarbības partneru Fizikālās enerģētikas institūts zinātniskā pētnieku grupa turpina pētīt turbīnas plūsmas mērītāju, kā ūdeņraža saspiešanas sistēmas sastāvdaļu. Notiek materiālu parametru analīze, kurus piemēro detaļām (komponentēm) ilgstošā kontaktā ar ūdeņradi.

Publicēts zinātniskais raksts: Orlova S., Mezeckis N., Vasudev V.P.K. Compression of hydrogen gas for energy storage: a review// Latv. J. Phys. Tech. Sci. - Nr.2 (2023), pp. 4-16. DOI: https://doi.org/10.2478/lpts-2023-0007 . Otrs zinātniskais raksts uz esošo brīdi pieņemts publikācijai: V. Bezrukovs, Vl. Bezrukovs, M. Konuhova, D. Bezrukovs, I. Kaldre, A. Berzins. “R&D of a hydraulic hydrogen compression system for refuelling stations. // Latv. J. Phys. Tech. Sci. - Nr.4 (2023), būs publicēts Latv. J. Phys. Tech. Sci. - Nr.4 (2023)

Sadarbības partbera Ventspils Augstskolas attīstības fonds projekta zinātniskās grupas dalībnieks Vladislavs Bezrukovs piedalījās starptautiskajā konferencē 11. European Conference on Renewable Energy Systems (ECRES 2023), kas notika 2023. gada 18 - 20 maijā Latvijas Universitātes telpās. Pēc konferences iznācis konferences krājums ar rakstu: V. Bezrukovs, Vl. Bezrukovs, M. Konuhova, D. Bezrukovs, I. Kaldre. "Study of thermodynamic processes of hydraulic compression of hydrogen by numerical simulation”. Proceedings of 11. European Conference on Renewable Energy Systems (ECRES 2023). pp. 213 -219. https://ecres.net/proceedings2023.pdf

Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) pētnieku Arta Aberfelda, Jāņa Šteinberga un Ivara Šmelda vadībā tapis apjomīgs pētījums.

Thu, 22 Jun 2023 08:40:05 GMT

Ieskats trīs masīvu zvaigžņu tapšanā

Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) pētnieku Arta Aberfelda, Jāņa Šteinberga un Ivara Šmelda vadībā, prestižajā Karaliskās Astronomiskās biedrības Mēneša Paziņojumi žurnālā ( angļu valodā: Monthly Notices of the Royal Astronomical Society, saīsinājums: MNRAS ), ir publicēts apjomīgs pētījums "Milliarcsecond structure and variability of methanol maser emission in three high-mass protostars". Šī pētījuma veikšanai tika izmantoti četru gadu laikā veikto šo avotu monitoringa dati, izmantojot Irbenes Radioteleskopus. Kopumā tika apkopoti vairāk nekā 1500 atsevišķi novērojumi, kas veido apmēram 400 stundu datu kopumu. Turklāt tika izmantoti Eiropas Ļoti Garas Bāzeslīnijas Interferometra (EVN) dati, kas tika iegūti instrumenta laiku konkursā. EVN ietvaros novērojumos piedalījās 10 radioteleskopi no Eiropas un arī partneri no Dienvidāfrikas republikas un Ķīnas. Tika izmantoti arī EVN arhīva dati.

Galvenie rezultāti: pirmo reizi tika iegūti divu avotu loka miliarksekunžu izšķirtspējas attēli. Tika novērtēta atsevišķo māzeru mezglu attīstība pēdējo 15 gadu laikā. Tika pierādīts, ka šo māzeru mainīgums ir saistīts ar infrasarkanā starojuma intensitātes izmaiņām no centrālās zvaigznes. Tika secināts, ka viens no avotiem ir vērsts ar diska malu mums pretējā virzienā, bet citā avotā tika konstatētas pazīmes par to, ka māzera mezgli ir izvietoti spirālveida struktūrā. Tika novērots arī, ka māzeru mezgli bieži vien ir stabilas struktūras, pat desmitgades ilgi.

Saite uz publikāciju žurnālā ŠEIT.

VeA IZI VSRC pētnieki piedalījās zinātniskā konferencē “Solar Influences on the Magnetosphere, Ionosphere and Atmosphere 2023”

Mon, 19 Jun 2023 14:01:28 GMT

Laika posmā no 2023. gada 5. līdz 9. jūnijam Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (VeA IZI VSRC) pētnieki piedalījās starptautiskā zinātniskā konferencē “Solar Influences on the Magnetosphere, Ionosphere and Atmosphere, 15th Workshop 2023” un VeA IZI VSRC kopā ar Bulgārijas Zinātņu akadēmijas Kosmosa pētījumu un tehnoloģiju institūtu un Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas Radioastronomijas institūtu organizētajā 2.darba seminārā “Bulgaria - Latvia - Ukraine Initiative for Space Weather Investigations”, kas notika no 4. līdz 9. jūnijam. Abi pasākumi norisinājās Primorsko, Bulgārijā.

Konferences un darba semināra ietvaros tika izskatītās sekojošās tēmas:

● Saule un Saules aktivitāte, Saules vēja, magnetosfēras un jonosfēras mijiedarbība, Saules ietekme uz zemāko atmosfēru un klimatu;

● Saules ietekme uz biosfēru un litosfēru;

● Kosmosa laikapstākļu novērošanas instrumenti;

● Datu apstrāde un modelēšana.

Konferences tematika bija saistīta ar Ventspils Augstskolas īstenoto projektu “Vairāku viļņu garuma kvaziperiodisku pulsāciju pētījums Saules un zvaigžņu uzliesmojumos” (STEF), Nr. lzp-2022/1-0017.

Konferences un darba seminarā ietvaros VeA IZI VSRC pētnieki prezentēja referātus: D. Bezrukovs, V. Bezrukovs. “Microwave observations of the Sun in VIRAC”, Kolotkov D. “Non-adiabatic Coronal Seismology” un Ryabov M.I. Sukharev A.L., Sobitnyak L.I., Komendant V.G., Bezrukovs V., Šteinbergs J., Skirmante K., Orlyuk M.I. , Romenets A.O. “Application of power space radio sources observations and magnetometer measurements to study the global and regional response of extreme states of the Sun-Interplanetary Environment-Magnetosphere-Ionosphere system”.

Konferences “Solar Influences on the Magnetosphere, Ionosphere and Atmosphere, 15th Workshop 2023” kopsavilkumi tika nopublicēti konferences kopsavilkumu grāmatā .

Pēdējo gadu laikā VeA IZI VSRC ir guvis ievērojamu pieredzi Saules mikroviļņu novērojumu veikšanā un tagad ir iespēja veikt regulārus Saules mikroviļņu spektrālos polarimetriskos novērojumus visam Saules diskam un atsevišķiem aktīvajiem reģioniem. Mikroviļņu emisija tiek novērota ar radioteleskopu RT-32, kas aprīkots ar daudzkanālu (12 frekvenču kanāli) spektrālpolarimetru 2,1-7,4 cm viļņu garuma diapazonā un ar abām cirkulārajām polarizācijām. Saules mikroviļņu polarizētās emisijas spektrālie novērojumi dod iespēju veikt tiešus plazmas parametru un magnētiskā lauka indukciju mērījumus augšējā hromosfērā un apakšējā vainagā dažādos augstumos. Tādējādi pašreizējos Saules mikroviļņu novērojumus varētu paredzēt dažu uzdevumu izpētei saistībā ar kosmosa laikapstākļu radīšanas problēmu. Referāts ir veltīts dažiem tehniskiem un metodoloģiskiem Saules novērojumu jautājumiem, ko īsteno VeA IZI VSRC. Tāpat prezentācijā aplūkotas iespējamās Saules fizikas problēmas, kuras varētu pētīt, pamatojoties uz mikroviļņu spektrālās polarimetrijas novērojumiem. Tiek apspriesta arī iespēja pētīt vainaga caurumus un vainaga caurumiem līdzīgus apgabalus (“dark coronal corridors”, “coronal partings”, “s-web”), kas saistīti ar vietējiem atklātiem magnētiskajiem laukiem, kurus varētu uzskatīt par lēnā saules vēja avotiem, kā arī mikroviļņu plūsmas svārstību analīze aktīvajos reģionos pirms saules uzliesmojumiem.

Plašākā informācija par konferenci un darba semināru (sanāksmi) pieejama zemāk noradītās tīmekļa vietnēs:

● https://spaceclimate.bas.bg/ws-sozopol/

● https://en.virac.eu/initiative-for-space-weather-investigations

Papildus iepriekš minētajai informācijai, BLU darba semināra un sanāksmes ietvaros dalībnieki ierosināja formalizēt starptautisko sadarbību un noslēgt memorandu starp četrām iestādēm:

● Bulgārijas Zinātņu akadēmijas Kosmosa pētījumu un tehnoloģiju institūts;

● Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūts “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs”;

● Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas Radioastronomijas institūts;

● Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas Ģeofizikas institūts.

Uz doto brīdi memorands atrodas izstrādes procesā.

Minētās aktivitātes notika projekta “Vairāku viļņu garuma kvaziperiodisku pulsāciju pētījums Saules un zvaigžņu uzliesmojumos” (STEF), Nr. lzp-2022/1-0017 īstenošanas ietvaros un tika finansētas no projekta līdzekļiem.

Ventspils Augstskolas IZI VSRC zinātniskais asistents J. Šteinbergs piedalījās “PITHIA-NRF” apmācības skolā

Mon, 05 Jun 2023 13:29:42 GMT

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” zinātniskais asistents J. Šteinbergs piedalījās “PITHIA-NRF” apmācības skolā

Laika posmā no 2023. gada 29. maija līdz 1. jūnijam Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (VeA IZI VSRC) zinātniskais asistents Jānis Šteinbergs atradās Romā, Itālijā, lai piedalītos “PITHIA-NRF” apmācības skolā (“First Training School of the Plasmasphere Ionosphere Thermosphere Integrated Research Environment and Access services: a Network of Research Facilities PITHIA-NRF”. )

“PITHIA-NRF” apmācības skola piedāvā:

lekcijas par fizikālajiem mehānismiem, kas darbojas Zemes jonosfērā, termosfērā un plazmasfērā, kā arī saistītās ar Saules un Zemes sistēmas daļām.
kursus par galvenajiem zinātniskajiem modeļiem, kas reģistrēti PITHIA-NRF e-zinātnes centrā;
praktiskās nodarbības par PITHIA-NRF e-zinātnes centra izmantošanu datu ieguvei un tā rīku izmantošanu datu kopu un modeļu integrēšanai.
plašāka informācija par skolu pieejama šeit .

Komandējuma ietvaros Jānis Šteinbergs piedalījās apmācībās, kurās tika prezentētas vairākas prezentācijas par jonosfēras un termosfēras fiziku. Šis temats ir cieši saistīts ar projekta “Vairāku viļņu garuma kvaziperiodisku pulsāciju pētījums Saules un zvaigžņu uzliesmojumos” (STEF), Nr. lzp-2022/1-0017 tematiku: Saules uzliesmojumi un kosmiskie laikapstākļi. Papildus iepriekš minētajam, apmācību laikā tika apspriesta sadarbība jonosfēras pētījumos, izmantojot VeA IZI VSRC infrastruktūru. Kā arī tika pārrunātās nākotnes infrastruktūras attīstības idejas.

Papildus iepriekš minētajiem pasākumiem, notika pārrunas par sadarbību jaunu projektu pieteikumu sagatavošanā un jaunu kontaktu dibināšana.

“PITHIA-NRF” apmācības skolā (“First PITHIA-NRF Training School”) iegūtas zināšanas tiks izmantotas projekta “Vairāku viļņu garuma kvaziperiodisku pulsāciju pētījums Saules un zvaigžņu uzliesmojumos” (STEF), Nr. lzp-2022/1-0017 aktivitāšu īstenošanā.

Noslēdzies projekts Nr. 1.1.1.5/18/I/009 “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)”

Thu, 01 Jun 2023 06:41:36 GMT

Ventspils Augstskolā 2023. gada 31. maijā noslēdzas projekts Nr. 1.1.1.5/18/I/009 “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)”, kura īstenošana ilga 59 mēnešus, kas ir 4 gadus un 11 mēnešus.

Projekts Nr. 1.1.1.5/18/I/009 “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” tika īstenots darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.5. pasākuma “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās” ietvarā.

Projekta īstenošanas ievaros tika veiksmīgi sasniegts projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” izvirzītais mērķis, kas paredzēja Ventspils Augstskolas un tās zinātnisko struktūrvienību (Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs”, Viedo Tehnoloģiju pētniecības centra un Uzņēmējdarbības, inovāciju un reģionālās attīstības centra un fakultāšu) iesaistīšanās tīklošanas pasākumos, sadarbības stiprināšana ar partneriem, t.sk. iesaistoties sadarbības konsorcijos, lai veicinātu sadarbības projektu skaita pieaugumu un integrēšanos Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģiskā foruma infrastruktūras objektos.

Projekta ATVASE īstenošanas ietvaros paredzēto darbību veicināšanas rezultātā, tika izpildīti visi projekta ieplānoti rezultāti. Kā nozīmīgākus projekta rezultātus var minēt:

● Ventspils Augstskolas zinātniska personāla dalība starptautiskās zinātniskajās konferencēs;

● sarīkotas vairākas starptautiskas zinātniskās konferences;

● dalība tīklošanas un mobilitātes pasākumos;

● vairāku starptautisko sadarbības projektu sagatavošana programmas "Apvārsnis 2020" un Eiropas Savienības 9. ietvara programmas ietvaros, kas tika novērtēti virs kvalitātes sliekšņa;

● īstenots JIV-ERIC nacionālā mezgla zinātnisko institūciju konsorcija partnerības plāns un parakstīta Vienošanās dalībai nacionālajā radioastronomijas pētnieciskās infrastruktūras mezgla konsorcijā JIVE-LV starp partneriem Ventspils Augstskolas, Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskā universitātes;

● apmeklētas vairākas starptautiskas zinātniskās konferences JIV-ERIC konsorcija ietvaros;

● sarīkoti vairāki darba semināri programmas “Apvārsnis 2020” un Eiropas Savienības 9. ietvara programmas projektu pieteikumu sagatavošanai;

● tika organizēti vairāki komandējumi un darba braucieni programmas "Apvārsnis 2020" un Eiropas Savienības 9. ietvara programmas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai;

● sagatavotas un nopublicētas tīmekļu vietnē vairākas preses relīzes par nozīmīgākajiem projekta notikumiem un rezultātiem;

kā arī citi rezultāti, kas sasniegti pateicoties projekta ATVASE īstenošanai.

Ventspils Augstskolā Projekts Nr. 1.1.1.5/18/I/009 “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” tika īstenots laika periodā no 2018. gada 2. jūlija līdz 2023. gada 31. maijam. Kopējās projekta attiecināmās izmaksas 266 012,54 euro, ko veidoja Eiropas Savienības Reģionālās attīstības fonda apjoms 85,00 % no attiecināmajiem izdevumiem – 226 110,65 euro un valsts finansējuma apjoms 15 % no attiecināmajiem izdevumiem – 39 901,89 euro.

Projekta IMDS dalībnieki viesojas Dārzkopības institūtā

Wed, 31 May 2023 13:59:29 GMT

Projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” dalībnieki viesojas Dārzkopības institūtā

Šā gada 26. maijā Dārzkopības institūtā (DI) notika Ventspils Augstskolas (VeA) un DI pētnieku īstenotajā projektā “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” (turpmāk – IMDS) iesaistīto dalībnieku seminārs.

Seminārā tika pārrunāts projekta noslēguma posma viduspārskats, izpildītie uzdevumi, kā arī veikts jau līdz šim paveiktā apkopojums. Projekta pētnieki iepazinās ar līdz šim izstrādātās organismu nosaukumu apkopošanas un pārvaldības sistēmas moduļu funkcionalitāti, sistēmas datubāzē ievadīto datu statistikas pārskatu, kā arī diskutēja par problemātiku un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Semināra laikā tika apkopoti un pārskatīti projektā plānotie un jau izpildītie nodevumi un identificētas nepieciešamās darbības atlikušo nodevumu izpildei.

Seminārā dalībnieki iepazinās ar Dārzkopības institūta direktores Ineses Ebeles prezentāciju par Dārzkopības institūta darbību, bet programmas noslēgumā projekta dalībnieki devās apskatīt P. Upīša muzeju un Ceriņu dārzu, kurā ir lielākā ceriņu šķirņu kolekcija Baltijas valstīs un viena no lielākajām kolekcijām Eiropas Savienībā. Pašreiz Ceriņu dārzā pilnā plaukumā zied vairāk nekā 270 ceriņu šķirnes.

Paldies Dārzkopības institūta kolēģiem par sirsnīgo Ventspils Augstskolas kolēģu uzņemšanu!

Projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr.1.1.1.5/18/I/009) noslēdzošais plāna izpildes apkopojums

Wed, 31 May 2023 11:49:50 GMT

2023. gada 1. janvāris – 2023. gada 31.maijs

2023. gada 31. maijā ir noslēgusies projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projek ta Nr.1.1.1.5/18/I/009) īstenošana Ventspils Augstskolā.

Pēdējo mēnešu laikā ir realizētas vairākas aktivitātes.

Darbība 1. Programmas "Apvārsnis 2020" un Eiropas Savienības 9. Ietvara programmas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošana un tīklošanas pasākumi.

1.1. Dalība starptautiskās zinātniskajās konferencēs

● 24.01.2023. - 26.01.2023. - VeA IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs piedalījās starptautiskā zinātniskajā konferencē “2nd ESA NEO and DEBRIS DETECTION CONFERENCE”. Konferenci rīkoja Eiropas Kosmosa Aģentūra kopā ar Eiropas Kosmosa operāciju centru ESA/ESOC (European Space Agency/European Space Operations Centre).

Konference notika Darmštatē, Vācijā - Eiropas Kosmosa operāciju Centra pilsētiņā. Konference tika veltīta kosmosa drošības tēmai. Šī bija jau otrā EKA konference par šo tematu, kura pulcēja NEO un kosmosa atlūzu novērošanas kopienas.

Konferences ietvaros Vladislavs Bezrukovs prezentēja postera ziņojumu par kosmosa atlūzu un Zemei bīstamo asteroīdu pētījumiem, kurus realizē VeA IZI VSRC pētnieku komanda. Visi konferences ziņojumi tika nopublicēti Eiropas Kosmosa Aģentūras rakstu krājumā.

Darbība 1.2. Komandējumi un darba braucieni programmas "Apvārsnis 2020" un Eiropas Savienības 9. Ietvara programmas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai.

● 07.02.2023. - 08.02.2023. - VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs piedalījās tīklošanas pasākumā ECS Brokerage Event, kur vienuviet pulcējas elektronikas komponenšu, sistēmu un tehnoloģiju industrijas asociāciju pārstāvji, zinātnieki un eksperti, kas atvieglo pētnieku kopienai informācijas un projektu priekšlikumu pieejamību un sagatavošanu. Pasākums notika Briselē, Beļģijā.

VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs pasākumā uzstājās ar referātu “Overview about VIRAC and its potencial project ideas”, kā arī, atbilstoši “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)”, Nr. 1.1.1.5/18/I/009 mērķiem, prezentēja (uzstādot plakātus) VeA IZI VSRC potenciālās pētniecības idejas un popularizēja VeA IZI VSRC darbību.

Papildus iepriekš minētajiem pasākumiem, tīklošanas pasākuma ECS Brokerage Event ietvaros VeA IZI VSRC direktors A. Klokovam ir notikušas individuālās tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem, tīklošanās un kontaktu dibināšana ar ECS pētniekiem, zinātniekiem un uzņēmumiem, lai veicinātu veiksmīgu jaunu pētniecības ideju, virzienu un inovatīvu tehnoloģiju rašanu jaunu Horizon Europe, Eiropas Kosmosa Aģentūru un citu projektu rakstīšanai, kā arī citu sadarbības risinājumu meklēšana dažādiem VeA IZI VSRC aktuālākajiem tehnoloģiskajiem izaicinājumiem.

● 09.03.2023 - 10.03.2023. - VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs piedalījās LIAA organizētajā Latvijas aeronautikas un kosmosa nozares uzņēmumu, kā arī jaunuzņēmumu tirdzniecības misijā “Paris Space Week 2023”, kas katru gadu pulcē apmēram 7500 kosmosa nozares politikas, industrijas, zinātnes pārstāvjus un citus interesentus no 45 valstīm.

Pasākuma ietvaros, A.Klokovs piedalījās LIAA kosmosa nozares nacionālajā stendā, kur bija iespēja prezentēt un popularizēt VeA IZI VSRC un Ventspils Augstskolu, kā arī organizēt individuālās tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem.

Papildus dalībai LIAA kosmosa nozares nacionālajā stendā, pasākuma laikā A. Klokovs satikās ar Latvijas vēstnieku Francijā Eduardu Stipro un pārrunāja perspektīvas sadarbībā ar Francijas kosmosa sektoru un turpmākus soļus tās attīstībā.

● 16.03.2023. - VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs piedalījās trešajā kosmosa drošības dienā “Space Safety Industry Day #3”, kuru organizēja ESA ESOC (European Space Agency European Space Operations Centre) un kas bija veltīta kosmosa drošības jaunumiem Eiropas kosmosa nozarē, pulcējot augsta līmeņa nozares ekspertus no kosmosa aģentūrām, kosmosa industrijas, jaunos kosmosa uzņēmumus un zinātnes pārstāvjus.

Pasākuma ietvaros A. Klokovs prezentēja un popularizēja VeA IZI VSRC un Ventspils Augstskolu, atbilstoši projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” mērķiem. Notika arī individuālās tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem no pasaules kosmosa nozares pārstāvjiem. Izstādi apmeklēja nozares vadītāji, lēmumu pieņēmēji, zinātnieki un inženieri.

Pasākuma laikā, A. Klokovam notika tikšanās ar ESA ekspertu kosmiskajos laika apstākļos Juha-Pekka Luntama un bija pārrunātas perspektīvas sadarbībā ar ESA aģentūru un kosmosa sektoru. Tikšanas ar kosmosa nozares ekspertiem iedeva iespēju attīstīt tālāk iepriekš īstenotos projektus un izstrādātas metodikas, tādas kā, piemēram “Radio lokācijas, balstīta uz radioviļņu izkliedes efektu, metodes pielietojums kosmosa objektu detektēšanai”, kas ir balstītas uz lzp-2020/2-0101 (FSR) projekta rezultātiem.

● 29.03.2023. - 30.03.2023. - VeA IZI VSRC vadošais pētnieks Ivars Šmelds un pētnieks Artis Aberfelds atradās Japānā un apmeklēja Japānas Nacionālo Astronomijas Observatoriju, lai vienotos par sadarbību, izmantojot vienas bāzes līnijas interferometru. Šo tehniku paredzams izmantot divu VeA IZI VSRC īstenoto projektu zinātnisko rezultātu sasniegšanā, kā arī tika panākta vienošanos par Japānas kolēģu ekspertīzes izmantošanu ar VeA IZI VSRC radioteleskopiem veikto novērojumu rezultātu pārbaudei un uzlabošanai.

Papildus iepriekš minētajam, Ivars Šmelds un Artis Aberfelds apmeklēja arī Ibaraki Universitātes Observatoriju ar diviem 32 m radioteleskpiem. Apmeklējuma laikā notika apmainīšanās ar ziņojumiem par īstenotajām metanolu māzeru novērojumu programmām un vienošanās par ciešāku sadarbību māzeru monitoringa organizācijas, kuras locekļi ir abu observatoriju zinātnieki. Tika gūts arī ieskats par izaicinājumiem, kas rodas, publicējot kosmisko māzeru novērojumu arhīvu.

Darbība 3. Dalības nodro šināšana JIV-ERIC konsorc ijā

Darbība 3.1. Dalības koordinēšana JIV-ERIC konsorcijā

● 05.04.2023. - partneri Ventspils Augstskola, Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte parakstīja Vienošanās dalībai nacionālajā radioastronomijas pētnieciskās infrastruktūras mezgla konsorcijā JIVE-LV.

Darbība 3.2. Darba braucieni (Latvijas un ārvalstu) dalības nodrošināšana JIV-ERIC konsorcijā.

● 28.03.2023. - VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās 53. ILT padomes sēdē.

● 29.03.2023. - 30.03.2023. - VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs piedalījās projekta “Jaunākie zinātniskie pielietojumi radioastronomijā: visaktuālāko tehnoloģiju pielietojumi datu apstrādes procesu uzlabošanai dažādos posmos (no uztvērēja līdz gala rezultātam)”/Angļu val. „New science in Radio Astronomy: applying cutting-edge technology to enhance the entire data chain, from receiver to final output” RADIOBLOKS Ģenerālajā asamblejā jeb direktoru padomes sanāksmē Amsterdamā, Nīderlandē.

Projektu RADIOBLOCKS koordinē JIVE - ERIC, pierādot savu galveno lomu kā koordinējoša pētniecības institūts, kas apvieno lielākās pētniecības organizācijas radioastronomijas jomā. JIVE - ERIC ir kompetence projektu vadībā, koordinējot vairākus EK pēdējos gados finansētos projektus, piemēram, H2020 JUMPING JIVE. RADIOBLOCKS projekts būtiski ietekmēs nākamās paaudzes ļoti garas bāzes līnijas interferometrijas (VLBI) korelatora izstrādi un lietojumu JIVE - ERIC un EVN.

Sanāksmi vadīja JIVE direktore un RADIOBLOCKS konsorcija koordinatore Agnieszka Słowikowska, kura ziņoja par aktuālo informāciju saistībā ar projekta uzsākšanu š.g. 1. martā, un turpmāko īstenošanu ar diskusijām par lēmumu pieņemšanas kārtību, atskaitēm, grafikiem un komunikāciju starp partneriem. Sanāksmes ietvaros uzstājās arī RADIOBLOCKS projekta vadītāja Giuseppe Cimo, kura prezentēja informāciju par projekta darba pakām, uzdevumiem un partneru iesaisti tajos.

Papildus iepriekš minētajam, sanāksmes laikā notika priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka vēlēšanas, un bija lemts par būtiskiem faktoriem stratēģiskajos un finansiālajos jautājumos ne tikai projekta ietvaros, bet vispārīgi JIV-ERIC un EVN stratēģiskajos jautājumos. Sanāksmes rezultātā tika izlemts, ka projekta Ģenerālās asamblejas notiks regulāri klātienē un vismaz vienreiz gadā.

● 24.05.2023. - VeA IZI VSRC direktora p.i. Inese Lūsēna-Ezera, vadošais pētnieks Ivars Šmelds un pētnieks Vladislavs Bezrukovs ZOOM tiešsaistē piedalījās EVN CBD sanāksmē.

Darbība 3.3. Dalība starptautiskajās zinātniskajās konferencēs JIV-ERIC konsorcija ietvaros

● 20.03.2023 - 24.03.2023. - VeA IZI VSRC vadošais pētnieks Ivars Šmelds un pētnieks Artis Aberfelds piedalījās Starptautiskās Astronomijas Savienības (SAS) 380. simpozijā: “Kosmiskie Māzeri: Virzībā pretim Nākošās paaudzes Lielajiem Projektiem” (“Cosmic Masers: Proper Motion toward the Next-Generation Large Projects”).

Šo konferenču ietvaros tiek ziņoti aktuālie pētījumu rezultāti, apspriestas nozares nākotnes vīzijas, kā arī personisko kontaktu rezultātā dibinātas un attīstītas sadarbības saites starp atsevišķiem pētniekiem un arī tos pārstāvošajiem zinātniskajiem institūtiem.

Šogad šī konference norisinājās Japānas dienvidos Kagošimā un to rīkoja Kagošimas Universitāte sadarbībā ar Japānas Astronomijas Biedrību un Japānas Nacionālo Astronomijas Observatoriju.

VeA IZI VSRC zinātnieki, Artis Aberfelds un Ivars Šmelds, simpozijā uzstājās ar diviem postera ziņojumiem: “Possibly New OH Excited Rotatonal State Masers” (“ Iespējams, jauni OH ierosināto rotācijas līmeņu māzeri”) un “New inside s of 6.7 GHz methanol maser variability in IRAS 20126+4104” (“Jauna informācija par 6.7 GHz metanola māzeru mainīguma cēloņiem IRAS 20126+4104 avotā”).

Darbība 3.4. Pasākumu rīkošana dalībais nodrošināšanais JIV-ERIC konsorcijā

● 09.02.2023. - notika JIV - ERIC nacionālā konsorcija valdes sēde.

JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēdes laikā VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs informēja valdes sēdes dalībniekus par JIV-ERIC plāniem 2023. gadam, tā aktualitātēm un personāla izmaiņām konsorcija dalībnieku sastāvā. Valdes sēdes ietvaros tika ziņots par aktualitātēm LOFAR-ERIC (ILEC) un LOFAR 2.0 ieviešanā. Papildus iepriekš minētajai informācijai, A. Klokovs informēja JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēdes dalībniekus par projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” ietvaros veiktajām aktivitātēm, kā arī klātesošajiem tika prezentēts nacionālā konsorcija partnerības plāns.

Valdes sēde notika attālinātā režīmā, izmantojot ZOOM tiešsaistes platformu.

● 09.02.2023. - notika JIV - ERIC nacionālā konsorcija darba seminārs.

JIV-ERIC nacionālā konsorcija darba seminārā piedalījās pārstāvji no VeA IZI VSRC, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU).

Darba semināru atklāja VeA IZI VSRC Tehniskā dienesta vadītāja p.i. Mārcis Donerblics, kurš ziņoja par VeA IZI VSRC Radioteleskopu kompleksa attīstības projektiem un citām aktivitātēm.

Darba semināra turpinājumā VeA IZI VSRC Astronomijas un astrofizikas nodaļas (AAN) pētnieks Vladislavs Bezrukovs ziņoja par VeA IZI VSRC radioastronomiskiem novērojumiem 2022. gadā un plānotiem novērojumiem 2023. gadā. Informēja semināra dalībniekus par plāniem saistībā ar Irbenes vienas bāzes inerferomentra, kā arī tika sniegta apkopota informācija par 2022. gada Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu apstiprinātajiem projektiem - abu projektu plānotiem uzdevumiem, rezultātiem, zinātnisko grupu un budžetiem.

JIV-ERIC nacionālā konsorcija darba seminārā VeA IZI VSRC Astronomijas un astrofizikas nodaļas vadītājs Juris Kalvāns uzstājās ar ziņojumu par VeA IZI VSRC pētījumiem un to rezultātiem astronomijā un astrofizikā, kas veikti 2022. gadā. Darba semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar VeA IZI VSRC AAN pētījuma virzieniem, kā arī semināra dalībniekiem tika piedāvāts gana plašs ieskats par katru no nodaļas virziena darbībām un to sasniegtajiem rezultātiem.

Darba semināra ietvaros ar ziņojumu par VeA IZI VSRC Augstas veiktspējas skaitļošanas (AVS) nodaļas aktualitātēm: signālu apstrādi, to metodikas un citām aktivitātēm piedalījās šīs nodaļas pārstāvi. Savā ziņojuma viņi informēja semināra dalībniekus par AVS nodaļas galvenajiem virzieniem, AVS infrastruktūras attīstību, sniedza detalizētu ieskatu par dalību īstenotājos projektos.

JIV-ERIC nacionālā konsorcija darba semināru noslēdza LU Astronomijas institūta direktors Kalvis Salmiņš ar ziņojumu par Satelītu fotometriju. Savā ziņojumā Kalvis Salmiņš informēja JIV-ERIC darba semināra dalībniekus ar Satelītu fotometrijas pirmajiem rezultātiem un novērojumu konfigurācijām.

Darba seminārs notika attālinātā režīmā, izmantojot ZOOM tiešsaistes platformu, līdz ar to pasākumam varēja pieslēgties ikviens interesents.

● 06.04.2023. - Ventspils raj. Ances pag., Irbenē notika JIV - ERIC nacionālā konsorcija valdes sēde.

Valdes sēdē piedalījās vairāk nekā 30 dalībnieki, ko veidoja pārstāvji no Ventspils Augstskolas, Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) un citām iestādēm.

JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēdi vadīja VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs, kurš iepazīstināja klātesošos ar Vienošanos dalībai nacionālajā radioastronomijas pētnieciskās infrastruktūras mezgla konsorcijā JIVE-LV, kas tika noslēgta starp partneriem: VeA, RTU un LU, kā arī informēja par nepieciešamību izskatīt iespēju JIVE-LV koordinator-institūcijai – VeA iecelt jaunu nacionālo koordinatoru. Turpinājumā VeA IZI VSRC direktors ziņoja par aktuālajiem jautājumiem, saistībā ar sadarbību zinātniskajos projektos, kā arī par ILT un LOFAR ERIC tīklu finansējuma iespējām. Valdes sēdes diskusiju laikā tika apspriesti nākotnes tehniskie izaicinājumi.

● 06.04.2023. - Ventspils raj. Ances pag., Irbenē notika JIV - ERIC nacionālā konsorcija darba seminārs.

Darba seminārā piedalījās vairāk nekā 30 dalībnieki, ko veidoja pārstāvji no Ventspils Augstskolas, Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centrs”, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) un citām iestādēm.

JIV-ERIC darba semināra turpinājumā VeA IZI VSRC Astronomijas un astrofizikas nodaļas vadošais viespētnieks Jesus Alberto Cazares Montes ziņoja par novērojumiem, aktualitātēm, kā arī nākotnes plāniem LOFAR-LV stacijai.

Darba semināru noslēdza VeA IZI VSRC Astronomijas un astrofizikas nodaļas vadošais pētnieks Ivars Šmelds un pētnieks Artis Aberfelds ar ziņojumu par IAUS380 māzeru konferenci Japānā, kurā abi pētnieki piedalījās ar diviem postera ziņojumiem laika periodā no 2023. gada 20. līdz 24. martam un divu institūtu apmeklējumu. Savā ziņojumā pētnieki iepazīstināja klātesošos ar IAUS380 māzeru konferences tēmām, konferences ietvaros būtiskākiem ziņotiem rezultātiem – astrometriju, vēlo evolūciju stadiju zvaigžņu māzeriem, māzeru teoriju, zvaigžņu veidošanās un nākotnes instrumentiem. Turpinājumā Astronomijas un astrofizikas nodaļas vadošais pētnieks Ivars Šmelds un pētnieks Artis Aberfelds informēja klātesošos par tīklošanās pasākumu, National Astronomical Observatory of Japan (NAOJ) un Ibaraki observatorijas apmeklējumu rezultātiem.

Astronomijas Skola. Gravitācijas viļņu uztveršana.

Tue, 30 May 2023 08:35:03 GMT

Ziņa "Astronomijas Skolas" uzticamākajiem dalībniekiem!

Esiet aicināti uz pēdējo nodarbību šajā 2022./2023. mācību gadā, kas norisināsies attālināti "Microsoft Teams"' vidē.

Nodarbības tiešraides saite šeit !

Sākums otrdien, 30. maijā. plkst. 18.00

Tēma: Gravitācijas viļņu uztveršana.

Vada: Mārcis Auziņš, LU profesors, fiziķis, kvantu fizikas pētnieks.

"Lai arī zinātnieki iepriekš bija spējīgi aprēķināt gravitācijas viļņus, tos nekad agrāk nebija izdevies novērot tieši. Zinātnieku atklājums ļaus pārbaudīt pašlaik pastāvošo teoriju par Visuma rašanos."

Zinātkāre Iedvesmo!

Organizē: Liepājas Raiņa 6. Vidusskola.

Jauno dabaszinātņu pētnieku centra 2022./2023. mācību gada nodarbības veiksmīgi noslēgušās

Fri, 26 May 2023 05:55:06 GMT

Trešdien, 24. maijā ar aizraujošu un izzinošu ekskursiju uz Irbenes radioteleskopu kompleksu noslēgušas Jauno dabaszinātņu pētnieku centra 2022./2023. mācību gada nodarbības.

Visu 2022./2023. mācību gadu Jauno dabaszinātņu pētnieku centrs piedāvāja lielisku iespēju 8. – 12. klašu skolēniem bezmaksas uzzināt par dažādām ar zinātni un tehnoloģijām saistītām tēmām, kā arī satikt pieredzējušus un iedvesmojošus savas jomas speciālistus.

Jauno dabaszinātņu pētnieku centra mācību gada programmas ietvaros kopā norisinājās trīsdesmit nodarbības par dažādām aizraujošām ar dabaszinātni, tehnoloģijām, elektroniku, matemātiku, loģisko domāšanu un programmēšanu saistītām tēmām, kā arī skolēniem bija piedāvāta lieliskā iespēja piedalīties mācību ekskursijās (izbraukuma nodarbībās) uz Baldones observatoriju, Ventspils Jaunrades namu, Irbenes radioteleskopu kompleksu un iepazīties ar zinātnes centra VIZIUM ekspozīciju zāli.

Nodarbības norisinājās katru trešdienu zinātnes centrā VIZIUM, izņēmumi bija tikai mācību ekskursijas. Katrā Jauno dabaszinātņu pētnieku centra nodarbībā tika apskatīta konkrēta tēma, kuru vadīja pieredzes bagāti zinātnieki, vadošie pētnieki no Ventspils Augstskolas, kā arī pieaicinātie vieslektori un eksperti. Teorētiskās un praktiskās nodarbības sniedza vērtīgu zināšanu bāzi un bija noderīgi jauniešiem, kuri interesējas par dabaszinātnēm, tehnoloģijām, elektroniku, matemātiku, loģisko domāšanu un programmēšanu. Interesenti tika aicināti pieteikties un piedalīties visās nodarbībās, kā arī bija iespēja reģistrēties tikai uz sev interesējošām nodarbībām. Vislielāko interesi raisījusi nodarbība par Satelīttehnoloģijām, kuru vadīja Ventspils Augstskolas elektronikas inženieris Jānis Šate. Šajā nodarbība skolēni uzzināja cik daudz satelītu ir Zemes orbitā, kāpēc satelīti vispār ir nepieciešami, kā var uzbūvēt satelītu, kā arī kopā ar pasniedzēju izplānoja satelīta uzbūves koncepciju.

Noslēgumā Jauno dabaszinātņu centra nodarbību dalībniekiem tika izsūtīti sertifikāti.

Aktivitāte tiek īstenota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. - 2021.gada perioda programmas “Pētniecība un izglītība” aktivitātes “Inovācijas centri” projekta “Inovācijas centra izveidošana Ventspilī”, identifikācijas numurs: NFI/IC/VIAA/2020/1, līguma ar Valsts izglītības attīstības aģentūru par projekta īstenošanu numurs: 9.-20.2.2.1/2 ietvaros.

Sirsnīgā gaisotnē 12. maijā aizvadīti J. Žagara, L.Gulbes un K. Zālītes grāmatas atklāšanas svētki

Mon, 22 May 2023 13:20:29 GMT

2023. gada 12. maijā Ventspilī, Pārventas bibliotēkā, tika aizvadīti Jura Žagara, Lindas Gulbes un Kārļa Zālītes sarakstītās un Rīgas Tehniskās universitātes izdotās grāmatas “Satelītattēlu interpretācija” atklāšanas svētki. Klātienē autorus sveikt bija ieradušies esošie un bijušie kolēģi no Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais astronomijas centrs”, kolēģi no Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes, kā arī J. Žagara ģimene, draugi un kolēģi no citām Ventspils Augstskolas fakultātēm. Svētki tika aizvadīti sirsnīgā gaisotnē, pianistes Lienes Circenes mūzikas pavadībā.

Citējot grāmatas priekšvārdu, ir vērts pieminēt, ka tās saturs veidots, balstoties uz vairāk nekā 10 gadu pieredzi, ko autori guvuši, pasniedzot dažādiem satelītattēlu apstrādes aspektiem veltītus studiju kursus Ventspils Augstskolā (Informācijas tehnoloģiju fakultātē), Latvijas Universitātē (Fizikas, matemātikas un optometrijas un Zemes zinātņu fakultātē), kā arī Lorēnas Universitātē (Francijā) un Tartu Universitātē (Igaunijā). Grāmatā izmantota starpdisciplināra pieeja, ietverot gan fizikas un datorzinātņu, gan astronomijas un ģeogrāfijas, gan signālapstrādes un matemātiskās modelēšanas, gan arī citu pētniecības jomu sasniegumus. Lekcijas tālizpētē ir augstākās izglītības studiju kurss dabas un inženierzinātņu specializāciju studentiem. Ar to būs noderīgi un interesanti iepazīties ne tikai studentiem, bet arī pasniedzējiem un pētniekiem, kas nodarbojas ar satelītattēlu apstrādi un interpretāciju.

Grāmatas recenzenti minējuši, ka “Grāmata būs noderīga visupirms studentiem, īpaši ģeomātikā, vides zinātniekiem, kā arī valsts iestāžu darbiniekiem, kuri strādā ar satelītattēliem.” (Dr. geol. Aivars Markots (LU)) un “Šī ir pagaidām vienīgā pārdomāta izklāsta augstas kvalitātes grāmata latviešu valodā, kas veltīta satelītattēlu interpretācijas problēmām.” (Dr. sc. ing. Jānis Kaminskis (RTU))

Atskatoties uz grāmatas atklāšanas svētkiem, grāmatas līdzautore L. Gulbe min, ka, dienai iesākoties ar braucienu uz Ventspili, viņa atcerējās grāmatas rakstīšanas procesu un pārdomās gatavojās ilgi gaidītajiem grāmatas atvēršanas svētkiem. Citējot, “Vienmēr esmu uzskatījusi, ka mācību grāmatas ir liela vērtība arī laikā, kad internetā ir pieejama plaša informācija, jo šāds strukturēts tēmas apraksts paver iespēju daudz efektīvāk izprast pat vissarežģītākās jomas. Tādēļ vēlos pateikties ikvienam, kas ieguldīja savu darbu grāmatas tapšanā.”

Kā grāmatas autors J. Žagars minēja, “šī nu jau ir kļuvusi par tradīciju – savu grāmatu atklāšanas svētkus atzīmēt tieši Pārventas bibliotēkā.” Kolēģi, ģimene un draugi izteica atzinīgus vārdus un laba vēlējumus, lai arī turpmāk radošais gars neapsīktu un topošajiem un esošajiem studentiem būtu vairāk kvalitatīvu mācību materiālu latviešu valodā. J. Žagars izsaka pateicību arī Ventspils Starptautiskajam rastronomijas centram par atbalstu un Ventspils valstspilsētas pašvaldības domei par finansiālu atbalstu.

Interesentiem vērtīgi ir zināt, ka grāmata “Satelītattēlu interpretācija” nopērkama Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā VSRC (Irbenē) pie ekskursiju vadītājiem un Ventspils Augstskolā (vairumā, sākot no 6 eks.).

Foto: Kristaps Anškens, “Ventas Balss”

Kolēģi izsaka pateicību VSRC direktoram Aleksejam Klokovam par līdzšinējo darbu

Tue, 02 May 2023 07:58:49 GMT

2023. gada 24. aprīlī bija pēdējā darba diena līdzšinējam VSRC direktoram Aleksejam Klokovam. Kolēģi izsaka vislielāko pateicību un pozitīvi vērtē Alekseja Klokova darbību VSRC direktora amatā un atzīst Alekseja ieguldījumus centra un Irbenes izaugsmē un attīstībā, novērtējot viņa attīstītos un nodibinātos nacionāla un starptautiska mēroga kontaktus radioastronomijas un kosmosa jomās, kā arī veiksmīgos rezultātus zinātniskā darbībā, finansējumu piesaistē un komercializācijā.

Atgādināsim, ka Aleksejs Klokovs VSRC direkora amatā bija kopš 2020. gada janvāra. Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Juris Freimanis īpaši izceļ A. Klokova panākumus, piemēram, plānveidīgi turpinot Irbenes radioteleskopu modernizēšanu. Aleksejs arīdzan aktīvi uzturēja kontaktus ar Latvijas kosmosa politikas lēmejinsitūcijām un ministriju pārstāvjiem par stabila valsts finansējuma nodrošināšanu Irbenes radioteleskopu kompleksa uzturēšanai un attīstībai ilgtermiņā. Pateicoties šīm sadarbībām, tika veiksmīgi apsaimniekota, renovēta un modernizēta VSRC infrastruktūra, kā arī attīstīti VSRC pakalpojumi, piesaistot papildus ārējo finansējumu.

Savas darbības laikā Aleksejs Klokovs veiksmīgi pārstāvēja valsti Starptautiskā zemo frekvenču lauka (LOFAR) konsorcija International LOFAR Telescope (ILT) valdē, JIV-ERIC jeb apvienotā VLBI (ļoti garas bāzes interferometrijas) institūta ERIC (Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcija) padomē un EVN konsorcija direktoru padomē.

Kolēģi arīdzan pozitīvi vērtē Alekseja devumu VSRC zinātnes popularizēšanā, organizējot vasaras nometnes, interaktīvas izstādes un darbnīcas jauniešiem, atvērto durvju dienas, Zinātnieku nakts pasākumus, Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM aktivitātes, Jauno kosmosa pētnieku centru un citus pasākumus, kuros ir iespēja prezentēt un popularizēt VSRC, kā arī uzrunāt potenciālos studentus.

Sākot ar 2023. gada 25. aprīli VSRC direktora p.i. ir Ventspils Augstskolas Zinātņu un attīstības prorektora p.i. Dr.sc. administr., profesore Inese Lūsēna-Ezera. VeA rektors Andris Vaivads izceļ I. Lūsēnas-Ezeras atbildīgumu un atzīst Inesi par VeA vērtību patrioti, kas nodrošinās turpmāku VSRC veiksmīgu attīstību.

JAUNO DABASZINĀTŅU PĒTNIEKU CENTRS AICINA 8. – 12. KLAŠU SKOLĒNUS UZ BEZMAKSAS NODARBĪBĀM MAIJĀ

Wed, 26 Apr 2023 10:36:27 GMT

Ventspils zinātnes centrs VIZIUM aicina ikvienu 8. – 12. klašu skolēnu apmeklēt Jauno dabaszinātņu pētnieku centra nodarbības, kurās būs iespēja apmeklēt planetāriju un observatoriju, doties ekskursijā uz Irbenes radioteleskopu kompleksu un uzzināt par dažādām citām interesantām tēmām STEM un IT jomās. Pirmā nodarbība jau 10. maijā!

Nodarbības ir bezmaksas un norisinās katru trešdienu plkst. 17.00 – 19.00.

Nodarbību grafiks maijā:

10. maijs plkst. 17.00. Ekskursija uz planetāriju un observatoriju Ventspils Jaunrades namā.

Skolēniem būs iespēja apmeklēt Ventspils Jaunrades nama planetāriju un observatoriju, lai izzinātu Zemei tuvākās Visuma daļas, vērot 360 grādu filmu, kas atklāj vēl citus Visumā glabātos noslēpumus, kā arī palūkoties uz Sauli caur teleskopu! Vietu skaits ierobežots!

17. maijs plkst. 17.00. Irbenes radioteleskopu komplekss.

Nodarbībā skolēni tiks iepazīstināti ar Ventspils starptautiskā radio astronomiska centra (VSRC) radio observatoriju Irbenē, VSRC observatorijas izveidošanas un darbības vēsturi un tās instrumentālo bāzi. Uzzinās, kādos zinātniskos projektos piedalās VSRC pētnieki un kādi pasaules mēroga pētījumi paveikti ar Irbenes observatorijas instrumentiem, kā arī gūs ieskatu novērojumu veikšanā ar radio teleskopu RT-32. Nodarbība norisināsies zinātnes centrā VIZIUM, 2. stāvā.

24. maijs plkst. 17.00. Ekskursija uz Irbenes radioteleskopu kompleksu.

Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (VSRC) aicina skolēnus doties neaizmirstamā ekskursijā uz Irbenes radioteleskopiem Ances pagastā (Irbenē), bijušajā Padomju armijas pilsētiņas daļā, kur zinātnisku pētījumu režīmā darbojas 32 m un 16 m diametra paraboliskās antenas un LOFAR antenu masīvs. Ekskursijas laikā skolēniem būs iespēja apskatīt Irbenes teritoriju apkārt radio teleskopiem RT – 32 un RT – 16; RT – 8 torņu un tajā izvietotās ekspozīcijas par centra darbību PSRS laikos. Tāpat skolēnus sagaida pārgājiens pa slepeno pazemes tuneli. Vietu skaits ierobežots!

Nodarbības vadīs Mg. sc. ing. Vladislavs Bezrukovs.

Vladislavs Bezrukovs ir Ventspils Augstskolas “Ventspils Starptautiskais radio astronomijas centrs” (VSRC) pētnieks kopš 2008. gada, eksperts 3D modelēšanā, magnētiskā lauka aprēķinos, matemātiskā un fizikālā modelēšanā. Darbā VSRC piedalījās vairākos zinātniskos projektos, kas saistīti ar radioteleskopu attīstību un vairākiem industriālo pētījumu projektiem.

Dalība nodarbībās ir bez maksas. Nepieciešams iepriekš piereģistrēties šeit: www.adre.se/dabaszinatnupetnieki . Interesenti aicināti pieteikties un piedalīties visās lekcijās, bet ir iespēja reģistrēties arī tikai uz sev interesējošajām lekcijām. Klātienes nodarbība notiek zinātnes centrā VIZIUM Alfa zālē.

Vairāk informācijas pa tālr. 667 766 55 vai rakstot uz e-pastu: ginta.grinberga@ventspils.lv. Dienu pirms nodarbības dalībniekiem tiks nosūtīts atgādinošs e-pasts.

Astronomijas skolas nodarbība - "Tumšā matērija Visumā"

Wed, 26 Apr 2023 08:22:49 GMT

Sveicināti "Astronomijas Skolas" uzticamie dalībnieki un astronomijas zinātnes entuziasti.

Esat aicināti ņemt dalību attālināta nodarbība "Microsoft Teams" vidē.

Tiešraides nodarbības saite ŠEIT .

Piektdiena 28.aprīlis plkst. 18.30

Tēma: "Tumšā matērija Visumā".

Vada: Mārcis Auziņš LU profesors, fiziķis, kvantu fizikas pētnieks.

"Šobrīd, pēc kosmoloģijā vispārpieņemtiem priekšstatiem, uzskata, ka Visums sākās apmēram pirms četrpadsmit miljardiem gadu. Iespējams, tas ir garākais laika intervāls, par kuru mēs varam domāt jēgpilni, jo tikai ar Lielo sprādzienu aizsākās Visums. Arī par to ir vērts aizdomāties, jo, no otras puses, četrpadsmit miljardi gadu, ja tā padomā, nemaz tik daudz kosmosa mērogos neizklausās. Vismaz man…" . Avots: Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas portāls LSM.lv

Organizē: Liepājas Raiņa 6. Vidusskola.

Eiropas Kosmosa Aģentūras OPS-SAT laboratorijas vadītājs augsti novērtē Ventspils Augstskolas studenta Rodrigo Laurinoviča panākumus

Mon, 24 Apr 2023 06:53:26 GMT

Sekojot līdzi Ventspils Augstskolas studiju programmas “Elektronikas inženierija” studenta Rodrigo Laurinoviča panākumiem, stažējoties Eiropas Kosmosa Aģentūrā, vēlējāmies izzināt vairāk par Rodrigo ikdienu un to, kā jaunietis iejuties komandā. Pagājušā mēnesī Rodrigo Laurinovičs kopā ar Eiropas Kosmosa Aģentūras (EKA) OPS-SAT komandu saņēma Starptautisko SpaceOps balvu par izciliem sasniegumiem ( International SpaceOps Award for Outstanding Achievement ). Intervijā par Rodrigo ikdienu un mērķtiecīgo tiekšanos uz panākumiem EKA komandā, stāsta OPS-SAT laboratorijas vadītājs Deivids Evanss (David Evans).

Kā Jūs raksturotu Rodrigo kā komandas dalībnieku?

“Viņš ir ļoti patīkams un neticami strādīgs. Viena no viņa labākajām īpašībām, kas nostrādāja pieņemot viņu darbā, ir viņa spēja uzņemties jebko un atdot visu, lai nonāktu pie rezultāta. Pat ja viņam sākotnēji bija maza pieredze darba vidē, viņš drīz kļuva par neaizstājamu mūsu komandas sastāvdaļu, iegūstot ļoti dziļas un specializētas zināšanas dažās sarežģītās darbības jomās. Bet tajā pašā laikā, viņš ir gatavs dalīties ar zināšanām starp citiem komandas dalībniekiem. Komanda ir ļoti saliedēta, tāpēc Rodrigo tajā iejutās ātri un tagad ir pilnvērtīgs EKA komandas biedrs.”

Kā vērtējat Rodrigo paveikto darbu?

“Viņš, strādājot pie mums, ir kļuvis par pieredzējušu ekspluatācijas inženieri. Darbs ar kosmosa tehnoloģijām un satelītiem, īstenojot progresīvas metodes, kā, piemēram, FPGA ( field-programmable gate array ) pārprogrammēšanu orbītā, ir riskants. Lai gūtu panākumus, ir nepieciešama drosme un piesardzība, un Rodrigo piemīt abas šīs īpašības. Esmu norīkojis viņu kā atbildīgo sarežģītu eksperimentu veikšanā uz strādājoša satelīta. Un varu teikt, ka ne visiem tas būtu pa spēkam. Piemēram, nesen mēs saskārāmies ar būtisku anomāliju eksperimentālā procesora failu sistēmā. Rodrigo, kā parasti, uzņēmās atbildību par sarežģīta tehniskā risinājuma testēšanu un realizāciju, kas nepieciešams, lai novērstu problēmu. Tas nebija viegli un prasīja daudzas stundas, lai veiktu testēšanu, kas beidzās arī strupceļos. Taču testēšana noslēdzās veiksmīgi, jo Rodrigo atrada praktisku risinājumu. Es vienmēr būšu viņam par to pateicīgs.”

Kāds Jūsuprāt būs Rodrigo ieguvums no šīs pieredzes nākotnē?

“Viņa specializācija ir FPGA pārprogrammēšana orbītā. OPS-SAT misijas laikā tika parādīts, ka iespēja FPGA pārprogrammēt, satelītam atrodoties Zemes orbītā, sniedz nebijušas iespējas satelītu operatoriem. Attālinātā FPGA pārprogrammēšana ir OPS-SAT inovācijas pamatā, jo OPS-SAT ir pirmais EKA nanosatelīts, kas misijas laikā ir veicis šādas darbības. Mēs esam iemācījušies to, ka šī tehnoloģija ir efektīva, taču ar to ir jārīkojas uzmanīgi, jo jūs faktiski pārkonfigurējat daļu no procesora arhitektūras, satelītam esot Zemes orbītā. Esmu pārliecināts, ka, tiklīdz tehnoloģija tiks apgūta, tā radīs tādu pašu revolūciju, kādu savas karjeras laikā pieredzēju, attīstoties iegultajai programmatūrai kosmosa instrumentos. Iemaņas, ko Rodrigo jau ir apguvis OPS-SAT misijas laikā, tuvākajā nākotnē padarīs viņu par ļoti vērtīgu un pieprasītu darbinieku.”

Projekta ATVASE ietvaros norisinājās JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēde un darba seminārs

Wed, 12 Apr 2023 06:02:59 GMT

2023. gada 6. aprīlī Ventspils raj. Ances pag., Irbenē, LV-3601, ēkā “Kristāls”, 2.stāvā., projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009 “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” īstenošanās ietvaros, norisinājās JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēde un darba seminārs.

JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēdē un darba seminārā piedalījās vairāk nekā 30 dalībnieki, ko veidoja pārstāvji no Ventspils Augstskolas, Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) un citām iestādēm.

JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēdi vadīja VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs. Aleksejs Klokovs iepazīstināja klātesošos ar Vienošanos dalībai nacionālajā radioastronomijas pētnieciskās infrastruktūras mezgla konsorcijā JIVE-LV, kas tika noslēgta starp partneriem: VeA, RTU un LU, kā arī informēja par nepieciešamību izskatīt iespēju JIVE-LV koordinator-institūcijai – VeA iecelt jaunu nacionālo koordinatoru. Turpinājumā VeA IZI VSRC direktors ziņoja par aktuālajiem jautājumiem, saistībā ar sadarbību zinātniskajos projektos, kā arī par ILT un LOFAR ERIC tīklu finansējuma iespējām. Valdes sēdes diskusiju laikā tika apspriesti nākotnes tehniskie izaicinājumi.

Darba semināru atklāja RTU pārstāvis Jānis Irbe, kurš sniedza darba semināra dalībniekiem aktuālo informāciju par CERN TIER II federatīva skaitļošanas centra izveidi Latvijā, iepazīstināja klātesošos ar CERN CMS – Compact Muon Solenoid detektora eksperimentu, lielo Hadrona paātrinātāju (LHC), kā arī ar Latvijas un Baltijas partneru vizīti uz Ženēvu. Papildus iepriekš minētajai informācijai, Jānis Irbe JIV-ERIC nacionālā konsorcija darba semināra dalībniekiem ziņoja par 2023-2024.gada CERN CMS TIER II aktivitātēm. Kā svarīgu faktu savā ziņojumā Jānis Irbe atzīmēja nākotnes vīziju - CERN/CMS TIER2 federatīva skaitļošanas centra izveidi Baltijā.

Pasākuma noslēgumā JIV-ERIC valdes sēdes un darba semināra dalībnieki piedalījās diskusijās pie kafijas, kā arī apmeklēja Irbenes radioteleskopu kompleksu.

Minētās aktivitātes notika projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)”, Nr. 1.1.1.5/18/I/009 ietvaros un tika finansētas no projekta līdzekļiem.

Projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” aktualitātes

Thu, 06 Apr 2023 06:36:53 GMT

Projektā “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” (IMDS), kurā sadarbojas Dārzkopības institūta un Ventspils Augstskolas fakultāšu pētnieki, notiek aktīvs darbs. Pabeigti projektā izstrādājamās interaktīvās daudzfunkcionālās informācijas pārvaldības sistēmas datu ievades moduļi un turpinās darbs pie statistikas moduļa izstrādes. Jaunā sistēma ir paredzēta organismu (augu, dzīvnieku un slimību ierosinātāju) nosaukumu uzkrāšanai, saglabāšanai un pētniecībai un sākta datu izguves un vizualizācijas risinājumu izstrāde. Ir uzsākti darbi pie organismu nosaukumu sapludināšanas funkcionalitātes, kas ļaus pētniekiem pārvaldīt datubāzē ievadīto nosaukumu sasaisti datu ievades modulī un taksonomisko līmeņu hierarhijas modulī. Projektā iesaistītie darbinieki turpina datu ievadīšanu sistēmas datubāzē. Līdz šim brīdim sistēmā ievadīti 138 176 dažādu organismu taksonu nosaukumi no 7978 bibliogrāfiskajiem avotiem.

Projekta dalībnieki trešajā projekta īstenošanas gadā ar pētījumiem piedalījušies vairākās zinātniskajās konferencēs. TSF asociētais profesors, vadošais pētnieks Jānis Veckrācis šā gada 26.-27. janvārī ar referātu “Valodas fakti periodiskajos izdevumos “Darbs" un “Baltijas Zemkopis” (1875-1876)” piedalījās Daugavpils Universitātes starptautiskajā zinātniskajā konferencē “XXXIII zinātniskie lasījumi”, bet 22.‒23. februārī asociētais profesors ar referātu “Lingvistiskā aina latviešu botānikas mācību grāmatās (1880.–1940. gadi): stabilās un mainīgās iezīmes” piedalījās Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta organizētajā Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienas atceres starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Endzelīns. Valoda. Laiks” (konferences programma: http://lavi.lu.lv/wp-content/uploads/2023/02/JE_konf_programma_2023-1.pdf ).

VeA ITF pētniece Karina Šķirmante, ITF zinātniskais asistents Gints Jasmonts un TSF pētniece Silga Sviķe šā gada 8.-10. martā ar prezentāciju par digitalizēšanas risinājumiem grāmatām senajā drukā “Digitisation of Printed Books in Old Latvian Orthography for the Preservation and Sustainability of Cultural Heritage: Workflow and Methodology” piedalījās starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Digital Humanities in the Nordic and Baltic Countries” (konferences programma: https://dhnb.eu/wp-content/uploads/2023/03/dhnb2023-program.pdf ), kuru organizēja Oslo Universitātes bibliotēka, Bergenas Universitātes bibliotēka un Stavangeras Universitātes Vides humanitāro zinātņu centrs "The Greenhouse”.

TSF pētniece Silga Sviķe 30.-31. martā ar referātu “Naturwissenschaftlicher Wissenstransfer aus dem Deutschen ins Lettische: Beitrag von H. Kawall” piedalījās Timišoaras Politehniskās universitātes organizētajā 13. starptautiskajā konferencē “Professional Communication and Translation Studies” , kuras nosaukums šogad bija “Digital Culture, Communication and Translation” (konferences programma un kopsavilkumu krājums: https://sc.upt.ro/ro/pcts13-2023/programme-2023 ).

VeA IZI VSRC zinātniskais asistents piedalījās jaunā projekta RADIOBLOKS uzsākšanas sanāksmē (KICK - OFF meeting) Amsterdamā, Nīderlandē

Wed, 05 Apr 2023 08:29:08 GMT

Laika periodā no 2023. gada 28. līdz 31. martam, VeA IZI VSRCzinātniskais asistents Jānis Šteinbergs piedalījās projekta “Jaunākie zinātniskie pielietojumi radioastronomijā: visaktuālāko tehnoloģiju pielietojumi datu apstrādes procesu uzlabošanai dažādos posmos (no uztvērēja līdz gala rezultātam)”/ Angļu val. „New science in Radio Astronomy: applying cutting-edge technology to enhance the entire data chain, from receiver to final output” (RADIOBLOKS) uzsākšanas sanāksmē Amsterdamā, Nīderlandē.

Tikšanas laikā tika apspriesta VSRC un citu RADIOBLOCKS partneru sadarbība projekta laikā. Tika parunāts projekta īstenošanas grafiks, lēmumu pieņemšanas kārtība projektā, projekta administratīvā puse un tās prasības, atskaišu termiņu gatavošana, zināšānu pārņemšana no partneriem, jaunu ideju ģenerēšana un iespējamo kopējo jaunu projektu izveide. Tika diskutēts par WP1 nodevumiem, tai skaitā, projekta mājas lapas izveide un partneru informācijas izvietošana tajā. Kā arī parunātas darba pakas (WP) 4 un 5 uzdevumi un VSRC iesaiste tajās. WP4 sanāksmes laikā tika apsriests, ka darba pakas ietvaros paredzēts izstrādāt klastera iegādes laika grafiku un izstrādāt tehnisko specifikāciju tam. Tika pārunāta, kāda būs izstrādātā koda glabāšana, dokumentācijas izveide un citiem ar operatīvu darbu saistītiem jautājumiem realizēšana. Apskatīts un pārrunāts kā vajadzētu izpildīt nodevumus, kuriem nodošanas termiņš ir tikai gads. W5 darba pakas sanāksmē tika prezentēts katras apakšaktivitātes plāns, kam sekoja diskusijas par un ap to. Tika izskatīts skaitļojamo resursu piejamība katram institūtam atsevišķi, kā arī iespēja lietot darba pakā WP4 iegādāto klāsteri. Notika atsevišķa diskusija ar darba pakas WP5.1 vadītāja no VSRC iesaisti šajā apakš uzdevumā. Tika parunāts VSRC RFI pētījumu turpināšanas RADIOBLOCKS projektā, kā VSRC varētu darboties DASK ietvara izpētē un LOFAR rīku attīstībā.

VeA IZI VSRC pētnieki piedalās konferencē Japānā un apmeklē Japānas Observatorijas

Wed, 05 Apr 2023 05:27:17 GMT

Laika periodā no 2023. gada 18. marta līdz 1. aprīlim Ventspils Augstskolas “Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas Centra” (VeA IZI VSRC) vadošais pētnieks Ivars Šmelds un pētnieks Artis Aberfelds atradās komandējumā Japānā, lai piedalītos Starptautiskās Astronomijas Savienības (SAS) 380. simpozijā: “Kosmiskie Māzeri: Virzībā pretim Nākošās paaudzes Lielajiem Projektiem” ( “Cosmic Masers: Proper Motion toward the Next-Generation Large Projects” ) un arī apmeklētu vairākas Japānas radioastronomijas observatorijas.

Kā jau iepriekš tika ziņots, šādas kosmiskajiem māzeriem veltītas tematiskās konferences, kurās satiekas pasaulē vadošie kosmisko māzeru pētnieki, notiek ar apmēram piecu gadu intervālu, un iepriekšējā šai nozarei veltītā tematiskā konference notika 2017. gadā Sardīnijā. Šo konferenču ietvaros tiek ziņoti aktuālie pētījumu rezultāti, apspriestas nozares nākotnes vīzijas, kā arī personisko kontaktu rezultātā dibinātas un attīstītas sadarbības saites starp atsevišķiem pētniekiem un arī tos pārstāvošajiem zinātniskajiem institūtiem.

Šogad šī konference norisinājās Japānas dienvidos Kagošimā, laika periodā no 20. līdz 24. martam, un to rīkoja Kagošimas Universitāte sadarbībā ar Japānas Astronomijas Biedrību un Japānas Nacionālo Astronomijas Observatoriju. Konferences dalībnieku sarakstā minēti 178 zinātnieki no dažādām pasaules valstīm, konferences ietvaros tika prezentēti ap 80 zinātnisko ziņojumu, neskaitot postera ziņojumus (uz A0 formāta lapas izvietots stenda ziņojums), ko uz simpoziju atveda gandrīz katrs tā dalībnieks, kurš neuzstājās ar mutisku ziņojumu. Konferences darbības programma bija sadalīta atsevišķās sekcijās, katra sekcija bija veltīta atsevišķai tematikai, no kurām dažas attiecās uz pašu kosmisko māzeru pētījumiem, bet citas uz pētījumu jomām, kurās šie māzeri sniedz nozīmīgu ieguldījumu. Šoreiz šīs tematikas bija sekojošas:

distances mērījumi un Habbla konstante ( Cosmic Distance Scale and the Hubble Constant ),
melno caurumu masas noteikšana ( Black Hole Masses and the M-sigma Relation ),
piena Ceļa struktūra ( Structure of the Milky Way ),
dinamiskie procesi masīvu zvaigžņu veidošanās laikā ( Dynamics of Formation of Massive Stars ),
t.s. AGB zvaigžņu pulsēšana ( Pulsation and Outflows in Evolved Stars ),
māzeru teorija ( Theory of Masers and Maser Sources ),
jauni instrumenti un projekti ( New Projects and Future Telescopes ).

VeA IZI VSRC zinātnieki, Artis Aberfelds un Ivars Šmelds, simpozijā uzstājās ar diviem postera ziņojumiem: “Possibly New OH Excited Rotatonal State Masers” (“ Iespējams, jauni OH ierosināto rotācijas līmeņu māzeri” ) un “New insides of 6.7 GHz methanol maser variability in IRAS 20126+4104” ( “Jauna informācija par 6.7 GHz metanola māzeru mainīguma cēloņiem IRAS 20126+4104 avotā” ).

Šādās konferences, kurās sastopas daudzi kādas pētījumu jomas zinātnieki, īpaša nozīme ir ne tikai to dalībnieku ziņojumiem, bet arī sarunām kuluāros. Sastopoties daudziem zinātniekiem, tiek attīstītas sadarbības ieceres, sākot no zinātniskas sadarbības un rezultātu apmaiņas, līdz kopējiem novērojumu un grantu projektiem, kas nesīs pozitīvus rezultātus nākotnē. Konferences apmeklējuma rezultātā, VeA IZI VSRC pētniekiem parādījās sadarbības iespējas ar Japānas Nacionālo Astronomijas Observatoriju (NAOJ), Ziemeļ - Rietumu Universitāti (North-West University), Nikolaja Kopernika Universitāti, Kagošimas Universitāti un Kaglihari Astronomijas Observatoriju (INAF – Osservatorio Astronomico di Cagliari).

Plašāka informācija par iepriekš minēto konferenci ir pieejama šeit: https://iaus-maser2023.jp/ .

Komandējuma ietvaros arī tika apmeklēta Japānas Nacionālā Astronomijas Observatorija, lai vienotos par sadarbību, izmantojot vienas bāzes līnijas interferometru. Šo tehniku paredzams izmantot divu VeA IZI VSRC īstenoto projektu zinātnisko rezultātu sasniegšanā, kā arī tika panākta vienošanos par Japānas kolēģu ekspertīzes izmantošanu ar VeA IZI VSRC radioteleskopiem veikto novērojumu rezultātu pārbaudei un uzlabošanai.

Papildus iepriekš minētajam, Ivars Šmelds un Artis Aberfelds apmeklēja arī Ibaraki Universitātes Observatoriju ar diviem 32 m radioteleskpiem (vienu no tiem sk. att.3.). Notika apmainīšanās ar ziņojumiem par īstenotajām metanolu māzeru novērojumu programmām un vienošanās par ciešāku sadarbību māzeru monitoringa organizācijas, kuras locekļi ir abu observatoriju zinātnieki. Tika gūts arī ieskats par izaicinājumiem, kas rodas, publicējot kosmisko māzeru novērojumu arhīvu.

Ventspils Augstskolas IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs piedalījās projekta RADIOBLOKS Ģenerālajā asamblejā

Mon, 03 Apr 2023 08:16:42 GMT

Laika periodā no 2023. gada 29. līdz 30. martam, VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs piedalījās projekta “Jaunākie zinātniskie pielietojumi radioastronomijā: visaktuālāko tehnoloģiju pielietojumi datu apstrādes procesu uzlabošanai dažādos posmos (no uztvērēja līdz gala rezultātam)”/ Angļu val. „New science in Radio Astronomy: applying cutting-edge technology to enhance the entire data chain, from receiver to final output” RADIOBLOKS Ģenerālajā asamblejā jeb direktoru padomes sanāksmē Amsterdamā, Nīderlandē.

Sanāksmi atklāja JIVE direktore un RADIOBLOCKS konsorcija koordinatore Agnieszka Słowikowska, kura ziņoja par aktuālo informāciju saistībā ar projekta uzsākšanu š.g. 1. martā, un turpmāko īstenošanu ar diskusijām par lēmumu pieņemšanas kārtību, atskaitēm, grafikiem un komunikāciju starp partneriem. Sanāksmes turpinājumā ar prezentāciju par projekta darba pakām, uzdevumiem un partneru iesaisti piedalījās arī RADIOBLOCKS projekta vadītāja Giuseppe Cimo. Papildus iepriekš minētajam, sanāksmes ietvaros tika diskutēts par projekta mājas lapas izveidi, lai atvieglotu komunikāciju un informācijas izplātīšanu ne tikai starp partneriem, bet arī ar plašāku sabiedrību. Pasākuma noslēdzošā daļā notika projekta RADIOBLOKS Ģenerālā asambleja jeb direktoru padomes sanāksmē, kurā notika priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka vēlēšanas, un tika lemts par būtiskiem faktoriem stratēģiskajos un finansiālajos jautājumos ne tikai projekta ietvaros, bet vispārīgi JIV-ERIC un EVN stratēģiskajos jautājumos. Rezultātā tika izlemts, ka projekta Ģenerālās asamblejas notiks regulāri klātienē un vismaz vienreiz gadā.

Projekta ietvaros pabeigts darbs pie patentēšanas dokumentācijas sagatavošanas

Thu, 30 Mar 2023 09:39:23 GMT

Aktīvs darbs un progress projekta “Ūdeņraža hidrauliskās kompresijas tehnoloģijas izstrāde ūdeņraža degvielas uzpildes stacijām (H2-Compression)” id. nr. 1.1.1.1/20/A/185 ietvaros - pabeigts darbs pie patentēšanas dokumentācijas sagatavošanas, iesniegti divi patenta pieteikumi Latvijas Patentu valdei un viens pieteikums Starptautiskai patentu ekspertīzei pēc PCT procedūras.

Lai sekmētu projekta “Ūdeņraža hidrauliskās kompresijas tehnoloģijas izstrāde ūdeņraža degvielas uzpildes stacijām (H2-Compression)” id. nr. 1.1.1.1/20/A/185 ietvaros iegūtās izstrādēs un veicinātu turpmāko rezultātu komerciālu izmantošanu, Ventspils Augstskola ir pieteikusi divus Latvijas patentus ar mērķi nostiprināt izstrādāto tehnisko risinājumu novitāti un atrastu uzņēmumus, kuri ir ieinteresēti šādu patentu komercializēšanā.

Izgudrojumi attiecas uz hidrauliskām pārvietošanās mašīnām, kurās šķidrums un gāzveida vide vienlaikus tiek ievadīta darba kamerā un tiek izmantota ūdeņraža hidrauliskajai saspiešanai. Piedāvātā ierīce ir paredzēta izmantošanai kā pastiprinātāja kompresors degvielas uzpildes stacijas sistēmā. Šī izgudrojuma mērķis ir paaugstināt zemspiediena ūdeņraža hidrauliskās kompresijas iekārtas efektivitāti, kas iegūta elektrolizatora ierobežotas produktivitātes apstākļos, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus un paplašināt iekārtas funkcionālās iespējas, kā arī samazināt gāzes temperatūru saspiešanas cilindra iekštelpā.

Patentēšanai pieteiktus dokumentus var apskatīt arī šeit: saite .

Bezrukovs V., Bezrukovs Vl., Bezrukovs D., Konuhova M., Berzins A. (2022): Ūdeņraža hidrauliskās kompresijas ierīce. LVP2022000071 no 31.08.2022.
Bezrukovs V., Bezrukovs Vl., Bezrukovs D., Konuhova M., Berzins A. (2022): Cilindrs ūdeņraža hidrauliskai saspiešanai ar ierobežotu putu veidošanos darba šķidrumā LVP2022000090, 21.11.2022.
Bezrukovs V., Bezrukovs Vl., Bezrukovs D., Konuhova M., Berzins A. (2022): Hydrogen hydraulic compression device. PCT/IB2022/058904, 21.09.2022.

Izstrādātus jaunus tehniskus risinājumus pārbauda ar skaitliskās simulācijas pētījumiem, lai izpētītu termodinamiskos procesus, kas notiek ūdeņraža hidrauliskās saspiešanas laikā. Simulācijas tika veiktas, ar CFD programmatūru un specializētiem siltuma pārneses moduļiem. Balstoties uz rezultātiem, kas iegūti, modelējot ūdeņraža saspiešanas procesu (dažādos sākotnējos temperatūras, spiediena, saspiešanas laika u. c. apstākļos), sagatavoti materiāli publicēšanai zinātniskajos žurnālos un starptautiskās konferencēs.

22. martā 2023. gadā Rīgā notika kārtēja Latvijas Ūdeņraža Alianses klātienes tikšanas. Tikšanas laikā tika apspriesti: alianses fokusa grupu darbības, jautājumi par Latvijas valsts ūdeņraža stratēģijas izstrādi, par ūdeņraža pieprasījumu Latvijas ekonomikas nozarēs, par ūdeņraža izmantošanu sintētisko degvielu ražošanai un citi. Notika dažādas diskusijas par aktualitātēm, kā arī Projekta komandā prezentēja savus panākumus. Prezentācija pieējama šeit .

Bildes no Latvijas Ūdeņraža Alianses 3. sanāksmes, kas notika 2023.gada 22. martā AS “Latvenergo” telpās.

Projekta ATVASE ietvaros notiks JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēde un darba seminārs

Wed, 29 Mar 2023 12:24:15 GMT

2023. gada 6. aprīlī plkst. 11:30 , Ventspils raj. Ances pag., Irbenē, LV-3601, ēkā “Kristāls”, 2.stāvā., projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009 “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” ietvaros, notiks JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēde un darba seminārs.

JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēdē un darba seminārā piedalīsies pārstāvji no Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU).

JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēdi vadīs VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs.

Darba semināru atklās RTU pārstāvji Jānis Irbe un Toms Torims, kuri sniegs aktuālo informāciju par datu apstrādi ar nacionālo CERN TIER II skaitļošanas centru.

JIV-ERIC darba semināra ietvaros VeA IZI VSRC Astronomijas un astrofizikas nodaļas vadošais viespētnieks Jesus Alberto Cazares Montes ziņos par novērojumiem un aktualitātēm LOFAR-LV stacijai.

Darba semināru noslēgs VeA IZI VSRC Astronomijas un astrofizikas nodaļas vadošais pētnieks Ivars Šmelds un pētnieks Artis Aberfelds ar ziņojumu par Maseru VLBI novērojumiem un sadarbību ar Japānu.

Pasākuma noslēgumā paredzētas diskusijas pie kafijas, kā arī visiem interesentiem tiks piedāvāta iespēja piedalīties ekskursijā Irbenes radioteleskopu kompleksā.

Minētās aktivitātes notiks projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)”, Nr. 1.1.1.5/18/I/009 ietvaros un tiks finansētas no projekta līdzekļiem.

JAUNO DABASZINĀTŅU PĒTNIEKU CENTRS AICINA 8. – 12. KLAŠU SKOLĒNUS UZ BEZMAKSAS NODARBĪBĀM APRĪLĪ

Wed, 29 Mar 2023 07:44:15 GMT

Ventspils zinātnes centrs VIZIUM aicina ikvienu 8. – 12. klašu skolēnu apmeklēt Jauno dabaszinātņu pētnieku centra nodarbības, kurās būs iespēja uzzināt par astronomisko attēlu veidiem un apstrādi, iepazīt satelītnavigācijas sistēmu un mašīnmācību, un to sniegtās iespējas, veikt aizraujošus fizikas eksperimentus un uzzināt par dažādām citām interesantām tēmām STEM un IT jomās, kā arī tikties ar iedvesmojošiem zinātniekiem. Pirmā nodarbība jau 5. aprīlī!

Nodarbības ir bezmaksas un norisinās katru trešdienu plkst. 17.00 – 19.00.

Nodarbību grafiks aprīlī:

Ievads astronomisko attēlu apstrādē 5. aprīlī, plkst. 17.00.

Nodarbībā tiks apskatīti visbiežāk astronomijā izmantojamie attēlu formāti, pseido krāsas un attēlu filtru pielietošana. Skolēni gūs unikālu pieredzi, strādājot ar ikdienā neierastiem attēliem, kuri satur simtiem galaktikas.

Ievads mašīnmācības pielietojumā astronomijā 12. aprīlī, plkst. 17.00.

Skolēniem būs iespēja uzzināt par mašīnmācības sniegtajām iespējām dažādu problēmu risināšanā, tās nozīmi un pielietojumu astronomijā.

Atraktīvi fizikas eksperimenti un to skaidrojums 19. aprīlī, plkst. 17.00.

Nodarbībā skolēnus sagaida jauns skats uz fiziku, kas atšķiras no skolā ierastām fizikas stundām! Vienkārši fizikas eksperimenti, kurus ar nelielu sagatavošanos var atkārtot mājas apstākļos.

Globālā pozicionēšanas sistēma (GPS) un tās vēsture 26. aprīlī, plkst. 17.00.

Nodarbībā jaunieši tiks iepazīstināti ar satelītnavigācijas sistēmu (GPS, GALILEO u.c.), to izveidi, darbības principiem un daudzveidīgajiem pielietojumiem mūsdienu pasaulē.

Nodarbības vadīs Mg. sc. comp. Jānis Šteinbergs, Mg.phys. Artis Aberfelds un Dr.habil.phys. Juris Žagars.

Zinātniskais asistents Mg. sc. comp. Jānis Šteinbergs ir eksperts radio-astronomisku datu apstrādē, mašīnmacīšanā un programmēšana. Strādā Ventspils Augstskolas “Ventspils Starptautiskais radio astronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) kopš 2017. gada. Darbā VeA IZI VSRC piedalījās vairākos zinātniskos projektos, kas saistīti ar radioteleskopu attīstību, metanola māzeru pētījumiem, pulsāru pētījumiem un citiem pētījumiem.

Artis Aberfelds ir pētnieks Ventspils Augstskolā, ar fizikas maģistra grāda izglītību un šobrīd izstrādā savu promocijas darbu. Ikdienā Artis pēta, kā veidojas lielas masas zvaigznes, veicot novērojumus ar dažādiem instrumentiem un interpretējot rezultātus. Dabaszinības Artim ir interesējušas jau kopš bērnības un viņš uzskata, ka profesijas izvēlē ir svarīgi spēt atbildēt uz jautājumu: "Ko man patiktu darīt?".

Juris Žagars ir Asociētais viesprofesors Ventspils Augstskolā. Savas dzīves laikā piedalījies dažādos ar zinātni saistītos pasākumos. Žagara izstrādātos un vadītos studiju kursus studenti atzinuši par pozitīviem un interesantiem, tāpat studenti augstu vērtē pasniedzēja spēju aizraut un ieinteresēt studentus pasniegtajā mācību vielā.

Vairāk informācijas pa tālr. 667 766 55 vai rakstot uz e-pastu: ginta.grinberga@ventspils.lv. Dienu pirms nodarbības dalībniekiem tiks nosūtīts atgādinošs e-pasts.

Astronomijas Skola - Čeļabinskas meteorīts kā modinātājzvans

Wed, 29 Mar 2023 06:32:28 GMT

Sveicināti "Astronomijas Skola"' dalībnieki un astronomijas entuziasti!

Esat aicināt piedalīties nodarbībā attālināti - "Microsoft Teams" vidē.

Piektdiena 31.marts plkst 16.00

Tiešraides saite ŠEIT .

Kārlis Bērziņš, Meteorītu muzejs vadītājs, LAB priekšsēdētaja vietnieks.

Tēma: Čeļabinskas meteorīts kā modinātājzvans.

"Pirms 66 miljons gadiem ar Zemi sadūrās asteroīds, kā rezultātā izmira apmēram 3/4 tā laika dzīvības. 1908. gadā notika Tunguskas katastrofa, kurā tika iznīcināts mežs 2000 km2 platībā. 2013. gadā neprognozēti notika Čeļabinskas meteorīta krišana. Netieši no tā sprādziena viļņa ievainojumus guva vairāk nekā 1,5 tūkstoši cilvēku. Ko esam mācījušies no šiem notikumiem? Vai ir pamats satraukties par Saules sistēmas mazo ķermeņu izraisītu Zemes "pastardienu"? Kā pasargāt Zemi no asteroīdu draudiem?"

Organizē: Liepājas Raiņa 6. Vidusskola.

Zinātkāre Iedvesmo.

24. martā norisināsies nodarbība "Ziemeļblāzmas medības Latvijā"

Wed, 22 Mar 2023 09:44:37 GMT

Sveicināti "Astronomijas Skolas" dalībnieki un entizuasti!

Esat aicināti piedalīties attālinātā "Astronomijas Skola"' nodarbībā "Microsoft Teams" vidē.

Tiešraides saite ŠEIT .

Kad? Piektdien, 24.martā plkst. 15.00

Tēma: "Ziemeļblāzmas medības Latvijā."

Vada: Toms Bokums, fotogrāfs, Ziemeļblāzmu mēdību entuziasts.

"Ziemeļblāzmas medības Latvijā, Kurzemē. Parunāsim par ziemeļblāzmas fotogrāfiju uzņemšanu, gatavošanos medībām, kopienas veidošanu, mītiem un citām interesantām lietām."

Organizē: Liepājas Raiņa 6. Vidusskola.

Students Rodrigo Laurinovičs kopā ar komandu Dubaijā saņem starptautiska līmeņa balvu

Tue, 21 Mar 2023 09:36:45 GMT

17. starptautiskajā kosmosa operāciju konferencē (17th International Conference of Space Opperations) , kas 6.-10. martam norisinājās Dubaijā, Ventspils Augstskolas bakalaura studiju programmas “Elektronikas inženierija” students Rodrigo Laurinovičs kopā ar Eiropas Kosmosa Aģentūras (EKA) OPS-SAT komandu saņēma Starptautisko SpaceOps balvu par izciliem sasniegumiem ( International SpaceOps Award for Outstanding Achievement ). Ar šo apbalvojumu tiek novērtēti izcili ieguldījumi misijas realizēšanā un spēja pārvarēt sarežģītus apstākļus operācijas laikā.

OPS-SAT , kuru vada Deivids Evanss ( David Evans ), ir pasaulē pirmā misija, kas veltīta misiju operāciju uzlabošanai un jaunu satelītu kontroles tehnoloģiju testēšanai. OSP-SAT bija arī pirmais EKA piederošais un pārvaldītais nanosatelīts. Misija 2019. gadā pēc veiksmīgas satelīta palaišanas sasniedza savu mērķi - sniegt iespēju veikt eksperimentus misijai svarīgām operācijām lidojuma laikā. Tika demonstrēti pavisam jauni komunikāciju prototipi, kas pēc tam tika izmantoti arī turpmākajās EKA misijās.

Rodrigo jau kopš 2022. gada 1. marta stažējas EKA , kuras misija ir veidot un attīstīt Eiropas kosmosa kapacitātes un nodrošināt, ka investīcijas kosmosa nozarē nes ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem un industrijai. Viņš ir pirmais students no Latvijas, kurš ieguvis iespēju stažēties EKA. Tas bija iespējams, pateicoties Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra spinoff kompānijai SIA IrbGS un Mārča Donerblica ieguldījumam, kā arī nesen ir izdevies pagarināt stažēšanās laiku vēl par vienu gadu.

Rodrigo galvenie uzdevumi līdz šim ir bijuši noturēt satelītu pie “dzīvības” pie nestandarta pieejas, kur eksperimentiem ir iespēja izmainīt fizisko sistēmas struktūru, lai optimizētu to dotajam eksperimentam. Kā arī kopā ar komandu viņš tiek iesaistīts aktīvo problēmu risināšanā, kas pēdējos mēnešu laikā bija masveida failu korupcija. Viņš atzīst, ka darba netrūkst un interese par darbu nezūd, jo vienmēr jāspēj veikt dažādi unikāli uzdevumi.

Ventspils Augstskolas IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs piedalījās “Space Safety Industry Day #3”

Tue, 21 Mar 2023 08:54:41 GMT

2023. gada 16. martā Ventspils Augstskolas IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs atradās Darmštatē, Vācijā, lai piedalītos trešajā kosmosa drošības dienā “Space Safety Industry Day #3”, kuru organizēja ESA ESOC (European Space Agency European Space Operations Centre) un kas bija veltīta kosmosa drošības jaunumiem Eiropas kosmosa nozarē. Šis pasākums pulcēja augsta līmeņa nozares ekspertus no kosmosa aģentūrām, kosmosa industrijas, jaunos kosmosa uzņēmumus un zinātnes pārstāvjus.

Kosmosa drošības dienās tika iekļautas tādas tēmas kā tīrs kosmoss (Cleanspace), planētu aizsardzība (Planetary Defence), kosmiskie atkritumi (Space Debris) un kosmiskie laikapstākļi (Space Weather).

Komandējuma ietvaros kosmosa drošības dienā “Space Safety Industry Day #3” A. Klokovs prezentēja un popularizēja Ventspils Starptautisko Radioastronomijas centru (VSRC) un Ventspils Augstskolu, atbilstoši projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” mērķiem. Notika arī individuālās tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem no pasaules kosmosa nozares pārstāvjiem. Izstādi apmeklēja nozares vadītāji, lēmumu pieņēmēji, zinātnieki un inženieri.

Tīklošanas ietvaros A. Klokovam notika arī kontaktu dibināšana ar kosmosa nozares pārstāvjiem, zinātniekiem un uzņēmumiem, tika diskutēts par jaunu pētniecības ideju, virzienu un inovatīvu tehnoloģiju rašanu, kā arī par partnerību meklēšanu jaunu Horizon Europe, Eiropas Kosmosa Aģentūru un citu projektu rakstīšanai. Tika meklēti arī citi sadarbības risinājumi dažādiem VeA IZI VSRC aktuālākajiem tehnoloģiskajiem izaicinājumiem.

Pasākuma laikā notika tikšanās ar ESA ekspertu kosmiskajos laika apstākļos Juha-Pekka Luntama un tika pārrunātas perspektīvas sadarbībā ar ESA aģentūru un kosmosa sektoru. Tikšanās ar kosmosa nozares ekspertiem sniedza iespēju turpināt attīstīt iepriekš īstenotos projektus un izstrādātas metodikas, piemēram, “Radio lokācijas, balstīta uz radioviļņu izkliedes efektu, metodes pielietojums kosmosa objektu detektēšanai”, kas ir balstītas uz projekta Nr. lzp-2020/2-0101 (FSR) rezultātiem.

Papildus iepriekš minētajiem pasākumiem, A. Klokovs tikās ar Ventspils Augstskolas bakalaura studiju programmas “Elektronikas inženierija” studentu Rodrigo Laurinoviču, kas kopš 2022. gada 1. marta stažējas ESA, kuras misija ir veidot un attīstīt Eiropas kosmosa kapacitātes un nodrošināt, ka investīcijas kosmosa nozarē nes ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem un industrijai. Rodrigo ir pirmais students no Latvijas, kurš ieguvis iespēju stažēties EKA. Tas bija iespējams, pateicoties VeA IZI VSRC spinoff kompānijai SIA IrbGS, kā arī nesen ir izdevies pagarināt stažēšanās laiku vēl par vienu gadu un A. Klokovam bija iespēja izrunāt turpmākos soļus sadarbība ar ESA un Rodrigo komandu. Zīmīgi, ka 17. starptautiskajā kosmosa operāciju konferencē (17th International Conference of Space Opperations), kas laika perioda no 6. - 10. martam norisinājās Dubaijā, Rodrigo ar ESA OPS-SAT komandu saņēma Starptautisko SpaceOps balvu par izciliem sasniegumiem (International SpaceOps Award for Outstanding Achievement). Ar šo apbalvojumu tiek novērtēti izcili ieguldījumi misijas realizēšanā un spēja pārvarēt sarežģītus apstākļus operācijas laikā.

VeA IZI VSRC direktors A. Klokovs piedalījās “Paris Space Week 2023”

Mon, 20 Mar 2023 07:40:30 GMT

Laika posmā no 2023. gada 9. līdz 10. martam Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (VeA IZI VSRC) direktors Aleksejs Klokovs atradās Parīzē (Francijā), lai piedalītos LIAA organizētajā Latvijas aeronautikas un kosmosa nozares uzņēmumu, kā arī jaunuzņēmumu tirdzniecības misijā uz “Paris Space Week 2023” pasākumā. Šis pasākums katru gadu pulcē apmēram 7500 kosmosa nozares politikas, industrijas, zinātnes pārstāvjus un citus interesentus no 45 valstīm.

Komandējuma ietvaros Aleksejs Klokovs, ar mērķi prezentēt un popularizēt VeA IZI VSRC un Ventspils Augstskolu, piedalījās LIAA kosmosa nozares nacionālajā stendā.

Papildus dalībai LIAA kosmosa nozares nacionālajā stendā, A. Klokovs Starptautiskajā aeronautikas un kosmosa pasākumā “Paris Space Week 2023” piedalījās tematiskajās sesijās un paneļdiskusijās, kā arī tīklošanās pasākumos ar kosmosa nozares pārstāvjiem, zinātniekiem un uzņēmumiem. Dalība šajos pasākumos radā jaunās iespējas attīstīt jaunas pētniecības idejas, virzienu un inovatīvu tehnoloģiju rašanu, kā arī nākotnē veicinās sadarbību kopīgu Horizone Europe, Eiropas Kosmosa Aģentūru un citu projektu pieteikumu sagatavošanā.

Iepriekš minētā pasākuma laikā VeA IZI VSRC direktoram Aleksejam Klokovam bija unikālā iespēja satikties ar Latvijas vēstnieku Francijā Eduardu Stipro un veikt pārrunas par perspektīvām sadarbībā ar Francijas kosmosa sektoru un turpmākajiem soļiem tās attīstībā.

Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas Centra pētnieki dosies uz Japānu

Fri, 10 Mar 2023 08:10:33 GMT

Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas Centra (VeA IZI VSRC) vadošais pētnieks Ivars Šmelds un pētnieks Artis Aberfelds laika periodā no 2023. gada 18. marta līdz 1. aprīlim dosies komandējumā uz Japānu, lai piedalītos Starptautiskās Astronomijas Savienības (SAS) 380. tematiskajā konferencē – t.s. simpozijā: “Kosmiskie Māzeri: Virzībā pretim Nākošās paaudzes Lielajiem Projektiem” (“Cosmic Masers: Proper Motion toward the Next-Generation Large Projects”). Plašākā informācija par šo konferenci ir pieejama https://iaus-maser2023.jp/ .

Šādas kosmiskajiem māzeriem veltītas tematiskās konferences, kurās satiekas pasaulē vadošie kosmisko māzeru pētnieki, notiek ar apmēram sešu gadu intervālu, un iepriekšējā šai nozarei veltītā tematiskā konference notika 2017. gadā Sardīnijā. Iepriekš minēto konferenču ietvaros tiek ziņoti aktuālie pētījumu rezultāti, apspriestas nozares nākotnes vīzijas, kā arī personisko kontaktu rezultātā dibinātas un attīstītas sadarbības saites starp atsevišķiem pētniekiem un arī tos pārstāvošajiem zinātniskajiem institūtiem.

Šogad šī konference norisināsies Japānas dienvidos Kagošimas pilsētā no 20. līdz 24. martam, un to rīko Kagošimas Universitāte sadarbībā ar Japānas Astronomijas Biedrību un Japānas Nacionālo Astronomijas Observatoriju. Konferences dalībnieku sarakstā minēti 178 zinātnieki no dažādām pasaules valstīm un paredzams, ka tiks nolasīti ap 80 zinātnisko ziņojumu, neskaitot postera ziņojumus (uz A0 formāta lapas izvietots stenda ziņojums), ko uz simpoziju atvedīs gandrīz katrs tā dalībnieks. Paredzēta arī plaša zinātņu popularizēšanas programma.

Konferences laikā norisināsies arī vairākas zinātnieku grupu tematiskās sanāksmes (biznesa tikšanās). Viena no tādām, kurā piedalīsies arī VeA IZI VSRC pētnieki, būs: Māzeru Monitoringa Organizācijas ( https://www.masermonitoring.com/ ) sanāksme. Kā minēts organizācijas mājas lapā, šī organizācija ir globālā astronomu, novērotāju un teorētiķu kopiena, kas sadarbojas ar mērķi labāk izprast astrofizisko māzeru būtību, cita starpā pētītu to uzliesmojumus un izmantošanu kā astrofizisko parādību pētīšanas metodi. Šādai sadarbībai ir īpaši liela nozīme, jo kosmisko māzeru mainīguma un uzliesmojumu pētniecībā svarīgi organizēt to novērojumus visas diennakts laikā, kas nav iespējams, izmantojot tikai vienu vai vairākus radioteleskopus kādā konkrētā ģeogrāfiskā vietā. Organizācijas sanāksmē tiks apspriesti kopējie centieni organizēt konkrētu un interesantu māzera avotu kopīgus novērojumus, kas, piemēram, dos iespējas atklāt un izpētīt vairāk to uzliesmojumus un nākotnes sadarbības modeļus šajā pētniecības jomā. Par vienu no grupas panākumiem nesen tika ziņots Ventspils Augstskolas mājās lapā: https://www.venta.lv/masivas-zvaigznes-uzliesmojums-izgaismo-protoplanetara-diska-spiralzarus .

VeA IZI VSRC pētnieki papildus dalībai konferencē ir saņēmuši uzaicinājumus laika periodā no 2023. gada 27. līdz 30. martam viesoties vairākās astronomijas pētījumu institūcijās Japānā ar mērķi nodibināt potenciālo sadarbību, uzsākot kopējus kosmisko radio starojumu avotu pētījumus:

1) Yamaguchi Universitāte, aktīvi izmanto vienas bāzes līnijas interferometru mikro-kvazāru pētījumos, šī tikšanos sniedz iespēju veikt pieredzes apmaiņu par tehniskajiem izaicinājumiem un iespējām, ko sniedz divi radioteleskopi strādājot tandēmā.

2) Ibaraki Universitāte, ir Āzijā vadošie māzeru novērotāji. Tikšanās ietvaros ir paredzēts apspriest iespējas koordinēt novērojumus un iespējas veikt kopīgu māzeru mainīguma interetāciju.

Papildus iepriekš minētajām tikšanām, VeA IZI VSRC pētnieki tiksies arī ar RIKEN ( Fizikas un Ķīmijas pētījumu Institūta) pārstāvjiem. Šim institūtam ir filiāles visā Japānā. Šajā organizācijā strādā pētnieki, ar kuriem VeA IZI VSRC jau notiek aktīva sadarbība konkrētos pētījumu projektos un vizīte palīdzēs attīstīt un nostiprināt šo sadarbību.

"Astronomijas skolas" nodarbības jau 10. martā

Wed, 08 Mar 2023 06:57:53 GMT

"Astronomijas Skola" nodarbību dalībnieki un astronomijas zinātnes entuziasti!

Aicinām Jūs piedalīties attālinātā nodarbībā "Microsoft Teams" vidē.

Tiešsraides saite ŠEIT

Piektdiena 10.marts, plkst 16.00

Tēma: "Zvaigznes. Praktiskā astronomija.

Vada: Aivis Meijers, astronoms un fizikas fans.

"Zvaigznes ir milzīgas kvēlojošas gāzu lodes. Izpētot ļoti daudz zvaigžņu, astronomi atklāja likumsakarības, kas saista galvenos zvaigžņu raksturlielumus. Ja uzzīmē grafiku, kurā uz horizontālās ass atliek zvaigžņu spektra klases vai temperatūru, bet uz vertikālās ass – zvaigžņu absolūto spožumu vai starjaudu, tad iegūst spektra – starjaudas jeb Hercšprunga–Rasela (H–R) diagrammu.".

Organizē: Liepājas Raiņa 6. Vidusskola.

The body content of your post goes here. To edit this text, click on it and delete this default text and start typing your own or paste your own from a different source.

VIRATEC - Jauna dzīve Ventspils Starptautiskajam Radioastronomijas centram

Thu, 02 Mar 2023 12:49:11 GMT

SIA “VIRATEC” ir Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta
“Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VSRC) atvasināta kompānija (spin-off), kuras mērķis ir komercializēt un virzīt tirgū VSRC zinātniskās izstrādnes, tajā skaitā arī Irbenes infrastruktūru. Šajā gadījumā – VSRC izstrādāto TT&C (telemetrija, izsekošana un vadīšana) pakalpojumu.

"Astronomijas skolas" nodarbība 3. martā

Thu, 02 Mar 2023 12:37:21 GMT

"Astronomijas Skolas" dalībnieki un astronomijas zinātnes entuziasti!

Nodarbības pieejas saite ŠEIT

Piektdiena 3.marts, plkst. 16.00

Tēma: "Ārpuszemes civilizāciju meklējumi."

Vada: Raitis Misa, IT speciālists un astronomijas zinātnes entuziasts.

"Cilvēkus jau sen nodarbina jautājums - vai visumā esam vieni? Atklāto citplanētu pārpilnība liek domāt, ka saprāta brāļiem kaut kur būtu jābūt. Tad kādēļ viņus vēl neesam atraduši?"

Organizē: Liepājas Raiņ 6. Vidusskola.

Zinātkāre Iedvesmo!

Masīvas zvaigznes uzliesmojums izgaismo protoplanetārā diska spirālzarus

Tue, 28 Feb 2023 13:12:22 GMT

Par masīvām zvaigznēm dēvē tās, kuru masa astoņas reizes pārsniedz Saules masu. Tās savas dzīves laikā, kodolsintēzes procesā, rada virkni dzīvībai un tehnoloģijai svarīgus elementus, kā arī tās būtiski ietekmē Galaktikas izskatu un evolūciju. Šo zvaigžņu “nāve” ir ļoti iespaidīga, tās eksplodē kā supernovas, un dažus mēnešus, šīs vienas zvaigznes spožums ir samērojams ar veselas galaktikas spožumu. Par spīti masīvo zvaigžņu lielajai nozīmei, visuma evolūcijā, to veidošanās procesi ir palikuši līdz galam nenoskaidroti. Pēdējās desmitgades pētījumi ir noskaidrojuši, ka šādas zvaigznes veidojas 1000 AU (1 AU ir vidējais attālums starp Zemi un Sauli jeb 150 miljoni km) lielos gāzes un putekļu disku centros.

Par vienu no vadošajām teorijām, kas skaidro masīvas zvaigznes veidošanos, ir kļuvusi “epizodiskās akrēcijas” ideja, kas paredz, ka gāzes un putekļu maisījuma sablīvējumi ik pa laikam krīt uz centrā esošo proto-zvaigzni. Šādi masīvajām zvaigznēm būtu jāsaņem puse vai lielākā daļa no to masas. Tomēr, šiem epizodiskajiem akrēcijas uzliesmojumiem būtu jānorisinās vien reizi dažos gadsimtos, ar tikai dažus mēnešus ilgu aktīvo fāzi – padarot šo fenomenu ārkārtīgi reti novērojumu. Līdz šim astronomi ir pamanījuši trīs šādus notikumus. G358-MM1 uzliesmojums 2019. gadā ir līdz šim pēdējais atklātais.

Epizodiskās akrēcijas ideja paredz, ka proto-zvaigznes aptverošajā diskā veidojas sablīvējumi un spirālzari. Tomēr to novērošana ir ļoti liels izaicinājums, jo jaunu zvaigžņu veidošanās notiek blīvu miglāju kodolos, ko nav iespējams novērot ar optiskajiem teleskopiem.

Starptautiska zinātnieku komanda, kas specializējas māzeru novērojumos (māzeri ir mikroviļnu diapazona lāzeri), izmantojot ļoti garas bāzes līnijas interferometru tīklus (VLBI), veica līdz šim detalizētāko proto-zvaigznes diska kartēšanu, atklājot tajā četrus spirālzarus. Šos G358-MM1 novērojuma rezultātus, komanda ir publicējusi prestižajā Nature Astranomy žurnālā: https://www.nature.com/articles/s41550-023-01899-w

Komanda izmantoja jauno “siltuma viļņa kartēšanas” metodi, sekoja akrēcijas uzliesmojuma radītajam triecienvilnim, kas izgaismoja jaunas diska detaļas, ļaujot novērot metanola māzerus arvien tālāk no centrālās proto-zvaigznes, atklājot diska spirālzarus. Novērojumos piedalījās 25 radioteleskopi, no Okeānijas, Āzijas, Amerikas un Eiropas. Sasniegtā kopējā precizitāte ļauj analizēt G358-MM1 disku ar 1 loka mili sekundes precizitāti (1/3600000 daļa no grāda). Šādas izšķirtspējas redze, ļautu lasīt avīzi 8 km attālumā.

Šie novērojumi ļauj sasaistīt kopā vairākus iepriekš tikai teorētiskus epizodiskās akrēcijas teorijas procesus: rotējošu disku, akrēcijas uzliesmojumu un spirālzarus, kas palīdz masīvajai proto - zvaigznei audzēt tās masu.

Zinātnieku komanda turpinās jaunu akrēcijas uzliesmojumu meklējumus citos masīvu zvaigžņu veidošanās apgabalos, koordinējot sadarbību Māzeru Monitoringa Organizācijas ietvaros.

G358-MM1 centrā esošo zvaigzni apvij četri spirālzari, pa kuriem gāze un putekļi nonāk, diska centrā, kur veidojas sablīvējumi, kas krīt uz proto-zvaigzni audzējot tās masu. Pētnieki cer atklāt līdzīgus gadījums, lai attīstītu teoriju, kas skaidro procesus masīvai zvaigžņu dzimšanai.

Šajā pētījumā Ventspils Augstskolu pārstāvēja Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas Centra (VSRC) pētnieks Artis Aberfelds, kā arī vēlamies piebilst, ka raksta galvenais autors Ross Aleksandrs Burns no šī gada janvāra ir vadošais viespētnieks VSRC. Irbenes radioteleskopi arī veica savu ieguldījumi kā daļa no EVN tīkla.

JAUNO DABASZINĀTŅU PĒTNIEKU CENTRS AICINA 8. – 12. KLAŠU SKOLĒNUS UZ BEZMAKSAS NODARBĪBĀM MARTĀ

Thu, 23 Feb 2023 13:45:17 GMT

Ventspils zinātnes centrs VIZIUM aicina ikvienu 8. – 12. klašu skolēnu apmeklēt Jauno dabaszinātņu pētnieku centra nodarbības, kurās būs iespēja izzināt un veidot 3D modeļus lietošanai ar virtuālās realitātes brillēm, uzzināt par komētu, asteroīdu un citu visuma objektu novērošanu un datu apstrādi, un dažādām citām interesantām tēmām STEM un IT jomās, kā arī tikties ar iedvesmojošiem zinātniekiem. Pirmā nodarbība jau 1. martā!

Nodarbības ir bezmaksas un norisinās katru trešdienu plkst. 17.00 – 19.00.

Nodarbību grafiks martā:

· “Virtuālās vides izveide, izmantojot spēļu dzini” 1. martā plkst. 17.00*:

Nodarbībā skolēni iepazīs platformu Unity3D un veidos vizuālus modeļus virtuālajai videi, pielāgojot to izmantošanu virtuālās realitātes brillēm.

· “Interaktīvo elementu veidošana, programmējot spēļu dzinī” 8. martā plkst. 17.00:

Skolēni apgūs interaktivitātes pievienošanu vizuālajiem modeļiem ar C# programmēšanas valodas palīdzību. Nodarbību vadīs Vairis Caune.

*Nodarbības “Virtuālās vides izveide, izmantojot spēļu dzini” un “Interaktīvo elementu veidošana, programmējot spēļu dzinī” būs tematiski savstarpēji saistītas, tāpēc dalībniekam ieteicams apmeklēt abas nodarbības.

· “Kas ir komētas un asteroīdi, kā tos novērot?” 22. martā plkst. 17.00* :

Nodarbībā skolēni tiks iepazīstināti ar Saules sistēmas mazajiem ķermeņiem, piemēram, komētām, asteroīdiem, pundurplanētām, planētu pavadoņiem u.c., kā arī orbitālajiem elementiem, ar kuru palīdzību var noskaidrot objekta orbītu. Iespēja praktiski novērtēt, vai konkrētais objekts ir novērojams ar konkrētu teleskopu, izmantojot dažādas programmas. Nodarbību vadīs Karina Šķirmante.

· “Novērojumu datu apstrāde: kā tas notiek un kāpēc?” 29. martā plkst. 17.00:

Nodarbībā skolēni uzzinās par novērojumu datiem un to apstrādi, koncentrējoties uz radioastronomiskajiem datiem, to apstrādes un IT nozīmību novērojumu rezultātu ieguvei, kā arī praktiski darbosies ar signāla izguvi no datiem. Nodarbību vadīs Karina Šķirmante.

*Nodarbības “Kas ir komētas un asteroīdi, kā tos novērot?” un “Novērojumu datu apstrāde: kā tas notiek un kāpēc?” būs tematiski savstarpēji saistītas, tāpēc dalībniekiem ieteicams apmeklēt abas nodarbības.

Nodarbības vadīs Dr.sc.comp. Vairis Caune un Mg.sc.comp. Karīna Šķirmante.

Vairis Caune ir Ventspils Augstskolas Informācijas tehnoloģiju fakultātes dekāns. Viņš ir piedalījies dažādos praktiskos pētījumos saistībā ar 3D modelēšanu un signālu (1D,2D, 3D un 4D) apstrādi. Doktora darbā apstrādājis dažādus medicīniskos datus un veidojis tiešās un inversās problēmas modelēšanas risinājumus.

Savukārt Karīna Šķirmante ir pētniece un lektore Ventspils Augstskolā. Viņai ir maģistra grāds datorzinībās un viņa patreiz izstrādā doktorantūras darbu saistībā ar astronomiju. Karīna pasniedz vairākus priekšmetus, kas ir saistīti ar programmēšanu, kā arī pati piedalās vairāku programmatūru izstrādē. Karīna pēta komētas un izstrādā programmas, ar kuru palīdzību var noteikt astronomisko objektu parametrus. Viņa vēlas izcelt, ka veicot atklājumus astronomijā, komandā piedalās fiziķi, inženieri, mehāniķi, programmētāji un pat citas nozares speciālisti, līdz ar to - ja vien ir interese par astronomiju, ir iespējams atrast sev piemērotus uzdevumus un pētījumus.

Dalība nodarbībās ir bez maksas. Nepieciešams iepriekš piereģistrēties šeit: www.adre.se/dabaszinatnupetnieki . Interesenti aicināti pieteikties un piedalīties visās lekcijās, bet ir iespēja reģistrēties arī tikai uz sev interesējošajām lekcijām. Nodarbības notiek zinātnes centra VIZIUM mācību telpa “C”, 1. stāvā.

Vairāk informācijas pa tālr. 667 766 55 vai rakstot uz e-pastu: ginta.grinberga@ventspils.lv. Dienu pirms nodarbības dalībniekiem tiks nosūtīts atgādinošs e-pasts.

24.februārī lekcija "Tumšā matērija un tās meklējumi LHC"

Wed, 22 Feb 2023 16:28:12 GMT

"Astronomijas Skolas" regulārie dalībnieki un astronomijas zinātnes entuziasti!

Esat aicināti ņemt dalību attālinātā nodarbībā izmantojot "Microsoft Teams" vidi.

Nodarbības tiešraides saite ŠEIT

Piektdiena 24.februāris, Plkst. 16.00

Tēma: Tumšā matērija un tās meklējumi LHC".

Vada: Kārlis Dreimanis, Rīgas Tehniskās Universitātes Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju centra direktors un vadošais pētnieks.

Īss apraksts:
"2023. gadā apritēs 90 gadi, kopš pirmo reizi tika postulēta tumšās matērijas eksistence.
Bet kas ir tumšā matērija, kāpēc mēs uzskatām, ka tā patiešām eksistē un vai mēs to varam radīt un pētīt šeit pat uz Zemes?
Par to runāsim šīs dienas lekcijā "Tumšā matērija un tās meklējumi LHC".

Organizē: Liepājas Raiņa 6. Vidusskola.

Ventspils Augstskolas IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs š. g. 7. un 8. februārī piedalījās tīklošanas pasākumā ECS Brokerage Event

Mon, 20 Feb 2023 15:37:03 GMT

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (VeA IZI VSRC) direktors Aleksejs Klokovs šī gada 7. un 8. februārī atradās Briselē, Beļģijā, kur piedalījās tīklošanas pasākumā ECS Brokerage Event. Šis pasākums vienuviet pulcēja elektronikas komponenšu, sistēmu un tehnoloģiju industrijas asociāciju pārstāvjus, zinātniekus un ekspertus, kas atvieglo pētnieku kopienai informācijas un projektu priekšlikumu pieejamību un sagatavošanu.

Šogad pasākumā piedalījās rekordliels dalībnieku skaits – 440, savukārt pasākuma elektroniskajā platformā un partneru sarakstā https://ecscollaborationtool.eu/, piereģistrējas 1512 partneri ar 466 pētniecības, projektu un partnerību idejām. Latviju pārstāvēja 22 partneri.

Komandējuma ietvaros VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs, iepriekš minētājā pasākumā, uzstājās ar referātu “Overview about VIRAC and its potencial project ideas” , kā arī, atbilstoši “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)”, Nr. 1.1.1.5/18/I/009 mērķiem, prezentēja (uzstādot plakātus) VeA IZI VSRC potenciālās pētniecības idejas un popularizēja VeA IZI VSRC darbību.

Projekta ATVASE ietvaros notika JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēde un darba seminārs

Fri, 10 Feb 2023 11:03:05 GMT

2023. gada 9. februārī, projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009 “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” ietvaros, notika JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēde un darba seminārs.

JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēdē un darba seminārā piedalījās pārstāvji no Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU).

Darba semināru atklāja VeA IZI VSRC Tehniskā dienesta vadītāja p.i. Mārcis Donerblics, kurš ziņoja par VeA IZI VSRC Radioteleskopu kompleksa attīstības projektiem un citām aktivitātēm. Savā ziņojumā M. Donerblics informēja JIV-ERIC semināra dalībniekus par daudzveidīgajām aktivitātēm saistībā ar radioteleskopu attīstību. Kā svarīgu faktu savā ziņojumā M. Donerblics atzīmēja Irbenes radioteleskopu pielāgošanu duālajam pielietojumam gan radioastronomijā, gan setelīttehnoloģijā. Semināra ietvaros M. Donerblics ziņoja, ka 2022. gada vasarā RKM projekta ietvaros tika pabeigts sekundārais spogulis radioteleskopa RT-32 datorvadāmo pozicionēšanas sistēmai – hexapod, ar ko nākotnē būtu iespējams kompensēt gravitācijas izmaņas antenas kopējā sistēmā novērojumu laikā, tādā veidā paaugstinot novērojumu efektivitāti.

Darba semināra turpinājumā VeA IZI VSRC Astronomijas un astrofizikas nodaļas (AAN) pētnieks Vladislavs Bezrukovs ziņoja par VeA IZI VSRC radioastronomiskiem novērojumiem 2022. gadā un plānotiem novērojumiem 2023. gadā. Informēja semināra dalībniekus par plāniem saistībā ar Irbenes vienas bāzes inerferomentra, kā arī tika sniegta apkopota informācija par 2022.gada Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu apstiprinātajiem projektiem - abu projektu plānotiem uzdevumiem, rezultātiem, zinātnisko grupu un budžetiem.

Ledus molekulu desorbcija starpzvaigžņu vidē (DIMD),
Vienas bāzeslīnijas radio interferometrs mūsdienu tranzientu astrofizikā (IVARS);
Vairāku viļņu garuma kvaziperiodisku pulsāciju pētījums Saules un zvaigžņu uzliesmojumos (STEF);
New science in Radio Astronomy: applying cutting-edge technology to enhance the entire data chain, from receiver to final output/Jaunākie zinātniskie pielietojumi radioastronomijā: visaktuālāko tehnoloģiju pielietojumi datu apstrādes procesu uzlabošanai dažādos posmos (no uztvērēja līdz gala rezultātam) RADIOBLOCKS)

laika periodā no 2022. gada līdz 2027. gadam.

AVS pārstāvji piedāvāja semināra dalībniekiem iepazīties ar aktivitāšu piemēriem, kuri saistīti ar radioastronomisko datu apstrādi un to metodiku, komētu pētījumiem un ar pētniecību valodniecībā.

RTU vadošais pētnieks un Ģeomātikas katedras vadītājs Jānis Kaminskis JIV-ERIC darba seminārā ziņoja par projekta BalMarGrav aktualitātēm - smaguma spēka mērījumi uz Baltijas jūru. J. Kaminskis informēja semināra dalībniekus par projekta partneriem un sniedza detalizētu ieskatu par projekta darbības jomām. Savā ziņojumā J. Kaminskis arī informēja, ka projekta BalMarGrav ietvaros tiek saskaņoti dati par Zemes gravitāciju visā reģionā, lai ievadītu\pielietotu tos jaunā un vienotā augstuma atskaites sistēmā drošākai navigācijai, jūras infrastruktūrai un jūras satiksmes pārvaldībai.

Darba seminārs un valdes sēde notika attālinātā režīmā, izmantojot ZOOM tiešsaistes platformu, līdz ar to pasākumam varēja pieslēgties ikviens interesents.

Seminārs notika projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009 “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” ietvaros.

VeA IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs piedalījās Eiropas Kosmosa Aģentūras (EKA) rīkota konferencē

Tue, 07 Feb 2023 16:14:20 GMT

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” pētnieks Vladislavs Bezrukovs laika periodā no 2023. gada 23. līdz 27. janvārim, atradās komandējumā Vācija, kur piedalījās starptautiskā zinātniskajā konferencē “2nd ESA NEO and DEBRIS DETECTION CONFERENCE”. Konferenci rīkoja Eiropas Kosmosa Aģentūra kopā ar Eiropas Kosmosa operāciju centru ESA/ESOC (European Space Agency/European Space Operations Centre). Konference notika Darmštatē, Vācijā - Eiropas Kosmosa operāciju Centra pilsētiņā.

Konference tika veltīta kosmosa drošības tēmai, jo kosmosa drošība rada aizvien lielākas bažas visās valstīs, kas izmanto kosmosu. Gan strauji pieaugošais mākslīgo kosmosa objektu skaits, ko izraisa sadrumstalotība, gan paātrinātie palaišanas tempi un Zemes tuvumā esošo objektu (NEO) populācija rada nopietnus draudus mūsu infrastruktūrai orbītā un uz zemes. Šī bija jau otrā EKA konference par šo tematu, kura pulcēja NEO un kosmosa atlūzu novērošanas kopienas. Šajā starptautiskajā, trīs dienu konferencē galvenā uzmanība bija pievērsta nesen panāktajam progresam, pētot sinerģiju starp NEO un kosmosa objektu meklēšanas programmām, orbītas noteikšanu un riska pārvaldību. Sinerģijas galvenie aspekti ir teleskopi un radaru sistēmas, instrumenti, novērošanas metodes, datu apstrādes pieejas un datu apmaiņas standartizācija.

Konferences ietvaros Vladislavs Bezrukovs prezentēja postera ziņojumu par kosmosa atlūzu un Zemei bīstamo asteroīdu pētījumiem, kurus realizē VSRC pētnieku komanda. Visi konferences ziņojumi tiks nopublicēti Eiropas Kosmosa Aģenturas rakstu krājumā.

Minēta aktivitāte notika projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)”, Nr. 1.1.1.5/18/I/009 ietvaros un tika finansēta no projekta līdzekļiem.

"Astronomijas Skola" aicina uz nodarbībām 10. februārī

Tue, 07 Feb 2023 15:55:01 GMT

Visi astronomijas zinātnes entuziasti tiek aicināti piedalīties attālinātā nodarbībā "Microsoft Teams" vidē.

Nodarbības tiešraides saite: ŠEIT

KAD? Piektdiena,10.februārī plkst. 16.00

Tēma: Latvijas kosmosa industrijas attīstība.

"Viens no mūsu uzņēmumiem izstrādās tehnoloģijas Mēness orbitālajai bāzei. Ja vēl precīzāk – degvielas sūkņus Mēness orbitālajai bāzei. Vēl viens cits uzņēmums izstrādās dažādas specifiskas elektronikas misijai "Hera", kurā dosies milzīgs kosmosa kuģis pētīt asteroīdus," sacīja Pauls Irbins.

Avots: LSM.lv

Nodarbību vada: Pauls Irbins, Latvijas kosmosa industrijas asociācijas prezidents.

Organizē Liepājas Raiņa 6. Vidusskola.

Maz zināma, bet labi attīstīta nozare – Labs of Latvia par kosmosa tehnoloģijām Latvijā

Tue, 07 Feb 2023 08:00:39 GMT

6. februārī Labs of Latvia publicētajā intervijā ar Ekonomikas ministrijas kosmosa un inovāciju politikas vecāko eksperti Angelīnu Bekasovu diskutēja par kosmosa pētniecības attīsīstību Latvijā. Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūts “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (IZI VSRC) ir zinātnes izglītības centrs, kas specializējies augstas kvalitātes nākotnes pētniecisko pakalpojumu īstenošanā kosmosa tehnoloģiju un signālapstrādes zinātnes jomā, tādēļ dalāmies ar šo interviju.

Latvijā ir aptuveni 50 organizācijas, kas strādā ar kosmosa tehnoloģijām, kā arī pasaules līmeņa veiksmes stāsti. Reti kuram uzņēmumam šī ir vienīgā darbības joma – parasti tie saredz kosmosa nozari kā vērtīgu papildu resursu inovācijām, kas ir pielietojams arī tepat uz Zemes. Ekonomikas ministrijas kosmosa un inovāciju politikas vecākā eksperte Angelīna Bekasova ir pārliecināta, ka Latvijas kosmosa nozarei ir, ar ko lepoties, bet būtiski ir nepazaudēt valsts konkurētspēju.

Plašāk par to, cik attīstīta ir kosmosa nozare Latvijā, kuras ir Latvijas uzņēmumu stiprās puses šajā jomā un nākotnes potenciālu A. Bekasova stāsta intervijā “Labs of Latvia”.

Cik attīstīta ir kosmosa nozare Latvijā?

Latvijai ir lieliski sasniegumi kosmosa tehnoloģijās, taču reti kurš ārpus samērā nelielās zinātāju kopienas par to ir informēts. Tāpēc plašākā sabiedrībā par kosmosa tehnoloģijām domā tiešām kā par kaut ko grūti sasniedzamo vai pat nepieejamo. Realitātē tā nav.

Latvija sadarbojas ar Eiropas Kosmosa aģentūru jau kopš 2015. gada. Sākumā mums bija Eiropas sadarbības valsts statuss, kurā Latvija bija sekmīgākā 11 tādu valstu starpā, skatoties uz iesniegto un apstiprināto projektu proporciju, turklāt ar diezgan lielu atrāvienu! Tas Latvijai deva iespēju 2020. gadā kļūt par Eiropas Kosmosa aģentūras asociēto dalībvalsti, kas nodrošināja piekļuvi jauniem tehnoloģiskiem izaicinājumiem un attīstības iespējām. Rezultātā Latvijas portfolio ir 70 Eiropas Kosmosa aģentūras projekti, Latvija sadarbojas ar kosmosa nozares milžiem un rekordīsā laikā ir ienākusi divās ambiciozās starptautiskās kosmosa misijās – “Lunar Gateway” un “Hēra”.

Nesen noslēdzās vairāki projektu konkursi, kuri gaida Eiropas Kosmosa aģentūras verdiktu. Līdzšinējā pieredze rāda, ka Latvijas kosmosa ekosistēma ar katru konkursu paplašinās, turklāt aizvien biežāk pieteikumus iesniedz kompānijas, kam vēl nav pieredzes kosmosa nozarē. Pārsvarā šādi uzņēmumi nodarbojas ar robotiku, fotoniku, viedajiem materiāliem, bioekonomiku, IT u.c.

Nesen saņēmām ziņu, ka Latvija ar kosmosa projektiem zinātnes un industrijas kompetenču attīstībai ir atguvusi visas savas investīcijas Eiropas Kosmosa aģentūrā. Tas bija viens no Latvijas Kosmosa stratēģijas 2021.–2027. gadam mērķiem, un norāda uz nozares briedumu, bet arī uz risku nonākt stagnācijā, ja atbalsts nozarei netiks palielināts. Palīdz tas, ka mēs neesam jaunienācēji kosmosa industrijā – Latvijai šajā nozarē ir savs mantojums, kas tiek izmantots kā augsti tehnoloģisks pamats mūsdienīgām inovācijām. Šodien mēs varam piedāvāt starptautiskā līmeņa kosmosa infrastruktūru un tehnoloģijas, kosmosa datu lietojumus un attiecīgu izglītību.

Līdz šim plašāk ir dzirdēts tikai par dažiem uzņēmumiem, kas strādā kosmosa nozarē, piemēram, “Eventech”. Kuri uzņēmumi no šīs nozares vēl būtu visiem jāzina?

Vispirms izskaidrošu, ka kosmosa tehnoloģijas iedala dažādos sektoros. Ir augšupējais (upstream) sektors, kas ietver kosmosa tehnoloģijas, kas lidos uz augšu, lejupejošais (downstream) sektors – satelītdatu izmantošana digitalizācijas risinājumiem uz Zemes, un Zemes (ground) segments – kosmosa infrastruktūra, piemēram, teleskopi. Visās šajās jomās Latvijai ir savi spēlētāji.

Lai sekotu līdzi nozares attīstībai, tiek regulāri papildināts Latvijas kosmosa organizāciju direktorijs , kas ir pieejams Latvijas kosmosa portālā . Tur ir arī pieejama noderīga informācija par atbalsta iespējām Latvijas kosmosa nozarei, kā arī citi jaunumi.

Labi, tad apskatīsim katru sektoru atsevišķi. Ar ko Latvija izceļas Zemes tehnoloģiju jomā?

Latvijā ir izcili attīstīts Zemes tehnoloģiju segments, jo mēs esam mantojuši un atjaunojuši svarīgu kosmosa infrastruktūru.

Tādu teleskopu var izmantot gan dziļā kosmosa izpētei, gan komerciāliem pakalpojumiem kā komunikācijai ar kosmosa kuģiem vai kosmosa laikapstākļu monitoringam. Kad pie mums bija atbraukuši Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvji, viņi bija sajūsmā par to, ko šeit redzēja, un jokojot nosauca Irbenes radioteleskopus par negodīgu Latvijas konkurētspējīgu priekšrocību, kura ir jāuztur, jāizmanto un jākomerciālizē.

Turpat Ventspilī atrodas radioastronomijas zemo frekvenču antenu masīvs (“Low Frequency Array”, LOFAR). Dzīvē tas neizskatās kā teleskops vai kaut kas kosmisks – vairāk kā metāla plāksnes uz zemes. Tomēr tām ir fenomenālas spējas. Pasaulē ir vairāk nekā 50 tādu masīvu, un, strādājot kopā, tie veido vienu milzīgu teleskopu “International LOFAR Telescope” (ILT). Var teikt, ka ILT pārvērš Zemi par vienu lielu teleskopu, virtuāli savienojot vairākas valstis vienā reālā ierīcē. Ar ILT astronomi var, piemēram, redzēt miljardus gadus pirms zvaigznes un galaktikas tika izveidojušas – tā saucamos “Tumšos laikmetus”. Latvija kopš 2022. gada ir daļa no ILT.

Turpinot par Latvijas kosmosa infrastruktūru – Baldones novadā atrodas Latvijas Universitātes observatorija ar Baltijā lielāko un desmito lielāko teleskopu pasaulē. Mums ir arī kosmosa vides simulācijas infrastruktūra, kur testē kosmosa tehnoloģiju izturību pret ekstrēmām temperatūrām, vakuumu, radiāciju vai vibrāciju. To piedāvā, piemēram, uzņēmums “Cryogenic un Vacuum Systems”, kas arī aktīvi sadarbojas ar citām Latvijas organizācijām, tādejādi paaugstinot Latvijas ražoto tehnoloģiju mērogu. Kosmosa vides simulācija nav pieejama katrā valstī – parasti ir jāstāv lielās rindās, lai pārliecinātos, ka tehnoloģija izdzīvos kosmosa izaicinājumus. Interesanti ir arī tas, ka šis uzņēmums izmanto savas kosmosa nozares kompetences arī pārtikas nozarē – produktu sublimācijā, kad produktu sasaldē ļoti zemā temperatūrā un ar vakuumu no tā izspiež visu ūdeni, tādejādi nodrošinot ļoti ilgu glabāšanas laiku, nezaudējot produktu uzturvērtību.

Kā Latvijā izmanto satelītdatus?

Runājot par lejupējām tehnoloģijām, tas ir plaši pieejams un efektīvs digitalizācijas rīks. Daudzas valstis un organizācijas sniedz pieeju datiem no satelītiem. Eiropas Savienībai ir vairāki satelīti, kas ir saistīti ar Eiropas Savienības Zemes novērošanas programmu “Copernicus” un satelītnavigācijas sistēmu “Galileo”. “Copernicus” sniedz Zemes virsmas “fotogrāfijas”, kuras no kosmosa regulāri uzņem sarežģītas satelītu kameras. Analizējot tādus datus, mēs varam iegūt informāciju, kas nav redzama ar neapbruņotu aci, un izmantot to lielu teritoriju monitoringam. Tā mēs varam ātri un precīzi novērot zemes, zālāju, ūdens un pat gaisa stāvokļa pārmaiņas. Savukārt “Galileo” ir Eiropas Savienības alternatīva plašāk zināmai Amerikas globālās pozicionēšanas sistēmai. Starp citu, “Galileo” sistēma ir precīzākā par to un vairākums mobilo telefonu to jau sen izmanto. Tādi dati savstarpēji papildinoši un ir savienojami ar citām digitālām tehnoloģijām kā lietu internets, lielo datu analītika, 5G, mākslīgais intelekts, augstas veiktspējas skaitļošana, digitālie dvīņi u.c.

Institūts ir izstrādājis arī atbalsta rīku “SentiRice”, kas tiek pielietots Vjetnamā ilgtspējīgai rīsu audzēšanas uzraudzīšanai un sertificēšanai. Savukārt uzņēmuma “Baltic Satellite Service” risinājumus izmanto gan meža resursu novērtējumiem, gan mežu plūdu, sausuma, kaitēkļu un ugunsgrēku risku novērtēšanai. Mežu novērošana ir atzīta Latvijas starptautiskā līmeņa specializācija. Ir, protams, arī citas Latvijas iestādes, kas strādā ar satelītdatiem: Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Ventspils augstskola, u.c.

Un kas labs notiek augšupējo tehnoloģiju lauciņā?

Augšupējo kosmosa tehnoloģiju uzņēmumu un zinātnisku institūtu mums ir daudz – apmēram 40. Katram ir savs aizraujošs stāsts, par ko grūti pastāstīt divos teikumos. Piemēram, “RD Alfa” palīdz Eiropai sasniegt piegādes ķēžu neatkarību no globālām krīzēm, jau vairāk nekā 50 gadus ražojot mikroelektroniku, tostarp kosmosa nozarei visā pasaulē, sadarbojoties pat ar Indijas Kosmosa aģentūru, bet “Axon Cable” ir Francijas uzņēmums Daugavpilī, kuru elektroniku izmanto nozīmīgos kosmosa projektos, piemēram, Marsa izpētes programmā “ExoMars” un satelītinterneta uzņēmumā “OneWeb”. “MikroTik” un “airBaltic” sadarbojas ar “SpaceX”, bet “HansaMatrix” nesen saņēma 4,4 miljonu dolāru ražošanas pasūtījumu no aerokosmiskās nozares klienta.

Fotonika un optika ir Latvijas spēcīga puse arī kosmosa nozarē ar “ISP Optics”, “HEE Photonics Labs”, Latvijas Universitātes Lāzeru centru un citiem.

Man ļoti patīk “NewBaseCam” uzņēmuma stāsts – tas ražo kvalitatīvus risinājumus kameru stabilizācijai. Kosmosā ir būtiski izvairīties no tehnoloģiju bojājumu riskiem, un šis uzņēmums pielietoja savu stabilizācijas tehnoloģiju kosmosa pašgājējos un plāno citus kosmosa projektus! Cits piemērs ir “Fiber Optical Solution”, kas 5000 m3 telpās Bolderājā ražo optisko šķiedru žiroskopus – iekārtas, kas spēj ļoti precīzi noteikt līdzsvaru, lai, piemēram, atrastu un uzturētu satelīta vai cita kosmosa kuģa ideālo novietojumu pret Zemi.

“Allatherm” nodrošināja Latvijas kosmosa veiksmes stāstu, ar kuru mēs tiešām varam lepoties. “Allatherm” ir siltuma vadības sistēmu inovators, kas pielietojumam kosmosa stacijā izstrādājis speciālu ksenona degvielas sūkni un unikālu augstas efektivitātes slēgta cikla dzesēšanas sistēmu, kas nedz izmanto ārējas enerģijas padevi, nedz izdala vielas. Pateicoties uzņēmuma kompetencēm, Latviju aicināja piedalīties “Lunar Gateway” misijā – jaunajā kosmosa stacijā, kas riņķos ap Mēnesi. Tas ir NASA, Eiropas Kosmosa aģentūras, Japānas Kosmosa aģentūras un Kanādas Kosmosa aģentūras kopdarbs. Mūsu Baltijas kaimiņiem, piemēram, lomu tur nav. Tā būs pasaules pirmā stacija ārpus Zemes orbītas, un tā lidos 400 tūkstošu kilometru attālumā no Zemes. Salīdzinājumam: Starptautiskā Kosmosa stacija, kas lido ap Zemi jau 25. gadu, ir tikai 408 kilometru attālumā no mums. “Allatherm” ir garš sadarbības partneru saraksts ar kosmosa aģentūrām un organizācijām no visas pasaules.

Vai šīs tehnoloģijas var būt noderīgas arī uz Zemes?

Jā, ar kosmosu stāsti par šīm tehnoloģijām nebeidzas, jo tām seko tehnoloģijas pārneses iespēja. Tā, manuprāt, ir tikpat aizraujoša nozares sastāvdaļa kā pats kosmoss.

Kosmosa tehnoloģijas ir pielāgotas bīstamai kosmosa videi – ekstrēmām temperatūrām, radiācijai, vakuumam, īpašiem fizikas likumiem. Tāpat nav iespējams labot tehnoloģijas – tām jābūt perfektām. Tāpēc tās ir izmantojamas uz Zemes radikālo inovāciju veidā izaicinājumu pilnās nozarēs, piemēram medicīnā, mašīnbūvē, enerģētikā, viedajos materiālos, datortehnikā utt. Inovācijas ir tādu nozaru attīstības pamats, bet, lai radītu konkurētspējīgu augsta līmeņa inovāciju, ir jāiziet garu un dārgu pētniecības un attīstības posmu. Tas daudzas tehnoloģijas padara pārāk dārgas un grūti pieejamas ikdienas kvalitātes uzlabošanai. Turpretī globālā kosmosa ekonomikā, kura jau 2021. gadā tika lēta 469 miljardu dolāru vērtībā, tāds luksuss ir norma. Tā kosmosa nozare dod iespēju attīstīt ļoti augsta līmeņa inovācijas lietošanai arī uz Zemes.

Arī iepriekšējā jautājumā minētais “Eventech” strādā ne tikai kosmosa nozarē. Uzņēmums ražo laika mērīšanas ierīces, kas spēj ārkārtīgi precīzi mērīt ātrumu: ar pikosekundes jeb 0,00000000002 sekundes precizitāti. “Eventech” nodrošināja Latvijas dalību starptautiskajā Zemes aizsardzības misijā “Hēra”, kuras mērķis ir mēģināt mainīt asteroīda trajektoriju, lai nodrošinātu Zemes aizsardzību nākotnē.

Ir plānots, ka misija “Hēra” ar “Eventech” sistēmu tiks palaista kosmosā jau 2024. gadā. Un šī uzņēmuma taimerus var izmantot uz Zemes, lai novērotu precīzu satelītu pozīciju kosmosā (70% no tādām stacijām visā pasaulē izmanto “Eventech” taimerus) vai ģeodēzijā, kas pēta Zemes formu un citus parametrus, jo uzņēmums var precīzi mērīt arī gravitāciju.

Vai ir kāds skaidrojums, kāpēc plašākā sabiedrībā tik maz zina par Latvijas sasniegumiem kosmosa nozarē? Uzņēmumi rušinās un īpaši nepļāpā par saviem sasniegumiem vai arī tēma ir tik sarežģīta, ka neviens neko nesaprot?

Es par to bieži domāju. Es pieļauju, ka Latvijas kultūrā nav pieņemts par sevi tik daudz stāstīt un lielīties. Kad es strādāju Briselē, man bieži gadījās situācijas, kad sarunbiedrs, uzzinot, no kurienes es esmu, uzreiz stāstīja, ka viņu konsorcijā ir bijis uzņēmums no Latvijas, kas darījis brīnumu lietas kā uzticīgs sadarbības partneris. Mēs pierādām sevi ar darbiem. Tas ir ļoti labi un skaisti, tomēr viena lieta ir pārspīlējumu pilns agresīvs mārketings, cita lieta ir informētības veicināšana par savām kompetencēm, spējām un sasniegumiem – ja tā ir motivējoša patiesība, kāpēc gan ar to nepadalīties? Tas arī nodrošina papildus iespējas.

Otra problēma ir tā, ka mums nav attīstīta zinātnes komunikācija. Taču tā ir globāla problēma, nevis ekskluzīvi mūsu. Ir grūti atrast cilvēku, kas var ātri un vienkārši izstāstīt sarežģītas lietas cilvēkiem saprotamā valodā.

Tiek uzskatīts, ka zinātnes komunikācija prasa īpašu talantu. Nē, tā nav – tā ir prasme, ko var iemācīties. Turklāt ļoti bieži no zinātniekiem tiek gaidīts, ka tiem ir vienlaicīgi jābūt arī komunikatoriem un uzņēmējiem. Tādi cilvēki, protams ir, bet biežāk tas ir izņēmuma gadījums. Es uzskatu, ka cilvēkiem ir jādara tas, kur viņi jūtas vislabāk un visspēcīgāk. Tāpēc risinājums ir starpdisciplināras komandas un sadarbība, nevis mūžīgā cilvēka-orķestra meklēšana. Tāpēc es gribētu iesaistīt Latvijas kosmosa stāstā ne tikai zinātniekus, bet arī tos, kuri studē komunikāciju un uzņēmējdarbību.

Ja reiz tu pieminēji izglītību, turpināsim ar šo tēmu. Kur tavu iepriekš minēto daudzo uzņēmumu un organizāciju darbinieki to visu iemācās?

Kā visās nozarēs, arī kosmosā bez kvalificētā cilvēkkapitāla attīstības nav. Vairākas izglītības iestādes Latvijā gatavo dažāda profila profesionāļus, kuru zināšanas ir pieprasītas kosmosa nozares jomās: Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte un Elektronikas un datorzinātņu institūts.

Tiek veidota arī pilnvērtīga kosmosa nozares maģistra programma, un Eiropas Kosmosa aģentūra sniedz iespēju izglītības iestādēm kopā ar industrijas pārstāvjiem attīstīt kosmosa nozares kursus, nepieciešamo speciālistu sagatavošanai šīs jomas attīstībai. Cilvēkkapitāls pašlaik ir mūsu industrijas vislielākais izaicinājums: iespēju ir ļoti daudz, bet roku nepietiek!

Cik ilgi tu pati jau strādā kosmosa nozarē? Kas tajā pēdējā laikā mainās?

Es šajā nozarē esmu jau septīto gadu. Pēdējos pāris gados ir vērojama sakustēšanās, un daudzi saskata iespēju īstenot savas ambiciozās idejas. Uzņēmēji saprot, ka iespēja tās īstenot ir ļoti tuvu, bet arī valsts iestādēs kosmosa nozare arvien biežāk parādās darba tēmās. Un mēs zvanām uzņēmumiem un stāstām, ka ir viens vai otrs Eiropas Kosmosa aģentūras konkurss – mums izskatās, ka jūsu uzņēmums tur varētu piedalīties. Ja uzņēmums izrāda interesi, mēs par to ziņojam aģentūrai.

Es domāju, ka visa pasaule pašlaik ir jaunā Atklājumu laikmeta sākumā. Tāpat kā 15.–16. gadsimta jūrasbraucēji uzdrīkstējās rast jaunus tirdzniecības ceļus un atklāja jaunās zemes vai 19.–20. gadsimta sapņotāji iemācīja pasauli lidot, tagad mēs strauji apgūstam kosmosu kā jauno ekonomikas telpu.

Jā, šī ir zinātniski ļoti ietilpīga nozare, taču tā ir uz palikšanu – labos laikos nozarē būs investīcijas, jo tā ir jaunā iespēja. Taču arī grūtie laiki dos izrāvienu radikālām inovācijām – to apliecina vēsture.

Šodien okeāni, jūras un gaisa telpa ir norma, tas notiks arī ar kosmosu – tas ir tikai laika jautājums. Piedaloties starptautiskos kosmosa kongresos, var ļoti skaidri redzēt, ka pasaule par kosmosa misijām vairs nesapņo. To jau plāno un īsteno. Ir programmas, finansējums un cilvēki, kuri jau pie tām strādā – viss jau notiek! Jautājums ir par katras valsts spēju savlaicīgi ienākt šajā ekonomikā.

Cilvēki jau zina, kā “strādā” kosmoss, un šī telpa šodien ir pieejama ne tikai konkurējošām lielvalstīm. Jau puse pasaules valstu ir aktīvas kosmosā, bet vēl vairāk valstis izmanto kosmosa tehnoloģijas un datus uz Zemes. Šo nozari pašlaik attīsta privātais sektors – šo koncepciju sauc par jaunā kosmosa industriju – “NewSpace”. Tā ir Latvijas kosmosa un citu uzņēmumu iespēja.

Tu minēji, ka jūs ministrijā zvanāt uzņēmējiem un stāstāt par dažādām iespējām. Kā jūs zināt, ko kurš uzņēmums dara un kā tas varētu noderēt kosmosa nozarei?

Mēs varam uzspēlēt spēli “Pasaki man ideju vai uzņēmumu, un es pateikšu, ko tas var darīt kosmosa nozarē”. Potenciāls strādāt ar kosmosu ir tiešām ļoti daudziem uzņēmumiem. Mums ir virtuālais Latvijas Kosmosa birojs , kas ir pastāvīgā kontaktā ar Latvijas kosmosa nozares organizācijām, starptautisko kosmosa nozari un savā starpā – informācijas apmaiņa šeit ir būtiska, un kosmoss nav garlaicīgākā tēma, par ko runāt!

Es cenšos pēc iespējas vairāk komunicēt ar uzņēmējiem un zinātniekiem – man ir paveicies ar zinātnisko zinātkāri un es tiešām gribu saprast, ko viņi dara. Un tad tā ir informācijas sinerģija, kuras rezultātus var konceptuāli pārbaudīt ar cilvēkiem ar šaurāku specializāciju.

Man patīk kosmosa nozares neierobežotās iespējas – te nav nekādu limitu, jo cilvēce joprojām apgūst šo jomu un tādejādi turpina veidot kosmosa ekonomikas noteikumus. Tāpēc šeit pagaidām nav “iespējams” vai “neiespējams”, ir tikai “īstenojams” vai “grūtāk īstenojams”. Kosmoss ir arī par racionālo trakumu. Cilvēki nāk klajā ar neiedomājamām idejām un sekmīgi tos īsteno. Labākais ir tas, ka šajā nozarē visu ļoti rūpīgi izplāno un pārbauda, jo kļūdai ir augsta cena, bet vienlaikus neizdošanās kosmosa nozarē uztver pavisam normāli – jo ir pieņemts, ka viss iespējamais bija izdarīts un kļūdu paredzēt praktiski nebija reāli. Tomēr process atnesa daudz jaunu zināšanu.

Kur tu redzi Latvijas lielāko nākotnes potenciālu kosmosa nozarē?

Pirmkārt, mums jāturpina tas, ko mēs jau darām, un nedrīkst zaudēt to, kas jau ir – bez attīstības šodienas konkurētspējīga priekšrocība ir rītdienas nostalģija par labākiem laikiem. Otrkārt, mums jābeidz sevi kritizēt un ir jāattīsta ambīcijas un ekselence – jādara, kas jādara, plus mazliet vairāk.

Un trešais, mums biežāk jāuzņemas iniciatīva – es domāju, ka Latvijas potenciāls būtu veicināt starptautisko sadarbību, apvienojot Baltijas valstīs pieejamas kompetences ar kopējo kosmosa misiju. Tādai misijai ir jāaptver industrija un izglītība, kā arī jābūt stimulam ātrākai tehnoloģiju attīstībai un komercializācijai. Par tādu pašlaik aktīvi runājam!

6. februāris, 2023

Autors: Anda Asere

Saite uz ierakstu: https://labsoflatvia.com/aktuali/maz-zinama-bet-labi-attistita

Projekta ATVASE ietvaros notiks JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēde un darba seminārs

Thu, 02 Feb 2023 09:42:16 GMT

2023. gada 9. februārī, projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009 “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” ietvaros, notiks JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēde un darba seminārs.

JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēdes laikā VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs informēs valdes sēdes dalībniekus par JIV-ERIC plāniem 2023. gadā, aktualitātēm un personāla izmaiņām konsorcija dalībnieku sastāvā. Valdes sēdes ietvaros tiks ziņots par aktualitātēm laika grafikā LOFAR-ERIC (ILEC) un LOFAR 2.0 ieviešanā. Papildus iepriekš minētajai informācijai, VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs informēs JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēdes dalībniekus par projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” ietvaros veiktajām aktivitātēm, kā arī tiks apspriests nacionālā konsorcija partnerības plāns.

Darba semināru atklās VeA IZI VSRC Tehniskā dienesta vadītāja p.i. Mārcis Donerblics, kurš ziņos par VeA IZI VSRC Radioteleskopu kompleksa attīstības projektiem un citām aktivitātātēm.

VeA IZI VSRC Astronomijas un astrofizikas nodaļas pētnieks Vladislavs Bezrukovs sniegs ziņojumu par VeA IZI VSRC radioastronomiskiem novērojumiem 2022. gadā un plāniem par Irbenes vienas bāzes inerferomentra pielietojumu, kā arī par 2022.gadā FLPP LZP apstiprinātajiem projektiem.

JIV-ERIC nacionālā konsorcijas darba seminārā VeA IZI VSRC Astronomijas un astrofizikas nodaļas vadītājs Juris Kalvāns ziņos par VeA IZI VSRC pētījumiem un rezultātiem astronomijā un astrofizikā, kas veikti 2022. gadā.

Darba semināra ietvaros ar ziņojumu par VeA IZI VSRC Augstas veiktspējas skaitļošanas nodaļas aktualitātēm: signālu apstrādi, to metodikas un citām aktivitātēm piedalīsies šīs nodaļas pārstāvi.

RTU vadošais pētnieks un katedras vadītājs Jānis Kaminskis ziņos par projekta BalMarGrav aktualitātēm - smaguma spēka mērījumos uz Baltijas jūras.

JIV-ERIC nacionālā konsorcija darba semināru noslēgs LU Astronomijas institūta direktors Kalvis Salmiņš ar ziņojumu par Satelītu fotometriju.

Darba seminārs un valdes sēde notiks attālinātā režīmā, izmantojot ZOOM tiešsaistes platformu, tādējādi darba semināram ir iespēja pieslēgties ikvienam interesentam.

Saite dalībai: https://us06web.zoom.us/j/89806013242?pwd=SVVvMDJaTWpqd0xObVA4eFlkS0xFQT09

Apstiprināti Ventspils Augstskolas fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta pieteikumi

Fri, 20 Jan 2023 07:12:13 GMT

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radio astronomijas centrs” (IZI VSRC) sagatavotie Latvijas Zinātnes Padomes (LZP) granta konkursa projektu pieteikumi Nr. lzp-2022/1-0083 “Vienas bāzeslīnijas radio interferometrs mūsdienu tranzientu astrofizikā”/“A single-baseline radio interferometer in a new age of transient astrophysics” un Nr. lzp-2022/1-0017 “Vairāku viļņu garuma kvaziperiodisku pulsāciju pētījums Saules un zvaigžņu uzliesmojumos”/“Multi-Wavelength Study of Quasi-Periodic Pulsations in Solar and Stellar Flares” tika augsti novērtēti un finansiāli atbalstīti ar LZP 2022.gada 20.decembra lēmumiem.

Abus projektus īsteno Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūts “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (IZI VSRC).

Projekts Nr. lzp-2022/1-0083 “Vienas bāzeslīnijas radio interferometrs mūsdienu tranzientu astrofizikā”/“A single-baseline radio interferometer in a new age of transient astrophysics” ir paredzēts kā fundamentālais pētījums, kura galvenais mērķis ir izveidot Irbenes vienas bāzes radio interferometru (Irbene single-baseline radio interferometer – ISBI), kas spēs atklāt radio emisijas svārstības, kas saistītas ar lielas masas zvaigžņu veidošanās reģioniem. Izstrādāto ISBI izmantos, lai novērotu lielas masas protozvaigžņu kontinuuma emisiju un māzera starojumu līnijas. Iegūtie rezultāti veicinās izvēli starp pašlaik nepārbaudītajiem un konkurējošajiem teorētiskajiem scenārijiem, kas tiek piedāvāti, lai izskaidrotu nesen atklāto radio starojuma mainīgumu, kas tiek novērots lielas masas zvaigžņu veidošanās apgabalos.

Projekta īstenošanas laikā paredzēts padziļināt izpratni par izvirdumu izveides procesu, kas, kā tiek uzskatīts, seko uzplaiksnījumiem, kuru procesos lielas masas zvaigznes audzē masu. Minēto procesu izpētei tiks organizēti augstas kadences novērojumi, izmantojot Irbenes interferometrisko sistēmu.

Projekta ietvarā paredzēts veikt šādus uzdevumus:

Paplašināt esošās Ventspils radio observatorijas iespējas, izmantojot divus radioteleskopus (32m un 16m diametrā) vienotā sistēmā kā interferometru.
Pilnveidot un automatizēt astronomisko novērojumu plānošanu un ar astronomisko datu iegūšanu un analīzi saistītos procesus.
Izveidot sarakstu ar ~ 30 lielas masas protozvaigznēm, kuru radiosignālu emisija tiks vienlaicīgi monitorēta 6,7 GHz metanola masera līnijās un radio C joslās.
Veikt astronomisko datu interpretāciju, pētot lielas masas zvaigžņu izveides un attīstības procesus, tādējādi izprotot masīvu zvaigžņu izveidi.
Organizēt publisku lekciju lasīšanu un informatīvu pasākumu organizēšanu, kā arī publicēt sasniegtos rezultātus zinātniskajās konferencēs un vadošajos astronomijas žurnālos.

Īstenošanās periodā iegūtie rezultāti ļaus rast atbildes uz neatbildētiem jautājumiem par lielu masu zvaigžņu veidošanās procesiem. Turklāt, projekta īstenošanas komandas mērķis ir padziļināt izpratni par izvirdumu izveides procesu, kas, kā tiek uzskatīts, seko uzplaiksnījumiem, kuru procesos lielas masas zvaigznes audzē masu. Minēto procesu izpētei tik organizēti augstas kadences novērojumi, izmantojot Irbenes interferometrisko sistēmu. Jāpiemin, ka šāda veida novērojums prasa efektīvas un konkrētu funkcionalitātes kombināciju tehnoloģijas, kuras mūsdienās nav viegli izstrādāt. Irbenes interferometra unikālās priekšrocības sniedz iespēju veikt īstermiņa mainīgo astrofizikālo procesu pētniecību.

Projekta aktivitātes ir plānots īstenot laika posmā no 01.01.2023. līdz 31.12.2025. Kopējais projekta finansējums ir 300 000.00 eiro, projekta zinātniskais vadītājs ir Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" vadošais viespētnieks Ross Alexander Burns.

Projekts Nr. lzp-2022/1-0017 “Vairāku viļņu garuma kvaziperiodisku pulsāciju pētījums Saules un zvaigžņu uzliesmojumos”/“Multi-Wavelength Study of Quasi-Periodic Pulsations in Solar and Stellar Flares” ir paredzēts kā fundamentālais pētījums, kura galvenais mērķis ir : 1) izmantojot VSRC instrumentus, izveidot uzticamu un metodisku Saules uzliesmojumu un zvaigžņu superuzliesmojumu novērošanas sistēmu; 2) atklāt līdzības un atšķirības starp Saules un zvaigžņu uzliesmojumu radioemisijas mehānismiem, un to kvasi-periodiskās pulsāciju raksturīgajās īpašībās; 3) sagatavot pamatus turpmākajiem pētījumiem sadarbībā ar radio observatorijām visā pasaulē.

Projekta pētniecības programma ir fokusēta uz plašu kvazi-periodisko pulsācijas (QPP - quasi-periodic pulsations) fenomena (kā plazmas oscilācijas dinamikas rādītāju) izpēti Saules uzliesmojumos un zvaigžņu superuzliesmojumu radiosignālos. Daudzfrekvenču radioastrnomiskos novērojumus, plānots veikt sadarbībā ar kolēģiem no Vorvikas Universitātes (Apvienotā Karaliste), pielietojot Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) kompleksu Irbenē. Projekta īstenošanās ietvarā pētījumi tikts fokusēti ne tikai uz Saules uzliesmojumiem, bet arī uz plaši izplatītajām, un aktīvi uzliesmojušajām, sarkanām pundurzvaigznēm. QPP konstatēšana un analīze gaismas līknēs tiks veikta, kombinējot tradicionālās un novatoriskās datu analīzes metodes, piemēram, veivletu un empīrisko režīmu dekompozīcijas analīzi. Apvienotās Karalistes dalībnieki, kuriem ir liela pieredze koronāro procesu pētīšanai, nodrošinās procesu, teorētisko modelēšanu un vadīs datu analīzes procesu.

Projekta ietvarā paredzēts veikt šādus uzdevumus:

Izveidot vienas bāzes līnijas interferometru (izmantojot abus Irbenes radioteleskopus RT-16 un RT-32), lai veiktu pētniecības programmu Saules un zvaigžņu uzliesmojumu radiofrekvenču joslā novērojumus.
Izveidot un optimizēt datu analīzes rīku kopumu, lai aprakstītu uzliesmojumu gaismas līknes un to spektrus, kā arī konstatēt QPP notikumus.
Atklāt līdzības un atšķirības starp Saules un zvaigžņu uzliesmojumiem, to QPP raksturīgajās īpašībās, un izveidot visaptverošu uzliesmojumu statistiskas pārskatu.
Prezentēt zinātniskos rezultātus, publicējot tos prestižos, recenzētos zinātniskajos žurnālos, uzstājoties ar referātiem starptautiskajās un vietējās konferencēs, aizvadot ikgadējo starptautisko semināru par projekta tēmu, piedaloties publiskās lekcijās, un sagatavojot populārzinātnisku rakstu.
Veikt izglītojošu darbu ar skolniekiem un studentiem zinātnes un inovāciju centrā VIZIUM (Ventspilī, Latvijā).

Projekta īstenošanās periodā paredzamie rezultāti, VSRC ļaus izveidot unikālu pētniecības klasteri, kas spēs veikt Saules uzliesmojumu un zvaigžņu superuzliesmojumu novērojumus un datu analīzi pasaules līmenī, un komplementāri papildināt pasaulē vadošo Saules pētījumu institūtu iespējas. Kā īpaši interesanta un izceļama parādība, kas raksturīga gan Saules, gan zvaigžņu uzliesmojumiem, ir QPP radiofrekvenču joslās un tās izmantos, lai noteiktu līdzības un atšķirības starp Saules uzliesmojumiem un zvaigžņu superuzliesmojumiem, kā arī to fizikālajiem mehānismiem.

VSRC vadošais pētnieks piedalās starptautiskās kosmosa laikapstākļu iniciatīvas seminārā: Saule, kosmiskie laikapstākļi un ģeosfēra

Tue, 17 Jan 2023 13:21:43 GMT

2022. gada 1. novembrī Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) vadošais pētnieks Dmitrijs Bezrukovs attālināti piedalījās "Starptautiskās kosmosa laika apstākļu iniciatīvas seminārā: Saule, kosmiskie laikapstākļi un ģeosfēra" ( The workshop on the International Space Weather Initiative: The Sun, Space Weather and Geosphere ). Semināra laikā vadošais pētnieks prezentēja ziņojumu par tēmu "Saules mikroviļņu novērojumi ar VSRC RT-32 radioteleskopu" ( Microwave observations of the Sun with VIRAC RT-32 Radio Telescope ).

Pasākums, ko kopīgi organizēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Kosmosa lietu birojs un Baku Valsts universitāte Baku, Azerbaidžānā, norisinājās no 31. oktobra līdz 4. novembrim. Ievērojams skaits pētnieku no visas pasaules tika aicināti iepazīstināt dalībniekus ar saviem atklājumiem un pētījumiem par kosmosa laikapstākļiem, tādējādi apspriežot to nozīmi, pievēršot uzmanību to ietekmei uz Zemi, un izceļot jaunākos sasniegumus un novērojumus.

VSRC vadošais pētnieks Dmitrijs Bezrukovs informēja dalībniekus par galvenajām VSRC darbības jomām un par (VSRC) radioteleskopa RT-32 veiktajiem Saules spektrālās polarimetrijas novērojumiem. Galvenie secinājumi, ko vaadošais pētnieks savā prezentācijā atzīmēja bija, ka VSRC ir visas iespējas nodrošināt Saules mikroviļņu spektropolarimetriskos novērojumus ar daudzkanālu spektrālo polarimetru 3,2-4,7 cm un 2,1-7,4 cm viļņu garuma diapazonā daudzām Saules fizikas problēmām un ka ar jaunattīstīto spektrālo polarimetru ar paplašinātu viļņu garuma diapazonu un uzlabotiem trokšņa parametriem, kā arī dinamisko diapazonu var skaidri un droši novērot apgabalus ar pazeminātu spilgtuma temperatūru ("zemas temperatūras apgabalus" - LTR ) un pētīt koronālos caurumus un koronālajiem caurumiem līdzīgas struktūras.

Ar pasākuma prezentācijām iespējams iepazīties - ŠEIT .

Projekts “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai”: pirmajos divos īstenošanas gados paveiktais

Mon, 16 Jan 2023 21:30:43 GMT

Pagājuši projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” (IMDS) īstenošanas pirmie divi gadi, un tā ir iespēja atskatīties uz paveikto un informēt sabiedrību. Divos projekta īstenošanas gados ir notikušas 248 projekta partneru (no Dārzkopības Institūta un Ventspils Augstskolas fakultātēm) tiešsaistes sapulces, kurās diskutēts par dažādiem projekta jautājumiem.

Projekta īstenošanas laikā ir pabeigti interaktīvās daudzfunkcionālās informācijas pārvaldības sistēmas datu ievades moduļi. Projektā izstrādātā sistēma ir paredzēta organismu (augu, dzīvnieku un slimību ierosinātāju) nosaukumu uzkrāšanai, saglabāšanai un pētniecībai. Tajā jau ir iespējams ievadīt, rediģēt, dzēst un apskatīt saglabātos datus gan aizmugursistēmā, gan priekšgalsistēmā. Datu ievades moduli veido: organismu nosaukumu apakšmoduļi, kuros latviskie vai citu valodu organismu nosaukumi var būt apkopoti:

sasaistē ar to latīnisko jeb zinātnisko nosaukumu,
sasaistē ar organisma nosaukuma ekvivalentu citā valodā (vārdnīcas tipa apakšmodulī),
sasaistē ar tā definīciju (terminu apakšmodulī) vai
bez šādas sasaistes jeb nesaistīto organismu nosaukumu apakšmodulī.

Visas datubāzē ievadītās organismu nosaukumu vienības tiek sasaistītas ar atbilstošo ievadīto bibliogrāfijas vienību un datu ievadītāja kontu, tādējādi nodrošinot statistikas datu izguvi.

Bibliogrāfijas un lietotāju moduļos ir pabeigta CRUD ( Create, Read, Update, Delete ) jeb izveidošanas, lasīšanas, atjaunināšanas un dzēšanas funkcionalitāte gan aizmugursistēmā, gan priekšgalsistēmā. Pēdējā pusgada laikā aktīvi strādāts pie sistēmas hierarhiskā moduļa izveides. Šajā sistēmas modulī ievadītie dati (organismu nosaukumi) tiek sasaistīti hierarhiski 33 taksonomiskajos līmeņos. Lai nodrošinātu efektīvu datu izguvi šajā modulī, jau iepriekš programmētā sistēma tika papildināta ar otru datubāzi, kas izstrādāta, izmantojot koka struktūras tipa datubāzes platformu MongoDB .

Noslēdzošajā projekta īstenošanas gadā tiks turpināts darbs pie jaunās sistēmas statistikas moduļa izveides, tiks izstrādāta sistēmas uzstādīšanas un testēšanas dokumentācija, kā arī sagatavota sistēmas lietošanas rokasgrāmata.

Aktīvi turpinās datu ievadīšana sistēmas datubāzē. Līdz šim brīdim sistēmā ievadīti 116 113 dažādu organismu taksonu nosaukumi no 4400 bibliogrāfiskajiem avotiem. Šobrīd pētnieki un programmētāji sadarbojas, lai izstrādātu optiskās rakstzīmju atpazīšanas (OCR) algoritmus, kas spētu apstrādāt no papīra formāta grāmatām digitalizētu tekstu fraktūrā, lai būtu iespējama automatizēta datu ievade no senāku laikmetu grāmatām.

Projekta dalībnieki otrajā projekta īstenošanas gadā ar pētījumiem piedalījušies vairākās starptautiskās zinātniskajās konferencēs, tostarp starptautiskajā starpdisciplinārajā konferencē „Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika", kas norisinājās tiešsaistē 2022. gada 3.–4. novembrī. Atsevišķi konferencē prezentētie pētījumi zinātnisku publikāciju formā iesniegti publicēšanai žurnālā “Studies about Languages”. Šī žurnāla atsevišķs numurs tiks veltīts tikai konferencē “Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika” prezentētajiem pētījumiem. Konferences plenārreferente Marije Vahkova ( Marie Vachková ) uzrakstījusi un iesniegusi ziņojumu par konferenci “Linguistic Diversity, Terminology and Statistics” Čehijas Valodniecības asociācijas žurnālā "Jazykovědné aktuality" (Valodniecības aktualitātes), kas tiks izdots jau šā gada pirmajā ceturksnī.

Proj. Nr. lzp-2020/1-0179.

"Astronomijas skolas" nodarbības jau 13. janvārī

Thu, 12 Jan 2023 13:21:07 GMT

Aicinām piedalīties attālināti "Microsoft Teams" vidē.

Tiešraides nodarbības saite ŠEIT

Piektdiena 13.janvāris plkst. 15.00

Tēma: Kosmosa misijas 2022/2023 gadā.

Vada: Ints Ķešāns, IT speciālists, astronomijas entuziasts.

"Kamēr Dž. Veba teleskops sūtīja attēlus ar vistālākajām galaktikām un NASA mācījās novirzīt asteroīdus, tikmēr Zemei tuvajā orbītā radās saspīlējums starp lielvarām Ukrainas kara ietekmē. Tehnoloģijās bijis izrāviens, kas bruģē ceļu misijām uz Marsu un no jauna aicina atgriezties uz Mēness. Cik aktīvs, rosīgs un dažubrīd arī visai vētrains bijis 2022. gads kosmosa izpētē un kā karš Ukrainā ir ietekmējis starptautiskās attiecības kosmosā vērtē astronomijas entuziasts Ints Ķešāns."

Organizē: Liepājas Raiņa 6. Vidusskola.

Jauno dabaszinātņu pētnieku centrs aicina 8. – 12. klašu skolēnus uz bezmaksas nodarbībām

Thu, 05 Jan 2023 08:18:10 GMT

Ventspils zinātnes centrs VIZIUM aicina ikvienu 8. – 12. klašu skolēnu apmeklēt Jauno dabaszinātņu pētnieku centra nodarbības, kurās būs iespēja uzzināt par dzīvības iespējamību Saules sistēmā, “tauriņu efektu”, elektronisko ierīču izstrādes procesu, sākot no idejas līdz prototipam, un dažādām citām interesantām tēmām STEM un IT jomās, kā arī tikties ar iedvesmojošiem zinātniekiem. Pirmā nodarbība jau 11. janvārī!

Nodarbības ir bezmaksas un norisinās katru trešdienu plkst. 17.00 – 19.00.

Nodarbību grafiks:

“Mazie zaļie cilvēciņi” 11. janvārī plkst. 17.00:

Nodarbībā būs iespēja uzzināt par dzīvības iespējamību Saules sistēmā tādās vietās, kā uz Marsa, Jupitera pavadoņa Eiropas, Saturna pavadoņiem Encelādas un Titāna, kā arī par mūsdienu cilvēka izcelšanos, neandertāliešiem, denisoviešiem u.c. Netiešās arheoloģiskās liecības par iespējamiem kontaktiem ar ārpuszemes dzīvības formām. Tiks apskatītas dīvainās ģeoloģiskās struktūras uz Marsa, piemēram, piramīdas, Marsa “seja”, Rozvelas leģenda un citi līdz galam neizzināti gadījumi.

“Haoss un kārtība Visumā” 18. janvārī plkst. 17.00:

Nodarbībā tiks apskatīti neregulāri objekti medicīnā, botānikā, zooloģijā, ģeoloģijā un citās dabas zinātņu jomās, kā arī piemēri, kā modelēt asinsvadu sistēmas, dārzeņus, kalnus un upju noteces. Dalībniekiem būs iespēja uzzināt par “tauriņa efektu”, haotiskiem procesiem, kā Mēness kustība, degšanas procesi un citi, kā tos izprast, formalizēt un izmantot. Nodarbībā neiztiks arī bez matemātikas pasaules - skolēniem būs iespēja uzzināt par Mandelbrota kopu.

“Elektronikas inženierija” 25. janvārī plkst. 17.00:

Nodarbībā tiks sniegts ieskats par to, kas ir elektronikas inženieris un kāda ir inženiera galvenie uzdevumi jaunu produktu izstrādē. Tiks sniegts vispārīgs ieskats, kā tiek izstrādātas elektroniskas ierīces, sākot no idejas līdz prototipam.

Nodarbības vadīs Dr.habil.phys. Juris Žagars un Mg.sc.ing. Jānis Šate.

Savukārt Jānis Šate ir elektronikas inženieris, kuram ir pieredze dažādu elektronisku instrumentu izstrādē, kurus paredzēts izmantot kosmosā. Štate pasniedz arī lekcijas topošajiem elektronikas inženieriem Ventspils Augstskolā. Viņš uzskata, ka par elektronikas inženieri var kļūt ikviens, kuram interesē modernās tehnoloģijas un gribas radīt jaunas tehnoloģijas paša spēkiem.

Dalība nodarbībās ir bezmaksas. Nepieciešams iepriekš piereģistrēties šeit: www.adre.se/dabaszinatnupetnieki . Interesenti aicināti pieteikties un piedalīties visās lekcijās, bet ir iespēja reģistrēties arī tikai uz sev interesējošajām lekcijām. Nodarbības notiek zinātnes centra VIZIUM konferenču zālē “Alfa”, 2. stāvā.

Vairāk informācijas pa tālr. 667 766 55 vai rakstot uz e-pastu: ginta.grinberga@ventspils.lv. Dienu pirms nodarbības dalībniekiem tiks nosūtīts atgādinošs e-pasts.

Projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr.1.1.1.5/18/I/009) plāna izpildes apkopojums

Fri, 30 Dec 2022 08:26:03 GMT

Projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)”

(projekta Nr.1.1.1.5/18/I/009) plāna izpildes apkopojums

2022. gada 1. jūlijs – 2022. gada 31.decembris

2022. gada 31. decembrī ir noslēdzies kārtējais pusgads projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr.1.1.1.5/18/I/009) īstenošanā Ventspils Augstskolā.

Sešu mēnešu laikā ir realizētas vairākas aktivitātes.

Darbība 1. Programmas "Apvārsnis 2020" un Eiropas Savienības 9. Ietvara programmas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošana un tīklošanas pasākumi.

Darbība 1.2. Komandējumi un darba braucieni programmas "Apvārsnis 2020" un Eiropas Savienības 9. Ietvara programmas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai.

● 18.09.2022.-22.09.2022. - VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs piedalījās LIAA un Ekonomikas ministrijas organizētajā Latvijas delegācijas kosmosa nozares tirdzniecības misijā, kā arī apmeklēja 73. Starptautisko Astronautikas kongresu (73nd International Astronautical Congress - IAC), kas katru gadu pulcē vairāk nekā 6000 kosmosa nozares politikas, industrijas un zinātnes pārstāvjus no visas pasaules (Parīze, Francija).

Kongresa ietvaros A. Klokovs piedalījās Latvijas kosmosa nozares nacionālajā stendā, lai iepazīstinātu kongresa dalībniekus ar jaunumiem zinātnes attīstībā Ventspils reģionā, popularizētu Ventspils Augstskolu, Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru (VSRC) un tā spin-off kompānijas.

Astronautikas kongresa laikā A.Klokovs piedalījās tematiskajās sesijās un paneļdiskusijās, kā arī tīklošanās pasākumos ar kosmosa nozares pārstāvjiem, zinātniekiem un uzņēmumiem. Šo pasākumu ietvaros radās jaunās iespējas attīstīt jaunas pētniecības idejas, virzienu un inovatīvu tehnoloģiju rašanā, kā arī nākotnē veicinās sadarbību kopīgu Horizone Europe, Eiropas Kosmosa Aģentūru un citu projektu pieteikumu sagatavošanā.

● 28.09.2022. - 29.09.2022. - VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs piedalījās kosmosa industriju dienās - Industry Space days (Noordwijk, Nīderlande).

Kosmosa industriju dienās bija veltītas jaunākajiem notikumiem Eiropas kosmosa nozarē, pulcējot augsta līmeņa nozares ekspertus no kosmosa aģentūrām un industrijas. Pasākuma ietvaros Aleksejs Klokovs prezentēja un popularizēja VeA IZI VSRC un Ventspils Augstskolu. Izveidoja jaunus kontaktus ar potenciālajiem sadarbības partneriem un kosmosa nozares pārstāvjiem no visas pasaules, kas nākotnē veicinās sadarbību kopīgu Horizone Europe, Eiropas Kosmosa Aģentūru un citu projektu pieteikumu sagatavošanā, kā arī citu sadarbības risinājumu meklēšana dažādiem VeA IZI VSRC aktuālākajiem tehnoloģiskajiem izaicinājumiem.

Darbība 1.4. Darba semināru organizēšana

● 04.08.2022. - VeA IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs kopā ar pētnieku Dmitriju Kolotkovu no Kodolsintēzes, kosmosa un astrofizikas centrā, Vorvikas Universitāte, Lielbritānijā organizēja starptautisko zinātnisku semināru "Saules un zvaigžņu saites, uzliesmojumi un superuzliesmojumi (Solar-Stellar Connections, Flares, and Superflares)".

Semināra galvenās tēmas bija šādas:

● saules un zvaigžņu uzliesmojumu daudzjoslu novērojumi, to atšķirības un līdzības;

● magnitohidrodinamiskie viļņi un kvaziperiodiskas pulsācijas Saules un zvaigžņu uzliesmojumos:

● no Saules līdz zvaigžņu koronālajai seismoloģijai;

● kosmosa laikapstākļi un eksoplanētu apdzīvojamība.

Seminārā uzstājās 10 referenti un piedalījās vairāk nekā 40 dalībnieki. VeA IZI VSRC zinātnieki Vladislavs Bezrukovs (“Pārskats par VSRC pētījumiem”), Dmitrijs Bezrukovs (“Saules mikroviļņu novērojumi VSRC: iespējas, pieredze un perspektīvas”) un Artūrs Vrubļevskis ("Saules plankumu kā lēna saules vēja avotu pētījumi ar vairākiem instrumentiem”) stāstīja par VeA IZI VSRC veiktajiem radioastronomiskiem pētījumiem, Saules novērojumiem un Saules plankumu kā lēna saules vēja avotu pētījumiem.

No Lielbritānijas puses arī piedalījās trīs ziņotāji:

1. Valery Nakariakov no Vorvik Universitātes (“Saules koronāro aktīvo reģionu magnetohidrodinamiskā seismoloģija radiofrekvenču diapazonā”).

2. Armagh observatorijas un planetārija Gavin Ramsay stāstīja par to ka superuzliesmojumi no Saules var ietekmēt cilvēku darbību uz Zemes.

3. Gerry Doyle, arī no Armagh observatorijas (Zvaigžņu uzliesmojumu novērojumi radio diapazonā un baltā gaismā (optiskajā spektrā), kas notika ar ASKAP/TESS instrumentiem).

Seminārā piedalījās dalībnieki gan no Eiropas un Āzijas, gan no Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas.

Abhishek Srivastava no Indijas Tehnoloģiskā institūtā (Institute of Technology BHU, India) prezentēja referātu par uzliesmojumiem un kvazi-periodiskam pulsācijām dažās zvaigžņu koronās.

Elena Popova no Čīles, (Universidad Bernardo O’Higgins) ar ziņojumu par Saules uzliesmojumu aktivitātes prognozēšanas iespējām. Monitorings un prognozēšana ir svarīgs specializētu kosmosa ekspertu un saules astronomu grupu uzdevums. Saules uzliesmojumu prognozes tiek veidotas, pamatojoties uz tā saukto prekursoru, specifisku Saules aktivitātes procesu, kas notiek pirms uzliesmojumiem. Saules uzliesmojumu prekursoru identificēšana un atklāšana varētu būt jauns pētījumu virziens, kas var būt realizēts ar VSRC radioteleskopu palīdzību.

Darbība 2. Starptautisku zinātnisko konferenču rīkošana

● 25.08.2022. - Ventspils Augstskolā notika 58. starptautiska mēroga konference “58th International JVE Conference”. Konference tika organizēta hibrīdrežīmā, dodot iespēju tajā piedalīsies dalībniekiem no dažādām valstīm, kā piemēram, no Turcijas, Ķīnas un Ukrainas.

Konference bija veltīta pētniekiem, zinātniekiem, inženieriem un praktiķiem visā pasaulē, lai iepazīstinātu ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, veicinātu diskusijas, jaunas idejas un attīstītu partnerības. Visas JVE konferences ir 1999. gadā aizsāktās Vibroinženierijas konferenču sērijas neatņemama sastāvdaļa. Vibroengineering Procedia ir indeksēts lielākajās zinātniskajās datubāzēs: Scopus, EI Compendex, Inspec, Gale Cengage, Google Scholar un EBSCO.

58th International JVE Conference” ietvaros notika divas galvenās konferences sesijas un divu veidu ekskursijas Irbenes radioteleskopu kompleksā - vienā gadījumā dalībniekiem tika prezentēta virtuālā ekskursijas Irbenes radioteleskopu kompleksā, savukārt, klātienes konferences dalībniekiem tika sniegta iespēja doties klātienes vizītē uz Irbenes radioteleskopu kompleksu.

Šajā arī konferencē piedalījās:

● VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs ar prezentāciju "Global bifurcation analysis of nonlinear dynamical systems. How to find rare attractors?"

● VeA IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs: "Numerical modeling of thermophysical processes in liquid piston gas compression cylinders"

● Irbenes radioteleskopu kompleksa ekskursiju vadītājs Agris Bērziņš, vadot konferences dalībniekus virtuālajā ekskursijā un klātienes ekskursijā.

Konferences dalībniekus uzrunāja un sveica ar dalību konferencē arī Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš.

Iepazīties ar konferences dalībnieku prezentētajiem rakstiem (pie programmas) var konferences vietnē šeit: https://www.jveconferences.com/conference/ventspils-2022

Darbība 3. Dalības nodrošināšana JIV-ERIC konsorcijā

Darbība 3.2. Darba braucieni (Latvijas un ārvalstu) dalības nodrošināšana JIV-ERIC konsorcijā.

● 18.09.2022. - 23.09.2022. - VeA IZI VSRC zinātniskais asistents Jānis Šteinbergs piedalījās apmācībās “ERIS 2022” (Ninth European Radio Interferometry School) Dvingelo, Nīderlandē. Šis darba seminārs bija devītais no vasaras skolu sērijas, ko nodrošināja OPTICON-RadioNET Pilot konsorcijs un to vadīja JIV-ERIC un ASTRON apvienotais institūts - “Nīderlandes Radioastronomijas institūts”. “ERIS 2022” ietvaros notika ne tikai apmācības, bet arī jauno zinātnieku un pētnieku pieredzes apmaiņu un kopīgu problēmu risināšanas pasākumi. “ERIS 2022” apmācību nedēļa, galvenokārt, bija veltīta radio interferometrijas tēmai.

VeA IZI VSRC zinātniskais asistents Jānis Šteinbergs apmācību ietvaros apmeklēja gan teorētiskās lekcijas, gan praktiskās ievirzes nodarbība, kā arī kopā ar apmācības lektoriem veica demonstrāciju interferometrijas datu apstrādē izmantojot rīku CASA.

Apmācības ietvaros IZI VSRC zinātniskajam asistentam Jānim Šteinbergam, bija iespēja gan iegūt jaunas zināšanas, gan dalīties ar savām zināšanām un pieredzi, kā arī izveidot jaunus kontaktus, kas nākotnē veicinās sadarbību kopīgu projektu pieteikumu sagatavošanā.

“ERIS 2022” apmācībās iegūtās zināšanas tiks izmantotas VSRC radioastronomisko pētījumu nodrošināšanai, pielietojot liela mēroga VSRC infrastruktūru (radioteleskopi RT – 32, RT – 16 un LOFAR antenu lauks).

● 16.11.2022. - 17.11.2022. - VeA IZI VSRC direktors Aleksejs piedalījās EVN CBD (The European VLBI Network) direktoru valdes sēdē un JIVE Council padomes sanāksmē, lai izrunātu jaunumus un aktuālus jautājumus, kā arī piedalītos sanāksmē par aktualitātēm saistībā ar Horizon Europe un citu projektu pieteikumu sagatavošanu, izmantojot VLBI tīklu (Dwingeloo, Nīderlande).

16. novembrī VeA IZI VSRC Aleksejs Klokovs piedalījās EVN CBD (The European VLBI Network) direktoru valdes sēdē, kuras ietvaros:

● EVN padomes priekšsēdētāja Tiziana Venturi iepazīstināja sēdes dalībniekus ar iepriekšējās EVN CBD sanāksmes jautājumiem, kas norisinājās 10.05.2022. Dalībnieki tika informēti par EVN zinātniskajām aktivitātēm, pasākumiem un jaunu staciju pieņemšanu, kā arī darīja zināmu EVN padomes priekšsēdētaja un JIVE direktora turpmāko atlases procesu;

● EVN programmas komitejas priekšsēdētājs Zsolt Paragi sniedza ziņojumu par zinātniskās darbības rezultātiem tīklā, novērojumu pieteikumu statistiku un tendencēm;

● tika saņemta informācija, ka nākamais EVN Mini simpozijs, kas šogad bija īpaši veiksmīgs, pateicoties lielajam dalībnieku skaitam, notiks 2024. gadā Mančestrā, Lielbritānijā. Papildus tika ziņots par EVN zinātnisko VLBI konferenci, kura tiek plānota 2023.gadā no 22. līdz 26. maijam Boloņā, Itālijā.

● notika dalībnieku apspriede par EVN operatīvajiem un tehniskajiem jautājumiem, tai skaitā par staciju un observatoriju atskaitēm.

17. novembrī VeA IZI VSRC Aleksejs Klokovs piedalījās JIVE Council padomes sanāksmē, kuras ietvaros:

● EVN padomes priekšsēdētāja Tiziana Venturi iepazīstināja ar 16.11.2022. EVN padomes sēdes apkopojumu un rezultātiem.

● sēdes vadītājs JIV - ERIC direktors Francisco Colomer informēja dalībniekus par paveiktajiem darbiem no iepriekšējās sanāksmes. Iepazīstināja ar personāla esošu situāciju un nākotnes attīstības plāniem, kā arī ziņoja par darbības progresu, jaunu projektu pieteikumu plāniem, finanšu prognozi un 2023. gada budžetu.

● notika svarīgas diskusijas par ar personālu saistītājām izmaiņām - kosmosa zinātnes un inovatīvo pielietojumu grupas vadītāja Leonīda Gurvitsa aiziešanu pensijā, komunikācijas menedžera pozīcijas likvidēšanu un par JIVE direktora amata konkursa aktuālo stāvokli, kā arī par turpmāko atlases procesu.

Papildus iepriekš minētajiem pasākumiem notika individuālās tikšanās ar atsevišķiem EVN tīkla un JIVE konsorcija pārstāvjiem un zinātniekiem no Polijas, Vācijas, Lielbritānijas, Zviedrijas un citām valstīm. Tika apspriestas jaunas pētniecības idejas, radioteleskopu lietošanas apmācības iespējas VeA IZI VSRC pētniekiem, tai skaitā, tika apspriestas iespējas veidot potenciālās pieredzes apmaiņas vizītēs starp partneru organizācijām.

● 28.11.2022. - 02.12.2022. - VeA IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs atradās Lielbritānijā, lai apmeklētu Lielbritānijas Vorvika Universitāti un Mančestras Universitātes “Jodrell Bell” radio observatoriju.

28.11.2022. Vorvika Universitātē VeA IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs uzstājās ar ielūgtu ziņojumu “Ventspils International Radio Astronomy Centre (VIRAC): overview of facilities and recent results”.

No 29.11.2022. līdz 30.11.2022. VeA IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs piedalījās Opticon-Radionet Pilot (ORP) konsorcija darba sanāksmē. Sanāksme notika hibrīda formātā SKAO (Square Kilometre Array Observatory) galvenajā mītnē - Jodrell Bank observatorijā, kā arī Zoom platformā. Sanāksmi organizēja Mančestras Universitāte. Jodrell Bank observatorija ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts. Līdzīgi kā Ventspils Augstskolas radioastronomiskā observatorija Irbenē, arī tā atrodas salīdzinoši nomaļā vietā un radio klusā zonā.

No 01.12.2022. līda 02.12.2022. decembrim VeA IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs piedalījās darba sapulcēs, kur kopā ar Vorvika Universitātes pētniekiem no “Centre for Fusion, Space & Astrophysics” diskutēja par potenciālu, kopīgu projektu pieteikumu sagatavošanu jaunajam EU Horizon-Europe programmas projektu pieteikumam.

Tika apskatītas iespējas piedalīties sekojošas Horizon-Europe programmās, ar pieteikšanas laiku 2023. un 2024. gads:

● NEXT GENERATION OF SCIENTIFIC INSTRUMENTATION, TOOLS AND METHODS AND ADVANCED DIGITAL SOLUTIONS (INFRATECH);

● RESEARCH INFRASTRUCTURE SERVICES TO SUPPORT HEALTH RESEARCH, ACCELERATE THE GREEN AND DIGITAL TRANSFORMATION, AND ADVANCE FRONTIER KNOWLEDGE (INFRASERV).

Vizītes rezultātā panākta vienošanās, ka Vorvika Universitātes pētnieki sagatavos novērojumu pieteikumu uz VSRC mazās bāzes interferometra un radioteleskopu RT-16 un RT-32 bāzes, sākot ar 2023 gada pavasara ceturksni. Pētījumu virziens: Multifrekvences radiofrekvences pētījumi par kvaziperiodiskām pulsācijām Saules un zvaigžņu uzliesmojumos (International multi-wavelength Studies of Quasi-Periodic Pulsations in Solar and Stellar Flares).

Paredzēts, ka sadarbībā ar kolēģiem no Vorvikas Universitātes Kodolsintēzes, kosmosa un astrofizikas centra būs izveidota jauna pētījumu programma, kas tiks veltīta kvazi-periodisko pulsāciju (QPP) fenomena salīdzinošai izpētei Saules un zvaigžņu uzliesmojumu radiosignālu starojumā, izmantojot VSRC novērojumu infrastruktūru. Galvenais mērķis ir noteikt līdzības un atšķirības Saules un zvaigžņu uzliesmojumu radiosignālu emisijā un QPP raksturīgajās īpašībās, kā arī izstrādāt stabilu metodoloģiju turpmākajiem Saules un zvaigžņu uzliesmojumu pētījumiem sadarbībā ar pasaules radio observatorijām. Novērojumi tiks veikti abās polarizācijās 4,5-8,8 GHz joslā, kas atbilst tipiskajai žirosinhratronai (gyrosynchrotron) emisijai, ar Irbenes radioteleskopiem RT-32 un RT-16 gan vienas antenas, gan interferometra režīmā. Interesējošie zvaigžņu objekti ir ļoti aktīvas uzliesmojošas sarkanās pundurzvaigznes. QPP atklāšana un analīze gaismas līknēs tiks veikta, kombinējot tradicionālās un novatoriskās datu analīzes metodes, piemēram, wavelet un empīrisko režīmu dekompozīcijas analīzi. Zināšanas par teorijas pamatiem nodrošina Prof. V. Nakariakova grupas dalībnieki no Vorvik Universitātes, savukārt VeA IZI VSRC personāls būs iesaistīts radio astronomisko novērojumu organizācijā un jēldatu apstrādē.

● 14.09.2022. un 26.10.2022. - VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās International LOFAR-ERIC Consortium (ILEC) darba sanāksmēs:

● 14.09.2022. VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās astotajā International LOFAR-ERIC Consortium (ILEC) darba sanāksmē;

● 26.10.2022. VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās devitajā International LOFAR-ERIC Consortium (ILEC) darba sanāksmē.

● 21.09.2022., 07.11.2022. un 15.12.2022. - VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās ILT padomes sēdēs:

● 21.09.2022. VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās 50. ILT padomes sēdē;

● 07.11.2022. VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās 51. ILT padomes sēdē;

● 15.12.2022. VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās 52. ILT padomes sēdē;

Darbība 3.3. Dalība starptautiskajās zinātniskajās konferencēs JIV-ERIC konsorcija ietvaros

● 10.07.2022. - 16.07.2022. VeA IZI VSRC vadošais pētnieks Ivars Šmelds un pētnieks Artis Aberfelds piedalījās konferencē “15th European VLBI Network (EVN) Symposium and the EVN Users Meeting “15th EVN Symposium”, kas norisinājās Korkā (UK). Konference norisinājās University College Cork's akadēmiskajā centrā, hibrīd-formātā, vairākums ~ 120 dalībnieku ieradās klātienē, bet aptuveni 40 konferences dalībnieku piedalījās attālinātā režīmā un savus ziņojumus sniedza izmantojot Zoom platformu. Kopumā tika pārstāvētas 25 valstis, pārsvarā no Eiropas.

VeA IZI VSRC pārstāji arī sniedza savus ziņojumus konferences ietvaros:

1. Artis Aberfelds ar prezentāciju: "Cloudlet evolution in IRAS 20126+4104 during last 15 years and its periodic variability",

2. Ivars Šmelds ar posterveida ziņojumu: "VLBI observations of two variable sources from Irbene methanol maser monitoring program".

Konferences ietvaros tika apskatītas sekojošas tematikas: AGN (aktīvie galaktiku kodoli), māzeru parādības, lokālo galaktiku pārskati, novērojumu tehnoloģijas, tranzienti (mainīgi radio signālu avoti), planetārās sistēmas, kosmoloģija un LOFAR, kā arī notika EVN lietotāju sanāksme, kuras laikā notika atgriezeniska saite starp zinātniekiem un JIVE/EVN (tīkla pārvaldītājiem).

Artim Aberfeldam un Ivaram Šmeldam bija iespēja arī tikties personiski ar 2 doktorantiem, ar kuriem, iepriekš komunikācija bija noritējusi tikai elektroniskā formātā.

Tika arī pausts nodoms, iesniegt kopēju EVN novērojumu pieteikumu. Kā arī tika apspriestas sadarbības iespējas ar pārstāvjiem no Sardīnijas un Tosmanijas saistība ar kopēju interesi māzeru novērojams gan ar atsevišķu radio teleskopu gan interferometru. Bija vērtīgs ziņojums par tuvējo zvaigžņu pētījumiem, kas šķiet perspektīvs virziens izmantojot VSRC vienas bāzes līnijas interferometru, pētot M klases zvaigžņu uzliesmojumu biežumu un to intensitāti. Šajā gadījumā ir iespējamas sadarbības iespējas ar JIVE pārstāvjiem.

Plašu interesi izraisīja arī metožu attīstība, jauni algoritmi un programmnodrošinājums, kam ilgtermiņā būtu jāatvieglo pētījumu veikšana. VeA IZI VSRC kontekstā saistošākie ir saistīti ar CASA papildinājumiem un ar JIVE EVN novērojumu procedūru uzlabojumiem.

Konferences ietvaros tika nodrošinātā arī sociālā programma dalībnieku neformālākās gaisotnes nodrošināšanai, kā piemēram, posteru sesija.

Konferences noslēgumā vairāki pārstāvji izteica aicinājumu Latvijai un IZI VSRC uzņemt nākamo - “16th EVN Symposium” kurai būtu jānotiek 2024 gadā.

31.12.2022.

Projekta Nr. 1.1.1.1/20/A/185 “Ūdeņraža hidrauliskās kompresijas tehnoloģijas izstrāde ūdeņraža degvielas uzpildes stacijām” (H2-Compression)” darbinieki no Ventspils Augstskolas un Ventspils Augstsk

Thu, 29 Dec 2022 10:16:54 GMT

2022. gadā. 29. novembrī starp Latvijas Ekonomikas ministriju un Latvijas Ūdeņraža aliansi tika parakstīts sadarbības memorands par ūdeņraža tehnoloģiju attīstību. Pamatojoties uz nestabilo situāciju enerģētikas jomā ne vien Eiropā, bet visā pasaulē, memorands ietver ūdeņraža tehnoloģiju attīstības konsorcija izveidi, arvien skaidrāk paredzot nākotni ūdeņradim kā alternatīvam enerģijas avotam, kas spētu risināt šobrīd vairāk kā jebkad aktuālās enerģētikas problēmas.

Memoranda mērķis ir veicināt spēcīgu un vienotu ūdeņraža ekosistēmas un attiecīgo tehnoloģiju attīstību, kā arī paātrināt ūdeņraža inovāciju, infrastruktūras, ražošanas un pielietojuma ieviešanu un kapacitāti Latvijā, sniedzot iespēju ūdeņraža nozarei attīstīties, atbilstoši Eiropas Savienības noteiktajiem mērķiem, radot gan pienesumu Latvijas ekonomikai, gan veicinot klimata mērķu sasniegšanu.

Ar memoranda noslēgšanu Latvijā tika izveidota Latvijas Ūdeņraža alianse, kas apvieno nozares spēlētājus un saistītās puses vienā platformā informācijas apmaiņai, komunikācijai, projektu un sadarbību veidošanai gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.

Latvijas Ūdeņraža alianses 1. tikšanās piedalījās pārstāvji no 25 organizācijām: H2Latvia SIA, Latvenergo AS, LIAA, Vēja Enerģijas Asociācija, EcoBus SIA, Lidosta Rīga, Rīgas Brīvosta, RTU, Liepājas Universitāte, H2energy, LU CFI, Latvijas Aviācijas Asociācija, H2LV, LEEA, GREEN TECH CLUSTER, Electrify, ZAAO u.c., tajā skaitā Ventspils Augstskolas un Ventspils augstskolas attīstības Fonda. Tikšanas laikā tika pārrunāti sekojošie punkti: darbības prioritātes, alianses sadarbības formāts, tika pieņemts lēmums par fokusa grupu izveidošanu (konkrētu uzdevumu risināšanai), alianses dalībnieki palīdz viens otram iesaistīties projektos un veidot konsorcijus lokāliem, reģionāliem un starptautiskajiem uzsaukumiem, alianses kartēšana ar mērķi ekosistēmu formēšanai u.c.

Ventspils Augstskola no savas puses plāno aktīvi iesaistīties visās Latvijas Ūdeņraža alianses aktivitātes un darbībās, dalīties ar citiem Latvijas Ūdeņraža alianses dalībniekiem savā līdzšinējā pieredzē un zināšanās, kuras iegūtas realizējot H2-kompresijas projektu.

Piedaloties Latvijas Ūdeņraža aliansē, Ventspils Augstskola varēs sekot līdzi aktualitātēm ūdeņraža enerģētikas jomā, piekļūt jaunākajai informācijai, apmainīties ar to, meklēt partnerus sadarbībai un aktuālu problēmu risināšanai, dalīties pieredzē un zināšanās, ierosināt priekšlikumus, piedalīties diskusijās un dažādos pasākumos.

RADIOBLOCKS: Jauns Eiropas konsorcijs nākamās paaudzes radioastronomijas infrastruktūru tehnoloģiju izstrādei

Mon, 12 Dec 2022 11:58:31 GMT

Eiropas Komisija ir piešķīrusi 10 miljonus eiro projektam RADIOBLOCKS, ko koordinē JIVE ERIC un kurā iesaistītas lielākās Eiropas radioastronomijas pētniecības infrastruktūras kopā ar partneriem no nozares un akadēmiskajām aprindām, lai izstrādātu kopīgus pamatelementus, izmantojot modernus tehnoloģiskos risinājumus, un kas ļautu veikt plaša spektra jaunus zinātniskus pētījumus, kā arī kopumā veicinātu Eiropas zinātnes konkurētspēju. Projekts RADIOBLOCKS sāksies 2023. gada 1. martā.

Projektā RADIOBLOCKS tiks izmantota visaptveroša pieeja, kā var veikt kosmisko signālu uztveršanu, apstrādi, sintēzi un analīzi, darbojoties ar radioteleskopu masīviem, kā arī tiks izstrādātas komponentes, metodikas, tehnoloģijas un programrisinājumi, kas piemērojami plašam rīku klāstam, lai būtu iespēja nākotnē veikt nozīmīgus atklājumus radioastronomijā.

Projekta RADIOBLOCKS mērķis ir maksimāli veicināt lielāko pasaules vadošo radioastronomijas pētniecības infrastruktūru darbību, izstrādājot kopīgus pamatelementus, piemēram, :

● izstrādājot jaunus korelatorus, kas var efektīvi izmantot jaudīgus komerciāli pieejamus grafiskos procesorus ( GPU ). Minēto korelatoru izstrāde un attīstība uzlabos lielo radioteleskopu masīvu darbību (veicot novērojumus no metru līdz submilimetru viļņu garumos);

● izstrādājot modernas priekšgalsistēmas, kas paredzētas platjoslas un daudzjoslu datu ģenerēšanai un apstrādei reāllaikā, jo īpaši jaunu detektoru un komponentu radīšanai, gan radio frekvences RF , gan starp frekvencem IF , kā arī iekļaujot RFI mazināšanu;

● darbojoties ar daudzpikseļu ( PAF/FPA ) uztvērējiem (sākot no centimetra līdz submilimetra viļņu garumiem), kas piemēroti radio teleskopiem ar lieliem primāriem spoguļiem, īpaši svarīgi turpmākai sadarbībai ar Eiropas un pasaules mēroga pētniecības infrakstraktūru (piemēram, SKA-VLBI ).

● izstrādājot datu (pēc)apstrādes rīku prototipus, ar kuru palīdzību veikt darba plūsmu funkcionalitātes testēšanu un visaptverošu simulācijas rīku izmantošanas demonstrēšanai.

“RADIOBLOCKS projektā ir apkopota Eiropas radioastronomijas sabiedrības, tostarp vairāku citu globālu pušu un nozares pārstāvju, pieredze un kopīgās intereses. Pirmo reizi visi strādās kopā, lai izstrādātu tehnoloģijas, kas nepieciešamas turpmāko izmantoto infrastruktūru attīstībai. Tā ir paradigmas maiņa, ko, galvenokārt, veicina Eiropas Komisijas programma Horizon Europe (Apvārsnis Eiropa).” stāsta Dr. Francisco Colomer , JIV-ERIC direktors un RADIOBLOCKS koordinators.

Četrus gadus ilgajā RADIOBLOCKS projektā, ko finansē pamatprogramma Horizon Europe (Apvārsnis Eiropa), piedalās 33 lielākās Eiropas radioastronomijas pētniecības institūcijas kopā ar nozares un akadēmisko aprindu partneriem no deviņām Eiropas valstīm, Japānas, Korejas Republikas, Dienvidāfrikas un Apvienotās Karalistes. Kopīga modernu programrisinājumu izstrāde, darbojoties kopā ar nozares pārstāvjiem, veicinās partneru tehnoloģisko attīstības līmeni un nostiprinās partneru pozīciju tirgū.

RADIOBLOCKS projektā tiek iesaistīti vairāki Eiropas pētniecības institūti, tīkli un infrastruktūra ( RI ) -Apvienotais institūts VLBI ERIC ( JIV-ERIC ), Eiropas VLBI tīkls ( EVN ), Multi Element Remotely Linked Interferometer Network ( eMERLIN ), LOFAR/ILT (pāšlaik reorganizējas kā LOFAR ERIC) , Ziemeļu paplašinātais milimetru masīvs ( NOEMA ), 100 metru Effelsbergas teleskops, Sardīnijas 64 metru radio teleskops, Yebes 40 metru teleskops, IRAM 30 metru teleskops, kā arī Eiropas nozīmes globālās infrastruktūras, piemēram, Square Kilometre Array Observatory ( SKAO, ESFRI orientieris), Atacama Large Millimetre Array ( ALMA ), Global Millimetre VLBI Array ( GMVA ) un Event Horizon Telescope ( EHT ) projekti.

"Projekts RADIOBLOCKS apvieno pasaulē vadošos akadēmiskās pētniecības un nozares ekspertus no visas Eiropas un ārpus tās, lai kopīgi izstrādātu un pēc tam izmantotu jaunas tehnoloģijas, lai maksimāli palielinātu pašreizējo un nākotnes zinātniskās radio astronomijas infrastruktūras iespējas," saka profesors Rob Beswick , Apvienotās Karalistes valsts radioastronomijas tīkla e-MERLIN zinātnisko operāciju un lietotāju atbalsta vadītājs, Apvienotās Karalistes SKA reģionālā centra direktora vietnieks un RADIOBLOCKS vadītājs Mančestras Universitātē.

RADIOBLOCKS projekta īstenošanas laikā VSRC komanda piedalīsies programmatūras izstrādē, kura tiks izmantota datu apstrādei vairākos VLBI tīklos (EVN (European VLBI Network), ILT (International LOFAR Telescope), ALMA (Atacama Large Millimeter Array), SKA (Square Kilometre Array), EHT (Event Horizon Telescope)) un kura būs noderīga visai radioastronomijas sabiedrībai. Jāuzsver, ka projekta īstenošanas laikā tiks pilnveidoti VSRC komandas iepriekš izstrādāti datu apstrādes algoritmi, kas tiks pielietoti darbam ar EVN un ILT tīklu novērojumu datiem. Minētie algoritmi balstās uz KLT (Karhunen–Loève transformāciju) un SSA (Singulāro Spektru analīzi) metodikām. Projekta rezultāti tiks izmantoti tālākai vienas bāzes interferometra attīstībai, izmantojot Irbenes radioteleskopu kompleksā esošo interferometru RT32 - RT16, kā arī iegūtie rezultāti ļaus attīstīt LOFAR VLBI iespējas.

Projekta pamatā ir konsolidētais RadioNet konsorcijs, kuru atbalsta Eiropas Komsija no 2000. gada, izmantojot dažādas pamatprogrammas. RadioNet ir veiksmīgi integrējis unikālu iespēju kopumu un veicinājis nepārtrauktu progresu radioastronomijā, tādejādi sniedzot būtiskas atbildes uz galvenajiem astrofizikas jautājumiem.

Projektu RADIOBLOCKS koordinē JIV-ERIC , pierādot savu galveno lomu kā koordinējoša pētniecības institūts, kas apvieno lielākās pētniecības organizācijas radioastronomijas jomā. JIV-ERIC ir kompetence projektu vadībā, koordinējot vairākus EK pēdējos gados finansētos projektus, piemēram, H2020 JUMPING JIVE .

RADIOBLOCKS projekts būtiski ietekmēs nākamās paaudzes ļoti garas bāzes līnijas interferometrijas ( VLBI ) korelatora izstrādi un lietojumu JIVE ERIC un EVN . EVN tehnoloģiju stratēģijā 2020.-2030. gadam ir uzsvērta nepieciešamība pēc platjoslu tehnoloģiju attīstības, paplašinot novērojumu joslas platumu vismaz līdz 5 GHz, tādejādi nepieciešams nodrošināt datu ierakstīšanu ar ātrumu līdz 32 Gbps un novērojumu režīmu, kas būtu pilnībā saderīgs ar Kvadrātkilometru masīvu ( SKA-MID ). SKA-MID un vairāku citu teleskopu piesaiste EVN tīklam ļaus palielināt EVN veikto VLBI novērojumu jutīgumu. Tas ir īpaši svarīgi šaurjoslas fenomeniem, piemēram, ātriem radio uzliesmojumiem ( FRB ), kur vienīgais veids, kā uzlabot jutību un attēlveidošanas iespējas, ir palielināt redzamības laukumu ( t.i., teleskopu skaitu, kas vienmērīgi izvietoti dažādos leņķos). Lai varētu apstrādāt lielu teleskopu skaitu (>30) novērojumu datus, ir nepieciešams izstrādāt nākamās paaudzes VLBI korelatoru, kas ietver īpašus režīmus un kuri ir optimizēti lielu redzes lauku apstrādei, īsiem, straujiem, uzliesmojošajiem procesiem (mikrosekunžu laika mērogā) un augstas spektrālās izšķirtspējas režīmiem.

"RADIOBLOCKS ir vērienīgs projekts, kas apvienos 33 partnerus no nozares un akadēmiskajām aprindām visā pasaulē", skaidro Dr. Giuseppe Cimò , JIVE Kosmosa un inovatīvu lietojumu nodaļas vadītājs un RADIOBLOCKS projekta vadītājs. "Tas būs aizraujošs izaicinājums palīdzēt izstrādāt kopējos pamatelementus, ko Eiropas pētniecības institūti izmantos, lai atklātu aizraujošus zinātniskus rezultātus, atbildot uz galvenajiem jautājumiem astronomijā un astrofizikā."

Projekts RADIOBLOCKS saņems finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas Horizon Europe (Apvārsnis Eiropa) saskaņā ar dotāciju līgumu Nr. 101093934.

Papildu informācija

Konsorciju RADIOBLOCKS veido Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs Joint Institute for Very Long Baseline Interferometry as a European Research Infrastructure Consortium ( JIVE-ERIC , Nīderlande, koordinators), Stichting Nederlandse Wetenschappelijk Onderzoek Instituten ( ASTRON , Nīderlande), Eiropas Dienvidu observatorija - ESO European Organisation for Astronomical Research in the Southern Hemisphere ( ESO , Vācija), Agencia Estatal Consejo Superior de Investigaciones Cientificas ( CSIC , Spānija), Fraunhofer Gesellschaft zur Forderung der Angewandten Forschung EV ( FRAUNHOFER-IAF , Vācija), Stichting International LOFAR Telescope ( ILT , Nīderlande), Institut de Radio Astronomie Millimetrique Societe Civile ( IRAM , Francija), Max-Planck-Gesellschaft zur Forderung der Wissenschaften EV ( MPG , Vācija), Chalmers Tekniska Hogskola Ab ( GARD , Zviedrija), Oksfordas Universitātes rektors, maģistri un stipendiāti ( UOXF , Apvienotā Karaliste), Rijksuniversiteit Groningen ( RUG , Nīderlande), United Kingdom Research and Innovation ( UKRI , Apvienotā Karaliste), Technische Universiteit Delft ( TUD , Nīderlande), Mančestras Universitāte ( UNIMAN , Apvienotā Karaliste), Leidenes Universitāte ( ULEI , Nīderlande), Ventspils Augstskola ( VIRAC , Latvija), Nacionālais informācijas ģeogrāfijas centrs ( CNIG , Spānija), Bordo Universitāte ( UBX , Francija), Universitat zu Koln ( UCO , Vācija), Syddansk Universitet ( SDU Dānija), Sioux Technologies BV ( SIOUX , Nīderlande), Istituto Nazionale di Astrofisica ( INAF , Itālija), Observatoire de Paris ( OBSPARIS , Francija), Square Kilometre Array Observatory ( SKAOB , Apvienotā Karaliste), Haute Ecole Specialisee de Suisse Occidentale ( HES-SO , Šveice), Lytid ( LYTID , Spānija), Ecole Polytechnique Federale de Lausanne ( EFPL , Šveice), Tti Norte, S. L. ( TTI NORTE , Spānija), Stichting Radboud Universiteit ( RADBOUD , Nīderlande), Korea Astronomy and Space Science Institute ( KASI , Dienvidkoreja), Alma Project, NAOJ ( NAOJ , Japāna), University of Pretoria ( UP , Dienvidāfrika) un Beyond Gravity Schweiz AG ( BGC , Šveice).

EVN un JIV-ERIC nesen H2020 projekta JUMPING JIVE ietvaros ir izstrādājuši detalizētu VLBI zinātnisko stratēģiju, kas ir balstīta uz zinātnieku sabiedrības ieguldījumu ( VLBI 2020-2030: zinātniskais ceļvedis nākamajai desmitgadei - Eiropas VLBI tīkla nākotne). Minētajā dokumentā izklāstītās zinātniskās prioritātes nosaka EVN tehnoloģisko attīstību.

Eiropas VLBI tīkls ( EVN ) ir interferometrisks radio teleskopu masīvs, kas izvietots Eiropā, Āzijā, Dienvidāfrikā un Amerikā un kas veic unikālus, augstas izšķirtspējas radioastronomiskus kosmisko radio avotu novērojumus. EVN , kas tika izveidots 1980. gadā, ir kļuvis par visjutīgāko VLBI masīvu pasaulē. EVN tīklā ietilpst vairāk nekā 20 teleskopu, tostarp daži no pasaulē lielākajiem un jutīgākajiem radioteleskopiem. EVN veido 13 institūti, kuri ir pilntiesīgi locekļi, un 5 institūti, kuri ir asociētie locekļi.

Joint Institute for VLBI ERIC (JIVE) galvenais uzdevums ir pielietot un attīstīt EVN datu apstrādes klasteri- jaudīgu superdatoru, kas apvieno signālus no vairākiem radioteleskopiem, kas izvietoti pa visu pasauli. JIVE , kas dibināts 1993. gadā, kopš 2015. gada ir Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs ( ERIC ), kurā ir septiņas dalībvalstis: Francija, Itālija, Latvija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste, Francija, Spānija un Zviedrija; papildu atbalstu saņem no partnerinstitūcijām Ķīnā, Vācijā un Dienvidāfrikā. JIVE atrodas Nīderlandes Radioastronomijas institūta ( ASTRON ) birojā Nīderlandē.

Saziņai:

Giuseppe Cimò

RADIOBLOCKS projekta vadītājs

JIVE pagaidu vadītājs Kosmosa un inovatīvu lietojumu grupa

cimo@jive.eu

Jorge Rivero Gonzále z

JIVE zinātnisko komunikāciju speciālists

communications@jive.eu

No Ventspils Augstskolas:

Jānis Šteinbergs

Projekta vadītājs, koordinātors zin.jautājumos

janis.steinbergs@venta.lv

Jauno dabaszinātņu pētnieku centra jaunieši ciemojās Baldones observatorijā

Fri, 09 Dec 2022 14:47:03 GMT

2022. gada 7. decembrī Jauno dabaszinātņu pētnieka centra (JDPC) jauniešiem bija piedāvāta unikāla iespēja doties izbraukuma nodarbībā (mācību ekskursijā) uz Baldones observatoriju. Baldones Astrofizikas observatorija ir vienīgā profesionālā observatorija Latvijā, kur nodarbojas ar novērojumiem optiskajā diapazonā.

Izbraukuma nodarbība laikā Baldones observatorijas vadītājs Ilgmārs Eglītis iepazīstināja JDPC jauniešus ar Baldones Astrofizikas observatorijas izveidošanas un tās darbības vēsturi, pētījumu virzieniem un sasniegumiem, kā arī jaunieši apskatīja observatorijas instrumentālo bāzi, kas ir lielākais Baltijā un divpadsmitais lielākais pasaules Šmidta tipa teleskops, kas ir paredzēts gan tiešajiem, gan spektrālajiem debess ķermeņu novērojumiem.

Izmantojot vizuālā debess projekcijas uz Šmidta teleskopa 14m lielā kupola, jaunieši tika iepazīstināti ar Saules, Zemes grupas un Milžu planētu galvenajām īpašībām, kā arī saņēma informāciju par Piena Ceļa struktūru, interesantākajiem objektiem un uzzināja par Saules sistēmas izvietojumu mūsu Galaktikā.

Izbraukuma nodarbības ietvaros JDPC jauniešiem bija unikālā iespēja novērot eksperimentu, kas skaidro asteroīdu krātera gredzena ar centrālo uzkalniņu veidošanos uz Mēness un citām planētām.

Jaunieši par izbraukuma nodarbību uz Baldones snieguši ļoti pozitīvas atsauksmes, norādot, ka nodarbība bija ļoti interesanta un aizraujoša.

Vienlaicīgi vēlamies atgādināt, ka joprojām ir iespēja izmantot vienreizējo izdevību un pieteikties uz Jauno dabaszinātņu pētnieku centra organizētājām bezmaksas nodarbībām zinātnes centrā “VIZIUM”, lai spertu pirmos soļus zinātnes izzināšanā. Dalībniekiem būs iespēja izzināt, cik zinātne var būt interesanta un aizraujoša, gūt jaunas zināšanas un pieredzi STEM un IT jomās, satikt zinātniekus un pētniekus. Dalība nodarbībās ir bezmaksas.

VSCR pētnieks Vladislavs Bezrukovs atradās darba vizītē Lielbritānijā

Tue, 06 Dec 2022 10:52:52 GMT

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” pētnieks Vladislavs Bezrukovs no 2022. gada 27. novembra līdz 3. decembrim, atradās komandējumā Lielbritānijā, lai apmeklētu Lielbritānijas Vorvika Universitāti un Mančestras Universitātes “Jodrell Bell” radio observatoriju.

2022. gada 28. novembrī Vorvika Universitātē Vladislavs Bezrukovs uzstājās ar ielūgtu ziņojumu “Ventspils International Radio Astronomy Centre (VIRAC): overview of facilities and recent results”.

No 2022. gada 29. līdz 30. novembrim Vladislavs Bezrukovs piedalījās Opticon-Radionet Pilot (ORP) konsorcija darba sanāksmē. ORP konsorcija sanāksme, kas iepriekš tika organizēta kā teleskopu direktoru forums, saglabāja savus sākotnējos mērķus – aktualizēt konsorcija, kas apvieno optiskas un radio observatorijas, darbības un strukturēt nākotnes uzdevumus. Tā izmanto priekšrocības, ko sniedz dažādu konsorcija partneru klātienes un attālināta dalība: aktivitātes (WP) vadītāji un locekļi, konsorcija valdes un ekspertu grupas locekļi, zinātniskas infrastruktūras turētāji (observatorijas direktori), finansēšanas aģentūras (ES un Lielbritānijas administrācijas pārstāvi), vadība un viesi. ORP konsorcija sanāksme ļauj visiem iepazīties ar projekta attīstību, sniegt ieguldījumu iespējamos risinājumos un vienoties par turpmākajiem rīcības plāniem. Sanāksme notika hibrīda formātā SKAO (Square Kilometre Array Observatory) galvenajā mītnē - Jodrell Bank observatorijā, kā arī Zoom platformā. Sanāksmi organizēja Mančestras Universitāte. Jodrell Bank observatorija ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts. Līdzīgi kā Ventspils Augstskolas radio astronomiska observatorija Irbenē, tā ir salīdzinoši nomaļā vieta un arī radio klusā zona. Lai netraucētu observatorijas darbībai, apmeklētājus lūdz izmantot mobilos tālruņus tikai ēkā un gadījumos, kad tas ir absolūti nepieciešams.

Vizītes laikā, Vladislavs Bezrukovs, kopā ar Vorvika Universitātes pētniekiem no “Centre for Fusion, Space & Astrophysics” piedalījās diskusijā par potenciālajiem, kopīgiem (Ventspils Augstskola sadarbībā ar Vorvika Universitāti) projektu pieteikumiem jaunajam EU Horizon-Europe programmas projektu pieteikumam. Vizītes rezultātā panākta vienošanos, ka Vorvika Universitātes pētnieki sagatavos novērojumu pieteikumu uz VSRC mazas bāzes interferometru uz radio teleskopu RT-16 un RT-32 bāzes sakot ar 2023 gada pavasara ceturksni. Pētījumu virziens: Multifrekvences radiofrekvences pētījumi par kvaziperiodiskām pulsācijām Saules un zvaigžņu uzliesmojumos (International multi-wavelength Studies of Quasi-Periodic Pulsations in Solar and Stellar Flares).

Paredzēts, ka sadarbībā ar kolēģiem no Vorvikas Universitātes Kodolsintēzes, kosmosa un astrofizikas centru būs izveidota jauna pētījumu programma, kas tiks veltīta kvazi-periodisko pulsāciju (QPP) fenomena salīdzinošai izpētei Saules un zvaigžņu uzliesmojumu radiosignālu starojumā, izmantojot VSRC novērojumu infrastruktūru. Galvenais mērķis ir noteikt līdzības un atšķirības Saules un zvaigžņu uzliesmojumu radiosignālu emisijā un QPP raksturīgajās īpašībās, kā arī izstrādāt stabilu metodoloģiju turpmākajiem Saules un zvaigžņu uzliesmojumu pētījumiem sadarbībā ar pasaules radio observatorijām. Novērojumi tiks veikti abās polarizācijās 4,5-8,8 GHz joslā, kas atbilst tipiskajai žirosinhratronai (gyrosynchrotron) emisijai, ar Irbenes radioteleskopiem RT-32 un RT-16 gan vienas antenas, gan interferometra režīmā. Interesējošie zvaigžņu objekti ir ļoti aktīvas uzliesmojošas sarkanās pundurzvaigznes. QPP atklāšana un analīze gaismas līknēs tiks veikta, kombinējot tradicionālās un novatoriskās datu analīzes metodes, piemēram, wavelet un empīrisko režīmu dekompozīcijas analīzi. Zināšanas par teorijas pamatiem nodrošina Prof. V. Nakariakova grupas dalībnieki no Vorvik Universitātēs, savukārt VeA IZI VSRC personāls būs iesaistīts radio astronomisko novērojumu organizācijā un jēldatu apstrādē.

Vairāk informācijas par Opticon-Radionet Pilot (ORP) konsorciju: https://www.orp-h2020.eu/

"Astronomijas Skolas" attālinātā nodarbība: Meteoru muzeja aktualitātes

Wed, 30 Nov 2022 14:44:36 GMT

Esat aicināti aktīvi ņemt dalību "Astronomijas Skolas" attālinātā nodarbība "Microsoft Teams" vidē.

Tiešraides pieejas saite ŠEIT

Kad? Piektdien 2.decembrī plkst. 15.00

Tēma: Meteoru muzeja aktualitātes.

2015. gada 2. jūnijā Rīgā, Purvciemā, tika atklāts MAZAIS METEORĪTU MUZEJS (tagad eteorītu muzejs Meteoriti.LV) - MMM (EN: The Museum of Meteorites; RU: Музей метеоритов).

Muzeja ekspozīciju veido Meteoriti.LV kolekcija, kuras fondos šobrīd ir jau vairāk nekā 15% paraugu no visiem novērotajiem uz Zemes nokritušajiem meteorītiem. Tā ir plašākā meteorītu kolekcija Baltijā. Pēc muzeja apmeklējuma vārdi "uzdāvini man zvaigzni no debesīm" visdrīzāk jums iegūs pilnīgi citu nozīmi. Meteorīti - tas ir vienīgais dabiskais veids, kā tieši aptaustīt kosmosu. Ja nebūtu meteorītu sadursmes ar Zemi, tad nebūtu arī mēs...

Vada: Kārlis Bērziņš, Meteora muzeja vadītājs.

Organizē: Liepājas Raiņa 6. Vidusskola.

Zinātkāre iedvesmo!!

Latvijas astronomu darbs 20. gadsimtā - "Astronomijas skola" nodarbība

Wed, 23 Nov 2022 15:00:04 GMT

Esat aicināti piedalīties nodarbība, kura notiksies hibrīdformātā uz vietas pasākumā "Liepājas Raiņa 6. Vidusskolas 100.gadu jubilejas" 316.telpā un attālināti "Microsoft Teams" vidē.

Attālinātās nodarbības pieejas saite ŠEIT

Kad? Ceturtdien 24.novembrī. plkst. 18.30

Tēma: Latvijas Universitātes Astronomiskajai observatorijai 100 gadi.

Vada: Ilgonis Vilks, Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks.

Latvijas Universitātes (LU) Astronomiskajai observatorijai 2022.gada Oktobra mēnesī apritēja simtgade, tapāt, kā Liepājas Raiņa 6. Vidusskolai. . Šo notikumu atzīmējot LU Astronomijas institūta vadošais pētnieks Ilgonis Vilks attālinātā lekcijā pastāstīs par Latvijas astronomu darbu 20. gadsimtā. Observatorijas galvenais uzdevums sākumā bija precīza laika noteikšana un glabāšana valsts vajadzībām.Visi interesenti ir laipni gaidīti piedalīties klātienē Liepājas Raiņa 6. Vidusskolas 316. klases telpā vai attālinātā "Microsoft Teams" vidē.

Organizē: Liepājas Raiņa 6. Vidusskola.

Zinātkāre iedvesmo!!

Pirmais veiksmīgais pulsāru novērojums VSRC vēsturē

Wed, 23 Nov 2022 13:53:25 GMT

Šī gada 22. novembrī tika veikts pirmais veiksmīgais pulsāru novērojums VSRC vesturē. Šis novērojums tika veikts izmantojot Irbenes LOFAR staciju. Tika novērots pulsars J0332+5434 (RA - 03:32:59.368, DEC -+54:34:43.57) 110 - 190 MHz joslā. Šī novērojuma rezultāti paver iespējas jauniem pētījuma virzieniem VSRC un paplašina starptautiskās sadarbības iespējas.

Pulsārs, kas tika novērots atrodas aptuveni 3460 gaismas gadu attālumā Camelopardalis zvaigznājā. Tas veic vienu apgriezienu ik pēc 0,71452 sekundēm un ir aptuveni 5 miljonus gadu vecs.

Novērojums tika veikts sadarbojoties trim VSRC struktūrvienībām – Astronomijas un astrofizikas nodaļai, Augstas veiktspējas skaitļošanas nodaļai un Tehniskajam dienestam sadarbībā ar Université d’Orléans (Francija) un Universität Bielefeld (Vācija) pētniekiem. Papildus jaatzīmē lielais ILT sabiedrības atbalts. Iegūtie rezultāti apliecina augsta līmeņa kompetenci un laika gaitā uzkrāto pieredzi.

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” direktors A. Klokovs laika periodā no 16. līdz 17.novembrim piedalījās EVN CBD (The European VLBI N

Tue, 22 Nov 2022 15:59:23 GMT

Laika posmā no 2022. gada 16. līdz 17. novembrim Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (VeA IZI VSRC) direktors Aleksejs Klokovs atradās Dwingeloo (Nīderlandē), kur piedalījās EVN CBD (The European VLBI Network) direktoru valdes sēdē un JIVE Council padomes sanāksmē, lai izrunātu jaunumus un aktuālus jautājumus, kā arī piedalītos sanāksmē par aktualitātēm saistībā ar Horizon Europe un citu projektu pieteikumu sagatavošanu, izmantojot VLBI tīklu.

Komandējuma ietvaros 16. novembrī VeA IZI VSRC Aleksejs Klokovs piedalījās EVN CBD (The European VLBI Network) direktoru valdes sēdē, kuras ietvaros:

EVN padomes priekšsēdētāja Tiziana Venturi iepazīstināja sēdes dalībniekus ar iepriekšējo EVN CBD sanāksmes jautājumiem, kas norisinājās 10.05.2022. Dalībnieki tika informēti par EVN zinātniskajām aktivitātēm, pasākumiem un jaunu staciju pieņemšanu, kā arī darīja zināmu EVN padomes priekšsēdētaja un JIVE direktora turpmāko atlases procesu;
EVN programmas komitejas priekšsēdētājs Zsolt Paragi sniedza ziņojumu par zinātniskās darbības rezultātiem tiklā, novērojumu pieteikumu statistiku un tendencēm;
tika saņemta informācija, ka nākamais EVN Mini simpozijs, kas šogad bija īpaši veiksmīgs, pateicoties lielajam dalībnieku skaitam, notiks 2024. gadā Mančestrā, Lielbritānijā. Papildus tika ziņots par EVN zinātnisko VLBI konferenci, kura tiek plānota 2023.gadā no 22. līdz 26. maijam Boloņā, Itālijā.
notika dalībnieku apspriede par EVN operatīvajiem un tehniskajiem jautājumiem, tai skaitā par staciju un observatoriju atskaitēm.

17. novembrī VeA IZI VSRC Aleksejs Klokovs piedalījās JIVE Council padomes sanāksmē, kuras ietvaros:

EVN padomes priekšsēdētāja Tiziana Venturi iepazīstināja ar 16.11.2022. EVN padomes sēdes apkopojumu un rezultātiem.
sēdes vadītājs JIV - ERIC direktors Francisco Colomer informēja dalībniekus par paveiktajiem darbiem no iepriekšējās sanāksmes. Iepazīstināja ar personāla esošu situāciju un nākotnes attīstības plāniem, kā arī ziņoja par darbības progresu, jaunu projektu pieteikumu plāniem, finanšu prognozi un 2023. gada budžetu.
notika svarīgas diskusijas ar personālu saistītājām izmaiņām - kosmosa zinātnes un inovatīvo pielietojumu grupas vadītāja Leonīda Gurvitsa aiziešanu pensijā, komunikācijas menedžera pozīcijas likvidēšanu un par JIVE direktora amata konkursa aktuālo stāvokli, kā arī par turpmāko atlases procesu.

Ventspils Augstskolas pētnieks gadā publicē trīs zinātniskus rakstus

Mon, 21 Nov 2022 17:28:15 GMT

Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra (VSRC) vadošajam pētniekam Jurim Kalvānam 2022. gadā iznākuši trīs zinātniski raksti vadošos starptautiskos astrofizikas zinātniskajos žurnālos.

Pašas par sevi, gadā izdotas trīs publikācijas nav īpašs sasniegums zinātniekam. Gan Latvijā, gan ārzemēs strādā zinātnieki, kuriem regulāri iznāk vairāk raksti. Tomēr ir atšķirība – vai zinātnieks ir raksta pirmais autors, kurš veicis lielāko daļu darba, vai arī līdzautors, kurš pētījumā sniedzis vajadzīgu, taču bieži vien nelielu pienesumu. J. Kalvāns visos savos 2022. gada rakstos ir galvenais autors.

Ir zinātnes apakšnozares (piemēram, ķīmijā), kurās kvalificēti zinātnieki paspēj sagatavot vairākus augsta līmeņa rakstus gadā – taču astrofizika nav šāda nozare. Šeit viens zinātnieks, kurš strādā, piemēram, spēcīgā Rietumvalstu zinātniskā institūtā, vidēji paspēj publicēt tikai mazāk kā vienu labu pētījumu gadā kā galvenais autors. Šos vidējos skaitļus nosaka patērētais laiks pietiekami nopietna, novatoriska un noslīpēta pētījuma veikšanai un aprakstīšanai. Šī darba apjoms atkarīgs no katras zinātnes nozares īpatnībām.

Šajā kontekstā trīs izdotās publikācijas astrofizikā ir visai veiksmīgs rezultāts. Turpinājumā mazliet par to, kas tieši ticis pētīts.

Pirmais raksts, iznācis 2022. gada aprīlī, ir kļūdas labojums ( Erratum ) 2018. gada rakstam, teorētiskam aprēķinam par starpzvaigžņu puteklīšu mijiedarbību ar kosmiskajiem stariem – no pārnovām kā milzu daļiņu paātrinātājiem raidītiem enerģētiskiem atomu kodoliem. To ātrums tuvs gaismas ātrumam. Šo daļiņu triecieni izraisa puteklīša virsmas molekulu (ledus slānīša) izsišanu un iztvaikošanu, šīs molekulas gāzes fāzē kļūst novērojamas ar radioteleskopiem. Var teikt, ka šis un līdzīgi pētījumi ir radioastronomijas teorētiskais novirziens.

Kļūdīšanās un kļūdu labošana ir neatņemama un, iespējams, grūtākā daļa zinātniskajos pētījumos. Darbojoties ar skaitļu rindām un dažādām metodēm, kļūdas ir neizbēgamas, to meklēšanai un labošanai tiek veltīta būtiska daļa no pētījuma laika. Psiholoģiski grūtākais ir atzīt savu kārtējo kļūdu un sākt apjomīgu darbu atkal un atkal no gala. Erratum raksti ir atsevišķas publikācijas, tajos tiek publicēti labojumi tikai nozīmīgām rezultātu vai metožu kļūdām jau publicētos darbos. Šajā gadījumā J. Kalvānam bija jāpārrēķina pilnīgi visi 2018. gadā publicētie rezultāti, veidojot no jauna 8 attēlus un 27 tabulas – darbs, kas apjomīgāks par dažai labai neatkarīgai publikācijai veltīto.

Septembrī iznākušais otrais raksts britu žurnālā Monthly Notices of the Royal Astronomical Society apraksta starpzvaigžņu miglājos esošo puteklīšu savstarpējas sadursmes, kuras arī spēj gāzes fāzē nogādāt virsmas molekulas, darot tās viegli novērojamas ar radioastronomijas metodēm. Visbeidzot, novembrī iznākušais trešais raksts turpina tēmu par ledainu puteklīšu un kosmisko staru mijiedarbību – cik bieži tā notiek dažāda veida puteklīšiem, cik lielu enerģiju puteklīši uzņem dažāda veida kosmisko staru daļiņu triecienos. Šajā darbā jaunievedums bija detalizēta pieeja puteklīšu veidojošo materiālu īpašībām. Tāpat kā minētais Erratum , šī publikācija iznākusi ASV žurnālā The Astrophysical Journal Supplement Series , kas īpaši paredzēts apjomīgiem rakstiem ar daudzām tabulām vai cita veida datiem un ir viens no visaugstāk novērtētajiem specializētajiem astrofizikas žurnāliem.

Var likties savādi, ka mazu daļiņu mijiedarbības lielā kosmosā ir nopietnu zinātnisku pētījumu objekts. Tomēr jāņem vērā, ka Saules masas miglājā ir vairāki kvaturodeciljoni (1045) puteklīšu – šāda daudzuma kopējā masa atbilst daudzām planētām. Tāpēc mazizmēra procesu nozīme patiesībā ir milzīga. Pie tam tie ir vairāk nekā tieši saistīti ar Zemi un dzīvības izcelšanos – šie procesi ir veidojuši mūs. Saules sistēmas rašanās gaitā puteklīši galu galā izveidoja mūsu planētu, kamēr no niecīgā ledus slānīša uz tiem radās okeāni, bet ledū sintezētās organiskās vielas komētu veidā nonāca uz jaunizceptās Zemes virsmas, atnesot vai bagātinot pirmajiem dzīvības procesiem vajadzīgos savienojumus.

Iepriekšējo reizi trīs augsta līmeņa publikācijas kā galvenajam autoram J. Kalvānam bija izdevies tikai 2015. gadā. 2022. gada rakstus papildina arī viens publicēts konferences ziņojuma kopsavilkums – visai liels retums, jo astronomi nezkāpēc ir kūtri uz konferenču rakstu publicēšanu. Tādi iznāk tikai nedaudzām visplašāk organizētajām konferencēm.

Ilustrācija – shēma no publikācijas par dažādu izmēru ledainu starpzvaigžņu putekļu sadursmēm.

Interneta saites uz publikācijām:

https://iopscience.iop.org/article/10.3847/1538-4365/ac5830
ht t ps://academic.oup.com/mnras/article-abstract/515/1/785/6620848?redirectedFrom=fulltext
https://iopscience.iop.org/article/10.3847/1538-4365/ac92e6

"Astronomijas skolas" nodarbība "Ziemeļblāzmas medības ar fotokameru"

Tue, 15 Nov 2022 14:26:29 GMT

Esat laipni aicināti attālinātā piedalīties nodarbība "Microsoft Teams" vidē.

Kur ? Tiešraides pieejas saite šeit!

Kad? Ceturtdiena 17.novembris plkst. 15.00

Tēma: Ziemeļblāzmas medības ar fotokameru.

Vada: Jānis Šatrovskis, astronomijas amatieris, Ziemeļblāzmu fotogrāfs-veterāns.

Kas nepieciešams foto tehniskas nodrošināšanā, lai to paveiktu praktiski jebkurš astronomijas amatieris?

Ieskats Aurora Borealis fotografēšanas teorētiskajā un praktiskajā pusē.

Organizē: Liepājas Raiņa 6. Vidusskola.

Lai zvaigžņotas ziemas debesis!

"Astronomijas Skolas" nodarbības norisināsies 11. novembrī

Tue, 08 Nov 2022 14:42:31 GMT

Sveicināti "Astronomijas Skolas" dalībnieki un astronomijas entuziasti!!

Aicinu ņemt dalību attālināti "Microsoft Teams" vidē.

Tiešraides nodarbības saite šeit .

Piektdien 11.novembrī plkst. 15.00

Tēma: Mēness kosmosa misijas pagātnē, tagadnē un nākotnē.

Vada: Ints Ķešāns, IT speciālists un astronomijas entuziasts.

Pagājis teju pusgadsimts, kopš cilvēks pēdējo reizi spēris kāju uz Mēness ar "Apollo" kosmiskajiem kuģiem. NASA plāno tur atgriezties jau 2024. gadā, un nupat paziņoti tie 18 astronauti, kas izraudzīti kā kandidāti šim svarīgajam uzdevumam un uzsāks treniņus "Artemis" programmā. 2022.gada 29. augustā, no Kenedija Kosmosa centra Floridā gaisā vajadzēja pacelties nesējraķetei SLS jeb "Space Launch System" ("Kosmosa Palaišanas Sistēma"), izplatījumā sūtot "Orion" kosmosa kuģi, taču tehnisko problēmu dēļ starts tika atlikts. "Artemis I" misijas mērķis ir notestēt raķetes palaišanas sistēmu un likt tai apriņķot Mēnesi, pēc tam atgriežoties uz Zemes.

Organizē: Liepājas Raiņa 6. Vidusskola.

Ventspils Augstskolā aizvadīta starptautiska starpdisciplināra konference “Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika”

Tue, 08 Nov 2022 12:41:19 GMT

Pagājušās darba nedēļas izskaņa Ventspils Augstskolā (VeA) tika aizvadīta aktīvā darbā, jo 3. un 4. novembrī norisinājās starptautiska starpdisciplināra konference “Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika” ( Linguistic Diversity, Terminology and Statistics ).

Konference “Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika” ir VeA 25 gadu jubilejas pasākums, kuru ar uzrunu atklāja un ievadvārdus teica VeA rektors Kārlis Krēsliņš un VeA zinātņu prorektora p.i. Inese Lūsēna-Ezera.

Plenārreferātu konferencē lasīja Saleno Universitātes (Itālijā) asociētā profesore Frančeska Bjanki ( Francesca Bianchi ), kura pievērsās dažādu tulkošanas nolūkam paredzētu tiešsaistē pieejamu resursu analīzei un noderīguma izvērtējumam, bet Latvijas Universitātes un Helsinku Universitātes (Somija) asociētā profesore Laimute Balode plenārreferātā aplūkoja triju Baltijas valstu - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nosaukumu vēsturi, kā arī šo nosaukumu tulkojumus citās valodās, kas bija īpaši uzrunājoši tieši novembrī, kad atzīmējam Latvijas Republikas proklamēšanas dienu. Kārļa Universitātes Prāgā (Čehija) pētniece un docētāja, Dr. philol. Marije Vahkova ( Marie Vachkova ) plenārreferātā ļāva ielūkoties divvalodu tulkojošo vārdnīcu izstrādes darbnīcā un atklāja dažādus aspektus leksikogrāfu un ekspertu sadarbības modelī terminu apstrādes jautājumos.

Ventspils Augstskolu ar pētījumiem pārstāvēja vairāki Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) pētnieki. Guntars Dreijers referēja par krāsu nosaukumiem un to saistību ar attiecīgās krāsas izstrādē izmantotajiem pigmentiem, bet Valda Rudziša referātā aplūkoja civilprocesa terminoloģijas ekvivalences problēmas Latvijas un Vācijas tiesībās. Silga Sviķe sniedza ieskatu definīciju klasifikācijas daudzveidībā un analizēja augu nosaukumu definīcijas, kā arī piedāvāja leksikogrāfisko definīciju piemērus, kas būtu piemēroti speciālajai tulkojošajai vārdnīcai mobilās lietotnes formā. Linda Ozola-Ozoliņa stāstīja par helonīmu (purvu nosaukumu) tulkošanas grūtībām latviešu un angļu valodā un piedāvāja risinājumu termina “purvs” ekvivalentam angļu valodā, un analizēja arī citus ar šo apzīmējumu saistītos purvu biotopu nosaukumus latviešu un angļu valodā.

Aiga Veckalne un Silga Sviķe konferencē stāstīja par VeA profesora Jura Baldunčika devumu valodniecībā, kā arī sniedza ieskatu profesora biogrāfijā, pievērsās viņa publikāciju tematikai un terminu, vārdu piemēru vākumiem un vēl nepublicēto materiālu stāstiem. Kopā ar Solvitu Štekerhofu un Mārīti Georgi šajā profesora piemiņas referātā autores apkopojušas vairāk nekā 150 dažādu materiālu (piemēram, zinātniskas un populārzinātniskas publikācijas, monogrāfijas, vārdnīcas, intervijas), kuru izstrādē ir piedalījies profesors J. Baldunčiks.

VSRC pētniece Karina Šķirmante kopautorībā ar programmētājiem Gintu Jasmontu un Robertu Ervīnu Ziediņu, TSF pētnieci S. Sviķi un Dārzkopības institūta pētnieku Arturu Stalažu referātā iepazīstināja ar Latvijas Zinātņu Padomes projektā IMDS (proj. Nr. lzp-2020/1-0179.) izstrādāto organismu nosaukumu apkopošanas un pārvaldības sistēmu, kura paredzēta pētniecības un lingvistiskās daudzveidības saglabāšanas nolūkam.

Atsevišķas konferences sekcijas vadīja TSF vecāko kursu studentes Amanda Alksne, Krista Strujeviča un Signija Būmeistere, lieliski parādot augstskolas studijās apgūtās prasmes runātāju pieteikšanā un diskusiju vadīšanā svešvalodās, jo konference norisinājās angļu, vācu un latviešu valodā.

Ventspils Augstskolas bibliotēkas vadītāja Laura Janvare un bibliotekāre Kristīne Bulle konferencē piedalījās ar ziņojumu par VeA Tulkošanas studiju fakultātē 25 gados tapušajiem zinātniskajiem pētījumiem un dažāda līmeņa studiju programmās izstrādātajiem studiju noslēguma darbiem. Saskaņā ar VeA bibliotēkas apkopoto informāciju TSF 25 gados ir aizstāvēti 777 bakalaura darbi, 237 maģistra darbi un 12 promocijas darbi (kopā ar Liepājas Universitāti īstenotajā doktorantūras studiju programmā “Valodniecība”), bet TSF pasniedzēji no augstskolas 20. jubilejas gada līdz 25. jubilejas gadam ir izstrādājuši un publicējuši 116 zinātniskās publikācijas.

Konference notika tiešsaistē un pulcēja ap pussimtu dalībnieku ne tikai no Latvijas bet arī no Itālijas, Čehijas, Lietuvas Polijas, Spānijas, Beļģijas, Rumānijas u.c. valstīm.

Konferences kultūras programmā bija skatāma mākslinieces Ingrīdas Irbes brīnišķīgo gleznu izstāde, kas bija veltīta viņas vīra Jura piemiņai. Mākslinieces I. Irbes gleznu varoņi ir augi, kuriem katram ir savs nosaukums un stāsts. Šie vārdi un stāsti lieliski iekļāvās konferences tematikā un bija baudījums dvēselei pēc spraigā darbā pavadītajām divām konferences dienām. Savukārt par muzikālo pavadījumu gleznu izstādē rūpējās Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēknis, jaunais ģitārists Eduards Sviķis.

Konferences zinātniskā un rīcības komiteja ir gandarīta par starptautiskās konferences norisi, pateicas plenārreferātu autorēm un visiem konferences dalībniekiem par ieguldījumu referātu gatavošanā, aktīvajām diskusijām terminoloģijas, leksikogrāfijas un tulkojumzinātnes un ar to saistītu jautājumu risināšanā.

Konference tiek rīkota Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta "Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai" ietvaros. Proj. Nr. lzp-2020/1-0179.

Iespēja piedalīties Astronomijas Skolas rīkotajā nodarbībā "Visuma izplešanās"

Thu, 03 Nov 2022 08:41:24 GMT

Sveicināti "Astronomijas Skola" dalībnieki un astronomijas zinātnes entuziasti.

Aicinām attālināti piedalīties nodarbībā "Microsoft Teams" vidē.

Nodarbības pieejas saite ŠEIT .

Piektdiena 4.novembris plkst. 15.00

Tēma: Visuma izplešanās.

Vada: Andis Zariņš, astronomijas entuziasts.

Ir izpētīts, ka galaktikas attālinās cita no citas un Visums izplešas. Ja šobrīd attālums starp galaktikām palielinās, var secināt, ka agrāk attālums ir bijis mazāks un kaut kad visa Visuma viela ir atradusies cieši kopā. Saskaņā ar mūsdienu zinātnes priekštatiem Visuma izplešanās sākās aptuveni pirms 13,8 miljardiem gadu sprādzien veida procesā, ko sauc par "Lielo Sprādzienu". Kāda ir Visuma pakāpj veidā struktūra? Kā notikuši Visuma evolūcija?

Organizē: Liepājas Raiņa 6. Vidusskola.

Zinātkāre iedvesmo!

Ventspils Augstskolā notiks starptautiska starpdisciplināra konference

Mon, 31 Oct 2022 06:19:59 GMT

2022.gada 3. un 4.novembrī Ventspils Augstskolā (VeA) notiks starptautiska starpdisciplināra konference “Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika” (Linguistic Diversity, Terminology and Statistics). Konference notiks tiešsaistē un pulcēs ap 50 dalībnieku no 10 dažādām valstīm – Itālijas, Polijas, Spānijas, Beļģijas, Rumānijas u.c.

Konference “Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika” ir viens no VeA 25 gadu jubilejas pasākumiem un konferenci atklās VeA rektors Kārlis Krēsliņš, kā arī ievadvārdus teiks VeA zinātņu prorektora p.i. Inese Lūsēna-Ezera. Ar plenārreferātiem konferencē uzstāsies Saleno Universitātes (Itālijā) asociētā profesore Frančeska Bjanki (Francesca Bianchi), Latvijas Universitātes un Helsinku Universitātes asociētā profesore Laimute Balode un Marije Vahkova (Marie Vachkova), Kārļa Universitātes Prāgā pētniece un docētāja. Savukārt Ventspils Augstskolu ar pētījumiem pārstāvēs gan TSF pētnieki, gan arī VSRC pētnieki un programmētāji, tostarp Guntars Dreijers, Valda Rudziša, Silga Sviķe, Solvita Štekerhofa, Aiga Veckalne, Linda Ozola-Ozoliņa, Karina Šķirmante, Gints Jasmonts un Roberts Ervīns Ziediņš.

Atsevišķas konferences sekcijas vadīs arī TSF vecāko kursu studenti, parādot apgūtās prasmes runātāju pieteikšanā un diskusiju vadīšanā svešvalodās, jo konferences darba valodas ir angļu, vācu un latviešu valoda.

Konferencē varēs iepazīties arī Ventspils Augstskolas bibliotēkas pārstāvju sagatavoto ziņojumu par VeA Tulkošanas studiju fakultātē 25 gados tapušajiem zinātniskajiem pētījumiem un dažāda līmeņa programmās izstrādātajiem studiju noslēguma darbiem.

Konferences kultūras programmā otrajā konferences dienā būs skatāma mākslinieces Ingrīdas Irbes gleznu izstāde, bet par muzikālo pavadījumu rūpēsies Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēknis Eduards Sviķis.

Konferences rīcības komiteja cer uz aktīvu konferences norisi, interesantu sadarbību un ieguldījumu terminoloģijas, leksikogrāfijas un tulkojumzinātnes un ar to saistītu jautājumu risināšanā.

Konferences tīmekļvietnē ( https://www.virac.eu/ldts ) ir pieejama informācija par plenārreferātu tēmām, konferences programma un tiešsaistē lasāms vai lejuplādējams konferences referātu kopsavilkumu krājums.

Projekta Nr. 1.1.1.1/20/A/185 “Ūdeņraža hidrauliskās kompresijas tehnoloģijas izstrāde ūdeņraža degvielas uzpildes stacijām” (H2-Compression)” darbinieki piedalījās starptautiskā izstādē un konferencē

Fri, 28 Oct 2022 15:43:39 GMT

Starptautiska izstāde un konference “H2 Expo&Conference; The global on&offshore event”, savāc kopā pasaules vadošos sauszemes un jūras vēja enerģijas un ūdeņraža enerģētikas industrijas pārstāvjus, akadēmiskas organizācijas un augsta ranga politikas personas. Vēsturiski šis pasākums tika fokusēts uz vēja un saules enerģētikas virzieniem, bet šogad liels uzsvars bija uz ūdeņraža enerģētiku. Konferences moto šogad: “Pienācis laiks pievērst uzmanību klimatam: WindEnergy Hamburg un H2EXPO & CONFERENCE dod spēcīgu impulsu atjaunojamās enerģijas paplašināšanai”. Hamburgas izstāžu pilsētiņā vairāk nekā 1400 starptautisku izstādes dalībnieku demonstrēja visu vēja enerģijas un ūdeņraža nozares inovāciju un risinājumu klāstu. Gan nozares apmeklētāji, gan izstādes uzņēmumi un ekspertu organizācijas pozitīvi novērtēja ideju pulcēt visus galvenos atjaunojamās enerģijas nozares dalībniekus vienkopus. Visaptverošā konferences programma bija izvirzīts precīzs mērķis, lai apmierinātu tirgū pastāvošās informācijas vajadzības, kas saņēma lieliskas atsauces no dalībniekiem.

WindEnergy Hamburg, kas ir pasaules vēja enerģijas nozares vadošā izstāde, pulcēja aptuveni 30 000 apmeklētāju no 92 valstīm un apliecināja savu vadošo lomu atjaunojamās enerģijas attīstības veicināšanā starptautiskā mērogā. Vēja enerģijas un ūdeņraža enerģētikas ieviešana un atjaunojamo energoresursu izmantošanas paplašināšana šobrīd ir kļuvusi svarīgāka nekā jebkad agrāk. Paātrināta enerģētikas pāreja ir atslēga uz drošu un ilgtspējīgu energoapgādi visā Eiropā.

Konferences un izstādes laikā projekta Nr. 1.1.1.1/20/A/185 “Ūdeņraža hidrauliskās kompresijas tehnoloģijas izstrāde ūdeņraža degvielas uzpildes stacijām” (H2-Compression) zinātniskais vadītājs, VSRC vadošais pētnieks Valērijs Bezrukovs kopā ar projekta sadarbības partnera pārstāvi Ventspils Augstskolas attīstības fonda tehnoloģiju nodošanas ekspertu Vladislavu Bezrukovu tikās ar industrijas pārstāvjiem, kas specializējas ar ūdeņraža uzpildes stacijas ražošanu un servisu. Notika darba konsultācijas ar industrijas pārstāvjiem “H2SIA”, “Genevos”, Hysolus”, Hankotec”, Ambartec HyCS-Technology”, un citiem. Nodibināti jauni, vērtīgi kontakti ar ūdeņraža industrijas pārstāvjiem un ūdeņraža kompresijas tehnoloģijas izstrādātajiem.

Pasakuma laikā publikai bija prezentēti zinātniskie Projekta rezultāti H2-Compression - posteris: V. Bezrukovs, Vl. Bezrukovs, M. Konuhova, D. Bezrukovs, I. Kaldre, A. Berzinš. “R&D of a hydraulic hydrogen compression system for refuelling stations”.

Lielbritānijas vēstnieks ieradās vizītē Ventspils Augstskolā

Fri, 14 Oct 2022 11:33:24 GMT

Šā gada 13.oktobrī Ventspils Augstskolā ieradās Lielbritānijas vēstnieks V.E. Pols Bramels. Pēc augstskolas apmeklējuma vēstnieks devās uz Ventspils Starptautisko Radioastronomijas centru (VSRC) Irbenē.

Vizītē Ventspils Augstskolā Lielbritānijas vēstnieks tika iepazīstināts ar augstskolas infrastruktūru, tajā skaitā modernajām auditorijām, laboratorijām, kā arī video studiju. Tika pārrunātas aktualitātes saistībā ar studijām, vietēja un starptautiska mēroga norisēm, kā arī notika diskusijas par sadarbības iespējām starp Lielbritāniju un Ventspils Augstskolu. Kā zināms, pēc Brexit Lielbritānijai ir sarežģītāk piedalīties ES finansētos projektos. Studējošo apmaiņa, kopīgas studiju programmas būtu iespējamas, noslēdzot abpusēju sadarbības līgumu ar studējošo skaita ziņā un specializācijas virzienu ziņā līdzīgām augstskolām Lielbritānijā.

Vizītes laikā VSRC Irbenē Lielbritānijas vēstnieks devās apskatē pa lielā pētniecības centra teritoriju, tika iepazīstināts ar tā darbību, sasniegumiem un izaicinājumiem pētniecības jomā.

Pēc vizītes Ventspils Augstskolas pārstāvji un Lielbritānijas vēstnieks vienojās uzturēt kontaktus un veicināt turpmāku sadarbību.

Lielbritānijas vēstnieks V.E. Pols Bramels par vēstnieku Latvijā tika iecelts 2021.gada jūlijā. Iepriekš bijis vēstnieks Rumānijā, kā arī kalpojis kā Augstais komisārs Barbadosā un Austrumkarību reģionā.

14.oktobrī pievienojies attālināti nodarbībā "Ievads zvaigznāju noteikšānā"

Thu, 13 Oct 2022 07:30:23 GMT

Sveicināti "Astronomijas Skolas"' dalībnieki un astronomijas entuziasti.

Esat aicināti ņemt dalību attālinātā "Astronomijas Skolas" nodarbībā "Microsoft Teams" vidē.

Lūk nodarbības tiešsaistes links:

https://teams.microsoft.com/l/meetup-join/19%3akelUiXxGR1DZ_0ssE_i28G_L6lz2w4-OmJIBBg2kdcM1%40thread.tacv2/1665491344883?context=%7b%22Tid%22%3a%22dbeb8cec-ac9e-468d-86d2-8129ae77c071%22%2c%22Oid%22%3a%2239fa1624-c56c-4cfb-b238-a7ee7c3d4b03%22%7d

Piektdiena 14.oktobris, plkst: 16.00

Temats: "Ievads zvaigznāju noteikšānā".

Vada: Agnese Zalcmane, LAB jauniešu astronomijas kluba vadītāja.

"Visumā ir triljoniem galaktiku, katrā no tām ir miljoniem zvaigžņu, arī mūsējā. No tām daži tūkstoši redzamas ar neapbruņotu aci. Bet cik no tām spēj atpazīt Tu? Kā zvaigznāji palīdz orientēties starp zvaigznēm un kā mēs varam orientēties starp zvaigznājiem?"

Organizē: Liepājas Raiņa 6. Vidusskola.

Lai skaidras un tumšas debesis!

6. oktobrī attālināti norisināsies "Astronomijas Skolas" nodarbības

Thu, 06 Oct 2022 07:40:46 GMT

Sveicināti "Astronomijas Skolas" dalībnieki un astronomijas zinātnes entuziasti.

Esat aicināti piedalīties attālināti "Astronomijas Skolas" nodarbība izmantojot "Microsoft Teams" digitālo rīku.

Nodarbības tiešraides saite:

https://teams.microsoft.com/l/meetup-join/19%3ameeting_YzBkZTJjNTUtMDg1YS00MGY4LWE4OGEtZWFkOWU5NzQ2ZTQy%40thread.v2/0?context=%7b%22Tid%22%3a%22dbeb8cec-ac9e-468d-86d2-8129ae77c071%22%2c%22Oid%22%3a%2239fa1624-c56c-4cfb-b238-a7ee7c3d4b03%22%7d

Ceturtdiena 6.oktobris plkst. 16.00

Tēma: VIZIUM zinātnes un izglītības centrs.

Vada: Dace Bergmane, Ventspils Digitālā centra, direktora vietniece sadarbības jautājumos.

Zinātnes centra " Vizium " misija - saprotami stāstīt par fiziku, dabu, vielu, skaņas, gaismas savstarpējo ietekmi, kā arī dažādām mērķauditorijām veicināt izpratni par zinātni un tās visaptverošo dabu.

Organizē: Liepājas Raiņa 6. Vidusskola.

Zinātkāre Iedvesmo!

VSRC direktors A. Klokovs laika periodā no 28. līdz 29.septembrim piedalījās kosmosa industriju dienās - Industry Space days

Thu, 06 Oct 2022 07:30:06 GMT

Laika posmā no 2022. gada 28. līdz 29. septembrim Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (VeA IZI VSRC) direktors Aleksejs Klokovs atradās Noordwijk (Nīderlandē), lai piedalītos kosmosa industriju dienās “Industry Space days 2022”, kas bija veltītas jaunākajiem notikumiem Eiropas kosmosa nozarē, pulcējot augsta līmeņa nozares ekspertus no kosmosa aģentūrām un industrijas, kā arī vienuviet pulcējās jaunie kosmosa nozares uzņēmumi un zinātnes pārstāvji.

Izstādi apmeklēja ap 1700 kosmosa nozares vadītāju, lēmumu pieņēmēju, zinātnieku un inženieru, kopumā no 800 pasaules kompānijām un institūcijām. Šāda mēroga pasākums sniedza iespēju VeA IZI VSRC direktoram Aleksejam Klokovam satikties ar dažādiem ražotājiem un pētniekiem.

Komandējuma ietvaros Aleksejs Klokovs prezentēja un popularizēja VeA IZI VSRC un Ventspils Augstskolu. Izveidoja jaunus kontaktus ar potenciālajiem sadarbības partneriem un kosmosa nozares pārstāvjiem no visas pasaules, kas nākotnē veicinās sadarbību kopīgu Horizone Europe, Eiropas Kosmosa Aģentūru un citu projektu pieteikumu sagatavošanā, kā arī citu sadarbības risinājumu meklēšana dažādiem VeA IZI VSRC aktuālākajiem tehnoloģiskajiem izaicinājumiem.

Vairāk informācijas par ISD 2022 ir https://isd.esa.int/ .

Projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” jaunumi

Tue, 04 Oct 2022 18:28:48 GMT

Ventspils Augstskolas un Dārzkopības institūta pētnieku īstenotajā projektā “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” (turpmāk – IMDS) 2022. gada jūlijā, augustā un septembrī bez ikdienas projekta īstenošanas darbiem notikuši arī vairāki citi pasākumi.

Šā gada jūnija noslēgumā Latvijas Zinātnes padomes ekspertiem tika iesniegts projekta IMDS vidusposma izvērtējuma pārskats, kurā apkopots līdz šim paveiktais. Pēc projektā iesaistīto darbinieku vasaras atvaļinājumiem turpinās datu ievades darbs datubāzes organismu nosaukumu moduļos, kuros latviskie vai citu valodu organismu nosaukumi tiek apkopoti saistīti ar to latīnisko jeb zinātnisko nosaukumu, saistīti ar citas valodas ekvivalentu (vārdnīcas tipa modulī), kā arī saistīti ar tā definīciju (terminu modulī) vai bez šādas sasaistes (nesaistīto organismu nosaukumu modulī). Visas datubāzē ievadītās valodas vienības tiek saistītas ar konkrēto bibliogrāfiju. Minētajā laikā notika aktīvs darbs pie rediģēšanas un dzēšanas funkcionalitāšu nodrošināšanas visos izstrādātajos moduļos, kā arī tika veikta datu tabulu pārorganizēšana, lai uzlabotu izstrādātās sistēmas ātrdarbību datu pieprasījumos. Turpinās organismu nosaukumu un bioloģijas terminu pārvaldības un datu izguves moduļu programmēšanas darbi.

Jūlijā starptautiskajā “EURALEX 2022” leksikogrāfijas kongresā “Dictionaries and Society” Manheimā, Vācijā tika prezentēts projekta laikā veiktais pētījums par Ventspils Augstskolas Tulkošana studiju fakultātes studentu vārdnīcu un citi tulkotājam noderīgu resursu lietošanas paradumiem. Arī tulkošanas studiju studenti kā topošie tulkotāji būs izstrādājamās datubāzes un speciālās tulkojošās vārdnīcas potenciālie lietotāji. Šī pētījumu rezultāti lasāmi tiešsaistē publicētajā konferences zinātnisko rakstu krājumā ( https://euralex.org/category/publications/euralex-2022/ ).

Augustā notika visu projektā iesaistīto dalībnieku seminārs Ventspils Augstskolā, kurā tika pārrunāts jau līdz šim paveiktais, apspriesti turpmākās darbības galvenie virzieni un apskatīta novembrī organizētās starptautiskās zinātniskās konferences programma. Projekta pētnieki šajā seminārā beidzot satika un redzēja cits citu klātienē, jo līdz šim visas sapulces un tikšanās bija notikušas tikai attālināti. Semināra noslēgumā projekta dalībnieki devās vizītē uz Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru Irbenē.

Septembrī atsākās regulārās iknedēļas projekta partneru tiešsaistes tikšanās, kā arī aktīvi norisinājās starptautiskās starpdisciplinārās zinātniskās konferences „Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika", kas notiks tiešsaistē 2022. gada 3.–4. novembrī, sagatavošanas darbi. Konferencē dalību pieteikuši referenti no desmit dažādām valstīm (Somijas, Čehijas, Spānijas, Itālijas, Rumānijas, Polijas, Lietuvas u.c.), kuri pieteikuši pētījumus par terminoloģijas, tulkošanas un citiem aktuāliem valodniecības jautājumiem, kas tiks prezentēti gan kā mutvārdu ziņojumi, gan arī kā plakātu prezentācijas. Konferencē projekta IMDS dalībnieki iepazīstinās ar izstrādāto organismu nosaukumu apkopošanas un pārvaldības sistēmu, kā arī ar citiem pētījumiem tulkošanā, terminoloģijā un leksikogrāfijā. Konferences programma un referātu kopsavilkumu krājums oktobrī tiks publicēti konferences tīmekļvietnē ( https://www.virac.eu/ldts ).

Projekta finansētājs ir Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts Nr. lzp-2020/1-0179 "Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai". Proj. Nr. lzp-2020/1-0179.

VSRC vadošais pētnieks Manfrēds Leontijs Šneps-Šneppe piedalīsies starptautiskā konferencē

Mon, 03 Oct 2022 18:27:38 GMT

VSRC vadošais pētnieks Manfrēds Leontijs Šneps-Šneppe piedalīsies starptautiskā konferencē ar referātu "On Software Defined Radio Issues". IEEE Workshop on Microwave Theory and Techniques in Wireless Communications 2022 (MTTW’22) norisināsies Rīgā, Rīgas Tehniskajā universitātē, 5.-7. oktobrī, 2022.

Ar pētnieka prezentāciju var iepazīties šeit .

Vairāk info - http://mttw.rtu.lv/

Laika periodā no 18. - 22. septembrim VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs piedalījās piedalījās 73. Starptautiskajā Astronautikas kongresā

Fri, 30 Sep 2022 13:14:08 GMT

Laika posmā no 2022. gada 18. līdz 22. septembrim Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (VeA IZI VSRC) direktors Aleksejs Klokovs atradās Parīzē (Francijā), lai piedalītos LIAA un Ekonomikas ministrijas organizētajā Latvijas delegācijas kosmosa nozares tirdzniecības misijā un apmeklētu 73. Starptautisko Astronautikas kongresu (73nd International Astronautical Congress - IAC), kas katru gadu pulcē vairāk nekā 6000 kosmosa nozares politikas, industrijas un zinātnes pārstāvjus no visas pasaules.

Kongresa ietvaros A. Klokovs piedalījās Latvijas kosmosa nozares nacionālajā stendā, lai atbilstoši projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)”, Nr. 1.1.1.5/18/I/009 mērķiem, iepazīstinātu kongresa dalībniekus ar jaunumiem zinātnes attīstībā Ventspils reģionā, popularizētu Ventspils Augstskolu, Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru (VSRC) un tā spin-off kompānijas.

Kongresa laikā tika organizētas individuālās tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem un pasaules kosmosa nozares pārstāvjiem. Tikšanās rezultātā izdevās iezīmēt vairākas potenciālās sadarbības iespējas, partnerības, kā arī izveidot jaunus kontaktus.

Astronautikas kongresa laikā A.Klokovs piedalījās tematiskajās sesijās un paneļdiskusijās, kā arī tīklošanās pasākumos ar kosmosa nozares pārstāvjiem, zinātniekiem un uzņēmumiem. Arī šo pasākumu ietvaros radās jaunās iespējas attīstīt jaunas pētniecības idejas, virzienu un inovatīvu tehnoloģiju rašanā, kā arī nākotnē veicinās sadarbību kopīgu Horizone Europe, Eiropas Kosmosa Aģentūru un citu projektu pieteikumu sagatavošanā.

Vairāk informācijas par IAC 2022 ir https://www.iafastro.org/events/iac/iac-2022/ , https://www.facebook.com/IACParis2022/ .

Minētās aktivitātes tika nodrošinātās projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)”, Nr. 1.1.1.5/18/I/009 ietvaros un tika finansētas no projekta līdzekļiem.

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (IZI VSRC) zinātniskais asistents Jānis Šteinbergs piedalījās apmācībās ERIS 2022

Wed, 28 Sep 2022 12:14:59 GMT

Laika posmā no šī gada 18. - 23. septembrim Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (IZI VSRC) zinātniskais asistents Jānis Šteinbergs piedalījās apmācībās “ERIS 2022” (Ninth European Radio Interferometry School) Dvingelo, Nīderlandē. Šis darba seminārs bija devītais no vasaras skolu sērijas, ko nodrošināja OPTICON-RadioNET Pilot konsorcijs un to vadīja JIV-ERIC un ASTRON apvienotais institūts - “Nīderlandes Radioastronomijas institūts”. “ERIS 2022” ietvaros notika ne tikai apmācības, bet arī jauno zinātnieku un pētnieku pieredzes apmaiņu un kopīgu problēmu risināšanas pasākumi. “ERIS 2022” apmācību nedēļa, galvenokārt, bija veltīta radio interferometrijas tēmai.

IZI VSRC zinātniskais asistents Jānis Šteinbergs apmācību ietvaros apmeklēja gan teorētiskās lekcijas, gan praktiskās ievirzes nodarbības, kurās tika iekļautas šādas tēmas, kā:

Datu kalibrēšana un attēlu veidošana,
Interferometrija dažādās frekvenču joslās,
Novērojumu rezultātu interpretācija,
Novērojumu plānošana,

kā arī kopā ar apmācības lektoriem veica demonstrāciju interferometrijas datu apstrādē izmantojot rīku CASA.

Komandējumā laikā, Ventspils Augstskolas IZI VSRC zinātniskajam asistentam Jānim Šteinbergam, bija iespēja gan iegūt jaunas zināšanas, gan dalīties ar savām zināšanām un pieredzi, kā arī izveidot jaunus kontaktus, kas nākotnē veicinās sadarbību kopīgu projektu pieteikumu sagatavošanā.

Tīmekļvietne papildus informācijai par “ERIS 2022”: https://www.jive.eu/eris2022/

Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pārstāvis piedalās sadarbības pasākumā Ženēvā

Tue, 27 Sep 2022 12:02:11 GMT

Pirmdien, Ženēvā, 19. Septembrī norisinājās sadarbības pasākums CERN Tier-2 Baltijas punkta izveidē, kurā piedalījās ari VSRC pārstāvis Gints Jasmonts. Sanāksmē tika pārrunātas iespējas izveidot vienotu augstas veiktspējas skaitļošanas klastera resursu kopu no vairākiem Latvijas un Lietuvas institūtu resursiem. CERN izmanto šāda veida punktus visā pasaulē, lai optimizēti izpildītu aprēķina uzdevumus, kuri izveidoti pateicoties CERN daļiņu paātrinātāja kompleksam un Lielajam Hadronu Paātrinātājam (LHC). Pirms eksperimentu veikšanas vienmēr tiek veikts liels daudzums Monte-Carlo simulāciju apjoms, lai varētu eksperimentāli iegūtos rezultātus salīdzināt ar teorētiski iegūtajiem, kā arī eksperimentu laikā, tiek radītas miljoniem sadursmju sekundē, kas kopumā rada liela apjoma apstrādes datu.

2019. gadā Rīgas Tehniskā Universitāte un Latvijas Universitāte veica pilot-projekta izstrādi Tier-2 tīkla izveidei arī Latvijā, un ņemot vērā šī pilotprojekta veiksmīgo realizāciju, tiek iesaistīti citi partneri, kuri pārstāvēja savas intereses šajā tikšanās reizē, kā Kauņas Universitāte, Latvijas Nacionālā Bibliotēka, Rēzeknes Tehnoloģiju Akadēmija un protams, Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs. Papildus, ir plānots veikt sadarbību arī ar Tartu, Viļņas, Tallinas un Daugavpils universitātēm.

Tikšanās laikā tika definētas prasības par katra partnera skaitļošanas resursiem, kā arī pārrunāts, ko iegūst katrs institūts piedaloties projektā. Ņemot vērā, ka problemātika visiem partneriem ir līdzīga, tika veikta informācijas un pieredzes apmaiņa par izmantotajām tehnoloģijām, par pieredzi pārvaldot skaitļošanas resursus un veicot liela apjoma datu pārraidi.

Pēc partneru prezentācijām tika dots vārds CERN pārstāvjiem, kuri izstāstīja par savu problemātiku, kā arī par pēdējiem uzlabojumiem CERN skaitļošanas punktu pārvaldē. Pēc sarunām arī tika veikta ekskursija pa vairākām CERN svarīgām ēkām un arī Kompakto mionu solenoīdu (CMS), vienu no galvenajiem LHC uztvērējiem.

Attēli no Ginta Jasmonta privātā arhīva.

Astronomijas skola: Džeimsa Vebsa teleskopa pirmie attēli. - 23.09.2022.

Thu, 22 Sep 2022 12:56:22 GMT

Liepājas Raiņa 6.vidusskola aicina astronomijas entuziastus un interesentus uz

"Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību

piektdien, 23. septembrī, plkst.15:00.

Temats: Džeimsa Vebsa teleskopa pirmie attēli.

Vada: Anna Gintere, Suntažu observatorijas saimniece un portāla " starpsace.lv " redaktore, amatierastronome.

Pirms dažiem mēnešiem pasaule ieraudzīja Džeimsa Veba teleskopa pirmos attēlus. Šobrīd ziņu lentēs regulāri parādās jaunas Visuma objektu fotogrāfijas. Vai realitāte atbilst cerētajam? Kādi ir pirmie iespaidi un ko vēl interesantu mēs varētu sagaidīt nākotnē?

Pieslēgšanās, izmantojot MS Teams platformu. Pieslēgšanās vietne - šeit.

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” direktors A. Klokovs piedalīsies kosmosa industriju dienas - Industry Space days 2022

Tue, 20 Sep 2022 09:25:22 GMT

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (IZI VSRC) direktors Aleksejs Klokovs laika posmā no šī gada 28. - 29. septembrim dosies uz Noordwijk (Nīderlandē), lai piedalītos kosmosa industriju dienās “Industry Space days 2022”, kas būs veltītās jaunākajiem notikumiem Eiropas kosmosa nozarē, pulcējot augsta līmeņa nozares ekspertus no kosmosa aģentūrām, kosmosa industrijas, jaunos kosmosa uzņēmumus un zinātnes pārstāvjus.

Izstādi apmeklēs tūkstošiem nozares vadītāju, lēmumu pieņēmēju, zinātnieku un inženieru, kas savukārt dos iespēju tikties ar ražotājiem un pētniekiem visā piegādes ķēdē komerciālai, zinātnes, valdības un militārajai jomai, līdz ar to tā ir lieliska vieta, kur popularizēt VSRC un Ventspils Augstskolu, kā arī veidot jaunus kontaktus ar potenciālajiem sadarbības partneriem un kosmosa nozares pārstāvjiem no visas pasaules.

Vairāk informācijas par ISD 2022 ir https://isd.esa.int/ .

Astronomijas skola: "Artemis 1 un tehniskie izaicinājumi." š.g. 16. septembrī

Wed, 14 Sep 2022 10:35:21 GMT

Liepājas Raiņa 6.vidusskola aicina astronomijas entuziastus un interesentus uz

"Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību

piektdien, 16. septembrī, plkst.16:00.

Temats: Artemis 1 un tehniskie izaicinājumi.

Vada: Ratis Misa, IT speciālists, astronomijas entuziasts.

Nodarbībā uzzināsiet par "Artemis 1" misiju un raķeti, kā arī tehniskajiem izaicinājumiem, kas "ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldei" jau vairākkārt likuši pārcelt starta datumu.

98 metrus augstā raķete ir jaudīgākā, kādu jebkad uzbūvējusi NASA, pārspējot pat "Saturn 5", kas pirms pusgadsimta nogādāja astronautus uz Mēness.

Izmēģinājuma lidojumam paredzēts nogādāt kosmosa kuģi Mēness orbītā pirmo reizi 50 gadu laikā. Ja izmēģinājums beidzot izdosies, otrajā lidojumā piedalīsies astronauti.

Pieslēgšanās, izmantojot MS Teams platformu. Pieslēgšanās vietne - šeit.

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (IZI VSRC) zinātniskais asistents Jānis Šteinbergs piedalīsies apmācībās ERIS 2022

Wed, 14 Sep 2022 10:28:47 GMT

Laika posmā no šī gada 18. - 23. septembrim Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (IZI VSRC) zinātniskais asistents Jānis Šteinbergs dosies uz Nīderlandi, lai piedalītos apmācībās “ERIS 2022” (Ninth European Radio Interferometry School).

“ERIS 2022” vienas nedēļas apmācības par radio interferometrijas tehniku, kuras ietvaros tiek paredzētas teorētiskās lekcijas un praktiskās ievirzes nodarbības. Šis darba seminārs ir devītais no vasaras skolu sērijas, ko nodrošina OPTICON-RadioNET Pilot konsorcijs, un to vada JIV-ERIC un ASTRON apvienotais institūts - Nīderlandes Radioastronomijas institūts.

Apmācībās iekļautas šādas tēmas:

Datu kalibrēšana un attēlu veidošana,
Interferometrija dažādās frekvenču joslās,
Novērojumu rezultātu interpretācija,
Novērojumu plānošana.

Piedaloties “ERIS 2022” apmācībās, VeA IZI VSRC zinātniskam asistentam būs iespēja iegūt zināšanas, kuras tiks izmantotas VSRC radioastronomisko pētījumu nodrošināšanai, pielietojot liela mēroga VSRC infrastruktūru (radioteleskopi RT – 32, RT – 16 un LOFAR antenu lauks), kā arī izveidot jaunus kontaktus, kas nākotnē var veicināt sadarbību un sagatavot kopējus projekta pieteikumus.

Tīmekļvietne papildus informācijai par “ERIS 2022”: https://www.jive.eu/eris2022/

Rīgas Fotonikas centrs organizē Latvijas kosmosa sesiju zinātnes samitā SSUNGA77

Wed, 14 Sep 2022 10:25:02 GMT

Rīgas Fotonikas centrs (RFC) sadarbībā ar nozares organizācijām organizē sesijas Zinātnes samitā ANO Ģenerālās Asamblejas ietvarā, lai apspriestu daudzpusīgus, dažkārt strīdīgus jautājumus, kas saistīti ar zinātni un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un klimata maiņas politiku. Konferences nosaukums angliski ir “Science Summit at the 77th UN General Assembly” ( SSUNGA77 ). Konference no 13. līdz 30. septembrim, ir hibrīda ar atklāšanu, plenārsēdes un dažas sesijas klātienē pie ANO Ņujorkā. RFC organizētās sesijas ir neklātienē izmantojot ZOOM. Konferencē var reģistrēties bez maksas šeit https://ssunga77.sched.com/ .

Sesija veidota ar Latvijas kosmosa nozarēs institūtiem, organizācijām, un valsts iestādēm

28. septembrī notiks sesija “Prospects for Latvian space science and technology to fulfill UN Space Agenda 2030” Latvijas laikā no 16:00 līdz 19:00. Šī sesija tiek veidota sadarbībā ar IZM, EM, Latvijas Kosmosa Rūpniecības asociāciju, Latvijas Universitātes Astronomijas institūtu, Ventspils Starptautisko Radioastronomijas centru, un LU Nacionālo zinātnes platformu FOTONIKA-LV.

Patlaban notiek ārkārtīgi straujš progress kosmosa pētniecībā un komerciālā kosmosa attīstībā. Satelītu skaits Zemes orbītā desmitkāršosies komunikācijai, zemes novērošanai, un navigācijai. Par nākamajiem gadiem sagaida, ka astronauti, ieskaitot sievietes, brauks uz Mēness, būvēs ciematus, un viedos tehnoloģijas kā izmantot resursus, kas atrodas uz Mēness. Nav skaidrs vai atveras bezprecedenta cilvēcei dēku laikmets kosmosā, vai augošie riski -pandēmijas, klimata maiņa, karš, vai kosmosa draudi - izslēgs to.

Latvija piedalās kosmosa tehnoloģiju attīstībā, kas rada labākus dzīves apstākļus cilvēkiem uz Zemes, un Latvijas trīs observatorijas ir nopietni dalībnieki starptautiskās kosmosa pētniecības organizācijās pētniecībā, ar nozīmīgu kapacitāti astrofizikā, radioastronomijā, kosmosa fotonikā, un satelītu lāzeru lokācijā. Latvijā ir nozīmīga kosmosa aktīvistu kustība, kas iesaista studentus un publiku ar vadošiem pētniekiem, kuri piedalās kosmosa pētniecības misijās uz Marsu un tālākām planētām.

ANO Kosmosa programmas (“ Space Agenda 2030 ”) tēma ir, ka kosmosa zinātnes un tehnoloģijas iespējo ANO ilgtspējīgās attīstības mērķu sasniegšanu. Šī sesija apskatīs, kā Latvija īstenos “Space Agenda 2030” nacionālā līmenī.

Runātāji sesijā ir:

Kaspars Karolis – Vadošais kosmosa eksperts IZM, Latvijas kontakts ar EKA, pārskats par Latvijas kosmosa stratēģiju, pieredzi ar EKA
Prof. Bernards Foings Latvijas Universitāte, Kosmosa pētniecības sasniegumi un perspektīvs par kosmosa fotonikas turpmāko attīstību Latvijā.
Angelina Bekasova – Ekonomikas ministrija kosmosa un inovācijas politika
Dr. Arnolds Ūbelis – Latvijas Universitāte FOTONIKA-LV zinātniskā platforma, Latvijas fotonikas un kvantu zinātnes pētniecības konteksts Kosmosa fotonikas attīstībau Latvijā
Dr.Kalvis Salmiņš – Direktors, Latvijas Universitātes Astronomijas Institūts, Ģeodinamikas observatorijas ieguldījums kosmosa situācijas apzināšanā un Starptautiskajā satelītu lāzera diapazona tīklā - https://ilrs.gsfc.nasa.gov/
Dr. Ilgmārs Eglītis Latvijas Universitātes Baldones Astrofizikālā observatorija – oglekļa zvaigznes un asteroīdu meklēšana.
Dr. Aleksejs Klokovs – Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra direktors - https://www.virac.eu/en
Pauls Irbiņš – Latvijas kosmosa industrijas un sabiedrības iesaiste kosmosā, kosmosa nometnes, zinātnes pieredzes centri
Roberts Kancāns – Blue Origin/Honeybee Robotics Latviešu diasporas jauno zinātnieku sasniegumi kosmosā
Vidvuds Beldavs – Kosmosa programma 2030 un Latvijas kosmosa stratēģija un attiecības ar ANO COPUOS

Sesija notiks 30. septembrī, Latvijas laikā no 12:00 līdz 15:00. SSUNGA77 pieprasa, ka visiem runātājiem un klausītājiem jābūt reģistrētiem konferencē, ko var darīt šeit - https://ssunga77.sched.com/ . Latvijas kosmosa sesija ir atrodama šeit .

Vairāk par SSUNGA77 organizētām sesijām

Mērķis katrā RFC organizētā sesijā ir veicināt skaidrāku valsts vai nozares politiku, kas veicināt efektīvāku darbību globālo ANO mērķu sasniegšanai un ar to celt cilvēku labklājību pasaulē. Konferenci atklās ANO namā Ņujorkā 13. septembrī 11:00 – 12:00 (EDT).

RFC organizētās sesijas:

21. Septembrī “ Pan-African initiative to build research and innovation capacity to achieve SDG7 for Africa ” 14:00 – 17:00 EDT. Šī sesija radās RFC sadarbībā ar ANSOLE (African Network for Solar Energy), lai veidotu salīgumu ar ANO prioritārās enerģijas programmu Energy Compact . ANSOLE biedrība sasaista universitātes un pētniecības centrus un NVO Eiropā ar universitātēm Āfrikā, lai veicinātu atjaunināmas enerģijas pētniecību un attīstību Āfrikā. Piekļuve vides draudzīgai, enerģijai ar pieejamu cenu, ir galvenais dzinējs ekonomikas attīstībai.
26. Septembrī “ Recasting Space Agenda 2030 ” 9:00 – 12:00 EDT. Šo sesiju veido sadarbībā ar “Alliance for Collaboration in the Exploration of Space” https://acesworldwide.org/
26. Septembrī " Space science, technology and sustainable civilian development " 14:00 – 17:00 EDT šo sesiju veido sadarbībā ar “Space Renaissance International” https://spacerenaissance.space/

Divas sesijas ir saistītas ar Latviju:

28. septembrī “ Prospects for Latvian space science and technology to fulfill UN Space Agenda 2030 ” 9:00 – 11:00 EDT. Šī sesija tiek veidota sadarbībā ar IZM, EM, Latvijas Kosmosa Rūpniecības asociāciju, Latvijas Universitātes Astronomijas institūtu, Ventspils Starptautisko Radioastronomijas centru, un LU Nacionālo zinātnes platformu FOTONIKA-LV.
30. septembrī “ Managing use of peatlands in Latvia to meet UN sustainable development goals and achieve carbon neutrality by 2050 ” 5:00 – 8:00 EDT. Ši sesija tiek veidota sadarbībā ar zinātniekiem no Latvijas Universitāte ģeogrāfijas un zemes zinātnes fakultāti, Sīlava, Ezeru un purvu izpētes centru (EPIC), un Rīgas Tehniskās Universitātes Enerģētikas un vides institūta, un Latvijas Kūdras asociāciju.

Viena sesija ir saistīta ar Krievijas kara sekām uz Ukrainas zinātni un tā globālās konsekvencēm.

30. septembrī “ Recovery of Ukraine's science and innovation capacity after the Fossil Fuel War ” 12:00 – 14:00 EDT. Šo sesiju veido Ukrainas Nacionālā zinātnes akadēmija ar organizēšanas padomiem no RFC.

Par Rīgas Fotonikas centru

Biedrība dibināta 2015. gada jūlijā, lai veicinātu gaismas zinātnes un fotonikas tehnoloģijas attīstību Latvijā. RFC ir labdarības status ar labdarības jomu veicināt zinātni iesaistot universitātes, augstās tehnoloģijas firmas, NVO, un valsts iestādes zinātnes veicināšanas procesā. RFC tika reģistrēta kā zinātniskā institūcija 2021. gadā ar nodomu veikt un veicināt zinātniskus pētījumus ar sadarbības partneriem Latvijā un ārvalstis. RFC darbība tiek finansēta no biedru brīvprātīgo darbu, mecenāta ziedojumiem, un zinātnisko projekta grantiem. Ar RFC labdarības statusu mecenāta ziedojumus var atvilkt no nodokļiem. RFC bankas konts ir LV28HABA0551031450987. Ziedojumi virs 500 eiro tiek veikti ar līgumu ar mecenāta.

Vidvuds Beldavs, Valdes priekšsēdētājs

info@rigaphotonicscentre.org

Toreiz dzirksteļoja telegrāfa aparāti. Ko 1859. gada Saules supervētra nodarītu mūsdienās?

Mon, 12 Sep 2022 06:09:15 GMT

Keringtona notikums ir līdz šim spēcīgākā labi dokumentētā ģeomagnētiskā vētra, ko izraisīja spēcīgs uzliesmojums uz Saules un koronālās masas izvirdums. Tas notika 19. gadsimta vidū, kad elektrifikācija daudzviet pasaulē bija tikai nesen sākusies. Taču arī tad dzirksteļoja telegrāfa aparāti un tika pārslogotas elektrolīnijas, bet daudzi ekvatora joslā mītošie droši vien pirmo reizi dzīvē vēroja polārblāzmas. Saules aktivitāte šobrīd turpina pieaugt, turklāt daži spēcīgi un pret Zemi vērsti uzliesmojumi jau bijuši. Kas notiktu, ja mūsdienu elektrificētajā pasaulē atkārtotos Keringtona līmeņa notikums, to šķetina vietne "Live Science".

Kas ir ģeomagnētiskās vētras

Sarunvalodā tās dēvē par Saules vētrām. Runa ir par notikumu kopumu, kas saistāms ar spēcīgu Saules aktivitāti. Šobrīd Saule ir jaunā aktivitātes cikla sākumā, un aktivitātes maksimums varētu tik sasniegts pēc kādiem trim gadiem. Saules aktivitātes pieaugumu raksturo lielāks Saules plankumu skaits. Tās ir vietas ar izteikti spēcīgiem magnētiskajiem laukiem.

"Vietās, kur uz Saules ir spēcīgāks magnētiskais lauks, var veidoties laukam piesaistīti plazmas kūļi. Saules virsmai mutuļojot, magnētiskā lauka līnijas tiek savērptas, līdz kādā brīdī kūlis kļūst nestabils un atdalās no Saules virsmas kā koronālās masas izvirdums," savulaik "Campus" šos procesus skaidroja Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) pētnieks fizikas doktors Artūrs Vrubļevskis, kurš ar kolēģiem pēta Saules "uzvedību".

Izvirdums, kas sastāv no lādētām daļiņām un magnētiskā lauka, var trāpīt arī Zemei. Parasti tas sasniedz Zemi nepilnas diennakts līdz trīs diennakšu laikā. Zemes virsmu un atmosfēru no šīm lādētajām daļiņām aizsargā Zemes magnētiskais lauks – tieši tāpēc arī polos varam vērot skaistās polārblāzmas. Taču šāda ģeomagnētiskā vētra var izraisīt arī daudz citu "blakņu", kā to apliecināja britu astronoma Ričarda Keringtona vārdā nosauktā ģeomagnētiskā vētra 1859. gadā.

Telegrāfisti dabūja pa nagiem

Viņa novērotais uzplaiksnījums ir pirmais šāds dokumentētais gadījums. Tolaik arī magnētiskie sensori observatorijā Londonā fiksēja neparasti spēcīgu magnētisko aktivitāti laika posmā no 28. augusta līdz 7. septembrim.

Vienlaikus tika novērotas pēdējā pusotra gadsimta laikā spēcīgākās polārblāzmas. Kaut tā laika preses izdevumos publicētos nostāstus vēlams uztvert ar piesardzību un paturot prātā, ka šis un tas var būt izpušķots, ziņas ir interesantas.

Piemēram, "Weekly West" laikraksts ziņoja, ka Misūri pavalstī polārblāzmas bijušas tik intensīvas, ka cilvēki varējuši lasīt pat nakts laikā – tik gaišs ārā bijis.

Savukārt telegrāfa aparāti varējuši nosūtīt ziņojumus arī bez bateriju palīdzības – gaiss elektrolīniju tuvumā esot burtiski bijis "elektrizēts", toreiz rakstīja "Washington Star". "The Illustrated London News" ziņoja, ka Parīzē telegrāfa aparāti esot dzirksteļojuši, bet kāds telegrāfa operators Vašingtonā no ierīces kārtīgi dabūjis pa nagiem ar strāvu, kā to dokumentēja "The New York Times".

Vai šodien riski lielāki?

Kas notiktu, ja Keringtona līmeņa ģeomagnētiskā vētra ķertu Zemi šodien, kad dzīvojam no elektrības un smalkām tehnoloģijām atkarīgā un burtiski vienā tīklā saslēgtā pasaulē? Ieskatu sniedz dažas nelielākas ģeomagnētiskās vētras pagātnē. 1989. gadā šāds notikums uz pusotru minūti izsita no ierindas visu elektroinfrastruktūru Kvebekā, Kanādā. Bojājumu dēļ seši miljoni cilvēku tika atstāti bez elektropieslēguma līdz pat deviņām stundām. Šī ģeomagnētiskā vētra bojāja arī transformatorus citviet, piemēram, Ņūdžersijas štatā, kur cieta arī kodolspēkstacijas elektroinfrastruktūra.

Daudz bīstamākas šādas vētras ir objektiem kosmosā, ko nepasargā Zemes magnētiskais lauks, proti, sakaru un GPS satelītiem. 2003. gada rudenī piedzīvotā ģeomagnētiskā vētra traucēja GPS sistēmas darbību ilgāk nekā diennakti.

Vairāki Keringtona notikumam pielīdzināmi koronālās masas izvirdumi pavisam noteikti bijuši arī pēdējo 150 gadu laikā, tomēr lādēto daļiņu plūsma nav "ķērusi" Zemi. Piemēram 2012. gadā šāds jaudīgs koronālās masas izvirdums vien par mata tiesu pasaudzējis Zemi. Ja tas būtu trāpījis, vēl vairākus gadus sekas būtu jūtamas, 2014. gadā NASA bloga ierakstā toreiz sprieda Kolorado Universitātes eksperts Daniels Beikers. "Manuprāt, 2012. gada jūlija Saules vētra visos aspektos bija vismaz tikpat spēcīga kā 1859. gada Keringtona notikums. Vienīgā atšķirība – tā mūs "neķēra"," sprieda Beikers.

Kas notiku, ja tomēr "ķertu"? Pēdējo 10 gadu laikā vairākas pētnieku grupas un arī apdrošināšanas kompānijas veikušas prognozes un aplēses par sekām šāda scenārija gadījumā. 2013. gadā apdrošinātāji "Lloyd's" aplēsa, ka Keringtona notikumam līdzvērtīga vētra Ziemeļamerikas enerģētikas sektorā vien radītu 2,6 triljonus dolāru lielus zaudējumus – un tie ir dati par laiku pirms desmit gadiem. Šobrīd pasaule vēl vairāk atkarīga no ar elektrību darbināmām ierīcēm. "Lloyd's" eksperti toreiz lēsa, ka tik spēcīga ģeomagnētiskā vētra daudzviet pamatīgi bojātu kritiski svarīgu energoapgādes infrastrūktūru, un vietām seku novēršana prasītu pat vairākus gadus. Savukārt rezultātā radušies energoapgādes traucējumi jau secīgi ietekmētu gan finanšu sektoru, gan telekomunikāciju sektoru, gan arī ārkārtas dienestu darbu un ikdienas komunālo pakalpojumu sniegšanu – siltumu, ūdensapgādi –, arī degvielas uzpildes staciju darbību, kur sūkņi darbināmi ar elektrību.

Pirms pieciem gadiem veiktā pētījumā, kas publicēts izdevumā "Space Weather", rēķinātas izmaksas visekstrēmākajā scenārijā.

Ja Zemi skartu tik spēcīga ģeomagnētiskā vētra, ka elektroapgāde tiktu pārtraukta divām trešdaļām ASV patērētāju, kopumā zaudējumi būtu ap 41 miljardiem dolāru ik dienu līdz infrastruktūras savešanai kārtībā.

Tāpat jārēķinās arī septiņiem zaudētiem miljardiem katru dienu starptautisko preču piegāžu pārrāvuma dēļ. Savukārt, ja ģeomagnētiskā vētra izsistu no ierindas elektrību tikai pašos tālākajos ziemeļu štatos, kur mīt 8% no ASV iedzīvotājiem, tad šie zaudējumi būtu attiecīgi 6,2 miljardi un 0,8 miljardi.

Tiesa, ne visi pētnieki ieskicē tik skarbu ainu. Glāzgovas Universitātes fiziķis, kurš 2021. gadā publicētā pētījumā aplēsis Keringtona notikuma laikā emitēto enerģiju, vietnei "Live Science" norādīja, ka traucējumi būtu vērā ņemami, taču nenozīmētu tik grandiozu postu modernajai sabiedrībai un dzīvesveidam, kā daži to iztēlojušies. Viņaprāt, vislielākā ietekme būtu uz infrastruktūru kosmosā, proti, mākslīgajiem pavadoņiem, kas nodrošina dažādus mums ikdienā nepieciešamus pakalpojumus – sakarus, internetu, navigāciju, meteoroloģiskās prognozes, satelītattēlus utt.

Tomēr Keringtona notikums, lai cik spēcīgs, varētu būt vien nieks salīdzinājumā ar to, uz ko Saule patiesi spējīga. Ir pierādījumi, kas liecina – šādi uzliesmojumi un koronālās masas izvirdumi var būt pat desmitkārt spēcīgāki par Keringtona notikumu 1859. gadā. Zinātnieki ar nu jau "pensijā" pavadīto Keplera kosmisko teleskopu, vērojot zvaigznes ārpus Saules sistēmas, fiksējuši 26 "superuzliesmojumus". Nav pamata domāt, ka arī Saule nevarētu izspēlēt šādus trikus. Vien jācer, ka uguņošana nebūs vērsta pret Zemi.

Delfi Campus, 08.09.2022.

Laika periodā no 18. - 22. septembrim VSRC direktors Aleksejs Klokovs piedalīsies 73. Starptautiskajā Astronautikas kongresā (73nd International Astronautical Congress - IAC).

Thu, 08 Sep 2022 16:01:13 GMT

VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs dosies uz Parīzi, lai laika posmā no 2022. gada 18. septembra līdz 22. septembrim piedalītos LIAA un Ekonomikas ministrijas organizētajā Latvijas delegācijas kosmosa nozares tirdzniecības misijā uz 73. Starptautisko Astronautikas kongresu (73nd International Astronautical Congress - IAC), kas katru gadu pulcē vairāk nekā 6000 kosmosa nozares politikas, industrijas un zinātnes pārstāvjus no visas pasaules. Kongresa laikā A. Klokovs piedalīsies Latvijas kosmosa nozares nacionālajā stendā, lai iepazīstinātu kongresa dalībniekus ar jaunumiem kosmosa attīstībā Ventspils reģionā, popularizētu Ventspils Augstkolu, Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru (VSRC) un tā spin-off kompānijas.

Vairāk informācijas par IAC 2022 ir https://www.iafastro.org/events/iac/iac-2022/ .

Vairāk info:

https://www.facebook.com/IACParis2022/

13.-16. septembrī VSRC viesosies prof. Gregory Fleishman no Ņūdžersijas Tehnoloģiju institūta (angl. New Jersey Institute of Technology, NJIT), ASV

Thu, 08 Sep 2022 05:44:31 GMT

13.-16. septembrī VSRC viesosies prof. Gregory Fleishman no Ņūdžersijas Tehnoloģiju institūta (angl. New Jersey Institute of Technology, NJIT), ASV, lai attīstītu sadarbību Saules pētījumu jomā. NJIT pētnieku pārvaldībā ir EOVSA radioteleskopu masīvs, kas ir pilnībā veltīts Saules novērojumiem.

Viens no vizītes mērķiem ir apmācīt VSRC Saules pētniekus šī instrumenta novērojumu datu apstrādē un pielietošanā.

Papildus prof. Fleishman sniegs zinātnisku semināru par saviem pētījumiem un apmeklēs Irbenes Radioteleskopu kompleksu.

Sadarbības pamatā ir līdzšinējie VSRC Saules pētījumu grupas zinātniskie rezultāti par Saules atmosfēras virs plankumiem, kur ir spēcīgs magnētiskais lauks, modelēšanu, balstoties uz novēroto mikroviļņu starojumu. NJIT pētnieki ir ieinteresēti kopīgos tālākos pētījumos, jau izmantojot EOVSA instrumentu.

Prof. Fleishman un NJIT Saules pētnieku grupa ir starp vadošajiem Saules radioastronomiem pasaulē, kuru atklājumi ir publicēti tādos augstākās raudzes zinātniskos žurnālos kā "Science" ( https://www.science.org/doi/10.1126/science.aax6874 ).

Jauno dabaszinātņu pētnieku centrs aicina jauniešus pieteikties nodarbībām

Thu, 08 Sep 2022 05:41:25 GMT

Sākoties jaunajam mācību gadam, Jauno dabaszinātņu pētnieku centrs aicina 10. - 12. klašu skolēnus uz interesantām nodarbībām zinātnes centrā VIZIUM, kur jauniešiem būs iespēja papildināt zināšanas un gūt praktisku pieredzi, apgūstot robotikas, inženierzinātņu, elektronikas un astronomijas pamatus, tādējādi veicinot izpratni par dažādām STEM jomām.

Katrā nodarbībā tiks apskatīta konkrēta tēma, tās vadīs pieredzes bagāti zinātnieki, vadošie pētnieki no Ventspils Augstskolas, kā arī pieaicinātie vieslektori un eksperti no Latvijas Astronomijas biedrības, Baldones observatorijas u.c. vietām. Teorētiskās un praktiskās nodarbības sniegs vērtīgu zināšanu bāzi un būs noderīgas jauniešiem, kuri interesējas par dabaszinātnēm, tehnoloģijām, elektroniku, matemātiku, loģisko domāšanu un programmēšanu.

Jauno dabaszinātņu pētnieku centra nodarbību tēmas:

Praktisks ievads attēlu apstrādē.
Praktisks ievads mašīnmācībā.
Konvolūcijas neironu tīkli.
Zvaigžņu dzimšana.
Plazmas un magnētiskie lauki.
Saules pētījumi katram.
Lineārās algebras šarms.
Planetārie miglāji, pārnovas, neitronu zvaigznes, melnie caurumi.
Vai esam vieni Visumā?
Galaktikas kolonizācija mūsdienu fiziķu skatījumā.
Baldones observatorijas vēsture - mācību ekskursija uz Baldones observatoriju.
Zinātnes centra VIZIUM apmeklējums - mācību ekskursija.
Kosmiskie izmēri un attālumi.
Elektronikas praktikums iesācējiem.
Elektronikas inženierija.
Satelīttehnologijas.
Satelītu lāzerlokācijas mērījumi.
Atjaunojamie enerģijas avoti.
The first instants of the Universe (ENG)/Pirmie visuma mirkļi.
Virtuālās vides izveide izmantojot spēļu dzini.
Interaktīvo elementu veidošana programmējot spēļu dzinī.
Esošie un nākotnes radioastronomiskie instrumenti .
Saules sistēmas mazie ķermeņi un to novērojumu plānošana.
Novērojumu datu apstrāde.
Ievads astronomisko attēlu apstrādē.
Ievads mašīnmācības pielietojumā astronomijā.
Meteorīti un nemeteorīti.
Visums ārpus redzamās gaismas.
Planetārijs un observatorija - ekskursija uz Jaunrades namu un Planetāriju.
Irbenes radioteleskopu komplekss.
Ekskursija Irbenes radioteleskopu kompleksā.

Nodarbības norisināsies katru trešdienu no plkst. 17:00 līdz 19:00 laika posmā no šī gada 21. septembra līdz 2023. gada 24. maijam zinātnes centrā VIZIUM, Rūpniecības ielā 2. Nodarbības ikvienam interesentam ir bezmaksas! Pieteikties aicināti arī 8.- 9. klašu skolēni, kuriem ir pastiprināta interese par dabaszinātnēm.

Iepriekš nepieciešams piereģistrēties šeit: www.adre.se/dabaszinatnupetnieki .

Nodarbības notiks latviešu valodā, izņemot vieslekciju par tēmu “The first instants of the Universe”, kas notiks angļu valodā. Mācību gada noslēgumā dalībniekiem tiks izsniegti sertifikāti.

Neskaidrību gadījumā sazināties ar Gintu Grīnbergu pa tālr. 63607607 vai rakstot uz e-pastu: ginta.grinberga@ventspils.lv.

Jauno dabaszinātņu pētnieku centra vasaras nodarbības veiksmīgi noslēgušās

Fri, 02 Sep 2022 10:07:01 GMT

Vasaras brīvlaikā Jauno dabaszinātņu pētnieku centrs piedāvāja lielisku iespēju skolēniem bezmaksas uzzināt par dažādām ar zinātni un tehnoloģijām saistītām tēmām, kā arī satikt pieredzējušus un iedvesmojošus savas jomas speciālistus.

Jauno dabaszinātņu pētnieku centra vasaras programmas ietvaros kopā norisinājās desmit nodarbības zinātnes centrā VIZIUM par dažādām aizraujošām ar astronomiju saistītām tēmām. Interesenti tika aicināti pieteikties un piedalīties visās nodarbībās, kā arī bija iespēja reģistrēties tikai uz sev interesējošām nodarbībām.

Piedaloties nodarbībās, pie viena no lektoriem - Ventspils Augstskolas Asociētā viesprofesora Jura Žagara, skolēniem bija iespēja izzināt par to, kā radusies Pasaule – zvaigžņu dzimšana un to bojāeja, Saules sistēmas veidošanās un komētas. Nodarbību laikā tika pārrunātas tādas nopietnas un aktuālas tēmas, kā klimata pārmaiņas un tā sekas, kā arī skolēniem tika piedāvāts ieskats kosmosa izpētes vēsturē – pirmie praktiskie mēģinājumi gan projektēt, gan izgatavot reaktīvos lidaparātus un to nozīme kosmosa izpētē. Dodoties izziņas “ekskursijā” uz trīs mums tuvākajām planētām: Marss, Merkūrs un Venēra, dalībnieki tika iepazīstināti ar planētu dīvainībām un izmantošanas iespējām nākotnē, kā arī saņēma atbildes uz jautājumu “Kur vēl Saules sistēmā meklēt dzīvas būtnes?”.

Datorzinātņu doktors Mārtiņš Gills, Latvijas astronomijas biedrības pārstāvis, savās nodarbībās sniedza dalībniekiem ieskatu par laika skaitīšanas astronomiskiem principiem, vietējo laiku, joslas laiku un vasaras joslas laiku. Klātesošie tika iepazīstināti ar Saules pulksteņa darbības principiem, pārrunāja par maiņzvaigžņu novērojumu vēsturi, kā arī bija iespēja saņemt praktiskus padomus maiņzvaigžņu novērošanai. Nodarbībās dalībniekiem tika sniegts ieskats par Saules mijiedarbību ar Zemes magnetosfēru, ziemeļblāzmu izcelsmes mehānismu, tika pārrunāts par aptumsumu veidošanos un to veidiem, kā arī Mēness aptumsumu specifiku, tā novērošanu un fotografēšanu.

Vidēji nodarbības apmeklēja ap 12 jauniešu no 8. līdz 12. klasei, kas bija ne tikai Ventspils skolēni, bet arī Jelgavas, Liepājas, Siguldas, Carnikavas un Saldus. Vislielākais dalībnieku skaits apmeklēja pirmo nodarbību “Pasaules sākums un pasaules gals”, kas šo nodarbību atzina par interesantāko un aizraujošāko.

Noslēgumā par jaunapgūtajām tēmām Jauno dabaszinātņu centra nodarbību dalībniekiem tika izsniegti sertifikāti.

Noslēdzies projekts Nr. 1.1.1.04/17/I/010 “Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijas 3. kārta”

Thu, 01 Sep 2022 12:06:21 GMT

Projekta “Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijas 3. kārta” (Nr. 1.1.1.04/17/I/010) īstenošana norisinājās gandrīz 5 gadus. Projekts finansēts no Eiropas Savienības struktūrfondiem (ERAF), kā arī Latvijas Republikas valsts budžeta, kopumā sastādot 1,56 milj. EUR finansējuma apjomu.

Projekta mērķis bija VeA IZI VSRC (Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs") Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācija, VSRC un VeA zinātniskās kapacitātes un izcilības stiprināšana, ka arī sekmīgas integrācijas iespējas nodrošināšana starptautiskās zinātniskās organizācijas.

Projekta mērķa sasniegšanai ir nepieciešamas investīcijas VeA zinātniskajā infrastruktūrā, kas ir plānotas kā ieguldījums Irbenes radioteleskopu modernizācijā un esošās infrastruktūras atjaunošanā, nodrošinot tās ilgstspēju, tās atbilstību vienmēr augošajām starptautiskajām prasībām un normatīviem, kā arī zinātniskā kompleksa darbības efektivitātes uzlabošanai.

Galvenās projekta darbības sevi ietvēra:

Ar būvniecību nesaistīti Irbenes radioteleskopu kompleksa darbības efektivitātes celšanas pasākumi, kas tika vērsti uz RT-32 radioteleskopa uztveršanas efektivitātes uzlabošanu;
Irbenes radioteleskopu kompleksa atjaunošana un remontdarbi, kuru izpilde noslēdza Irbenes radioteleskopu kompleksa renovācijas darbus;
VeA IZI VSRC zinātniskās infrastruktūras papildināšana Astrofizikas un Tālizpētes nodaļām, kā arī mehānikas un elektronikas laboratorijām, kas nodrošina šo nodaļu sekmīgas darbības un attīstību, ceļot to zinātnisko kapacitāti un attīstot potenciālu.

Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijas darbi veicināja šī objekta ilggadīgu, jaunā aprīkojuma iegūšanu Tālizpētes un Astrofizikas nodaļām, nodrošinot paplašinājumu mehānikas un elektronikas laboratoriju aprīkojuma klāstam.

Vērts atzīmēt, ka visi šie rezultāti veicinās fundamentālās zinātnes attīstību, cels Ventspils Augstskolas un VSRC zinātnisko potenciālu un kapacitāti, kā arī nākotnē veicinās zinātnisko atklājumu veikšanu.

Projekta īstenošanas laikā ir iegādāts un izveidots:

divi FlexBuff serveri, no kuriem viens nogādāts uz JIV-ERIC mītni, kā arī abi serveri savienoti vienotā datu apmaiņas tīklā;
VSRC radio teleskopa RT-32 sekundāra spoguļa automātiskas pozicionēšanas sistēma;
izveidota rezerves barošanas sistēma RT-16 vajadzībām;
iegādātas visas komponentes, kas nepieciešamas platjoslas kriogēnā uztvērēja VLBI un vienas antenas novērojumiem izveidei, kā arī var tikt atsevišķi izmantotas pētniecībā;
1 uztvērējs Saules pētījumiem;
3 demonstrāciju displeji;
14 jauni datori un atjaunotās programmatūras t.sk. licences;

Ir īstenoti Irbenes radioteleskopu RT-16 telpu atjaunošanas remontdarbi, kuru rezultātā ir izbūvētās 2. stāva telpas un pateicoties uzstādītājam metālā kāpnēm telpām nodrošināta piekļuve.

Papildus visam minētajam, ir veikta jaunās uztvērēju kabīnes modernizācija un vērienīgu iekārtu uzstādīšanas process, veco uztvērēju kabīnes vietā. Gandarījums par to, ka kabīnes modernizācijas rezultātā līdz 1,8 reizēm tiks pacelta radioteleskopa RT-32 uztveršanas efektivitāte.

Inovatīva, iekļaujoša un domājoša sabiedrība - Irbenes radioteleskopu kompleksa attīstība nozīmē arī Ventspils Augstskolas attīstību, paverot jaunas iespējas pētniecība un sadarbība ar industriju, kā arī izglītības iespēju paplašināšanu. Tieši augstākās izglītības iestādes savas darbības rezultātā sekmē sabiedrības domāšanas attīstību un sniedzot papildus iespējas jaunas infrastruktūras veida, Ventspils Augstskolas iespēju klāsts paplašināsies. Projektā ietvaros sasniegtie rezultātu ļaus veidot efektīvāko sadarbību ar starptautiskiem tīkliem un radītas jaunas publikācijas un zinātniskie atklājumi, kas sekmē sabiedrības kā kopuma attīstību.

Ir pabeigta Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijas līgumu izpilde

Wed, 31 Aug 2022 13:04:09 GMT

2022.gada 22.augustā saņemot apliecinājuma kartes apstiprināšanu par būvdarbu pabeigšanas izpildi ir veiksmīgi pabeigti 2022. gada 23. marta noslēgta līguma par “Radioteleskopa RT-32 uztvērēju kabīnes demontāžu un uzstādīšanu”

Ar minētā līguma izpildi tiek pilnībā pabeigtas paredzētas aktivitātes un sasniegti plānotie rezultāti 3 plānotajās darbības, projekta Nr. 1.1.1.4/17/I/010 “Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijas 3.kārta” ietvaros.

Remontdarbi tika pabeigti saskaņā ar plānoto laika grafiku un ievērojot līgumos noteiktos termiņus. Būvdarbus veica SIA “Samrode” Būvuzraudzību objektā veica SIA “CC3”

Projekta Nr. 1.1.1.4/17/I/010 "Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijas 3.kārta" mērķis ir Irbenes radioteleskopa kompleksa modernizācija, kā arī Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas Centra un Ventspils Augstskolas zinātniskās kapacitātes un izcilības stiprināšana, nodrošinot iespējas sekmīgai integrācijai starptautiskās zinātniskās organizācijās.

Projekta Nr. 1.1.1.4/17/I/010 "Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijas 3.kārta" kopējās projekta izmaksas ir EUR 1 650 204.22, no tiem 5%, EUR 82 510,22 ir Ventspils Augstskolas līdzfinansējums, 14,25 %, EUR 235 155 ir Valsts finansējums un 80,75%, EUR 1 332 539 ERAF finansējums.

Notika 58. starptautiska mēroga konference “58th International JVE Conference”.

Wed, 31 Aug 2022 12:53:37 GMT

25. augustā, Ventspils Augstskolā notika 58. starptautiska mēroga konference “58th International JVE Conference”.

Konference tika organizēta hibrīdrežīmā, dodot iespēju tajā piedalīsies dalībniekiem no dažādām valstīm, kā piemēram, no Turcijas, Ķīnas un Ukrainas.

Konference savā būtībā ir veltīta pētniekiem, zinātniekiem, inženieriem un praktiķiem visā pasaulē, lai iepazīstinātu ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, veicinātu diskusijas, jaunas idejas un attīstītu partnerības. Visas JVE konferences ir 1999. gadā aizsāktās Vibroinženierijas konferenču sērijas neatņemama sastāvdaļa. Vibroengineering Procedia ir indeksēts lielākajās zinātniskajās datubāzēs: Scopus, EI Compendex, Inspec, Gale Cengage, Google Scholar un EBSCO.

JVE konferencēs tiek piedāvāts plašs augsta līmeņa tehnisko prezentāciju klāsts, dinamiskas diskusijas un galvenie eksperti un zinātnieki no visas pasaules. Konference sniedz iespēju informēt par jaunākajiem pētniecības sasniegumiem, apmainīties ar idejām par inovatīvām inženiertehniskajām tehnoloģijām un izbaudīt neskaitāmas tīkla priekšrocības.

Iepazīties ar konferences dalībnieku prezentētajiem rakstiem (pie programmas) var konferences vietnē šeit:

https://www.jveconferences.com/conference/ventspils-2022

Jāpiemin, ka šajā konferencē piedalījās arī:

IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs ar prezentāciju " Global bifurcation analysis of nonlinear dynamical systems. How to find rare attractors?"
IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs: "Numerical modeling of thermophysical processes in liquid piston gas compression cylinders"
Irbenes radioteleskopu kompleksa ekskursiju vadītājs Agris Bērziņš, vadot konferences dalībniekus virtuālajā ekskursijā un klātienes ekskursijā.

Konferences dalībniekus uzrunāja un sveica ar dalību konferencē arī Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš.

58th International JVE konference tika organizēta ar ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009 “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” atbalstu.

Piedāvajam ieskatu:

VSRC pārstāvji piedalījās tiešsaistes konferencē “22-nd Gamow International Astronomical Conference.”

Mon, 29 Aug 2022 07:35:05 GMT

No 23. - 26. augustam Augstas Veiktspējas Skaitļošanas nodaļas zinātniskais asistents Jānis Šteinbergs, piedalījās Odessa I.I.Mechnikov nacionālās universitātes, NASU radioastronomijas institūta, Ukrainas astronomijas asociācijas Odesas Nacionālā jūras universitātes un Odesas Astronomijas biedrības rīkotājā tiešsaistes konferencē “22-nd Gamow International Astronomical Conference. ASTRONOMY AND BEYOND: ASTROPHYSICS, COSMOLOGY AND GRAVITATION, ASTROPARTICLE PHYSICS, RADIOASTRONOMY AND ASTROBIOLOGY".

Konferencē tika prezentēta šāda prezentācija:

Jānis Šteinbergs, Karina Šķirmante, Vladislavs Bezrukovs, Kristaps Veitners, Artūrs Orbidāns, “OVERVIEW OF LOFAR LATVIA PAST AND FUTURE”.

Konferencē tika prezentēti ziņojumi, kuru autori ir Artjoms Sukharevs un Michail Ryabov ar VSRC līdzautoriem.

A. Sukharev, M. Ryabov, M. Orlyuk, V. Bezrukovs , A. Romenets, L. Sobitnyak, V. Galanin, V. Derevyagin, J. Šteinbergs, K. Skirmante , “SOLAR AND GEOMAGNETIC ACTIVITY SPECIFICS IN ODESSA MAGNETIC ANOMALY ZONE –FIRST RESULTS MAGNETOMETRIC OBSERVATIONS”
M. Ryabov, M. Orlyuk, A. Sukharev, V. Bezrukovs, A. Klokovs , L.Sobitnyak, Yu. Sumaruk, V. Galanin, Ye. Strakhov, “THE PHENOMENON OF REGIONAL SPACE WEATHER EFFECTS IN LATVIA AND UKRAINE – PERSPECTIVE PRACTICAL APPLICATIONS”
A. Sukharev, M. Ryabov, O. Ulyanov, V. Bezrukovs, A. Klokovs , D. Zabora, Ye. Strakhov “DYNAMIC PROCESSES IN THE "CORE-JET" SYSTEM OF ACTIVE GALACTIC NUCLEI BASED ON DATA OF RADIO FLUXES MONITORING AND VLBI OBSERVATIONS”

Konferences programma atrodama - šeit .

Pret Zemi pavērsts Saules plankums strauji kļuvis lielāks

Mon, 29 Aug 2022 06:24:26 GMT

Pirms dažām dienām Saules plankums AR3085 bija samērā niecīgs. Tad divu dienu laikā tas kļuva desmit reižu lielāks, jau gandrīz sasniedzot Zemes diametru. Tas ir pavērsts tieši pret mums, un plankuma apkaimē fiksēti arī vairāki uzliesmojumi. Kā zināms, spēcīgi koronālās masas izvirdumi no Saules plankumiem var ietekmēt arī notikumus uz Zemes. Taču šajā gadījumā, kaut plankums strauji audzis, pagaidām risku gan neesot, vēsta "Live Science".

Koronālās masas izvirdumi faktiski ir Saules vielas kūlis, kas "uzpeldējis" no Saules dzīlēm. "Šī viela ir plazma – gāze, kas ir uzkarsēta līdz tādai temperatūrai, ka tā ir jonizēta, proti, elektriski neitrālu atomu vietā ir sadalījusies un sastāv no elektroniem un joniem. Lādētu daļiņu kustību (atšķirībā no elektriski neitrālām daļiņām) ietekmē magnētiskie lauki – tās ir "piesaistītas" magnētiskajam laukam. Tāpēc vietās, kur uz Saules ir spēcīgāks magnētiskais lauks, var veidoties laukam piesaistīti plazmas kūļi. Saules virsmai mutuļojot, magnētiskā lauka līnijas tiek savērptas, līdz kādā brīdī kūlis kļūst nestabils un atdalās no Saules virsmas kā koronālās masas izvirdums," procesu "Campus" savulaik skaidroja Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) pētnieks fizikas doktors Artūrs Vrubļevskis.

Šis lādētu daļiņu izvirdums var trāpīt arī Zemei, to sasniedzot nepilnas diennakts līdz trīs diennakšu laikā. Atkarībā no tā, cik spēcīgs ir bijis šis izvirdums, tas notikumus uz Zemes var ietekmēt dažādi. Pārsvarā ir runa par atsevišķu mākslīgo pavadoņu izsišanu no ierindas un traucējumiem telekomunikāciju un elektrotīklos. Tāpat šādu spēcīgu izvirdumu gadījumā polārblāzmas, kas parasti redzamas vien tālu ziemeļos vai dienvidos, var arvien vairāk "migrēt" arī uz ekvatora pusi.

Saules uzliesmojumus pēc to stipruma klasificē A, B, C, M un X klases uzliesmojumos, kur pirmie trīs ir pārsvarā pārāk vāji, lai manāmi ietekmētu aparatūru uz Zemes. M klases uzliesmojumi jau ir gana spēcīgi, lai traucētu radiosakarus lielā augstumā, bet X klases uzliesmojumi var izraisīt traucējumus pat elektrotīklos uz Zemes.Šobrīd strauji augošā Saules plankuma uzliesmojumi ir C klases uzliesmojumi un tādējādi mums pamata bažām nav.

Taču, ņemot vērā to, cik strauji šis Saules plankums izpleties, vietne "Live Science" arī dziļāk iztirzāja jautājumu, vai Saules untumi var ne tikai pabojāt elektrotehniku, bet arī apdraudēt cilvēku veselību. Līdz šim spēcīgākā dokumentētā ģeomagnētiskā vētra ir 1859. gada Karingtona notikums. Tobrīd telegrāfa tīkls jau bija izvērsts pa visu ASV austrumu piekrasti, kā arī Eiropas ziemeļrietumiem. Dažas līnijas darbojās arī Indijā un Austrālijā, bet tās drīzāk bija izmēģinājuma, ne ikdienas ekspluatācijas līnijas. Tā bija tolaik modernākā elektriskā infrastruktūra, un attiecīgi arī tā, kas cieta no spēcīgās ģeomagnētiskās vētras – bojāts gan aprīkojums, gan burtiski esot aizdegušies pat telegrāfa līniju koka stabi. Daudzas līnijas uz vairākām stundām izsistas no ierindas. Tomēr nav ziņu, ka notikumi jebkā būtu apdraudējuši vai ietekmējuši cilvēku veselību un labsajūtu.

"Uzliesmojumiem nav būtiskas ietekmes uz mums. Cik spēcīgiem uzliesmojumiem un daļiņu plūsmai būtu jātrāpa planētai, lai "noslaucītu" no zemes virsas cilvēkus? Nezinu atbildi uz šo jautājumu, bet mēs nekad neesam piedzīvojuši pat tādu saules vētru, kas būtu gana spēcīga, lai atstātu jebkādu izmērāmu ietekmi uz cilvēku veselību," vietnei "Live Scienc" skaidro ASV Nacionālās okeāna un atmosfēras pārvaldes eksperts Dags Isekers.

Jau vēstīts, ka Saule šobrīd ir tajā aktivitātes ciklā, kur Saules plankumu skaits turpina pieaugt. Nākamais Saules maksimums – fāze, ko raksturo vislielākais Saules plankumu skaits 11 gadu aktivitātes cikla laikā – gaidāms kaut kad 2025. gadā.

Delfi Campus, 27.08.2022.

Notika MASOC pārstāvju sanāksme

Mon, 22 Aug 2022 10:10:49 GMT

��Š.g. 17.-18. augustā notika MASOC pārstāvju sanāksme.
��IZI VSRC uzņēma MASOC pārstāvjus Irbenes radioteleskopu kompleksā.
��MASOC pārstāvji 2 dienu ietvaros apmeklēja arī Ventspils Tehnikumu , Ventspils Augsto tehnoloģiju parku, Zinātnes centru "VIZIUM" , SIA „Ventspils metināšanas rūpnīcu , Bucher Municipal Ventspilī.

Ceturtdien, 25. augustā, Ventspils Augstskolā (Ventspilī) notiks 58. starptautiska mēroga konference “58th International JVE Conference”.

Mon, 22 Aug 2022 08:45:38 GMT

Ceturtdien, 25. augustā, Ventspils Augstskolā (Ventspilī) notiks 58. starptautiska mēroga konference “58th International JVE Conference”.

Konference tiek organizēta hibrīdrežīmā, tajā piedalīsies dalībnieki gan tiešsaistes režīmā, izmantojot ZOOM platformas nodrošinājuma iespējas, gan klātienes režīmā Ventspils Augstskolā.

Konference ir veltīta pētniekiem, zinātniekiem, inženieriem un praktiķiem visā pasaulē, lai iepazīstinātu ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, veicinātu diskusijas, jaunas idejas un attīstītu partnerības. Visas JVE konferences ir 1999. gadā aizsāktās Vibroinženierijas konferenču sērijas neatņemama sastāvdaļa. Vibroengineering Procedia ir indeksēts lielākajās zinātniskajās datubāzēs: Scopus, EI Compendex, Inspec, Gale Cengage, Google Scholar un EBSCO.

58th International JVE Conference” ietvaros paredzētas divas konferences sesijas un divu iespēju ekskursijas Irbenes radioteleskopu kompleksā - virtuālā ekskursijas Irbenes radioteleskopu kompleksā konferences dalībniekiem, kuri piedalās konferencē tiešsaistes režīmā un klātienes vizīte jeb ekskursija Irbenes radioteleskopu kompleksā.

Konference būs pieejama ikvienam interesentam tiešsaistes režīmā, tādējādi, jebkurš ir laipni aicināts piedalīties!

Vairāk par konferenci iespējams uzzināt konferences vietnē:

https://www.jveconferences.com/conference/ventspils-2022 .

58th International JVE konference tiek organizēta ar ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009 “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” atbalstu.

Jauno dabaszinātņu pētnieku centra dalība Digitālajos svētkos

Tue, 09 Aug 2022 06:19:07 GMT

Lielajā laukumā, Ventspils pilsētas svētku ietvaros, kas norisinājās šā gada 6. augustā, ventspilnieki un pilsētas viesi tika lūgti uz Digitālajiem svētkiem, kur no savas puses daudzveidīgas un aizraujošas aktivitātes piedāvāja Jauno dabaszinātņu pētnieku centrs (JDPC), kuru pārstāv Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs”. Dalības mērķis bija informēt JDPC mērķauditorijas jauniešus par jaunizveidoto centru zinātnes centrā VIZIUM, un parādīt, ka zinātne var būt ļoti interesanta, visiem klātesošajiem saprotama un aizraujoša.

Visiem, kuri apmeklēja JDPC bija iespēja doties virtuālajā ceļojumā kosmosa pasaulē, kas ļāva sajust Visuma spēku un tā skaistumu. Tā pat apmeklētājiem tika sniegta iespēja iejusties kosmosa raķešu projektētāja lomā un uzbūvēt katram savu raķeti. Raķešu dizaini bija ļoti interesanti un atšķirīgi, jo katrs no raķešu veidotājiem piešķīra savai raķetei īpašu niansi. Uzbūvētās raķetes, ar raķešu palaišanas iekārtas palīdzību, bija iespējams palaist arī “kosmosā”. Kā tika novērots, katrai raķetei bija arī atšķirīga lidojuma trajektorija - dažas lidoja augstāk, dažas zemāk. Protams, neiztikt bez gadījumiem, ka dažas raķetes arī “avarēja”. JDPC telts apmeklētājiem bija piedāvāta fantastiska iespēja ieskatīties robotu pasaulē un gūt priekštatu, kā rūpniecības tehnika spēj aizvietot cilvēka darbu.

Vienlaicīgi vēlāmies atgādināt, ka vēl ir iespēja izmantot izdevību un pieteikties uz Jauno dabaszinātņu pētnieku centra organizētājām bezmaksas nodarbībām zinātnes centrā “VIZIUM”. Apmeklētājiem būs iespēja izzināt, cik zinātne var būt interesanta un aizraujoša, gūt jaunas zināšanas un pieredzi STEM un IT jomās. Dalība nodarbībās ir bezmaksas. Lai piedalītos nodarbībās, nepieciešams iepriekš reģistrēties : www.adre.se/dabaszinatnupetnieki .

Atlikušo vasaras nodarbību grafiks:

17. augustā, 11:30-13:30: Ziemeļblāzmas: to izcelsme un novērošana, reģistrēšanās līdz 16. augustam;

24. augustā, 11:30-13:30: Ar astronomiju saistītas mobilās lietotnes, reģistrēšanās līdz 23. augustam;

31. augustā, 11:30-13:30: Saules un Mēness aptumsumi, reģistrēšanās līdz 30. augustam.

VSRC 2022. gada 4. augustā organizēja starptautisko zinātnisko semināru "Saules un zvaigžņu saites, uzliesmojumi un superuzliesmojumi”

Fri, 05 Aug 2022 07:32:30 GMT

2022. gada 4. augustā notika starptautiskais zinātniskais seminārs "Saules un zvaigžņu saites, uzliesmojumi un superuzliesmojumi (Solar-Stellar Connections, Flares, and Superflares)". Semināru organizēja VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs kopā ar pētnieku Dmitriju Kolotkovu no Kodolsintēzes, kosmosa un astrofizikas centrā, Vorvikas Universitāte, Lielbritānijā.

Semināra darba tematika bija diezgan plaša, bet galvenās tēmas bija šādas:

saules un zvaigžņu uzliesmojumu daudzjoslu novērojumi, to atšķirības un līdzības;
magnitohidrodinamiskie viļņi un kvaziperiodiskas pulsācijas Saules un zvaigžņu uzliesmojumos:
no Saules līdz zvaigžņu koronālajai seismoloģijai;
kosmosa laikapstākļi un eksoplanētu apdzīvojamība.

Seminārā uzstājās 10 referenti un piedalījās vairāk nekā 40 dalībnieki. VSRC zinātnieki Vladislavs Bezrukovs (“Pārskats par VSRC pētijumiem”) , Dmitrijs Bezrukovs (“Saules mikroviļņu novērojumi VSRC: iespējas, pieredze un perspektīvas”) un Artūrs Vrubļevskis ("Saules plankumu kā lēna saules vēja avotu pētījumi ar vairākiem instrumentiem”) stāstīja par VSRC veiktajiem radioastronomiskiem pētījumiem, Saules novērojumiem un Saules plankumu kā lēna saules vēja avotu pētījumiem.

No Lielbritānijas puses arī piedalījās 3 ziņotāji:

Valery Nakariakov no Vorvik Universitātes uzstājas ar ziņojumu “Saules koronāro aktīvo reģionu magnetohidrodinamiskā seismoloģija radiofrekvenču diapazonā.”
Armagh observatorijas un planetārija Gavin Ramsay stāstīja par to ka superuzliesmojumi no Saules var ietekmēt cilvēku darbību uz Zemes. Bija interesanti paklausīties pārskatu par Kepler un TESS teleskopu Saules tipa un zemas masas zvaigžņu novērojumiem un par to, kā informācju par zvaigžņu superspuzliesmojumu biežumu var izmantot, lai novērtētu, cik bieži tie varētu notikt uz Saules. Interesants fakts ka, šādā tipa aktivitāte uz zvaigznēm var maskēt vai sniegt viltus pozitīvus signālus par eksoplanētām ap citām zvaigznēm.
Gerry Doyle , arī no Armagh observatorijas uzstājās ar ziņojumu par Zvaigžņu uzliesmojumu novērojumiem radio diapazonā un baltā gaismā (optiskajā spektrā), kas notika ar ASKAP/TESS instrumentiem.

Seminārs bija ne tikai starptautiskais, bet arī starpkontinentālais - jo seminārā bija dalībnieki gan no Eiropas un Āzijas, gan no Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas.

Abhishek Srivastava no Indijas Tehnoloģiskā institūtā (Institute of Technology BHU, India) prezentēja referātu par uzliesmojumiem un kvazi-periodiskam pulsācijām dažās zvaigžņu koronās.

Semināru noslēdza vistālākā dalībniece, Elena Popova no Čīles, (Universidad Bernardo O’Higgins) ar ziņojumu par Saules uzliesmojumu aktivitātes prognozēšanas iespējām. Monitorings un prognozēšana ir svarīgs specializētu kosmosa ekspertu un saules astronomu grupu uzdevums. Saules uzliesmojumu prognozes tiek veidotas, pamatojoties uz tā saukto prekursoru, specifisku Saules aktivitātes procesu, kas notiek pirms uzliesmojumiem. Saules uzliesmojumu prekursoru identificēšana un atklāšana varētu būt jauns pētījumu virziens, kas var būt realizēts ar VSRC radioteleskopu palīdzību.

Iepazīties ar semināra dalībnieku prezentācijām ierakstu veidā iespējams arī IZI VSRC YouTube kanālā VIRAC-VSRC, semināra darba programma ir pieējama VSRC mājas lapā.

Seminārs tika organizēts “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās” (ATVASE, Nr. 1.1.1.5/18/I/009) projekta ietvaros.

VSRC 2022. gada 4. augustā organizēja starptautisko zinātnisko semināru "Saules un zvaigžņu saites, uzliesmojumi un superuzliesmojumi”.

Fri, 05 Aug 2022 07:05:59 GMT

2022. gada 4. augustā notika starptautiskais zinātniskais seminārs "Saules un zvaigžņu saites, uzliesmojumi un superuzliesmojumi (Solar-Stellar Connections, Flares, and Superflares)". Semināru organizēja VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs kopā ar pētnieku Dmitriju Kolotkovu no Kodolsintēzes, kosmosa un astrofizikas centrā, Vorvikas Universitāte, Lielbritānijā.

Semināra darba tematika bija diezgan plaša, bet galvenās tēmas bija šādas:

saules un zvaigžņu uzliesmojumu daudzjoslu novērojumi, to atšķirības un līdzības;
magnitohidrodinamiskie viļņi un kvaziperiodiskas pulsācijas Saules un zvaigžņu uzliesmojumos:
no Saules līdz zvaigžņu koronālajai seismoloģijai;
kosmosa laikapstākļi un eksoplanētu apdzīvojamība.

Seminārā uzstājās 10 referenti un piedalījās vairāk nekā 40 dalībnieki. VSRC zinātnieki Vladislavs Bezrukovs (“Pārskats par VSRC pētijumiem”), Dmitrijs Bezrukovs (“Saules mikroviļņu novērojumi VSRC: iespējas, pieredze un perspektīvas”) un Artūrs Vrubļevskis ("Saules plankumu kā lēna saules vēja avotu pētījumi ar vairākiem instrumentiem”) stāstīja par VSRC veiktajiem radioastronomiskiem pētījumiem, Saules novērojumiem un Saules plankumu kā lēna saules vēja avotu pētījumiem.

No Lielbritānijas puses arī piedalījās 3 ziņotāji:

Valery Nakariakov no Vorvik Universitātes uzstājas ar ziņojumu “Saules koronāro aktīvo reģionu magnetohidrodinamiskā seismoloģija radiofrekvenču diapazonā.”
Armagh observatorijas un planetārija Gavin Ramsay stāstīja par to ka superuzliesmojumi no Saules var ietekmēt cilvēku darbību uz Zemes. Bija interesanti paklausīties pārskatu par Kepler un TESS teleskopu Saules tipa un zemas masas zvaigžņu novērojumiem un par to, kā informācju par zvaigžņu superspuzliesmojumu biežumu var izmantot, lai novērtētu, cik bieži tie varētu notikt uz Saules. Interesants fakts ka, šādā tipa aktivitāte uz zvaigznēm var maskēt vai sniegt viltus pozitīvus signālus par eksoplanētām ap citām zvaigznēm.
Gerry Doyle, arī no Armagh observatorijas uzstājās ar ziņojumu par Zvaigžņu uzliesmojumu novērojumiem radio diapazonā un baltā gaismā (optiskajā spektrā), kas notika ar ASKAP/TESS instrumentiem.

Seminārs bija ne tikai starptautiskais, bet arī starpkontinentālais - jo seminārā bija dalībnieki gan no Eiropas un Āzijas, gan no Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas.

Abhishek Srivastava no Indijas Tehnoloģiskā institūtā (Institute of Technology BHU, India) prezentēja referātu par uzliesmojumiem un kvazi-periodiskam pulsācijām dažās zvaigžņu koronās.

Semināru noslēdza vistālākā dalībniece:

Elena Popova no Čīles, (Universidad Bernardo O’Higgins) ar ziņojumu par Saules uzliesmojumu aktivitātes prognozēšanas iespējām. Monitorings un prognozēšana ir svarīgs specializētu kosmosa ekspertu un saules astronomu grupu uzdevums. Saules uzliesmojumu prognozes tiek veidotas, pamatojoties uz tā saukto prekursoru, specifisku Saules aktivitātes procesu, kas notiek pirms uzliesmojumiem. Saules uzliesmojumu prekursoru identificēšana un atklāšana varētu būt jauns pētījumu virziens, kas var būt realizēts ar VSRC radioteleskopu palīdzību.

Iepazīties ar semināra dalībnieku prezentācijām ierakstu veidā iespējams arī IZI VSRC YouTube kanālā VIRAC-VSRC (šeit) , semināra darba programma ir pieejama VSRC mājas lapā (šeit) .

Seminārs tika organizēts “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās” (ATVASE, Nr. 1.1.1.5/18/I/009) projekta ietvaros.

VSRC vadošais pētnieks lasa ielūgtu ziņojumu astronomijas konferencē

Tue, 02 Aug 2022 11:55:32 GMT

No 2022. gada 16. līdz 24. jūlijam Atēnās, Grieķijā, notika Kosmisko pētījumu komitejas COSPAR 44. Zinātniskā asambleja. COSPAR mērķos ietilpst zinātnisko pētījumu veicināšana, radot platformas brīvai zinātniskās domas apmaiņai. Asambleja ir plaša ikgadēja konference, kas šogad apkopoja 151 sekciju 10 zinātnisko komisiju ietvaros. Tematiski COSPAR aptver dažnedažādas jomas astronomijas pētījumos, sākot ar kosmosā izmantojamiem materiāliem līdz astrobioloģijai, supermasīviem melnajiem caurumiem un elementārdaļiņu fizikai. Dalība konferencē bija iespējama gan klātienē, gan attālinātā formātā.

COSPAR komisijas F “Dzīvības zinātnes saistībā ar kosmosu” sekcijā F3.5 “Vienkāršas un sarežģītas molekulas zvaigznes veidojošos apgabalos” kā ielūgts referents uzstājās Ventspils Augstskolas IZI VSRC vadošais pētnieks Juris Kalvāns, kurš ir arī VSRC Astronomijas un astrofizikas nodaļas vadītājs. Uzstāšanās notika attālināti, iesūtot iepriekš sagatavotu prezentāciju video formātā. Referāta nosaukums bija “Sadursmju izraisīta desorbcija starpzvaigžņu miglājos”. Ziņojumā tika aplūkots J. Kalvāna nesen veiktais teorētiskais datormodelēšanas pētījums par apledojušu putekļu sadursmēm blīvos miglājos, kas darbojas arī kā zvaigžņu dzimšanas vietas. Šādu sadursmju rezultātā miglāja gāzes fāzē nonāk molekulas, kuru rašanās iespējama vienīgi uz putekļu virsmas. Līdz ar to putekļu sadursmes var palīdzēt izskaidrot šo molekulu kosmiskos novērojumus gāzveidā. Tas īpaši attiecas uz organiskām molekulām, kādas, cita starpā, Zeme mantoja no starpzvaigžņu puteklīšiem Saules sistēmas rašanās periodā.

Dalība COSPAR 2022 notika, pateicoties LZP FLPP projektam “Ledus molekulu desorbcija starpzvaigžņu vidē (DIMD)”, Nr. lzp-2021/1-0076.

IZI VSRC vadošais pētnieks Ivars Šmelds un pētnieks Artis Aberfelds piedalījās konferencē “15th European VLBI Network (EVN) Symposium and the EVN Users Meeting “15th EVN Symposium”"

Mon, 01 Aug 2022 07:21:03 GMT

Laika periodā no 10.07.2022. līdz 16.07.2022. VeA IZI VSRC vadošais pētnieks Ivars Šmelds un pētnieks Artis Aberfelds piedalījās konferencē “15th European VLBI Network (EVN) Symposium and the EVN Users Meeting “15th EVN Symposium””, kas norisinājās Korkā (UK).

Konference norisinājās University College Cork's akadēmiskajā centrā, hibrīd-formātā, vairākums ~ 120 dalībnieku ieradās klātienē, bet aptuveni 40 konferences dalībnieku piedalījās attālinātā režīmā un savus ziņojumus sniedza izmantojot Zoom platformu. Kopumā tika pārstāvētas 25 valstis, pārsvarā no Eiropas.

Arī IZI VSRC pārstāji sniedza savus ziņojumus konferences ietvaros:

Artis Aberfelds ar prezentāciju : "Cloudlet evolution in IRAS 20126+4104 during last 15 years and its periodic variability",
Ivars Šmelds ar posterveida ziņojumu: "VLBI observations of two variable sources from Irbene methanol maser monitoring program".

Konferencē tika apskatītas sekojošas tematikas:

AGN (aktīvie galaktiku kodoli),
māzeru parādības,
lokālo galaktiku pārskati,
novērojumu tehnoloģijas,
tranzienti (mainīgi radio signālu avoti),
planetārās sistēmas,
kosmoloģija un LOFAR,

kā arī notika EVN lietotāju sanāksme, kuras laikā notika atgriezeniska saite starp zinātniekiem un JIVE/EVN (tīkla pārvaldītājiem).

Konferences starplaikos notika aktuālas diskusijas un apspriedes par zinātnes attīstību un nākotnes sadarbības iespējām. Kā atzīst Artis Aberfelds - īpaši nozīmīgas bija sarunas ar pārstāvjiem un Nikolaja Kopernika Universitātes, Toruņas (Polijā), tika nolemts veikt savstarpēju datu apmaiņu, lai pārliecinātos par to kvalitāti un efektīvāk koordinētu māzeru monitoringa centienus. IZI VSRC pārstāvjiem bija iespēja arī tikties personiski ar 2 doktorantiem, ar kuriem, iepriekš komunikācija bija noritējusi tikai elektroniskā formātā. Tika arī pausts nodoms, iesniegt kopēju EVN novērojumu pieteikumu.

Tika apspriestas sadarbības iespējas arī ar pārstāvjiem no Sardīnijas un Tosmanijas saistība ar kopēju interesi māzeru novējojams gan ar atsevišķu radio teleskopu gan interferometru. Pieminēšanas vērts ir arī ziņojums par tuvējo zvaigžņu pētījumiem, kas šķiet perspektīvs virziens izmantojot VSRC vienas bāzes līnijas interferometru, pētot M klases zvaigžņu uzliesmojumu biežumu un to intensitāti. Arī šeit, kā atzīmē pētnieki, ir iespējamas sadarbības iespējas ar JIVE pārstāvjiem.

Plašu interesi izraisīja arī metožu attīstība, jauni algoritmi un programmnodrošinājums, kam ilgtermiņā būtu jāatvieglo pētījumu veikšana. IZI VSRC kontekstā saistošākie ir saistīti ar CASA papildinājumiem un ar JIVE EVN novērojumu procedūru uzlabojumiem, kā atzīmē pētnieki.

Kā ierasts konferences ietvaros tika nodrošinātā arī sociālā programma dalībnieku neformālākās gaisotnes nodrošināšanai, kā piemēram, posteru sesija.

Konferences noslēgumā vairāki pārstāvji izteica aicinājumu Latvijai un IZI VSRC uzņemt nākamo - “16th EVN Symposium” kurai būtu jānotiek 2024 gadā.

IZI VSRC pārstāvjiem dalība konferencē tika nodrošināta projekta “Atbalsts no Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)", Nr. 1.1.1.5/18/I/009 īstenošanas ietvaros.

VeA zinātnieks lasa ielūgtu ziņojumu astronomijas konferencē

Mon, 01 Aug 2022 06:17:35 GMT

No 2022. gada 16. līdz 24. jūlijam Atēnās, Grieķijā, notika Kosmisko pētījumu komitejas COSPAR 44. Zinātniskā asambleja. COSPAR mērķos ietilpst zinātnisko pētījumu veicināšana, radot platformas brīvai zinātniskās domas apmaiņai. Asambleja ir plaša ikgadēja konference, kas šogad apkopoja 151 sekciju 10 zinātnisko komisiju ietvaros. Tematiski COSPAR aptver dažnedažādas jomas astronomijas pētījumos, sākot ar kosmosā izmantojamiem materiāliem līdz astrobioloģijai, supermasīviem melnajiem caurumiem un elementārdaļiņu fizikai. Dalība konferencē bija iespējama gan klātienē, gan attālinātā formātā.

COSPAR komisijas F “Dzīvības zinātnes saistībā ar kosmosu” sekcijā F3.5 “Vienkāršas un sarežģītas molekulas zvaigznes veidojošos apgabalos” kā ielūgts referents uzstājās VeA IZI VSRC vadošais pētnieks Juris Kalvāns, kurš ir arī VSRC Astronomijas un astrofizikas nodaļas vadītājs. Uzstāšanās notika attālināti, iesūtot iepriekš sagatavotu prezentāciju video formātā. Referāta nosaukums bija “Sadursmju izraisīta desorbcija starpzvaigžņu miglājos”. Ziņojumā tika aplūkots J. Kalvāna nesen veiktais teorētiskais datormodelēšanas pētījums par apledojušu putekļu sadursmēm blīvos miglājos, kas darbojas arī kā zvaigžņu dzimšanas vietas. Šādu sadursmju rezultātā miglāja gāzes fāzē nonāk molekulas, kuru rašanās iespējama vienīgi uz putekļu virsmas. Līdz ar to putekļu sadursmes var palīdzēt izskaidrot šo molekulu kosmiskos novērojumus gāzveidā. Tas īpaši attiecas uz organiskām molekulām, kādas, cita starpā, Zeme mantoja no starpzvaigžņu puteklīšiem Saules sistēmas rašanās periodā.

Dalība COSPAR 2022 notika, pateicoties LZP FLPP projektam “Ledus molekulu desorbcija starpzvaigžņu vidē (DIMD)”, Nr. lzp-2021/1-0076.

No 2. līdz 5. augustam VeA docents un VSRC vadošais pētnieks Artūrs Vrubļevskis attālināti piedalīsies Starptautiskās Astronomijas savienības (International Astronomical Union) simpozijā

Sun, 31 Jul 2022 16:51:26 GMT

No 2. līdz 5. augustam VeA docents un VSRC vadošais pētnieks Artūrs Vrubļevskis attālināti piedalīsies Starptautiskās Astronomijas savienības (International Astronomical Union) simpozijā "IAU Symposium 372 The Era of Multi-Messenger Solar Physics" Busānā, Dienvidkorejā. Simpozijs veltīts aktuāliem Saules pētījumiem, kad gan uz Zemes, gan kosmosā bāzēti teleskopi var veikt novērojumus vienlaikus ar jaunas paaudzes kosmiskajiem aparātiem, kas papildus veic lokālus Saules vēja un Saules atmosfēras mērījumus aparāta atrašanās vietā.

A. Vrubļevskis piedalīsies ar stenda referātu "Multi-messenger investigations of a sunspot as a source of slow solar wind", kura līdzautors ir VSRC Saules pētījumu grupas vadītājs Boriss Rjabovs. Referāts konferences dalībniekiem būs pieejams apskatei konferences mājaslapā, kur klāt ir pievienots arī ierakstīts īss autora pārskats par referātu.

Referāts saturiski atspoguļo autoru pēdējo divu publikāciju rezultātus, kuros jau tika izmantota šī multi-messenger jeb vairāku novērojumu avotu pieeja, lai pētītu vienu izvēlētu Saules plankumu kā lēnā Saules vēja avotu. Pētījumu pamatā bija plankuma radioteleskopu novērojumi, bet tie tika papildināti ar novērojumiem elektromagnētiskā spektra tālā ultravioletā starojuma apgabalā un kosmiskā aparāta ACE Saules vēja mērījumiem. Pētnieki plāno turpināt šādus pētījumus, Saules plankumu novērojumiem izmantojot nu jau jaunākās paaudzes instrumentus.

Online Workshop on "Solar-Stellar Connections, Flares, and Superflares" - August 4th, 2022

Sun, 31 Jul 2022 16:31:31 GMT

Online workshop on "Solar-Stellar Connections, Flares, and Superflares" will be held on August 4th, 2022.

Please register your attendance to get link to workshop.

Workshop is free of charge.

Registration and information about speakers available - here.

Notika pirmais Bulgārijas, Ukrainas un Latvijas zinātniskais seminārs "Iniciatīva par kosmosa laikapstākļu pētījumiem" Primorsko, Bulgārijā

Sun, 31 Jul 2022 07:25:19 GMT

Š.g. 6.-10. jūnijā, Bulgārijā, notika kopīgs Bulgārijas, Ukrainas un Latvijas zinātniskais seminārs "Iniciatīva par kosmosa laikapstākļu pētījumiem (Initiative for Space Weather Investigations)" par kosmosa laikapstākļiem un Saules aktivitātes ietekmi uz Zemi un Zemes tuvumā esošo kosmosu. Šī tēma ir īpaši aktuāla saistībā ar jauna Saules cikla sākumu. Tā sākās 2019. gada decembrī ar izlīdzinātu minimālo saules plankumainības punktu skaitu 1,8. Paredzams, ka tas turpināsies aptuveni līdz 2030. gadam. Šobrīd Saules aktivitāte ir strauji pieaugusi, un, lai gan šajā ciklā vēl neesam sasnieguši maksimālo līmeni, Saules aktivitāte jau pārsniedz prognozēto. Saules notikumi turpinās pastiprināties, kad tuvosies Saules maksimums 2025. gadā, un tas ietekmēs mūsu dzīvi un tehnoloģijas uz Zemes, kā arī satelītus un astronautus kosmosā.

Jonosfēras-termosfēras apgabalā ap mūsu planētu orbītā atrodas vairāk nekā 35 000 objektu, tostarp Starptautiskā kosmosa stacija, meteoroloģiskie un sakaru satelīti, kā arī citi operatīvie valdības līdzekļi, un katru gadu tiek palaisti vēl daudzi citi, piemēram “Starlink” satelītu konstelācija, ko pārvalda SpaceX. Kad jonosfēras un termosfēras sistēmu satricina Saules un ģeomagnētiskā aktivitāte, šie objekti tiek nelabvēlīgi ietekmēti. Piemēram:

● Atmosfēras sasilšanas izraisītā mainīgā satelītu pretestība maina kosmosa kuģu darbību un orbītas. Tas var izraisīt satelītu priekšlaicīgu atgriešanos Zemes atmosfērā, saīsināt satelītu kalpošanas laiku, palielināt orbitālo sadursmju risku un izraisīt to, ka kosmosa kuģi nav optimālā pozīcijā savam uzdevumam.

● Pasliktinās radiofrekvenču sakaru un navigācijas iespējas.

● GPS pozicionēšanas kļūdas rodas jonosfēras traucējumu (plazmas blīvuma) dēļ, kas rodas reģionālā mērogā (kontinenta vai lielākā).

● Palielinās pārraides troksnis no kosmosa uz zemes. Tas ietekmē militāro uzraudzību ziemeļu polārajā reģionā un komunikācijas visā pasaulē.

● Ģeomagnētiskās aktivitātes periodos polāro apgabalu tuvumā ir liels starojuma plūsmas daudzums enerģētisko daļiņu veidā. Šīs daļiņas var nokļūt mazā augstumā, kur tās rada bažas par lidmašīnu apkalpes un pasažieru veselību.

● Kad intensīvas elektriskās strāvas, ko virza kosmosa laikapstākļi, plūst virs jonosfēras, tās var radīt milzīgas "spoguļstrāvas" elektrolīnijās un cauruļvados. Šīs strāvas var sabojāt vai iznīcināt svarīgu infrastruktūru, izraisot dārgus elektroenerģijas padeves pārtraukumus vai uzturēšanas un remonta izmaksas.

Papildus zinātniskajām prezentācijām, semināra ietvaros tika apspriestas svarīgākās kosmosa laikapstākļu izpētes jomas, kopīgu kosmosa laikapstākļu izpētes projektu apspriede un sagatavošana, kā arī tādu metožu izstrāde, kas varētu mazināt saules aktivitātes ietekmi uz Zemes infrastruktūru. Tika apspriesti arī pasākumi, lai palīdzētu Ukrainai atjaunot tās zinātnisko un tehnisko pētījumu potenciālu.

Latviju sanāksmē pārstāvēja VSRC zinātnieks Vladislavs Bezrukovs (klātienē) un VSRC direktors Aleksejs Klokovs (tiešsaistē).

Pēc tikšanās, tika uzsākta gatavošanās sadarbības memoranda parakstīšanai starp Ventspils Augstskolu un Bulgārijas Zinātņu Akadēmijas Kosmosa pētījumu un tehnoloģiju institūtu.

Zinātniskā semināra mājas lapa, dalībnieki un programma ir pieejama vietnē https://www.virac.eu/initiative-for-space-weather-investigations-2022-Bulgaria

Seminārs tika organizēts ar ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009 “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” atbalstu.

Pabeigts darbs pie adiabātiska procesa modelēšanas uzsākti aprēķini

Fri, 29 Jul 2022 08:08:56 GMT

Projekta ietvaros tika pabeigts darbs pie adiabātiska procesa modelēšanas. Modelis ar cieto virzuli tika aizvietots uz modeli ar šķidru darba ķermeni. Tā kā darba šķidrumam ir pieļaujamais darba temperatūras diapazons, modelēšanas rezultātā tika noteikts optimālais ūdeņraža saspiešanas laika intervāls vienam ciklam darba cilindrā, kurā darba šķidrums nepārkarsējas un nodrošina drošu ūdeņraža saspiešanas procesu (1.att.).

Ar matemātiskā modeļa palīdzību tika veikta virkne aprēķinu, un tika noteikts, cik enerģijas ir jāpatērē, lai saspiestu H2 gāzi ar spiedienu no 100 līdz 500 bariem.

Aprēķini parādīja, ka vienā saspiešanas ciklā (t=10 s) no gāzes uz cilindru pāriet ap 1 kJ, kas cilindru uzsilda par 3.63 grādiem, tad sanāk, ka nepārtrauktā procesā cilindrs jādzesē ar 1 kW. Gāze ciklā zaudē ap 15 % enerģijas uz cilindru.

Tika aprēķināts cik enerģijas Q [kJ] ir jāpatērē (kādi ir enerģijas zudumi) saspiešanas laikā uz uzkarsētas darba cilindra sienas, atkarībā no darba cilindra sienu biezuma un, cik enerģijas ir jāpatērē uz pašu darba šķidrumu saspiešanas procesā (2.un 3.att.).

Enerģijas patēriņš atkarībā no saspiešanas laika un darba cilindra dažādu sienu biezuma ir parādīts 4. attēlā.

Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, pastāv iespēja izvēlēties optimālo ūdeņraža saspiešanas laiku vienam ciklam no energoefektivitātes viedokļa, ka arī nodrošināt darba šķidruma efektīvu darbību pieļaujamā darba temperatūras diapazonā un izejot no ūdeņraža saspiešanas spiediena pakāpes izvēlēties darba cilindra sienu biezumu.

Paralēli modelēšanai, projektā arī notiek aktīvs darbs pie zinātniskā raksta gala versijas, kā arī tiek apkopoti dati, kuri nepieciešami projekta vidusposma atskaitei.

Projekta zinātniskā administrēšana notiek nepārtraukti, tiek organizētas sanāksmes, kur piedalās visi iesaistītie partneri.

Jauno dabaszinātņu pētnieku centrā skolēni izzina kosmosu

Wed, 20 Jul 2022 06:12:49 GMT

Vasaras brīvlaikā Jauno dabaszinātņu pētnieku centrs piedāvā lielisku iespēju skolēniem bezmaksas uzzināt par dažādām ar zinātni un tehnoloģijām saistītām tēmām, kā arī satikt iedvesmojošus zinātniekus.

Šīs vasaras nodarbības ir veltītas kosmosa tēmai. Līdz šim jau ir norisinājušās vairākas nodarbības, kurās skolēniem bija iespēja uzzināt par to, kā radusies Pasaule – zvaigžņu dzimšanu un bojāeju, Saules sistēmas veidošanos un komētām. Tika pārrunātas tādas nopietnas tēmas, kā klimata pārmaiņas, tā sekas un daudzas citas ar planētām un zvaigznēm saistītās tēmas. Nodarbībās skolēniem tika piedāvāts ieskats kosmosa izpētes vēsturē – par pirmajiem praktiskajiem mēģinājumiem gan projektēt, gan izgatavot reaktīvos lidaparātus, to nozīme kosmosa izpētē un daudz ko citu.

Vislielāko interesi raisījusi raķešu būves vēstures nodarbība, kurā skolēni uzzināja par to, kā tiek būvētas un palaistas kosmosā raķetes, kā arī par pirmajiem cilvēku lidojumiem uz Mēnesi un “Apollo” kosmisko lidojumu programmu – tās sasniegumiem un neveiksmēm. Īpaši aizraujoša bija iespēja uzzināt izvērstu stāstījumu par kosmosa kuģa “Apollo-13” avāriju un tā astronautu glābšanas varoņdarbu.

Vasaras nodarbību grafiks:

27. jūlijā, 10:00-12:00: Gāzu planētas un to pavadoņi , reģistrēšanās līdz 26.jūlijam;
03. augustā, 11:30-13:30: Laika skaitīšana un saules pulksteņi , reģistrēšanās līdz 2.augustam;
10. augustā, 11:30-13:30: Maiņzvaigznes: to veidi un novērošana , reģistrēšanās līdz 9.augustam;
17. augustā, 11:30-13:30: Ziemeļblāzmas: to izcelsme un novērošana , reģistrēšanās līdz 16. augustam;
24. augustā, 11:30-13:30: Ar astronomiju saistītas mobilās lietotnes , reģistrēšanās līdz 23. augustam;
31. augustā, 11:30-13:30: Saules un Mēness aptumsumi , reģistrēšanās līdz 30. augustam.

Vēršam uzmanību, ka nodarbības paredzētas 10.-12.klašu skolēniem, bet piedalīties var arī 8.-9.klašu skolēni, kam ir patiesa interese par dabaszinātnēm. Dalība nodarbībās ir bezmaksas. Nepieciešams iepriekš piereģistrēties šeit: www.adre.se/dabaszinatnupetnieki . Interesenti aicināti pieteikties un piedalīties visās lekcijās, bet ir iespēja reģistrēties arī tikai uz sev interesējošajām lekcijām.

Vairāk informācijas pa tālr. 63607607 vai rakstot uz e-pastu: ginta.grinberga@ventspils.lv.

Pieejami pirmie attēli no Džeimsa Veba teleskopa

Mon, 18 Jul 2022 07:30:37 GMT

Pirmie attēli no Džeimsa Veba teleskopa pieejami arī ESA - European Space Agency mājaslapā - šeit - un aprakstošais ziņojums par šo notikumu (angļu valodā).

Attēlā: Southern Ring Nebula – NIRCam (Copyright: NASA, ESA, CSA, and STScI)

Pieejamas militārā mantojuma tūrisma brošūras ar karti un tūrisma ceļveži

Tue, 12 Jul 2022 08:09:56 GMT

2021.gada vasaras sākumā, iesākot tūrisma sezonu, ceļotājiem tika piedāvāts jauns un aizraujošs maršruts pa militārā mantojuma vietām Igaunijā un Latvijā. Kurzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem projekta “Militārais mantojums” ietvaros apkopojis informāciju par muzejiem, nocietinājumiem, militāro aprīkojumu, takām, bunkuriem, cīņu vietām, militārām pilsētām, infrastruktūru, un piemiņas vietām un izveidojis Militārā mantojuma tūrisma brošūru un karti.

“Latvijas un Igaunijas vēsturē ir daudz kopīga, jau, sākot ar kopīgām cīņām par neatkarību, cauri abiem pasaules kariem, un padomju laiku, kad bijām “Dzelzs priekškara” rietumu robeža. Lai šo vēsturi un stāstus saglabātu, šobrīd daudzas militārā mantojuma vietas pielāgotas tūrismam, piedāvājot mūsdienīgas ekspozīcijas un aizraujošus stāstus”, informēja Kurzemes plānošanas reģiona militārā mantojuma projekta vadītāja.

Tūrisma brošūras un kartes ar 150 militārā mantojuma objektiem Igaunijā un Latvijā ir izdotas 5 valodās (latviešu, angļu, igauņu, vācu un krievu), tās ir lejupielādējamas https://militaryheritagetourism.info/lv/info/publications . Savukārt papīra formātā kartes un brošūras bez maksas var saņemt Kurzemes tūrisma informācijas centros, pie tūrisma informācijas sniedzējiem vairākās pašvaldībās, kā arī vairākumā militārā mantojuma tūrisma objektu.

Kurzemes plānošanas reģions, 31.05.2021.

Projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” vidusposma izvērtējums

Mon, 11 Jul 2022 08:06:42 GMT

Ventspils Augstskolas un Dārzkopības institūta pētnieki jau 18 mēnešus intensīvi darbojušies projektā “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai”. Ir pienācis laiks atskatīties uz paveikto - apkopot jau izdarīto un vēl darāmo, kā arī sagatavot vidusposma izvērtējuma ziņojumu un sniegt informāciju sabiedrībai.

Līdz projekta vidusposmam notikušas ap 200 projekta dalībnieku tiešsaistes sapulces. Turpinās darbs pie informācijas sistēmas organismu un bioloģijas terminu uzkrāšanai un pētniecībai pilnveides, un aktīvi tiek veikta datu ievade tajā. Tā kā projekta tēma ir specifiska un uzskatāma arī par sarežģītu gan terminoloģijas jautājumu aspektā, gan arī tehnoloģisko risinājumu meklēšanā, tad projektā iesaistītajiem pētniekiem regulāri jāmeklē dažādi risinājumi un kompromisi, lai īstenotu iecerēto. Projektā iesaistītie studenti, kas piedalās interaktīvās daudzfunkcionālās datubāzes pārvaldības sistēmas (IMDS) un mobilās lietotnes - botānikas terminu tulkojošās vārdnīcas izstrādē, jau ir ieguvuši labu pieredzi praktiskas informācijas sistēmas izstrādē un testēšanā, un darbā ar mobilo lietotņu programmēšanu.

Pašreiz datubāzē jau ir ievadīti 81624 organismu taksonu nosaukumi no 460 bibliogrāfiskajiem avotiem. Tiek apkopoti arī augu sugu nosaukumi tulkojošās botānikas terminu vārdnīcas modeļa papildināšanai, kā arī meklēti risinājumi noderīgas papildu informācijas pievienošanai šajā vārdnīcā, piemēram, izmantojot piktogrammas.

Projektā līdz šim darbojušies arī Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes (VeA TSF) studenti zinātniskās prakses, kas ir profesionālās tulkošanas prakses daļa, laikā. Zinātniskajā praksē studenti veikuši vairākus uzdevumus, piemēram, datu ekscerpēšanu, augu aprakstu tulkošanu, interesantu izglītojošu uzdevumu sagatavošanu mobilajai lietotnei - botānikas terminu tulkojošajai vārdnīcai. Studentu iesaiste projekta uzdevumu veikšanā iecerēta arī turpmāk.

Par projekta tematiku ir izstrādāti, aizstāvēti un pozitīvi novērtēti divi bakalaura darbi - Lindas Ozolas-Ozoliņas darbs “Vides termins “purvs”: problēmas un risinājumi helonīmu tulkojumos latviešu un angļu valodā” (VeA TSF) un Kristera Rutka darbs “Botānisko vārdnīcu digitalizācija un datu integrācija IMDS sistēmā, izmantojot attēlu apstrādes algoritmus un mašīnmācīšanās algoritmus” (Ventspils Augstskolas Informāciju Tehnoloģijas fakultāte).

Projektā veiktie uzdevumi un to pētījumu rezultāti ir prezentēti ar plakātiem un mutvārdu ziņojumos vairākās zinātniskajās konferencēs. Kopējais uzstāšanos skaits līdz projekta vidusposmam ir 7 ziņojumi dažādās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs, kurās referēts, piemēram, par terminoloģijas jautājumiem, interaktīvās daudzfunkcionālās datubāzes pārvaldības un informācijas sistēmas izstrādi, dažādiem mūsdienīgiem risinājumiem elektroniskajā leksikogrāfijā, vārdnīcu lietotāju paradumu un vārdnīcu lietošanas prasmju izpēti, kā arī speciālās literatūras digitalizēšanas iespējām. Projekta īstenošanas laikā līdz vidusposmam ir publicētas 9 zinātniskās publikācijas recenzējamos zinātniskajos žurnālos un konferenču materiālos, 7 no tām Scopus datubāzē indeksētos zinātnisko rakstu krājumos, kā arī 3 zinātniskās publikācijas ir iesniegtas publicēšanai un 2 zinātniskās publikācijas ir sagatavotas iesniegšanai zinātnisko publikāciju žurnālos.

Projekta dalībnieki gatavojas un aicina pētniekus pieteikt referātus dalībai projektā organizētajā starptautiskajā starpdisciplinārajā zinātniskajā konferencē „Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika", kas norisināsies 2022. gada 3.–4. novembrī tiešsaistē (saite: https://www.virac.eu/ldts ). Referātu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 31. jūlijs.

Brīva pieeja Zemes novērošanas datiem no ES satelītiem

Mon, 04 Jul 2022 09:36:15 GMT

Zemes novērošanas satelītdati ir vērtīgs digitalizācijas rīks un informācijas avots, lai novērotu zemi, jūras, gaisu un klimata pārmaiņas. Copernicus ir daļa no ES Kosmosa programmas un sniedz brīvu pieeju Zemes novērošanas datiem no ES satelītiem, kuru nosaukums ir “Sentinels”.

Ir arī uzņēmumi, kas sniedz komerciālus Zemes novērošanas datus – šādiem datiem parasti ir augstāka izšķirtspēja vai mērījumu periods (kad satelīts atgriežas vienā un tajā pašā vietā virs Zemes).

Planet (ASV) ir viens no šādiem uzņēmumiem, un tam pieder apmēram 150 satelīti, kas piedāvā satelītattēlus ar līdz 50 cm telpisko izšķirtspēju.

Planet dati ir pieejami par maksu, tomēr nesen uzņēmums noslēdza sadarbības līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA), lai Eiropas pētniekiem sniegtu bezmaksas pieeju satelītdatiem!

Plašāku informāciju par to un par iespēju pieteikt savu dalību Planet-EKA programmā lasiet šeit: https://latviaspace.gov.lv/en/news-events/opportunity-planet-data-available-for-free-with-esa/

Iniciatīvas “ES Globālā rīcība kosmosa jomā” iespējas

Mon, 04 Jul 2022 09:36:01 GMT

“Eiropas Savienības (ES) Globālā rīcība kosmosa jomā” ir ES Kosmosa programmas iniciatīva uzņēmējiem, un tās mērķis ir atbalstīt Eiropas kosmosa nozares attīstību un internacionalizāciju.

ES Kosmosa programmas ir brīvpieejas lielo datu avots un iespēja ne tikai pētniekiem, bet arī komersantiem – satelītdati ir dažādu komerciālo pakalpojumu pamats:

Copernicus – Zemes novērošanas dati
Galileo – navigācija
EGNOS – satelītnavigācijas signālu precizitātes uzlabošana

Iniciatīva “ES Globālā rīcība kosmosa jomā” piedāvā uzņēmējdarbības konsultācijas un apmācības, kā arī:

ieskatu ES Kosmosa programmā
kontaktus ar Eiropas kosmosa iestādēm un industriju
piekļuvi informācijai par starptautisko tirgu
atbalstu sadarbības partneru meklēšanā ārpus ES un līgumu sagatavošanā

Plašāka informācija: https://eu-global-space.eu/

Radioteleskopam RT-32 maina uztvērēju kabīni

Mon, 04 Jul 2022 06:48:04 GMT

Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs (VSRC) īsteno projektu, kura ietvaros ir paredzēta radioteleskopa RT-32 uztvērēju kabīnes nomaiņa un datorizētas sekundārā spoguļa pozicionēšanas sistēmas uzstādīšana.

Šodien, 4. jūlijā radioteleskopa RT-32 balsta tornī tiek uzcelta paplašinātā uztvērēju kabīne un sekundārā spoguļa pozicionēšanas sistēma. Jaunizgatavotā uztvērēju kabīne ir ievērojami paplašināta, kas ļaus teleskopu aprīkot ar vairākiem uztvērējaparatūras un raiduztvērēju komplektiem, tādējādi būtiski paplašinot pieejamo radiofrekvenču spektru, kas VSRC pētniekiem un speciālistiem vērs plašas iespējas radioastronomijā un kosmosa industrijā. Tāpat, RT-32 sekundārā spoguļa datorizētā pozicionēšanas sistēma ļaus optimizēt antenas jutību un fokusēt staru uz jebkuru no paredzētajiem frekvenču traktiem.

Projekta mērķis ir Irbenes radioteleskopa kompleksa modernizācija, kā arī Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas Centra un Ventspils Augstskolas zinātniskās kapacitātes un izcilības stiprināšana, nodrošinot iespējas sekmīgai integrācijai starptautiskās zinātniskās organizācijās.

Projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr.1.1.1.5/18/I/009) plāna izpildes apkopojums

Thu, 30 Jun 2022 06:26:29 GMT

2022. gada 1. janvāris – 2022. gada 30.jūnijs

2022. gada 30. jūnijā ir noslēdzies kārtējais pusgads projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr.1.1.1.5/18/I/009) īstenošanā Ventspils Augstskolā.

Sešu mēnešu laikā ir realizētas vairākas aktivitātes.

Darbība 1. Programmas "Apvārsnis 2020" un Eiropas Savienības 9. Ietvara programmas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošana un tīklošanas pasākumi.

Darbība 1.2. Komandējumi un darba braucieni programmas "Apvārsnis 2020" un Eiropas Savienības 9. Ietvara programmas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai.

26.02.2022.- 02.03.2022. - VSRC direktors Aleksejs Klokovs piedalījās LIAA organizētajā Latvijas Ekonomikas ministra J. Vitenberga darba vizītē uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE) kopā ar uzņēmēju delegāciju , un, lai apspriestu (un parakstītu) memorandumu starp AAE Kosmosa aģentūru, LIAA un VEA IZI VSRC starpvalstu sadarbībai kosmosa specializācijā.
06.06.2022.-10.06.2022. - VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs piedalījās starptautiskā zinatniskā konferencē “Solar Influences on the Magnetosphere, Ionosphere and Atmosphere Workshop 2022” (Primorsko, Bulgarijā). Konferences ietvaros pētnieks prezentēja ziņojumu “Overview about VIRAC and ongoing activities” (V. Bezrukovs, A. Klokovs).

Darbība 1.4. Darba semināru organizēšana

14.06.2022. - Darba seminārs "Horizon Europe" un citu programmu projektu pieteikumu sagatavošana". Klātienē semināru vadīja Latvijas Zinātnes padomes Starptautiskās sadarbības programmu projektu departamenta Apvārsnis Eiropa Nacionālā kontaktpunkta vecākā eksperte Inga Šīrante.
24.05.2022. - Darba seminārs “MICROWAVE SPECTROSCOPY: Introduction and Radio astronomy applications” .

Darba semināru vadīja Radioastronomijas institūtā NASU (Harkiva, Ukraina) vadošais zinātniskais pētnieks Jevgeņijs Aleksejevs tiešsaistē, izmantojot ZOOM platformu.

Semināra pirmajā daļā notika pētnieka prezentācija par dažiem mikroviļņu spektroskopijas vēsturiskiem aspektiem, pamatiem un pielietojumiem, ka arī tika minēts kāpēc mikroviļņu spektroskopija ir svarīga molekulu struktūras izpētē. Jevgeņijs Aleksejevs savā ziņojumā stāstīja, ka radioastronomisko novērojumu analīze ir viens no svarīgākajiem mikroviļņu spektroskopijas pielietojumiem. Semināra laikā tika apspriesti daži iespējamie novērojumi, kurus var veikt, izmantojot Ventspils radioteleskopus.

Semināra otrajā daļā notika diskusija par Irbenes radioastronomiskās infrastruktūras iespējamo izmantošanu molekulāro mākoņu novērojumiem.

06.06.2022.-10.06.2022. - VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs piedalījās starptautiskā zinatniskā konferencē “Solar Influences on the Magnetosphere, Ionosphere and Atmosphere Workshop 2022” (Primorsko, Bulgarijā). Zinātniskā konference tika organizēta kopā ar VSRC līdzdalību.

Darbība 3. Dalības nodrošināšana JIV-ERIC konsorcijā

Darbība 3.2. Darba braucieni (Latvijas un ārvalstu) dalības nodrošināšana JIV-ERIC konsorcijā.

27.01.2022., 22.02.2022., 11.05.2022. un 21.06.2022. - VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās International LOFAR-ERIC Consortium (ILEC) darba sanāksmēs:
27.01.2022. VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās ceturtajā International LOFAR-ERIC Consortium (ILEC) darba sanāksmē
22.02.2022. VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās piektajā International LOFAR-ERIC Consortium (ILEC) darba sanāksmē;
11.05.2022. VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās sestajā International LOFAR-ERIC Consortium (ILEC) darba sanāksmē;
21.06.2022. VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās septītajā International LOFAR-ERIC Consortium (ILEC) darba sanāksmē.
14.03.2022. un 14.06.2022. - VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās ILT padomes sēdēs:
17.03.2022. VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās 48. ILT padomes sēdē;
14.06.2022. VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās 49. ILT padomes sēdē.
10.05.2022. - VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās EVN padomes sēdē.
19.05.2022. - VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās JIV-ERIC padomes sēdē.
13.06.2022. - 17.06.2022. - VSRC vadošais viespētnieks Jesus Alberto Cazares Montes no piedalījās LOFAR Family Meeting 2022 (Ķelnē, Vācijā) kā Zinātniski organizatoriskās komitejas pārstāvis (Scientific Organizing Committee).

Jesus Alberto Cazares Montes piedalījās darba konferences sesijās, LOFAR lietotāju sanāksmē, jaunā LOFAR 2.0 iespēju un funkciju pielietošanas sanāksmē, kā arī, lai veicinātu un attīstītu Latvijā esošās LOFAR darba grupas, kas darbojas VSRC, starptautisko atpazīstamību, un arī, lai veicinātu zinātniskās sadarbības un attīstības iespējas, papildus tam apspriežot nozares aktualitātes, veicinot zinātnisko rakstu izstrādi un zinātnisko izaugsmi, kā arī veicināja jaunu partneru meklējumus jauniem projektu pieteikumiem EU Horizon-Europe programmā, lai attīstītu un pilnveidoto esošo LOFAR stacijas pielietojumu.

Darbība 3.4. Pasākumu rīkošana dalības nodrošināšanai JIV-ERIC konsorcijā

2022.gada 18. maijā, Ventspils Augstskolā, notika projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009) JIV-ERIC konsorcija valdes sēde un darba seminārs. Ņemot vērā situāciju valstī Covid-19 dēļ, seminārs un valdes sēde notika attālināti ZOOM tiešsaistes platformā, kurai varēja pieslēgties ikviens interesents.

2022.gada 18. maijā notika JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēde.

VSRC direktors Aleksejs Klokovs informēja klātesošos par JIV-ERIC programmas plānu 2022. gadā, plānotajām personāla izmaiņām konsorcija dalībnieku sastāvā, kā arī par aktualitātēm saistībā ar notikumiem Ukrainā, rezultējoties ar jebkāda veida sadarbības pārtraukšanu ar Krieviju, kā ietvaros, darba organizēšanā netiek izmantotas 3 esošās stacijas to atslēguma dēļ.

Valdes sēdes laikā tika informēts arī par aktualitātēm laika grafikā LOFAR 2.0 ieviešanā.Valdes sēdes ietvaros Aleksejs Klokovs informēja par projekta “ATVASE” ietvaros esošajām aktivitātēm: 2022. gada 13.-17. jūnijā notiekošo LOFAR Family Meeting 2022 Vācijā, Ķelnē, kurā piedalīsies VSRC vadošais viespētnieks Jesus Alberto Cazares Montes kā zinātniski organizatoriskās komitejas pārstāvis, kā arī, par 15th European VLBI Network Symposium and EVN Users Meeting, kas norisināsies 11.-15. jūlijam, un tajā ar ziņojumiem piedalīsies VSRC vadošais pētnieks Ivars Šmelds un pētnieks Artis Aberfelds.

Papildus tam, valdes sēdes ietvaros tika apspriestas aktualitātes kopīgo maģistrantūras un doktorantūras studiju programmu plānošanā, sadarbībā ar RTU un LU.

Kā svarīgu momentu, Aleksejs Klokovs atzīmēja JIV-ERIC ietvaros realizējamo nacionālā mezgla esošās aktualitātes un plānotās, kā piemēram, nacionālā konsorcija partnerības plāna attīstību ar jaunu sadarbības partneru iesaisti.

2022.gada 18. maijā tika rīkots JIV-ERIC nacionālā konsorcija darba seminārs.

Darba seminārā piedalījās Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra (VSRC), Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) pārstāvji.

Darba semināru atklāja VSRC astronomijas un astrofizikas nodaļas vadošais pētnieks Vladislavs Bezrukovs, kurš sniedza informāciju par VSRC radioastronomiskajiem novērojumiem 2022. gadā.

VSRC direktors un vadošais pētnieks Aleksejs Klokovs kopā ar astronomijas tehniķi Jāni Šteinbergu un Vladislavu Bezrukovu ziņoja par VSRC “ERA Chair”, “Radioblocks” un “RACOBEU” projektu pieteikumiem HORIZON Europe programmām.

Turpmākais ziņojums sekoja no VSRC astronomijas un astrofizikas nodaļas pētnieka Arta Aberfelda, kurš prezentācijas laikā informēja par kosmiskajiem māzeru pētījumiem.

RTU ETF Telekomunikāciju institūta pārstāvis Andis Supe stāstīja par efektīvi apvalkā pumpētu šķiedru pastiprinātājiem telekomunikāciju sistēmām.

Seminārā piedalījās arī RTU Ģeomātikas katedras vadītājs un IUGG Latvijas nacionālās komitejas prezidents Jānis Kaminskis, kurš sniedza pārskatu par globālās ģeodēzijas novērošanas sistēmas pieaugošo lomu reģionālā skatījumā.

JIV-ERIC nacionālā konsorcija darba semināra noslēdza LU Astronomijas institūta zinātnieks un Baldones observatorijas vadītājs Ilgmārs Eglītis ar ziņojumu par Saules sistēmas mazo ķermeņu optisko pētījumu perspektīvām Baldones observatorijā.

30.06.2022.

Jauno dabazinātņu pētnieku centra pirmā lekcija ir noritējusi!

Wed, 29 Jun 2022 09:29:24 GMT

Šodien, 29.06.2022., Jauno dabazinātņu pētnieku centrā notikusi pirmā lekcija pie Asoc. Prof. J. Žagara ar lekciju tēmu "Pasaules sākums un pasaules gals". Kopumā nodarbību apmeklēja 24 jaunieši, kuri mācās no 8.-12. klasei.

Atgādinam, ka Jaunais dabaszinātņu pētnieku centrs aicina 8. - 12. klašu skolēnus uz interesantām nodarbībām zinātnes centrā “VIZIUM” , kur varēs uzzināt, cik zinātne var būt interesanta un aizraujoša, tikties ar iedvesmojošiem zinātniekiem, kā arī gūt jaunas zināšanas un pieredzi STEM un IT jomās.

Dalība nodarbībās ir bezmaksas. Nepieciešams iepriekš piereģistrēties šeit: www.adre.se/dabaszinatnupetnieki . Interesenti aicināti pieteikties un piedalīties visās lekcijās, bet ir iespēja reģistrēties arī tikai uz sev interesējošajām lekcijām.

Vasaras nodarbību grafiks:

06.07. 10:00-12:00: Raķešu būves vēsture APOLLO , reģistrēšanās līdz 5.jūlijam;
13.07. 10:00-12:00: Kosmosa izpētes vēsture , reģistrēšanās līdz 12.jūlijam;
20.07. 10:00-12:00: Marss, Merkūrs un Venēra , reģistrēšanās līdz 19.jūnijam;
27.07. 10:00-12:00: Gāzu planētas un to pavadoņi , reģistrēšanās līdz 26.jūlijam;
03.08. 11:30-13:30: Laika skaitīšana un saules pulksteņi , reģistrēšanās līdz 2.augustam;
10.08. 11:30-13:30: Maiņzvaigznes: to veidi un novērošana , reģistrēšanās līdz 9.augustam;
17.08. 11:30-13:30: Ziemeļblāzmas: to izcelsme un novērošana , reģistrēšanās līdz 16. augustam;
24.08. 11:30-13:30: Ar astronomiju saistītas mobilās lietotnes , reģistrēšanās līdz 23. augustam;
31.08. 11:30-13:30: Saules un Mēness aptumsumi , reģistrēšanās līdz 30. augustam.

Ventspils Zinātnes centra VIZIUM atklāšanās svētki

Tue, 21 Jun 2022 09:34:59 GMT

Sestdien, 18.06.2022. durvis saviem pirmajiem apmeklētājiem atvēra jaunais Ventspils zinātnes centrs VIZIUM, kurā ikvienam ir iespēja nonākt dabaszinātņu, tehnoloģiju un inženierzinātņu pasaulē.

Zinātnes centra VIZIUM atklāšanas pasākumā apmeklētajiem vairākus aizraujošas aktivitātes piedāvāja Jauno dabaszinātņu pētnieku centrs (Ventspils Augstskola, Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs), kas līdzdarbosies zinātnes centrā VIZIUM. Apmeklējot Jauno dabaszinātņu pētnieku centru interesentiem bija lieliska iespēja ieskatīties lielo ražotņu aizkulisēs - vērojot demonstrāciju, kā elektronika spēj aizvietot cilvēka darbu, iepazīties ar optiskā teleskopa uzbūvi, dodies virtuālajā ceļojumā - izmantojot iespēju ar virtuālās realitātes palīdzību ieskatīties brīnišķīgos kosmosa skatos, nokļūt kosmosa stacijā, piedalīties kosmosa raķetes palaišanas procesā, ka arī apskatīties Irbenes radioastronomisko observatoriju - kādreizējo Padomju astronomijas un sakaru centru. Kā viens no aizraujošākajām aktivitātēm bija savas raķetes izveidošana un palaišana “kosmosā”, proti, katrs no apmeklētājiem varēja pats uztaisīt savu raķeti, piešķirt tai īpašu dizainu un personīgi palaist to gaisā. Apmeklējot Jauno dabaszinātņu pētnieku centra pasākuma vietu, apmeklētajiem bija iespēja iejusties kosmosā atmosfērā, kā arī iemūžināt šo fantastisko mirkli foto attēlā.

Vienlaicīgi vēlāmies atgādināt, ka Jauno dabaszinātņu pētnieku centrs aicina visus 8. - 12. klašu skolēnus uz interesantām un aizraujošām nodarbībām zinātnes centrā “VIZIUM”, kur būs iespēja izzināt, cik zinātne var būt interesanta un aizraujoša, tikties ar iedvesmojošiem zinātniekiem, kā arī gūt jaunas zināšanas un pieredzi STEM un IT jomās. Pirmā nodarbība jau 29.06.2022. Dalība nodarbībās ir bezmaksas. Nepieciešams iepriekš reģistrēties šeit: www.adre.se/dabaszinatnupetnieki.

Plašāka informācija par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem pieejama tīmekļvietnēs: www.norwaygrants.lv un www.eeagrants.lv .

Zinātnes centrā "VIZIUM" skatāma izstāde „Zinātne Latvijai 2022”

Tue, 21 Jun 2022 07:55:53 GMT

No 20. jūnija līdz 8. jūlijam Ventspils zinātnes centrā VIZIUM, Rūpniecības ielā 2, apskatāma Izglītības un zinātnes ministrijas veidotā izstāde „Zinātne Latvijai 2022”. Tā vēsta par divpadsmit Latvijas zinātniekiem un zinātniecēm, kas pārstāv dažādas paaudzes, dažādas zinātnes nozares un dažādas zinātniskās institūcijas, tādējādi parādot Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību.

Viena no izstādē redzamajām personībām ir Ventspils Augstskolas inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” un Elektronikas un datorzinātņu institūta pētniece Ph. D. Linda Gulbe. Viņa piedalās nozīmīgos projektos par mežaudžu krāju automātisku novērtēšanu, pilsētvides objektu 3D rekonstrukciju un mašīnmācīšanās lietošanu, izmantojot tālizpētes datus. Par savu darbu datorzinātniece saka: “Tālizpētes un mašīnmācīšanās pētījumu rezultātiem jānoslēdzas ar jaunu, noderīgu produktu radīšanu. Tiem jābūt tādiem, ko cilvēki spēj patstāvīgi izmantot, lai iegūtu sev vajadzīgo informāciju.”

Noskenējot QR kodu, izstādes apmeklētājs savā viedtālrunī var noskatīties 3 minūšu garu video stāstu par katru no zinātniekiem un tādējādi iepazīt pētniekus, kas piedalās Eiropas nozīmīgāko zinātnes izaicinājumu un misiju realizācijā, izgudrotājus, kas Latvijā palīdz veidot pievienotās vērtības ekonomiku un palielina mūsu konkurētspēju, zinātniekus, kas sekmē gudras, tehnoloģiski attīstītas un inovatīvas sabiedrības attīstību Latvijā, pasniedzējus, kas audzina jauno pētnieku paaudzi.

Izstādes „Zinātne Latvijai 2022” 12 personības zinātnē:

Dr. chem. DACE RASIŅA , Latvijas Organiskās sintēzes institūts;
Dr. silv. ĀRIS JANSONS , Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte;
Mg. ANTRA GAILE , Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centrs, Eiropas Kodolpētniecības centrs (CERN);
Dr. art. INESE SIRICA , Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļa;
Ph. D. JĀNIS LAZOVSKIS , RTU Rīgas Biznesa skola;
Dr. philol. ILZE KAČĀNE , Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu institūta Kultūras pētījumu centrs;
Dr. nat. tech. KRISTAPS KĻAVIŅŠ , RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Baltijas Biomateriālu ekselences centrs;
Dr. med. RŪDOLFS CEŠEIKO , Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Rehabilitācijas fakultāte;
Ph. D . KRISTĪNE OĻEIŅIKA , Hārvarda Universitātes Bostonas Bērnu slimnīca, RSU;
Dr. sc. admin. HENRIJS KAĻĶIS , Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte;
Ph. D. LINDA GULBE , Ventspils Augstskolas inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs”, Elektronikas un datorzinātņu institūts;
Dr. sc. ing. MĀRTIŅŠ ZAUMANIS , Šveices Materiālu un tehnoloģiju institūts Empa (Swiss Federal Laboratories for Materials Science and Technology).

Izstādes un video radošajā konceptā akcentēta zinātnieku personība, atklājot tās cilvēcisko pusi. Zinātnieku portretējumā katra personība izgaismota un izcelta kā pērle, radot vitālu stāstu, kas iesaista un uzrunā. Gluži kā mūsu izcilais latviešu rakstnieks Jānis Poruks savā darbā „Pērļu zvejnieks”, meklējot pērles, veic garīgas attīstības ceļu – tā arī Latvijas zinātnieki ved mūs atklāt arvien jaunus zināšanu apvāršņus, ļaujot katram kādu brīdi justies kā pērļu zvejniekam.

Izstāde „Zinātne Latvijai 2022” tapusi IZM īstenotā projekta ‘Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” ietvaros.

Jauno dabaszinātņu pētnieku centrs aicina pieteikties vasaras nodarbībām

Thu, 09 Jun 2022 07:02:05 GMT

Vasaras brīvlaikā noteikti jādodas piedzīvojumos, jāiegūst jauni iespaidi, zināšanas un draugi. Jauno dabaszinātņu pētnieku centrs aicina 8. - 12. klašu skolēnus uz interesantām nodarbībām zinātnes centrā “VIZIUM”, kur varēs uzzināt, cik zinātne var būt interesanta un aizraujoša, tikties ar iedvesmojošiem zinātniekiem, kā arī gūt jaunas zināšanas un pieredzi STEM un IT jomās.

Nodarbības vadīs Dr.habil.phys. Juris Žagars un Dr.sc.comp. Mārtiņš Gills.

Savukārt datorzinātņu doktors Mārtiņš Gills darbojas ne tikai IT jomā, bet pēdējos 15 gadus aktīvi aizraujas ar Saules pulksteņu projektēšanu, aprēķināšanu un laika mērīšanu. Gills ir organizējis dažādu astronomisko notikumu, piemēram, Saules un Mēness aptumsumu, Venēras un Merkura tranzītu novērojumus.

Vasaras nodarbību grafiks:

29.06. 10:00-12:00: Pasaules sākums un pasaules gals , reģistrēšanās līdz 28.jūnijam;
06.07. 10:00-12:00: Raķešu būves vēsture APOLLO , reģistrēšanās līdz 5.jūlijam;
13.07. 10:00-12:00: Kosmosa izpētes vēsture , reģistrēšanās līdz 12.jūlijam;
20.07. 10:00-12:00: Marss, Merkūrs un Venēra , reģistrēšanās līdz 19.jūnijam;
27.07. 10:00-12:00: Gāzu planētas un to pavadoņi , reģistrēšanās līdz 26.jūlijam;
03.08. 11:30-13:30: Laika skaitīšana un saules pulksteņi , reģistrēšanās līdz 2.augustam;
10.08. 11:30-13:30: Maiņzvaigznes: to veidi un novērošana , reģistrēšanās līdz 9.augustam;
17.08. 11:30-13:30: Ziemeļblāzmas: to izcelsme un novērošana , reģistrēšanās līdz 16. augustam;
24.08. 11:30-13:30: Ar astronomiju saistītas mobilās lietotnes , reģistrēšanās līdz 23. augustam;
31.08. 11:30-13:30: Saules un Mēness aptumsumi , reģistrēšanās līdz 30. augustam.

Dalība nodarbībās ir bezmaksas. Nepieciešams iepriekš piereģistrēties šeit: www.adre.se/dabaszinatnupetnieki . Interesenti aicināti pieteikties un piedalīties visās lekcijās, bet ir iespēja reģistrēties arī tikai uz sev interesējošajām lekcijām.

Vairāk informācijas pa tālr. 63607607 vai rakstot uz e-pastu: ginta.grinberga@ventspils.lv . Dienu pirms nodarbības dalībniekiem tiks nosūtīts atgādinošs e-pasts.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone: Latvijas uzņēmēji audzē konkurētspēju tehnoloģiju jomā

Thu, 09 Jun 2022 06:43:47 GMT

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone š.g. 9.jūnijā darba vizītē apmeklēs Ventspili, lai tiktos ar pilsētas vadību, kā arī, lai iepazītos ar jauno zinātnes centru VIZIUM un pārrunātu skolēnu un uzņēmēju iespējas apgūt inženierzinātnes praktisku nodarbību veidā.

Vizītes ietvaros ministre apmeklēs arī Ventspils Starptautisko Radioastronomijas centru (VSRC), kas ir viens no vadošajiem zinātnes centriem reģionā. Ar VSRC centra pārstāvjiem ministre plāno pārrunāt iespējas Latvijai stiprināt savu pozīciju globālajā kosmosa izpētes un komunikācijas nozarē, kā arī cilvēkkapitāla attīstībā un zinātnes komercializācijā, izmantojot Latvijai pieejamo unikālo kosmosa infrastruktūru - VSRC infrastruktūru un kompetences.

Jaunā ES struktūrfondu plānošanas perioda finansējuma ietvaros ir paredzēta virkne jaunu atbalsta programmu un atbalsta instrumentu, lai sekmētu STEM jomas (no angļu valodas Science (zinātne), Technology (tehnoloģijas), Engineering (inženierzinātņes), Mathematics (matemātikas)) priekšmetu apguvi mācību iestādēs, ar mērķi veicināt Latvijas cilvēkkapitāla un zinātņietilpīgo inovāciju attīstību.

STEM jomas paver aizvien plašākas iespējas sekmīgai uzņēmējdarbībai un inovāciju attīstībai. Turklāt cilvēkkapitālam būs izšķiroša loma šī potenciāla atraisīšanā.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone: “Saistošai eksakto priekšmetu apguvei uz praktisku piemēru pamata ir jābūt pieejamai ikvienā skolā, īpaši – Latvijas reģionos, jo tas veicinās studējošo un uzņēmumu skaita pieaugumu tehnoloģiju jomā. Jauniešu motivācija un aizraujošas izglītības iespējas ir būtiskas tādu jomu attīstībai.”

Tādēļ Latvijā top dažāda mēroga STEM iniciatīvas - Ventspilī durvis vērs zinātnes centrs VIZIUM, Cēsīs – Kosmosa Izziņas centrs, savukārt Rīgā – no nākamā gada darbosies RTU Zinātnes centrs. Lai veicinātu interesi par dabaszinātnēm ar nākamo mācību gadu plānotas nodarbības zinātnes centros Latvijas reģionos. Savukārt Ventspils Augstskola un Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs piedāvā dažādu līmeņu izglītības iespējas: no vasaras skolām un ekskursijām, kas attīsta skolēnu aizrautību par kosmosa un STEM nozarēm, gan kosmosa jomas speciālo un augstāko izglītību, kas ir globāli pieprasīta un sagatavo augsta līmeņa profesionāļus.

Latvijai ir būtiska konkurētspējīga priekšrocība kosmosa nozarē - radioteleskopu komplekss Irbenē, kas var sniegt ieguldījumu starptautiskajās kosmosa izpētes misijās. Viens no Irbenes teleskopiem ir vislielākais šajā reģionā un var gūt datus par dažādām galaktikām, kā arī tuvākajā nākotnē plānots nodrošināt komunikāciju gan tuvajām, gan tālajām kosmosa misijām, piemēram, uz Mēnesi, Marsu, Jupiteru un citām. Šādu tehnoloģisko un zinātnisko kapacitāti ir augsti novērtējusi globālā kosmosa jomas kopiena.

Tāpat arī informācijas apmaiņa ir būtisks faktors inovāciju attīstībā un zinātnes popularizēšanā. Jau šobrīd vietnē latviaspace.gov.lv tiek regulāri publicēta informācija gan par Latvijas kosmosa nozares uzņēmumiem, gan par izglītības un inovāciju atbalsta iniciatīvām, kuras ir pieejamas kosmosa un STEM jomās. Pārsvarā tādas programmas ir pieejamas bez maksas. Turklāt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras portāls Labs of Latvia apkopo informāciju par atbalsta iespējām jaunajiem profesionāļiem un uzņēmējiem pieejamām gan nacionālajā, gan starptautiskā līmenī.

Tāpat vizītes ietvaros ministre apmeklēs Ventspils Augsto tehnoloģiju parku ar nākotnes klasi un dizaina darbnīcu RADE, kā arī uzņēmumu SIA AZERON.

Papildu informācija:

Vineta Vilistere – Lāce

Ekonomikas ministra padomniece

Sabiedrisko attiecību jautājumos

Mobilais tālrunis: 26399995

E-pasts: Vineta.Vilistere-Lace@em.gov.lv

Projekta ATVASE ietvaros notika JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēde un darba seminārs

Mon, 23 May 2022 08:30:42 GMT

2022. gada 18. maijā, projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009 “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” ietvaros, notika JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēde un darba seminārs.

JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēdē un darba seminārā piedalījās pārstāvji no Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centrs” (VSRC), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU).

JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēdē VSRC direktors Aleksejs Klokovs informēja klātesošos par JIV-ERIC programmas plānu 2022. gadā, plānotajām personāla izmaiņām konsorcija dalībnieku sastāvā, kā arī par aktualitātēm saistībā ar notikumiem Ukrainā, rezultējoties ar jebkāda veida sadarbības pārtraukšanu ar Krieviju, kā ietvaros, darba organizēšanā netiek izmantotas 3 esošās stacijas to atslēguma dēļ. Valdes sēdes laikā tika informēts arī par aktualitātēm laika grafikā LOFAR 2.0 ieviešanā. Valdes sēdes ietvaros Aleksejs Klokovs informēja par projekta “ATVASE” ietvaros esošajām aktivitātēm: 2022. gada 13.-17. jūnijā notiekošo LOFAR Family Meeting 2022 Vācijā, Ķelnē, kurā piedalīsies VSRC vadošais viespētnieks Jesus Alberto Cazares Montes kā zinātniski organizatoriskās komitejas pārstāvis, kā arī, par 15th European VLBI Network Symposium and EVN Users Meeting, kas norisināsies 11.-15. jūlijam, un tajā ar ziņojumiem piedalīsies VSRC vadošais pētnieks Ivars Šmelds un pētnieks Artis Aberfelds.
Papildus tam, valdes sēdes ietvaros tika apspriestas aktualitātes kopīgo maģistrantūras un doktorantūras studiju programmu plānošanā, sadarbībā ar RTU un LU.

Darba semināru atklāja VSRC astronomijas un astrofizikas nodaļas vadošais pētnieks Vladislavs Bezrukovs, kurš sniedza informāciju par VSRC radioastronomiskajiem novērojumiem 2022. gadā.

Turpmākais ziņojums sekoja no VSRC astronomijas un astrofizikas nodaļas pētnieka Arta Aberfelda, kurš prezentācijas laikā informēja par kosmiskajiem māzeru pētījumiem.

RTU ETF Telekomunikāciju institūta pārstāvis Andis Supe stāstīja par efektīvi apvalkā pumpētu šķiedru pastiprinātājiem telekomunikāciju sistēmām.

Darba seminārs un valdes sēde notika attālinātā režīmā, izmantojot ZOOM tiešsaistes platformu, tādējādi darba semināram varēja pieslēgties ikviens interesents.

Projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009) kopējās izmaksas ir 262 751,76 euro un plānotais Eiropas Savienības Reģionālās attīstības fonda apjoms ir 85,00% no attiecināmajiem izdevumiem – 223 339.00 euro, un valsts finansējuma apjoms ir 15% no attiecināmajiem izdevumiem – 39 412.76 euro

Jauno dabaszinātņu pētnieku centra dalība zinātnes centra* VIZIUM Terases svētkos

Mon, 23 May 2022 04:43:54 GMT

Piektdien, 20.maijā VIZIUM Terases svētkos, kas norisinājās Vakara pastaigas “Virziens: JAUNS” ietvaros, ar daudzveidīgām aktivitātēm piedalījās Ventspils Augstskola, pārstāvot jaunizveidoto Jauno dabaszinātņu pētnieku centru*.

Pasākuma apmeklētājiem tika piedāvāts doties virtuālajā ceļojumā uz Irbenes radio astronomisko observatoriju, kādreizējo Padomju astronomijas un sakaru centru, lai izmantotu iespēju ar virtuālās realitātes palīdzību ieskatīties radioteleskopu vēsturiskajos skatos un salīdzināt tos ar šobrīd esošo infrastruktūru. Terases svētku apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar optiskajiem teleskopiem un izmēģināt tos darbībā. Jaunākiem viesiem tika piedāvāts nokļūt Saules sistēmas planētu pasaulē, piedalīties radošajā darbnīcā, kā arī no papīra izveidot savu Saules sistēmu. Par paveikto darbu katrs Saules sistēmas veidotājs varēja izvēlēties sev dāvanā savu mīļāko planētu medaļas veidā. Kā tika novērots, vispopulārākā planēta, kuru izvelējas mazie apmeklētāji, bija mūsu planēta Zeme. Papildus iepriekš minētajām aktivitātēm, katram Jauno dabaszinātņu pētnieku centra viesim bija iespēja izveidot savu meteorītu krāteri.

*Aktivitāte tiek īstenota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. - 2021. gada perioda programmas “Pētniecība un izglītība” aktivitātes “Inovācijas centri” projekta “Inovācijas centra izveidošana Ventspilī” ietvaros.

Plašāka informācija par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem pieejama tīmekļvietnēs: www.norwaygrants.lv un www.eeagrants.lv .

Manfreda Šnepa-Šneppes grāmatas atvēršanas svētki

Mon, 23 May 2022 04:36:23 GMT

24. maijā plkst. 16.00 Ventspils Augstskolas bibliotēkā notiks Valsts emeritētā zinātnieka Manfreda Šnepa-Šneppes grāmatas “Ilgu mūžu Latvijai” atvēršanas svētki.

Grāmatas autors sava autobiogrāfiskā un vienlaikus populārzinātniskā vēstījuma žanru precizē ar apakšvirsrakstu “Raibās dzīves esejas”, kas daudz precīzāk definē apjomīgā sacerējuma saturu un formu.

Autora un zinātnieka mūža piepildītākā daļa saistās 30 intensīva darba gadus veltot zinātnes, tehnoloģiju un industrijas telpas attīstībai. Tā ir cieši saistīta ar pirmrindas tehnoloģiju izgudrojumiem un to lietojumu gan civilajās, gan stratēģiski nozīmīgākajās militārajās jomās. Ojārs Spārītis par grāmatu saka: “Ar ārkārtīgi lielu interesi var iedziļināties nodaļās, kas veltītas cieņas pilnai attieksmei pret Latvijas zinātni un zinātniekiem, un var saprast arī autora sāpi, analizējot mūsu valsts ekonomiskās tuvredzības kļūdas un neveiksmes, kuras izriet no zinātnes iespēju nenovērtēšanas Latvijas industrijas un ekonomikas attīstīšanā.”

Aicinām ikvienu interesentu uz grāmatas atvēršanas svētkiem, kur būs iespēja arī uzklausīt autoru un uzdot viņam jautājumus, arī par agrāk izdotām grāmatām “Globālās spēles un Voldemārs Ozols – sešu valstu armiju virsnieks” (2012), “Latviešu strēlnieki. Rīgas revolūcija 1917” (2017), “Телекоммуникации Пентагона: цифровая трансформация и киберзащита” (2017), “Latgale. Atspulgi vēstures spogulī” (2020).

Tiekamies Piektdienas vakara pastaigā VIZIUM centra "Terases svētkos" jau šo piektdien, 20.05.2022. no plkst. 18-22

Tue, 17 May 2022 09:42:41 GMT

��Piektdien, 20. maijā, Ventspils zinātnes centrs VIZIUM aicina ikvienu ventspilnieku un pilsētas viesi uz VIZIUM Terases svētkiem, kas norisināsies Vakara pastaigas “virziens: JAUNS” ietvaros. Terases svētkos apmeklētajiem būs iespēja ne tikai lieliski pavadīt laiku atpūtas zonā, bet arī uzkāpt VIZIUM skatu platformā.

��Par daudzveidīgām aktivitātēm parūpējies arī Jauno dabaszinātņu pētnieku centrs , piedāvājot doties virtuālajā ceļojumā uz Irbenes radio astronomisko observatoriju - kādreizējo Padomju astronomijas un sakaru centru, lai izmantotu iespēju ar virtuālās realitātes palīdzību ieskatīties radioteleskopu vēsturiskajos skatos un salīdzināt tos ar šobrīd esošo infrastruktūru. Terases svētku apmeklētāji varēs iepazīties ar optiskajiem teleskopiem un izmēģināt tos darbībā, piedalīties radošajā darbnīcā, nokļūt Saules sistēmas planētu pasaulē, kā arī no papīra izveidot savu Saules sistēmu un izmēģināt izveidot savu meteorītu krāteri.

Noslēgusies Irbenes Radioteleskopa RT-32 kompleksa līguma izpilde par Radioteleskopa RT-32 uztvērēju kabīnes izgatavošanu

Fri, 13 May 2022 08:38:16 GMT

Aprīļa nogalē veiksmīgi noslēgusies līguma izpilde atklātā iepirkuma konkursam “Radioteleskopa RT-32 uztvērēju kabīnes izgatavošana un piegāde” (iepirkuma ID Nr. VeA 2021/12/ERAF).

Līguma izpildes rezultātā Ventspils Augstskola ieguvusi jaunu uztvērēja kabīni, kas nākotnē palīdzēs celt Radioteleskopa RT-32 uztveršanas efektivitāti 1,8 reizes, kas savukārt veicinās fundamentālas zinātnes attīstību un Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” zinātniskā potenciāla un kapacitātes celšanu.

2022. gada jūlijā, cita atklātā iepirkuma konkursa “Radioteleskopa RT-32 uztvērēju kabīnes demontāža un uzstādīšana” (iepirkuma ID Nr. VeA 2022/02/ERAF) rezultātā noslēgts līgums par uztvērēju kabīnes demontāžu un montāžu, kura ietvaros, jaunā uztvērēju kabīne tiks uzcelta un pieslēgta pie Radioteleskopa RT-32.

Kopējās projekta izmaksas ir EUR 1 650 204.22, no tiem 5%, EUR 82 510,22 ir Ventspils Augstskolas līdzfinansējums, 14,25 %, EUR 235 155 ir Valsts finansējums un 80,75%, EUR 1 332 539 ERAF finansējums.

ES Zemes novērošanas programma Copernicus piedāvā brīvpieejas satelītdatus

Mon, 09 May 2022 07:08:52 GMT

Sentinel Hub ir viena no visērtākajām Zemes novērošanas satelītdatu platformām.

ES Zemes novērošanas programma Copernicus piedāvā brīvpieejas satelītdatus. Tos arī var atrast Sentinel Hub. Tomēr ļoti augstas izšķirtspējas dati ir parasti komerciāli un pieejami tikai par maksu.

Sentinel Hub atbalsta zinātni. Tāpēc Eiropas Kosmosa aģentūras projekta ietvaros tas savā platformā piedāvās brīvu pieeju arī komerciāliem datiem!

kā pieteikties:

https://www.sentinel-hub.com/Network-of-Resources/

par Sentinel Hub pakalpojumiem:

https://www.sentinel-hub.com/

augstas izšķirtspējas datu piemēri:

https://www.flickr.com/photos/sentinelhub/albums/72157717855313958

par Zemes novērošanas lietojumiem:

https://medium.com/sentinel-hub

Ir izsludināts pirmais konkurss AMULET H2020 projekta ietvaros

Mon, 09 May 2022 07:04:25 GMT

AMULET H2020 ir projekts, kas apvieno aerokosmosa nozari ar progresīvu materiālu, būvniecības, enerģētikas, autobūves nozarēm. Ir izsludināts pirmais konkurss!

Līdz 2022. gada 30. jūnijam ir iespēja piedalīties projektā un saņemt finansējumu līdz €120 tūkstošu eiro apmērā ar šādiem nosacījumiem:

2 vai 3 mazo un vidējo uzņēmumu komanda
1 no 26 izaicinājumiem
aerokosmosa, būvniecības, enerģētikas, autobūves nozare
darbs ar viegliem materiāliem: kompozītmateriāli uz polimēru bāzes, keramikas matricas kompozītmateriāli, vieglo metālu sakausējumi.

2020. gada 18. maijā pulksten 11.00 (pēc Latvijas laika) notiks seminārs par iespēju un tīklošanas platformu: https://live.eventtia.com/en/amulet-h2020

Vairāk informācijas par AMUTET H2020 šeit: https://amulet-h2020.eu/

Eiropas Kosmosa likumdošanas centrs, kas ir Eiropas Kosmosa aģentūras iestāde, organizē 30. vasaras kursu par kosmosa likumdošanu un politiku.

Mon, 09 May 2022 06:55:01 GMT

Eiropas Kosmosa likumdošanas centrs, kas ir Eiropas Kosmosa aģentūras iestāde, organizē 30. vasaras kursu par kosmosa likumdošanu un politiku.

2022. gada 22. augusts–2. septembris
Lisabona, Portugāle
Dalības maksa studentiem: €200; izmitināšanu organizē un apmaksā Eiropas Kosmosa aģentūra
Dalības maksa jaunajiem profesionāļiem: €600 + izmitināšanas organizēšana un apmaksa
Pieteikšanās līdz 2022. gada 15. maijam!

Vairāk informācijas ESA mājaslapā (šeit): https://bit.ly/3FqlAXU

️ Igaunija aicina Zemes novērošanas nozares interesentus no Latvijas piedalīties tiešsaistes pasākumā ESTHub Vision Day, kas notiks š.g. 16. maijā.

Mon, 09 May 2022 06:37:25 GMT

ESTHub jeb Igaunijas Nacionālais satelītdatu centrs (Estonian National Satellite Data Centre) ir Zemes novērošanas datu piekļuves platforma, kas ir pieejama arī lietotājiem no Latvijas.

Saite uz ESTHub: https://esthub.maaamet.ee/en

Pasākumā tiks runāts par tādām tēmām kā atvērto satelītu datu pakalpojumi, gaisa kvalitātes mērīšana, zemes novērošana (purvi, zālāju statuss, meža kartēšana), ūdens izaicinājumi (pieteikums ezeru statusam, Baltijas jūras ūdens kvalitāte, ledus kartēšanas lietojumprogramma).

Reģistrēties šeit: https://www.maaamet.ee/en/form/esthub-visioonipaev-2022

ESTHub darbojas kopš 2019. gada un pagājušajā gadā tika paplašināts ar Satiladu lietotni, kas nodrošina pieeju gandrīz reālā laika satelītdatiem.

Plašāka informācija par Satiladu šeit: https://satiladu.maaamet.ee/en

Ūdeņraža saspiešanas modelēšanas procesa piemērs

Fri, 29 Apr 2022 10:03:10 GMT

Pašlaik projekta “Ūdeņraža hidrauliskās kompresijas tehnoloģijas izstrāde ūdeņraža degvielas uzpildes stacijām (H2-Compression), ar id. Nr. 1.1.1.1/20/A/185 ietvaros Ventspils Augstskolas pētnieki aktīvi veic ūdeņraža saspiešanas procesa pētījumus un modelēšanu. Jau tika nomodelēts un izpētīts ūdeņraža saspiešanas cikls adiabātiskam gadījumam. Un uz šī piemēra pamata tika izstrādāta metodika, kura ļauj noteikt ūdeņraža optimālo saspiešanas ātrumu jebkuras ģeometrijas un tilpuma cilindram.

Tālākie soļi modelēšanā ir papildināt esošo modeli ar siltumapmaiņu (ūdeņradis un darba ķermenis, ūdeņradis un cilindra sienas, cilindra sienas un ārēja vide). Ir plānots izpētīt dažādu tvertņu konfigurāciju (gars cilindrs, plats cilindrs, konusveida tvertne). Tā kā svarīgākais modelēšanas procesā ir darba temperatūras noteikšana ūdeņradim, tad ir uzsākta izejas parametru pētīšana un noteikšana (sākotnējais spiediens, šķidruma aizpildīšanas ātrums, saspiešanas ātrums, plūsmas raksturs, apkārtējās vides temperatūra un citi).

Paralēli notiek darbs pie zinātniska raksta un patenta, datu/informācijas vākšana, sistematizēšana un apstrāde. Tika papildus padziļināti izpētīti pašlaik pieejamie pasaulē ūdeņraža saspiešanas tehnoloģijas (mehāniskās un nemehāniskās) un ūdeņraža saspiešanas ierīces (virzuļu kompresori, diafragmas vai membrānas kompresori, lineārie kompresori un šķidrie kompresori). Bija konstatēts, ka piedāvātāja projektā ietvaros tehnoloģija ir joprojām aktuāla, jo praktiski nav informācijas par ūdeņraža saspiešanu, izmantojot hidraulisku kompresijas tehnoloģiju (hidrauliskie kompresori).

Notiek darbs pie materiālu izpētes priekš tvertnes izstrādes. Pašlaik notiek dažādu tvertņu 3D variantu izstrāde, modelēšanai, ka arī tilpuma noteikšana un mērogošana modelēšanai.

Projekta zinātniskā administrēšana notiek nepārtraukti, tiek organizētas sanāksmes, kur piedalās visi iesaistītie projektā partneri.

Attēlos pievadītu modelēšanas procesa rezultātu piemēri, kas iegūti ar COMSOL programmatūras palīdzību.

Astronomijas skola: CERN tehnoloģijas Visuma izpētē - jau rītdien!

Thu, 28 Apr 2022 08:08:58 GMT

Liepājas Raiņa 6.vidusskola aicina astronomijas entuziastus un interesentus uz

"Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību

piektdien, 28. aprīlī ,plkst.15:00.

Temats: CERN tehnoloģijas Visuma izpētēm

Vada: PhD Kārlis Dreimanis, Augstas enerģijas daļiņu fizikas doktors, Latvijas grupas vadītājs CMS eksperimentā CERN.

Dr. sc. ing. Andris Ratkus, RTU inženierzinātņu doktors, pētnieks CERN.

Eksperimentālā elementārdaļiņu fizika mēģina rast atbildes uz visfundamentālākajiem jautājumiem par Visuma dabu un uzbūvi – kā radies Visums, kādi ir tā darbības principi un noteikumi, kāpēc mēs eksistējam? Vebinārā Kārlis stāstīs, kā zinātnieki CERN mēģina rast atbildes uz šiem jautājumiem, pētot visniecīgāko Visuma sastāvdaļu – elementārdaļiņu – īpašības.

Pieslēgšanās, izmantojot MS Teams platformu. Pieslēgšanās vietne - šeit.

Projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” aktualitātes

Tue, 19 Apr 2022 07:21:25 GMT

Projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” (IMDS) otrā īstenošanas gada pirmais ceturksnis bijis darbīgs visiem projektā iesaistītajiem dalībniekiem.

Turpinās projekta partneru no Dārzkopības Institūta un Ventspils Augstskolas fakultātēm regulāras tiešsaistes sanāksmes par izstrādājamās informācijas sistēmas organismu un bioloģijas terminu uzkrāšanai un pētniecībai pilnveidi. Paralēli norit datu ievades darbs. Šajā projekta posmā izstrādāts datubāzes terminu modulis, nākotnē vēl tiek plānota augu šķirņu nosaukumu uzkrāšanas moduļa izstrāde. Pašreiz datubāzē jau ir ievadīts 50131 organismu taksonu nosaukums no 335 bibliogrāfiskajiem avotiem. Norit arī darbs pie tulkojošās botānikas terminu vārdnīcas (mobilās lietotnes) papildināšanas un jaunu sadaļu izstrādes.

Projekta dalībnieki 2022. gada sākumā piedalījušies vairākās konferencēs. Šā gada 26. un 27. janvārī Daugavpils Universitātes organizētajā tiešsaistes starptautiskajā zinātniskajā konferencē “XXXII Zinātniskie lasījumi” ar referātu “Dot vārdu lai nosauktu: rododendru šķirņu nosaukumi” piedalījās Silga Sviķe, Sintija Ozoliņa un Linda Ozola-Ozoliņa. Referātā autores analizēja Latvijā selekcionēto rododendru šķirņu nosaukumus, kā arī pievērsās terminoloģijas jautājumiem par nosaukumu došanu rododendru šķirnēm. Konferences programma pieejama šeit: https://lasijumi.du.lv/lv/Programma

Savukārt šā gada 24. un 25. februārī Gints Jasmonts, Silga Sviķe un Karina Šķirmante ar referātu “New Information Extraxting and Analysis Methodology for the Terminology Research Purposes: The Field of Biology” piedalījās Itālijas pētnieku organizētajā tiešsaistes konferencē par digitālajām bibliotēkām — “Italian Research Conference on Digital Libraries” (IRCDL 2022). Projekta dalībnieki konferencē referēja par Paula Galenieka “Botaniskās vārdnīcas” digitalizēšanu, lai pievienotu šīs vārdnīcas datus izstrādātajā sistēmā. Konferences programma pieejama šeit: http://ircdl2022.dei.unipd.it/index.html#schedule

Pateicoties IMDS projektam, jau ir publicētas vairākas zinātniskās publikācijas, piemēram,

Stalažs A. (2022) To be or not to be native: from the discourse on the official status of Salix alba to the recommendation to strengthen the protection of marginal populations in Latvia, with notes to related taxa. Journal for Nature Conservation (Scopus, Q1, IF 2.831)
Stalažs A., Kosinkina A. (2021) Dabas objektu nosaukumi ielu nosaukumos starpdisciplinārā skatījumā. Linguistica Lettica (Scopus)
Sviķe, S. (2021) Mobile apps as language-learning tools. Challenges, problems and solutions of specialised lexicography (2021) AILA Review, 34 (1), pp. 19-36. (Scopus)

Projekta dalībnieki gatavo iecerētās starptautiskās starpdisciplinārās zinātniskās konferences „Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika", kas norisināsies 2022. gada 3.–4. novembrī tiešsaistē, otro uzsaukumu. Referātu pieteikumu iesniegšanas termiņš šai konferencei ir šā gada 31. jūlijs. Detalizēta informācija par konferenci ir pieejama tīmekļvietnē https://www.virac.eu/ldts . Šajā konferencē īpaši aicināti visi, kas darbojas terminoloģijas jomā un veic starpvalodu pētījumus.

Proj. Nr. lzp-2020/1-0179.

Atvērti aicinājumi pieteikumu iesniegšanai AI4Copernicus iniciatīvas ietvaros

Thu, 14 Apr 2022 09:00:46 GMT

AI4Copernicus ir iniciatīva, kuras mērķis ir pārvarēt plaisu starp mākslīgā intelekta un datu virzītām inovācijām. Šī mērķa īstenošanai AI4Copernicus dod iespēju privātpersonām, jaunuzņēmumiem un MVU gūt labumu no 2 miljonu eiro finansējuma fonda un dažādiem atbalsta instrumentiem.

Pašlaik ir atvērti 2 aicinājumi pieteikumu iesniegšanai, kuru termiņš ir 30. aprīlis:

eksperimentiem ar finansējumu līdz 80 tūkstošiem euro
risinājumiem ar finansējumu līdz 150 tūkstošiem euro; konsorcijā ir jābūt vismaz diviem partneriem

Prioritārās jomas: risinājumi, kas izmanto Zemes novērošanas datus un mākslīgo intelektu veselības, drošības, enerģētikas, lauksaimniecības un dažādās rūpniecības jomās.

Plašāka informācija un pieteikšanās: https://ai4copernicus-project.eu/open-call-info/

2022. gada 2.–5. maijā notiks Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) tiešsaistes Karjeras nedēļa.

Thu, 14 Apr 2022 08:57:47 GMT

2022. gada 2.–5. maijā notiks Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) tiešsaistes Karjeras nedēļa.

gan iesācējiem, gan pieredzējušiem profesionāļiem
ekspertu padomi un veiksmes stāsti
tiešā komunikācija ar EKA Personāla nodaļu
papildu informācija par karjeras iespējām EKA

Plašāka informācija par pasākumu: https://latviaspace.gov.lv/en/news-events/event-esa-careers-week/

Par karjeras iespējām EKA: https://latviaspace.gov.lv/en/esa-careers/

2022. gada 23.–27. maijā Bonnā, Vācijā notiks Living Planet Symposium 2022

Thu, 14 Apr 2022 08:54:30 GMT

Living Planet Symposium 2022 – lielākais Zemes novērošanas nozares pasākums pasaulē – notiks 2022. gada 23.–27. maijā Bonnā, Vācijā.

Tā ir vērtīga iespēja, jo pasākums notiek katru trešo gadu un pulcē ne tikai Zemes novērošanas interesentus un profesionāļus, bet arī dabaszinātņu profesionāļus, IT ekspertus un uzņēmējus.

Plašāka informācija par pasākumu: https://latviaspace.gov.lv/en/news-events/event-esas-2022-living-planet-symposium/

Ukraiņu zinātnieks stažējās Ventspils Augstskolā

Tue, 12 Apr 2022 10:14:03 GMT

Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centrā stažējās Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas Harkivas Radioastronomijas institūta zinātņu doktors un vadošais pētnieks Ihors Kravcovs. Ihora Kravcova darbība Ventspils Augstskolā tika pamanīta no pirmajām dienām, par viņu runā gan paveiktie darbi, gan kolēģi, kas ikdienā sadarbojās ar Ihoru.

Ihora ceļš uz Ventspili sācies ar Nacionālās zinātņu akadēmijas Harkivas Radioastronomijas institūta vecāko kolēģu atbalstu, kuri uztur ciešu kontaktu ar zinātniekiem no

Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra (VSRC). Jau 2019. gadā darba kolēģi informējuši par to, ka ir iespēja saņemt stipendiju, lai varētu stažēties Ventspilī. Ihors Ventspilī stažējās jau otro reizi, viņa pirmā vizīte bija 2020. gadā. Šo mēnešu laikā Ihors divas reizes bija aizbraucis uz Ukrainu, lai veiktu novērojumus ar zemo frekvenču radioteleskopu – vislielāko pasaulē šajā diapazonā. Februārī plānojis atkal lidot uz Harkivu, lai turpinātu novērojumus, taču pēc Krievijas Federācijas īstenotā uzbrukumu Ukrainai brauciens tika atcelts.

Aprunājoties ar Ihoru par praksi VSRC, ieguvumiem, nākotnes plāniem, viņš atbild: “Pirmkārt, esmu pateicīgs VSRC par šo iespēju iegūt starptautisku zinātnisko pieredzi, jo savos 28 gados, kad pirmo reizi ierados Ventspilī biju vien apmeklējis zinātniskās konferences ārvalstīs kā klausītājs. Otrkārt, pirmo reizi strādāju ar augstfrekvences radioteleskopu, kā arī uzzināju par pulsāru augstfrekvences radio emisijas būtību un īpatnībām. Jāatzīst, ka Ventspils Augstskolas un VSRC infrastruktūra sniedz fantastiskas iespējas. Īpaši vērts pieminēt parabolisko radioteleskopu (kas ir "šķīvja" formā) un tā darbības īpašības. Man šī pieredze ir nenovērtējama, kas neapšaubāmi palīdzēs manai pētnieka profesionālajai izaugsmei.”

Sekojot līdzi situācijai Ukrainā, Ihors nolēmis pieņemt Francijas kolēģu piedāvājumu pētnieciskā darba veikšanai Parīzē, Parīzes observatorijā, kur plāno turpināt neitronu zvaigžņu zemfrekvences pētījumus, kas ir viņa galvenais darbs un zinātniskā interese. Ihors cer, ka tuvākajā nākotnē atkal būs iespēja iesaistīties pētījumos, kas saistīti ar radioteleskopiem RT-32 Irbenē un Zoločivā, Ukrainā.

Ņemot vērā Ukrainā valdošo situāciju un to, ka liela daļa Ihora ģimenes locekļu un raugu Ukrainā, Ventspils Augstskolas rektors un pārējie kolēģi pauduši atbalstu Ukrainas kolēģim, kā arī vēlas stiprināt viņa ticību, ka pasaulē valdīs miers un drīzumā viņš varēs atgriezties dzimtenē.

Saule tuvākajos gados var pārsteigt ar spēcīgu aktivitāti

Mon, 11 Apr 2022 06:37:34 GMT

Laikapstākļu prognozēšana uz Zemes ir sarežģīta, zināšanu ietilpīga nozare. Taču mūsdienās laikapstākļu prognozes tuvākajām dienām ir pat ļoti precīzas. Cits stāsts ir ar kosmisko laikapstākļu prognozēšanu jeb, citiem vārdiem, Saules uzvedības prognozēšanu. To apliecina arī šī brīža Saules uzvedība – tās aktivitāte pašlaik vedina domāt, ka tuvāko gadu laikā gaidāmais maksimums varētu būt daudz spēcīgāks, nekā prognozēts.

"Campus" jau nesen vēstīja , ka kosmisko laikapstākļu prognozēšana ir aktīvs pētījumu lauks, kur vēl ir ļoti daudz izzināmā. "Laikapstākļu prognozēšanā nozīme ir gan notikumiem uz Saules, gan tam, kas notiek, izvirdumiem izplatoties starpplanētu vidē, gan mijiedarbībai ar Zemi. Katrs no šiem procesiem tiek modelēts. Labākas prognozes var gūt, vispārīgi runājot, veicot arvien labākus mērījumus, arvien labāku modelēšanu un gūstot arvien labākas fundamentālās zināšanas un sapratni," rakstā par to, kā spēcīgas ģeomagnētiskās vētras varētu ietekmēt kritiski svarīgu infrastruktūru uz Zemes, "Delfi" skaidroja Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētnieks, fizikas doktors Artūrs Vrubļevskis, kurš ar kolēģiem arī veic fundamentālus pētījumus par Sauli.

Saules aktivitāte nav nemainīgi vienmērīga, bet gan cikliska. Daži cikli ir īsāki, daži garāki, bet caurmērā runa ir par 11 gadiem. Cikla laikā Saules magnētiskais lauks pilnībā maina polaritāti – tas, kas bija magnētiskais ziemeļpols, nu ir magnētiskais dienvidpols, un otrādi. Šos ciklus sāka sistemātiski fiksēt 1755. gadā, un nu piedzīvojam 25. aktivitātes ciklu. 24. cikls noslēdzās ar Saules aktivitātes minimumu 2019. gada decembrī .

Saules aktivitāti mēra pēc Saules plankumu skaita un lieluma. Interesenti aktuālo skaitu turklāt var viegli uzzināt vietnē " SpaceWeatherLive ". NASA un arī ASV Okeānu un atmosfēras pārvalde (NOAA) pēc 24. cikla noslēguma sprieda, ka 25. aktivitātes cikls varētu būt visnotaļ mierīgs un ar nelielu plankumu skaitu. Taču ir indikācijas, ka šīs prognozes varētu būt nepareizas un priekšā tomēr būs gadi ar ļoti aktīvu Sauli.

Kā raksta "Science Alert", jau šobrīd atšķirības starp prognozēm un reālo aktivitātes līmeni ir visai būtiskas, un šī "plaisa" turpina palielināties. Saules plankumu skaits jau kopš 2020. gada rudens ir lielāks, nekā prognozēts, un šobrīd uz Saules ir 61 šāds magnētiski ļoti aktīvs reģions.

Saules plankumi ir pagaidu apgabali ar ārkārtīgi spēcīgiem magnētiskajiem laukiem. Ko tas nozīmē mums? Īsumā – lielāku ģeomagnētisko vētru varbūtību.

"Ģeomagnētiskās vētras izraisa koronālās masas izvirdumi uz Saules, kas tālāk izplatās starpplanētu telpā. Izvirduma pamatā ir Saules vielas kūlis, kas ir "uzpeldējis" no Saules dzīlēm. Šī viela ir plazma – gāze, kas ir uzkarsēta līdz tādai temperatūrai, ka tā ir jonizēta, proti, elektriski neitrālu atomu vietā ir sadalījusies un sastāv no elektroniem un joniem. Lādētu daļiņu kustību (atšķirībā no elektriski neitrālām daļiņām) ietekmē magnētiskie lauki – tās ir "piesaistītas" magnētiskajam laukam. Tāpēc vietās, kur uz Saules ir spēcīgāks magnētiskais lauks, var veidoties laukam piesaistīti plazmas kūļi. Saules virsmai mutuļojot, magnētiskā lauka līnijas tiek savērptas, līdz kādā brīdī kūlis kļūst nestabils un atdalās no Saules virsmas kā koronālās masas izvirdums," šo procesu savulaik "Campus" skaidroja Vrubļevskis.

24. Saules aktivitātes cikls bija visnotaļ mierīgs – maksimuma brīdī uz Saules fiksēti vien 114 plankumi. Prognozes liecināja, ka arī 25. cikls būs līdzīgs ar mērenu, ja ne pat mazu aktivitāti. Taču pēdējā pusotra gada laikā Saules aktivitāte ir prognozes "pārsitusi".

Raksta tapšanas brīdī jau bija fiksēts 61 plankums. Līdz Saules maksimumam ir vēl vairāk nekā trīs gadi.

"Campus" iepriekš vēstīja, ka daļa pētnieku nepiekrīt NASA un NOAA prognozēm, un viens no tiem ir Skots Makintošs. Viņš ar kolēģiem pētījis Saules aktivitātes ilgtermiņa tendences un arī atklājis, ka tie aktivitātes posmi, kas seko nedaudz garākiem cikliem (proti, garākiem par vidējiem 11 gadiem), biežāk ir vājāki, nekā aktivitātes posmi pēc īsākiem cikliem. 23. Saules aktivitātes cikls bija visai garš, un nākamais cikls bija ar mazu vai mērenu aktivitāti. Taču 24. cikls bija ne tikai mērens, bet arī visai īss – īsāks par 10 gadiem. Tādējādi, ja Makintoša novērojumos saskatītās sakarības tiešām ir īstas, nevis sakritība, 25. ciklam jābūt ar lielāku aktivitāti. Pašlaik novērojumi liecina, ka tā tas arī varētu būt. Droši to, protams, varēsim pateikt vien tad, kad būs sagaidīts kārtējais aktivitātes maksimums un noteikts, cik tad tajā brīdī daudz Saules plankumu fiksēti. Ja tie būs virs vidējā rādītāja maksimumā (kas ir 179), tad Makintošs tiešām varētu būt uz pēdām kādai likumsakarībai, kas ļautu labāk izprast mūsu zvaigznes uzvedību.

Uz Zemes liela Saules aktivitāte un bieži koronālās masas izvirdumi nozīmētu ne tikai bažas par kritisko energoapgādes un komunikāciju infrastruktūru – tam ir arī ne tik skaudrā puse, proti, lielākas izredzes piedzīvot krāšņas polārblāzmas arī mūsu platuma grādos.

(08.04.2022. Delfi Campus)

Aizvadīta Ēnu diena!

Thu, 07 Apr 2022 11:33:08 GMT

Ventspils Augstskolā norisinājās Ēnu diena, kur septiņiem skolēniem uz vienu dienu bija iespēja iepazīt studiju prorektora, Inženierzinātņu nodaļas laboranta un Irbenes radioteleskopa inženiera profesijas.

Ventspilnieki Natans un Reinis ēnoja Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu nodaļas vecāko laborantu. Laborants ikdienā palīdz elektronikas un datorzinātņu studentiem, ja tiem ir radušās kādas problēmas laboratorijas darbu izpildes laikā, kā arī pilnveido un attīstīta laboratorijas, izveidojot dažādus elektronikas projektus. Ēnu dienā skolēni iepazina laboratorijas un to aparatūru, strādāja ar lāzergriezēju un 3D printeri, kā arī praktiski darbojās.

Četri skolēni, divi no Rīgas un divi no Ventspils, dienu pavadīja Irbenes radioteleskopa kompleksā, kur ēnoja radioteleskopa inženieri. Jaunieši iepazina, kā strādā un ko dara inženieri, kā arī redzēja radioteleskopus darbībā, apskatīja infrastruktūru Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā un praktiski līdzdarbojās plecu pie pleca ar inženieriem.

Savukārt Ventspils Augstskolas studiju prorektori ēnoja skolniece Undīne no Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma. Undīne iepazina ne tikai prorektores profesiju un darba pienākumus, bet arī Studiju nodaļas darbu. Tāpat jaunietei bija iespēja iepazīties arī ar fakultāšu dekāniem un viņu pienākumiem, kā arī apskatīt augstskolas telpas.

Ēnu dienas mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavotos darba tirgum, kā arī demonstrētu saistību starp izglītību un karjeru, rosinot skolēnus nopietni pievērsties mācībām.

Latvijas kosmosa industrijas vizītes ietvaros, VSRC viesojās Eiropas Kosmosa Aģentūras (EKA) pārstāvji, kā arī Izglītības un Zinātņu ministrijas pārstāvji

Thu, 07 Apr 2022 11:24:41 GMT

Latvijas kosmosa industrijas vizītes ietvaros, 6. aprīlī Eiropas Kosmosa Aģentūras (EKA) pārstāvji Stephen Airey (EKA asociēto un sadarbības valstu nodaļas vadītājs) un Karol Brzostowski (EKA Latvijas, Slovēnijas un Horvātijas valstu virsnieks), kopā ar Izglītības un Zinātņu ministrijas pārstāvjiem apmeklēs Ventspils Augstskolu un Ventspils Starptautisko Radioastronomijas Centru (VSRC) Irbenē, lai klātienē pārrunātu Latvijas kosmosa industrijas attīstības jautājumus un iepazītos ar VSRC un tā kapitālsabiedrību iespējām šajā nozarē. Vizītē, kā stratēģiskais industrijas partneris, piedalīsies arī Zviedrijas Kosmosa Korporācijas (Swedish Space Corporation, SSC) pārstāvji.

Ir noslēgts līgums par RT-32 uztvērēju kabīnes demontāžu un uzstādīšanu

Wed, 06 Apr 2022 07:18:28 GMT

2022.gada 8.martā noslēdzās atklāta konkursa iepirkums “Radioteleskopa RT-32 uztvērēju kabīnes izgatavošana un piegāde” (iepirkuma ID Nr. VeA 2022/02/ERAF) un 2022.gada 23.martā tika noslēgts līgums ar SIA “Samrode” par līguma cenu 35 600,00 EUR bez PVN.

Līguma izpildi plānots pabeigt 2022. gada jūlijā.

Līguma izpilde ir veikta projekta Nr. 1.1.1.4/17/I/010 “Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijas 3.kārta” ietvaros.

Kopējās projekta izmaksas ir EUR 1 650 204.22,

no tiem 5%, EUR 82 510,22 ir Ventspils Augstskolas līdzfinansējums,
14,25 %, EUR 235 155 ir Valsts finansējums un 80,75%,
EUR 1 332 539 ERAF finansējums.

Publicēts raksts par projekta FSR īstenošanu un sasniegumiem žurnālā "Zvaigžņotā DEBESS" 2022.gada PAVASARA numurā

Sun, 03 Apr 2022 07:39:04 GMT

Piedāvājam iepazīties ar rakstu no žurnāla "Zvaigžņotā DEBESS" 2022.gada PAVASARA numura par LZP projekta “Radio lokācijas, balstīta uz radioviļņu izkliedes efektu, metodes pielietojums kosmosa objektu detektēšanai” (FSR) īstenošanu un sasniegumiem.

Raksta autori: Nikolajs Dugins, Marija Nečajeva, Karina Šķirmante, Vladislavs Bezrukovs un Gints Jasmonts.

Vairāk par projektu FSR - šeit.

Vairāk par "Zvaigžņota DEBESS" - šeit.

Pirmo reizi bakalaura līmeņa students no Latvijas stažējas Eiropas Kosmosa aģentūrā

Wed, 30 Mar 2022 07:26:47 GMT

Ventspils Augstskolas studiju programmas "Elektronikas inženierija" students Rodrigo Laurinovičs pierādījis savas zināšanas un prasmes, saņemot starptautisku atzinību un iegūstot iespēju zināšanas pilnveidot Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA). Viņš ir pirmais bakalaura līmeņa studiju students no Latvijas, kurš ticis pie prakses vietas EKA.

Tas, ka Rodrigo ir ieguvis prestižo vakanci, apliecina studenta izcilās zināšanas un ir būtisks novērtējums Ventspils Augstskolas studiju programmai "Elektronikas inženierija", kura spēj sagatavot ļoti augstas klases speciālistus. Programmas direktors Jānis Šate norāda, ka tas ir ļoti liels pagodinājums ne tikai pašam Rodrigo, bet arī visiem Ventspils Augstskolas docētājiem, kuri spēj studentiem sniegt zināšanas un prasmes, kuras tiek novērtētas tik augsta mēroga starptautiskā organizācijā.

Rodrigo ir audzis Daugavpilī, bet studēt devās uz Ventspili, kur izvēlējās pilnveidot savas zināšanas studiju programmā "Elektronikas inženierija". Prakses laikā Rodrigo strādās pie nanosatelīta OPS-SAT2 izstrādes. Darbs notiek Vācijā, Darmštatē, kur atrodas EKA Eiropas Kosmosa operāciju centrs. Ikdienā Rodrigo komunicē ar pārējiem komandas dalībniekiem par satelīta izstrādes procesa virzību, darbojas pie misijas plānošanas un attēlu apstrādes procesiem, tāpat viņam jādarbojas pie eksperimentu izstrādes.

Prakse EKA ir iespējama, jo Ventspils Augstskolas inženierzinātņu institūts " Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs " (VSRC) īsteno vairākus projektus sadarbībā ar EKA. VSRC sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā un ik gadu zinātnē iesaista arī Ventspils Augstskolas studentus, paverot viņiem starptautiskas pētniecības iespējas.

Jāpiebilst, ka šāda stažēšanās iespējama izmantojot VSRC dibināto uzņēmumu SIA IrbGs, kas nodrošināja studentam darba vietu Latvijas kosmosa industrijas uzņēmumā, kur darbība un pienākumi sakrīt ar ESA ESOC OPS-SAT Misijas vadības komandas interesēm un vajadzībām. Rodrigo būs jānodrošina atbalsts EKA komandai un jānodrošina zināšanu un pieredzes pārnese uz Latvijas industriju.

Eiropas Kosmosa aģentūra ir starptautiska organizācija, kuras sastāvā ir 22 dalībvalstis. Tās misija ir veidot un attīstīt Eiropas kosmosa kapacitātes un nodrošināt, ka investīcijas kosmosa nozarē nes ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem un industrijai. Aģentūra nodarbina ap 2200 zinātniekus, inženierus, IT speciālistus un administratīvo personālu.

(30.03.2022. Pirmo reizi bakalaura līmeņa students no Latvijas stažējas Eiropas Kosmosa aģentūrā - DELFI )

Jau rītdien, 23, martā, IZI VSRC pētnieki piedalīsies Latvijas Universitāte (Astronomijas institūta) rīkotajā 80. staptautiskajā zinātniskājā konferencē Astronomijas sekcijā.

Tue, 22 Mar 2022 10:31:07 GMT

Konference ir paredzēta kā sadarbības platforma pārrobežu partnerībai un zināšanu pārnesei, lai apspriestu uz zemes bāzētu novērojumu metodes un tehniskos līdzekļus, aktuālās zemes astronomijas problēmas, informātikas lomu mūsdienu pētījumos, kā arī astronomisko pētījumu vēsturi.

Vairāk par konferenci, programmu un reģistrācijas iespējām - šeit.

Konferences valoda - angļu. Norises veids - tiešsaiste.

Konferences programmu iespējams lejupielādēt - šeit.

Notiek apmācības par Copernicus Marine Service satelītdatu izmantošanu Baltijas jūras reģiona izaicinājumiem.

Tue, 22 Mar 2022 10:05:26 GMT

Jau šodien, 2022. gada 22. martā notiek apmācības par Copernicus Marine Service satelītdatu izmantošanu Baltijas jūras reģiona izaicinājumiem.

Latvija ir valsts ar misiju, un mūsu pirmā misija ir Jūra 2030. Tās ietvaros tops risinājumi globāliem izaicinājumiem ūdens resursu jomā. Satelītdati ir vērtīgs informācijas avots, lai novērotu Baltijas jūras stāvokļi un attīstīt risinājumus tās veselības uzlabošanai. Tādas misijas īstenošanai ES Zemes novērošanas programma Copernicus sniedz milzīgus brīvpieejas satelītdatu apjomus.

Seminārs būs vērtīgs mūsu kopdarbam Jūra 2030 misijas īstenošanai un notiks 3 daļās:

�� 22. martā – par satelītdatu produktiem un lietojumiem

�� 23. martā – praktiskās apmācības

�� 8. aprīlī – informācijas sesija

�� Vairāk informācijas par vebināru: https://marine.copernicus.eu/events/copernicus-marine-baltic-region

Viens no mums: Rihards Audze un viņa pieredze praksē ASTRON, Nīderlandē

Mon, 14 Mar 2022 06:21:01 GMT

Rihards Audze ir Ventspils Augstskolas (VeA) studiju programmas “Elektronikas inženierija” 4.kursa students, kurš ar savu neatlaidīgo darbu un nopietno attieksmi pret studijām tika izvēlēts praktikanta amatam pasaules mēroga zinātniskajā institūtā ASTRON, Nīderlandē. Šajā institūtā strādā labākie elektronikas inženieri. Rihards ir atgriezies no Nīderlandes, kur praksē aizvadīja pēdējos piecus mēnešus, un ir gatavs savu piedzīvoto ASTRON pastāstīt arī pārējiem. Lasi tālāk un uzzini Riharda stāstu par ceļu uz panākumiem!

Pirms Rihards dalās ar savu pieredzi, jāpiemin, ka studiju programmas “Elektronikas inženierija” direktors Jānis Šate atzīst, ka Riharda panākumi norāda uz to, ka mūsu studenti ar savām zināšanām spēj pārliecināt augsta līmeņa Eiropas inženierus aicināt viņus praksē. Šate stāsta: “Rihards studē 4. kursā un viņam vēl nav bakalaura grāda. Atklāti sakot, tehniskais personāls šādās iestādēs parasti ir ļoti noslogots un izvairīgs attiecībā uz studentu iesaisti darbā, jo tas rada papildu slodzi, bet visbiežāk nedod būtisku atdevi.” Rihards prakses laikā savas zināšanas ir pierādījis, kā rezultātā ASTRON pārstāvji norādījuši, ka pēc absolvēšanas labprāt pieņemtu Rihardu pastāvīgā darbā Nīderlandē. Arī pats Rihards šādu iespēju nenoliedz.

Pastāsti par sevi, no kurienes esi, kā izvēlējies studēt VeA?

Esmu Rihards Audze, nāku no Kuldīgas, bet kopš atnācu mācīties uz VeA, lielākoties dzīvojos pa Ventspili. Intereses un hobiji man ir vairāki, bet iemīļotākie, viennozīmīgi, ir automašīnas un datori. VeA izvēlējos studēt tāpēc, ka skola piedāvāja tos studiju virzienus, kuri man tobrīd interesēja (Datorzinātnes un Elektronikas inženierija), tā atrodas tuvu mājām (vien 1 stundas brauciens), kā arī patika pati pilsēta, gan tīrības, gan jūras dēļ.

Pastāsti par studiju virzienu, ko esi izvēlējies! Kāds bija Tavs vadmotīvs studiju programmas izvēlē?

Beigās nolēmu izvēlēties studēt Elektronikas inženieriju, kaut vai ilgu laiku domāju par datorzinātņu virzienu. Galvenais iemesls bija tas, ka, papildus interesei programmēšanā, vienmēr bijusi interese par dažādu elektronisku ierīču uzbūvi, cenšoties tās salabot un brīnoties, kādu uzdevumu katra, ierīcē esošā, komponente pilda utt. Vēlāk radās arī interese varbūt pašam kādreiz kaut ko uzbūvēt, un tieši Elektronikas inženierijas kurss nodrošina iespēju katram studentam to darīt.

Dzirdēju, ka nesen atgriezies no Erasmus prakses Nīderlandē, pasaules mēroga zinātniskajā institūtā ASTRON. Pastāsti vairāk par ASTRON!

Jā, nekad nebiju domājis ka praksi kārtošu ārpus Latvijas, bet ja reiz man tika dota iespēja to darīt, kāpēc gan nē. Bet darbs ASTRON tiešām bija vienreizēja iespēja studentam iesaistīties reālos projektos, attīstīt savas prasmes, risinot jau reālas problēmas, ar kurām ikdienā sastopas inženieri.

ASTRON ir Nīderlandes radioastronomijas institūts, kurš, galvenokārt, nodarbojas ar kosmosa izpēti, bet dažādu projektu tur ir milzum daudz. ASTRON ir pazīstami ar viņu veidotajiem LOFAR radioteleskopu masīviem, kuri ir izvietoti pa visu pasauli (arī Irbenē ir LOFAR stacija) un strādā kopīgi kā viens liels pasaules izmēra radioteleskops. Pats strādāju pie jaunā LOFAR2.0 modeļa, kurš vēl šobrīd tiek pārbaudīts un testēts visdažādākajos veidos, un pats arī piedalījos tā testēšanā.

Kā Tev tur veicās, kādi bija darba pienākumi?

Sākums bija ļoti lēns, jo par LOFAR uzbūvi un darbības principiem daudz neko nezināju, bet pēc pirmā mēneša biju jau iesildījies (izlasot 100 lpp. tehnisko dokumentāciju) un prakses laikā izdevās paveikt samērā lielu darbu. Mani darba pienākumi, galvenokārt, bija saistīti ar programmēšanu Python valodā, kur bija jāraksta dažādi masīva testēšanas un kalibrācijas skripti, ar kuru palīdzību būtu iespējams automatizēt dažādas LOFAR funkcionalitātes pārbaudi, un ģenerēt milzum daudz grafikus, kas tālāk noderētu inženieriem, lai konstatētu iespējamas problēmas un tās varētu novērst.

Bet papildus tam, daļa no darba arī bija saistīta ar paša LOFAR konstruēšanu testa zonā, jo kad tik tikko biju sācis strādāt, masīvs vēl nebija pabeigts, un to nācās uzbūvēt līdz galam, protams, ar darba vadītāju palīdzību.

Runā, ka šāda izdevība tiek tikai pašiem spējīgākajiem studentiem, kā domā, kas Tevi izcēla citu studentu vidū?

Tā, visticamāk, ir manis pašdisciplīna un neatlaidība, jo spējīgi darīt šos darbus mēs (kursā), manuprāt, bijām visi. Uzskatu, ja darbu var izdarīt tagad, tad to daru tagad un pabeidzu ātrāk, nevis sāku tikai dienu pirms termiņa un darbu veicu steidzoties.

Ko šī pieredze Tev deva? Kādas ir Tavas atziņas?

Šī pieredze, viennozīmīgi, uzlaboja manas komunikācijas spējas, jo līdz šim nebija bijis nepieciešams ikdienā sarunāties angliski, kā arī tika uzlabotas, protams, manas programmēšanas un inženierijas spējas, strādājot ar jaunām sistēmām un risinot problēmas, ar kādām skolā var pat nesastapties. Protams, pieredze deva arī vienreizējas atmiņas, pus gadu uzturoties svešā valstī, kur latviešu valodu neatrast, un uzņemt daudz iespaidīgu foto ar Nīderlandes līdzeno dabu. Katrā gadījumā, gandarījums par padarīto darbu ir milzīgs, un jau tagad mazliet pietrūkst dzīve Nīderlandē.

Ko Tu ieteiktu tiem studentiem, kas arī sapņo par darbu starptautiskā vidē, bet baidās uzdrīkstēties?

Ja tāda iespēja tiek dota, tad studentiem viennozīmīgi ieteiktu izmēģināt darbu ārzemēs, it sevišķi, ja iespējams iegūt arī finansiālu palīdzību no Erasmus, jo dzīvošana ārzemēs var izrādīties ievērojami dārgāka kā Latvijā, bet personīgi man, dzīvojot taupīgi, izdevās pat kādu daļu ietaupīt.

Manuprāt, lielākā problēma, kas varētu rasties, ir angļu valodas nezināšana, jo galvenais, kas būtu jāprot strādājot ārzemēs, ir komunicēt angļu valodā. Ja ir šaubas par to, vai praksē uzdotais darbs būs studentam pa spēkam, par to īpaši nebūtu jāuztraucas (protams, ir jāpārliecinās, ka darba vadītāji no studenta negaida kādas konkrētas priekšzināšanas darbā ar konkrēto projektu), jo visu var iemācīties, un tam ir paredzēti darba vadītāji, kuriem vienmēr var uzdot jautājumus un prasīt pēc palīdzības. Pašam arī tā bija, ka par antenām īpaši neko nezināju, bet visu nepieciešamo apguvu darba gaitā.

Kā Tu redzi savu nākotni pēc 5 gadiem?

Grūti pateikt, viss vēl var mainīties, bet ir liela iespējamība, ka pēc skolas absolvēšanas došos turpināt strādāt kaut kur ārzemēs, varbūt turpat Nīderlandē – ASTRON institūtā. Par to, godīgi sakot, ļoti neesmu domājis, svarīgākais vispirms ir nokārtot eksāmenus un veiksmīgi pabeigt bakalaura darbu, jo domas mainās, piedāvājumi un iespējas ir jaunas, tāpēc nav vērts par to pāragri satraukties.

Skolēni bez maksas var darboties STEM klubā – būvēt robotus un programmēt

Mon, 14 Mar 2022 06:18:13 GMT

Ventspils Augstskola piedāvā ikvienam 8.-12. klases skolēnam bez maksas iepazīt tehniskās zinātnes STEM klubā. Nodarbībās jaunieši apgūs elektronikas, robotikas un 3D printēšanas pamatus, būvēs ierīces pašu rokām, kā arī varēs īstenot savas idejas tehnoloģiju jomā.

Nodarbības notiek trīs reizes nedēļā: pirmdienās plkst. 15.00-18.00, trešdienās plkst. 16.30-19.00 un piektdienās plkst. 14.00-17.00. Skolēns var pielāgot apmeklējumu un pats izvēlēties, kurās dienās ierasties uz STEM klubu, sev brīvā laikā.

STEM klubā var uzbūvēt visu to, ko atļauj iztēle un zināšanas, kā arī pieejamie resursi. Ja kaut kas nebūs zināms, tad pasniedzējs palīdzēs to apgūt, savukārt ja būs nepieciešamas detaļas vai kādi materiāli – tie tiks sagādāti. Sākumā skolēni būvēs vienkāršas elektronikas shēmas, piemēram, varēs izveidot žetonu, kas tumsā sāk spīdēt, vai ventilatoru, kura griešanās ātrums mainās no istabas temperatūras. Attīstot zināšanas un prasmes, jaunieši varēs strādāt paši pie savām idejām, bet, sasniedzot augstāku līmeni, varēs īstenot jau daudz sarežģītākus projektus - veidot savus robotus.

STEM kluba biedri, kuri apmeklē nodarbības vismaz reizi nedēļā, var piedalīties arī dažādās sacensībās un konkursos, piemēram, robotikas sacensībās vai elektronikas konkursos. Tāpat nodarbībās jaunieši nostiprinās savas zināšanas fizikā, programmēšanā un matemātikā, kas noderēs mācībās. Turklāt nodarbībās netiek veikti pārbaudes darbi, visi strādā nepiespiestā gaisotnē, savā tempā.

Visas STEM kluba nodarbības vada pieredzes bagātie Ventspils Augstskolas pasniedzēji.

Pieteikties var, rakstot uz e-pastu stem@venta.lv vai norādītajos laikos nākt uz Ventspils Augstskolas E1 laboratoriju.

Astronomijas Skola:Debess objektu novērojumi ar Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas Centra radioteleskopiem

Wed, 09 Mar 2022 12:39:03 GMT

Liepājas Raiņa 6.vidusskola aicina astronomijas entuziastus un interesentus uz

"Astronomijas Skolas" attālināto nodarbību

piektdien, 11. martā plkst.15:00.

Temats: Debess objektu novērojumi ar Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas Centra radioteleskopiem

Nodarbības laikā pētniece Karina Šķirmante informēs klausītājus par Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas Centra (VSRC) darbību un pētījumu virzieniem, kā arī savā izklāstā sniegs informāciju par VSRC radioteleskopiem un to plusiem, salīdzinot ar optiskajiem teleskopiem. Pētniece savā prezentācijā stāstīs arī par VSRC veiktajiem novērojumiem un to metodikām, lai noteiktu dažādus debess objektu parametrus.

Vada: Karina Šķirmante, Ventspils Augstskolas lektore un Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas Centra (VSRC) pētniece

Nodarbības tiešraides saite ( MS Teams ) : šeit.

IZI VSRC piedalījās EXPO 2020 Dubaijā Latvijas delegācijas sastāvā, lai veicinātu sadarbību ar kosmosu saistītās jomās.

Mon, 07 Mar 2022 09:09:21 GMT

No 26. februāra līdz 2. martam 14 Latvijas uzņēmumu un zinātnisko institūciju pārstāvji viesojās AAE, lai veidotu jaunus sakarus, apmeklētu Dubaijas ostu un Šārdžas pētniecības tehnoloģiju un inovāciju parku un izstādi EXPO 2020.

Vairāk par EXPO 2020 var uzzināt:

1) Padziļinās ekonomisko sadarbību ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem (expo2020.lv)

2) UAE and Latvia to boost economic ties (thenationalnews.com) - angļu valodā

3) Emirates News Agency - UAE, Latvia launch six-track economic cooperation programme (wam.ae) - angļu valodā

Cosmic flashes pinpointed to a surprising location in space

Wed, 23 Feb 2022 15:00:05 GMT

Astronomers have been surprised by the closest source of mysterious flashes in the sky called fast radio bursts. Precision measurements with radio telescopes reveal that the bursts are made among old stars, and in a way that no one was expecting. The source of the flashes, in nearby spiral galaxy M 81, is the closest of its kind to Earth.

Fast radio bursts are unpredictable, extremely short flashes of light from space. Astronomers have struggled to understand them ever since they were first discovered in 2007. So far, they have only ever been seen by radio telescopes.

Each flash lasts only thousandths of a second. Yet each one sends out as much energy as the Sun gives out in a day. Several hundred flashes go off every day, and they have been seen all over the sky. Most lie at huge distances from Earth, in galaxies billions of light years away.

In two papers published in parallel this week in the journals Nature and Nature Astronomy, an international team of astronomers present observations that take scientists a step closer to solving the mystery – while also raising new puzzles. The team is led jointly by Franz Kirsten (Chalmers, Sweden, and ASTRON, Netherlands) and Kenzie Nimmo (ASTRON and University of Amsterdam).

The scientists set out to make high-precision measurements of a repeating burst source discovered in January 2020 in the constellation of Ursa Major, the Great Bear.

“We wanted to look for clues to the bursts’ origins. Using many radio telescopes together, we knew we could pinpoint the source’s location on the sky with extreme precision. That gives the opportunity to see what the local neighbourhood of a fast radio burst looks like”, says Franz Kirsten.

To study the source at the highest possible resolution and sensitivity, the scientists combined measurements from telescopes in the European VLBI Network (EVN). By combining data from 12 dish antennas spread across half the globe, Sweden, Latvia, The Netherlands, Russia, Germany, Poland, Italy and China, they were able to find out exactly where on the sky they were coming from.

The EVN measurements were complemented with data from several other telescopes, among them the Karl G. Jansky Very Large Array (VLA) in New Mexico, USA.

Close but surprising location

When they analysed their measurements, the astronomers discovered that the repeated radio flashes were coming from somewhere no one had expected.

They traced the bursts to the outskirts of the nearby spiral galaxy Messier 81 (M 81), about 12 million light years away. That makes this the closest ever detection of a source of fast radio bursts.

There was another surprise in store. The location matched exactly with a dense cluster of very old stars, known as a globular cluster.

“It’s amazing to find fast radio bursts from a globular cluster. This is a place in space where you only find old stars. Further out in the universe, fast radio bursts have been found in places where stars are much younger. This had to be something else,” says Kenzie Nimmo.

Many fast radio bursts have been found surrounded by young, massive stars, much bigger than the Sun. In those locations, star explosions are common and leave behind highly magnetised remnants.

Scientists have come to believe that fast radio bursts can be created in objects known as magnetars. Magnetars are the extremely dense remnants of stars that have exploded. And they are the universe’s most powerful known magnets.

“We expect magnetars to be shiny and new, and definitely not surrounded by old stars. So if what we’re looking at here really is a magnetar, then it can’t have been formed from a young star exploding. There has to be another way”, says team member Jason Hessels, University of Amsterdam and ASTRON.

The scientists believe that the source of the radio flashes is something that has been predicted, but never seen before: a magnetar that formed when a white dwarf became massive enough to collapse under its own weight.

“Strange things happen in the multi-billion-year life of a tight cluster of stars. Here we think we’re seeing a star with an unusual story”, explains Franz Kirsten.

Given time, ordinary stars like the Sun grow old and transform into small, dense, bright objects called white dwarfs. Many stars in the cluster live together in binary systems. Of the tens of thousands of stars in the cluster, a few get close enough for one star collects material from the other.

That can lead to a scenario known as “accretion-induced collapse”, Kirsten explains.

“If one of the white dwarfs can catch enough extra mass from its companion, it can turn into an even denser star, known as a neutron star. That’s a rare occurrence, but in a cluster of ancient stars, it’s the simplest way of making fast radio bursts”, says team member Mohit Bhardwaj, McGill University, Canada.

Fastest ever

Looking for further clues by zooming into their data, the astronomers found another surprise. Some of the flashes were even shorter than they had expected.

“The flashes flickered in brightness within as little as a few tens of nanoseconds. That tells us that they must be coming from a tiny volume in space, smaller than a soccer pitch and perhaps only tens of metres across”, says Kenzie Nimmo.

Similarly lightning-fast signals have been seen from one of the sky’s most famous objects, the Crab pulsar. It is a tiny, dense, remnant of a supernova explosion that was seen from Earth in 1054 CE in the constellation of Taurus, the Bull. Both magnetars and pulsars are different kinds of neutron stars: super-dense objects with the mass of the Sun in a volume the size of a city, and with strong magnetic fields.

“Some of the signals we measured are short and extremely powerful, in just the same way as some signals from the Crab pulsar. That suggests that we are indeed seeing a magnetar, but in a place that magnetars haven’t been found before”, says Kenzie Nimmo.

Future observations of this system and others will help to tell whether the source really is an unusual magnetar, or something else, like an unusual pulsar or a black hole and a dense star in a close orbit.

“These fast radio bursts seem to be giving us new and unexpected insight into how stars live and die. If that’s true, they could, like supernovae, have things to tell us about stars and their lives across the whole universe,” says Franz Kirsten.

IMAGES

Contacts

Robert Cumming,

communications officer,

Onsala Space Observatory, Chalmers University of Technology, Sweden,

email: robert.cumming@chalmers.se ,

tel: +46 70 493 3114 or +46 (0)31 772 5500

Franz Kirsten,

ASTRON, The Netherlands, and Onsala Space Observatory, Chalmers University of Technology, Sweden,

email: franz.kirsten@chalmers.se ,

tel: +46 73 394 0845 or +46 31 772 5522

More about the research and about the European VLBI Network and JIVE

The research was based on observations with the European VLBI Network, the Karl G. Jansky Very Large Array, with additional data from the Hubble, Chandra and Fermi space telescopes, and the Subaru Telescope located in Hawaii.

The research is published in two papers in the journals Nature and Nature Astronomy.

A repeating fast radio burst source in a globular cluster, by Franz Kirsten et al ( www.nature.com/articles/s41586-021-04354-w )

Burst timescales and luminosities link young pulsars and fast radio bursts, by Kenzie Nimmo et al ( https://arxiv.org/abs/2105.11446 ).

VLBI is an astronomical method by which multiple radio telescopes distributed across great distances observe the same region of sky simultaneously. Data from each telescope is sent to a central "correlator" to produce images with higher resolution than the most powerful optical telescopes.

The European VLBI Network (EVN; www.evlbi.org) is an interferometric array of radio telescopes spread throughout Europe, Asia, South Africa and the Americas that conducts unique, high-resolution, radio astronomical observations of cosmic radio sources. Established in 1980, the EVN has grown into the most sensitive VLBI array in the world, including over 20 individual telescopes, among them some of the world's largest and most sensitive radio telescopes. The EVN is composed of 13 Full Member Institutes and 5 Associated Member Institutes.

The Joint Institute for VLBI ERIC (JIVE; www.jive.eu) has as its primary mission to operate and develop the EVN data processor, a powerful supercomputer that combines the signals from radio telescopes located across the planet. Founded in 1993, JIVE is since 2015 a European Research Infrastructure Consortium (ERIC) with seven member countries: France, Italy, Latvia, the Netherlands, United Kingdom, Spain and Sweden; additional support is received from partner institutes in China, Germany and South Africa. JIVE is hosted at the offices of the Netherlands Institute for Radio Astronomy (ASTRON) in the Netherlands.

Izsakam visdziļāko līdzjūtību, pavadot mūžībā Dr.phys. Māri Ābeli

Wed, 23 Feb 2022 12:50:37 GMT

Mēs klusi paliekam šai krastā,

Vēji šalkos un mierinās mūs,

Bet Tava vieta, kas bija šai dzīvē,

Vienmēr mūsu atmiņās būs.

(N. Dzirkale)

Izsakam visdziļāko līdzjūtību Dr. phys. Māra Ābeles ģimenei, radiem, draugiem,

kolēģiem un piederīgajiem, pavadot viņu mūžībā.

Atvadu vārdi Mārim Ābelem

Tu esi devies mūžībā, pēc 85 piepildītiem dzīves gadiem. Mums, kas esam ar Tevi kopā strādājuši, pietrūks Tavas sirsnības un izpalīdzības, bet visvairāk gudrības un izcilā talanta ar kosmosu un astronomiju saistītajās inženierzinātnēs. Kad vēl nebija ne GPS, ne citu satelītnavigācijas sistēmu, Tu konstruēji pasaulē pirmos un vienus no izcilākajiem kosmiskās ģeodēzijas instrumentiem (fototeleskopu AFU-75, kas tika izgatavots simtos eksemplāru un ir strādājis visos pasaules kontinentos), austrumeiropā pirmos satelītu lazertālmērus, orientācijas sistēmu prototipus starptautiskajiem kosmiskajiem projektiem “Gamma” un “Granāts” un daudz citu unikālu astronomisku instrumentu. Speciālistu aprindās Tavu veikumu vērtēja augstu. Bez Tavas aktīvas līdzdalības neiztika PSRS Astronomijas padome un Kosmisko pētījumu institūts Maskavā, Parīzes observatorija un Francijas kosmosa aģentūra CNES, Prāgas un Varšavas Tehniskās universitātes, Potsdamas ģeofizikālo pētījumu institūts, Bulgārijas un Rumānijas Zinātņu akadēmijas un pat tādas tālas un eksotiskas zemes kā Mongolija, Kuba, Ēģipte, Bolīvija, Austrālija, Indija un, jāliek daudzpunktu, arī daudzas citas. Tavu padomu reizēm lūdza pat NASA, Smitsona institūta Vašingtonā un Kagošimas kosmodroma speciālisti Japānā. Pasaule Tevi pazina un Tu pazini pasauli, jo pat PSRS laikā Tev tomēr ļāva doties uz ārzemēm “spodrināt padomijas spalvas”, līdzīgi kā izciliem māksliniekiem un sportistiem. Taču Tu nesi pasaulē Rīgas, Latvijas Universitātes un Latvijas vārdus.

Arī VSRC dzīvas ir Tavu darbu atskaņas. Tu biji LZP projekta “Ventspils radioteleskopa RT-32 datorvadība un kosmisko objektu daudzkrāsu fotometrija ar koordinātu noteikšanu izmantojot lādiņsaites matricas” vadītājs VSRC pastāvēšanas pirmajos gados un LU darbnīcās izgatavoji pirmos pagrieziena sensorus un RT-32 orientācijas sistēmas elementus. Tajā laikā VSRC nebija naudas un nebija nekādu iespēju iegādāties rūpnieciskas iekārtas šo radioteleskopam vitāli svarīgo funkciju nodrošināšanai.

Tev daudzreiz piedāvāja darbu citur plašajā pasaulē, jo godu, slavu un arī naudu par Tava darba rezultātiem nereti dalīja priekšnieki, bet Tev bija jāsamierinās ar LU pētnieka ne visai dāsno atalgojumu, pa reizei saņemot kādu prēmiju, medaļu vai citu atzinību. Bet Tev tas nebija tik būtiski, Tu vienmēr atgriezies pie savas ģimenes, savas “Alma mater” un nelielās darbnīciņas LU pagrabā vai bēniņos, jo Tu mīlēji savu darbu un turpināji strādāt līdz pat savas dzīves pēdējām nedēļām. Un nezinu, vai Tavs darbs vispār ir novērtējams naudas izteiksmē, līdzīgi kā F.Candera ieguldījums raķešu zinātnē, kā N.Teslas sasniegumi elektrotehnikā. Pasaulē Tavu darbu katrā ziņā vērtēja augstāk nekā Latvijā un gribu tikai cerēt, ka nākotnē arī mūsu zemē Tevi novērtēs atbilstoši Tavam patiesajam sniegumam.

Ar Tavu aiziešanu esmu zaudējis draugu, tuvu kolēģi, darbaudzinātāju un krietnu cilvēku, kas pratis savu mūžu nodzīvot tā, ka pusgadsimta garumā nekad, nekur un ne no viena cilvēka neesmu dzirdējis nevienu sliktu vārdu par Tevi. To nespēj visi, tikai izredzētie.

Juris Žagars

2022.02.21

Atskatīties uz Māra Ābeles profesionālo darbību dzīves laikā var šeit .

Notikusi pirmā Ventspils Augstskolas padomes sēde

Fri, 18 Feb 2022 08:49:13 GMT

Piektdien, 18.februārī Ventspils Augstskolā aizvadīta pirmā augstskolas padomes sēde, kuras laikā padomes locekļi pārrunāja sadarbību, kā arī tika ievēlēts padomes priekšsēdētājs un vietnieks.

Jaunās padomes sastāvā ir Jānis Vītoliņš un Gaļina Hiļķeviča, kurus ievēlēja Ventspils Augstskolas Senāts, Kristaps Klauss, kuru izvirzīja valsts prezidents Egils Levits, Raimonds Vējonis un Reinis Āzis, kurus izvirzīja Izglītības un zinātnes ministrija.

Sēdē piedalījās Ventspils Augstskolas padomes locekļi, rektors Kārlis Krēsliņš un Senāta priekšsēdētājs Guntars Dreijers. Sēdē Ventspils Augstskolas rektors informēja par augstskolas darbību: studijām, mūžizglītību un zinātni, kā arī tika ievēlēts padomes priekšsēdētājs un vietnieks. Padomes priekšsēdētāja amatā vienbalsīgi izvirzīja un ievēlēja Kristapu Klausu, savukārt vietnieka amatā – Jāni Vītoliņu.

Ventspils Augstskolas padomes sastāvs:

Jānis Vītoliņš - Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs. Jānim Vītoliņam ir profesionālais maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā, vairāk kā trīsdesmit gadu darba pieredze organizācijas vadībā, kā arī praktiskā darba pieredze organizācijas stratēģiskajā un pārvaldības procesu vadībā. Atzīmējams Vītoliņa būtiskais darba ieguldījums, kas veltīts pilsētas infrastruktūras attīstībai, investīciju piesaistei, informācijas tehnoloģiju un izglītības attīstībai.

Gaļina Hiļķeviča – Ventspils Augstskolas Informācijas tehnoloģijas fakultātes asociētā profesore, bakalaura studiju programmas “Datorzinātne” direktore un inženierzinātņu zinātniskā institūta “Ventspils starptautiskais radioastronomijas centrs” vadošā pētniece. Gaļina Hiļķeviča 10 gadus vadījusi Ventspils Augstskolas Informācijas tehnoloģiju fakultāti, kā arī piecus gadus bijusi augstskolas Senāta priekšsēdētāja. Hiļķeviča ieguvusi doktora zinātnisko grādu matemātikā Latvijas Universitātē.

Kristaps Klauss - biedrības “Latvijas Kokrūpniecības federācija” izpilddirektors, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents un SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” padomes priekšsēdētājs. Klausam ir maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā, ko ieguvis Ventspils Augstskolā. Tāpat Klauss darbojas arī Ekonomikas ministrijas Nacionālās enerģētikas un klimata padomē, Zemkopības ministrijas Meža konsultatīvajā padomē, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata politikas apaļajā galdā.

Raimonds Vējonis - Latvijas Basketbola savienības prezidents, politiķis. Vējonis strādājis publiskā sektora vadības augstākajā līmenī, kur vairāk nekā 10 gadus ieņēmis ministra amatu, savukārt no 2015. gada līdz 2019. gadam bijis Latvijas Valsts prezidents. Raimondam Vējonim ir maģistra grāds bioloģijā, ko ieguvis Latvijas Universitātē.

Reinis Āzis - starptautiskā energoresursu uzglabāšanas un pārkraušanas uzņēmuma “VTTI”, "Vitol" grupas biznesa attīstības vadītājs Baltijas jūras reģionā. Pirms tam darbojies vadošos amatos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā un privātajā sektorā. Reinim Āzim ir doktora grāds vides un enerģētikas inženierijā, ko ieguvis Rīgas Tehniskajā universitātē, un maģistra grāds Rīgas Tehniskajā universitātē un Viļņas Ģedimina Tehniskajā universitātē.

Job Advertisement for ERA Chair Holder Position

Wed, 16 Feb 2022 06:23:33 GMT

Ventspils University of Applied Sciences (VUAS) (Reg. Nr. 90000362426, address: Inženieru street 101, Ventspils) solicits applications for the position of the ERA Chair Holder for Ventspils International Radio Astronomy Centre (VIRAC).

The prime responsibility of the ERA Chair holder is implementation of the project HORIZON-WIDERA-2022-TALENTS-01 . This is a fixed term appointment for the duration of the project - 5 years , with a possibility to extend the contract after the end of the project. It is desirable for the candidate to participate in the development of projects, as it is mandatory to include the prospective candidate in the project proposal. The deadline of project application is 15 March 2022.

Job Description

ERA Chair holder will be engaged for the duration of the project (5 years) as a Strategic Counsellor at Ventspils International Radio Astronomy Centre (VIRAC) of Ventspils University of Applied Sciences (VUAS), Latvia. As such, ERA Chair holder will lead his/her own permanent and excellent research group in the space scientific fields to ensure excellence, visibility and better integration in the European Research Area and in the European Space Industry, as well as fostering competitiveness in research funding and promoting institutional reforms aligned with ERA priorities. The main task of the ERA Chair holder and the group is development of the VIRAC roadmap aimed at achieving the project goals, attaining required institutional changes and developing structural measures for effective and efficient use of the resources (personnel, infrastructure, financing) available at the VIRAC. This ERA Chair holder will act toward attracting public financing from the EU, national and private funding sources; to ensure stable and predictable flow of projects, and to enable full exploitation of the VIRAC’s research infrastructure. The goal of the Strategic Counsellor activity is to work out a multi-level organisational structure, involving departments, laboratories, research and engineering groups and enabling the VIRAC to achieve the highest efficiency of research and engineering projects’ implementation.

For the duration of the project, ERA Chair holder will work within the legal framework of the Constitution of the VUAS and the Statutes (Regulation) of the VIRAC, providing advice to VIRAC’s decision-making bodies (the Scientific Council and the Director). He/she, in consultation with the Project Management team (incl. VIRAC director), Advisory Board and Rector of VUAS, will be entitled to hire according experts required for implementation of the project who will be supported from the project’s budget. Willingness to collaborate with members of other groups at the VUAS and its external partners is expected of the ERA Chair holder.

VUAS will provide administrative aid for the development of a VIRAC roadmap. It is expected that ERA Chair holder will facilitate her/his team and collaborate with other VIRAC staff members in particular in working out applications for external research grants. It is expected that the:

ERA Chair holder, together with VIRAC director will be co-responsible for dissemination of the results and public outreach;
ERA Chair holder will become an advisor of the VIRAC director.

The successful candidate will be given:

fixed term contract for 5 years;
a competitive salary at the level comparable to that of senior faculty of a leading EU university;
health insurance coverage.

Astronomy in VIRAC

VIRAC is a research institute with ~30 scientific employees. VIRAC is a full member of the following networks: ILT (International LOFAR telescope), EVN (European VLBI network). VIRAC represents Latvia as a member of the Joint Institute for VLBI – European Research Infrastructure Consortium (JIV-ERIC). Latvia is a European Space Agency (ESA) European Cooperating State. Major observational facilities of the institute include the recently launched LOFAR station and two radio telescopes, RT-16 and RT-32, operating at centimetre and decimeter wavelengths in single-dish and VLBI modes.

VIRAC is located in Ventspils, a family-friendly municipality with various possibilities both for families and individuals. It is a place with high standards of living and reasonable living costs, located on the coast of Baltic Sea three hours driving away from the capital of Latvia Riga and the Riga International Airport.

More information about Ventspils International Radio Astronomy Centre can be found at the official website: https://www.virac.eu/en .

Position requirements

A prospective successful candidate:

holds a Master’s degree or equivalent and is an excellent researcher and/or innovator in physics, astronomy, electronics, radioastronomy or other relevant engineering and space areas for no less than ten years;
advantages for applicants with PhD degree or equivalent;
fulfils conditions specified in the European Framework for Research Careers for

Established researcher no less than at the (R3) I level, including:

o a proven international research and/or innovation experience,

o an international reputation based on research excellence,

o a proven record in securing research funding and experience in managing and leading a research group for no less than ten years;

experience in international cooperation;
at least ten-year experience in science and/or technology management;
fluent written and oral communication skills in English;

Applications including a detailed curriculum vitae, brief description of current research and other activities, accomplishments and representative publications should be sent directly to the VUAS Personnel Department - personals@venta.lv. All documents should be in English language.

VUAS is committed to employment equality (esp. European Charter for Researchers and the Code of Conduct for the Recruitment of Researchers) and welcomes applications from all qualified candidates fulfilling requirements specified in this announcement.

Aicina pieteikties starptautiskai konferencei!

Tue, 15 Feb 2022 08:17:11 GMT

Ventspils Augstskola un Dārzkopības institūts aicina pieteikties pētniekus un zinātniekus ar referātiem starptautiskai starpdisciplinārai konferencei „Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika”.

Konference notiks attālināti šā gada 3.-4. novembrī un tā pulcēs zinātniekus un pētniekus šādās sekcijās:

dažādi valodniecības un tulkojumzinātnes aspekti,
valodas tehnoloģijas,
terminoloģija un leksikogrāfija.

Konferencei aicināti pieteikties arī pētnieki, kuru pētījumi ir par līdzīgām tēmām, kas saistītas ar valodu daudzveidību, statistiku un terminoloģiju.

Referātu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 31. jūlijs.

Detalizēta informācija par konferenci ir pieejama:

konferences vietnē https://www.virac.eu/ldts
rakstot uz e-pastu ltds@venta.lv

Konference notiks angļu, krievu, latviešu un vācu valodā.

Sinhrono tulkojumu atsevišķām prezentācijām nodrošinās Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultāte.

KInGS 5.cikls ir noslēdzies! Apsveicam uzvarētājus!

Thu, 03 Feb 2022 09:56:12 GMT

Projekta “Kurzemes inovāciju granti studentiem” jeb KInGS mērķis ir sekmēt un attīstīt studējošo inovāciju spēju, uzņēmīgumu, uzņēmējspēju, sabiedrībai vai tās daļai nozīmīgu problēmu risināšanu, kā arī augstskolu un studējošo sadarbību stiprināšanu ar komersantiem.

Projekta mērķa grupa ir visu līmeņu un programmu studējošie augstākās izglītības institūcijās, kā arī koledžu, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamie (vecumā no 18 gadiem).

26. janvārī tiešsaistē norisinājās 5. cikla noslēguma pasākums – ideju aizstāvēšana un uzvarētāju noskaidrošana. Kopā savu paveikto prezentēja 21 komanda no Ventspils un Liepājas. Uzvarētaju komandas dalību projektā noslēdza ar naudas balvām.

Arī IZI VSRC darbinieku komandas iesniedza savus pieteikumus – tika izveidotas komandas CryoControl, SatTrack un Optics.

Par labākajām Liepājas reģiona komandām tika atzītas:

Bionics - 350,- EUR
J.A.B - 300,- EUR
Grāmatvedības procesu automatizācija - 350,- EUR

Par labākajām Ventspils reģiona komandām tika atzītas:

We do shirts - 1000,- EUR
LaserLAb - 700,- EUR
Natrix - 600,- EUR
Follow me - 1000,- EUR
CryoControl - 400,- EUR

Iepazīties ar IZI VSRC komandu iesniegtajiem materiāliem var šeit:

CryoControl – gala prezentācija , pietiekums

SatTrack – gala prezentācija , pietiekums

Optics – gala prezentācija , pietiekums

Apsveicam uzvarētājus un īpaši sveicam CryoControl ar iegūto naudas balvu 400 eiro apmērā.

Noslēgts līgums par radioteleskopa RT-32 uztvērēju kabīnes izgatavošanu un piegādi

Wed, 02 Feb 2022 12:46:14 GMT

2021.gada decembrī tika noslēgts atklāta konkursa iepirkums “Radioteleskopa RT-32 uztvērēju kabīnes izgatavošana un piegāde” (iepirkuma ID Nr. VeA 2021/12/ERAF) par uztvērēju kabīnes izgatavošanu un piegādi. 2021.gada 28.decembrī tika noslēgts līgums ar uzņēmumu SIA “Conak Steel” par līguma cenu 69 500,00 EUR bez PVN. Līguma izpildi plānots pabeigt 2022. gada aprīlī.

Līguma izpilde ir veikta projekta Nr. 1.1.1.4/17/I/010 “Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijas 3.kārta” ietvaros.

Pabeigta Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijas līgumu izpilde

Wed, 02 Feb 2022 12:43:33 GMT

Pabeigti vairākas līgumu izpildes Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas Centra radioteleskopa RT-32 modernizācijai.

Vācijas uzņēmums “OHB Digital Connect GmbH” veica radioteleskopa RT-32 spoguļa virsmas regulēšanas pakalpojumu un mikroviļņu hologrāfijas sistēmas spoguļa virsmas kontrolei iegādi. Kopējā līgumcena pakalpojumam - 196 680,00 EUR bez PVN.

Tāpat uzņēmums veica radioteleskopa RT-32 sekundārā fokusa regulēšanas un pozicionēšanas iekārtas piegādi un attālinātu konsultāciju veikšanu, lai sekmētu iekārtas uzstādīšanu un regulēšanu. Kopējā līgumcena iekārtas piegādei un uzstādīšanai - 345 832,00 EUR bez PVN.

Tāpat teleskopam RT-32 tika iegādāta kriogēnikas un vakuuma sistēmas komponentes, īstenoja uzņēmums “Kurt J lesker Ltd.” Kopējā līgumcena ir 35 853,13 EUR bez PVN.

Savukārt ar uzņēmumu SIA “Sentios” ir pabeigta līguma izpilde par dzesējošo maztrokšņojošo pastiprinātāju RT-32 L/S diapazona uztvērējam iegādi. Kopējā līgumcena ar uzņēmumu ir 9 528.50 EUR bez PVN.

Līgumu izpildes ar uzņēmumiem tika veiktas projekta Nr. 1.1.1.4/17/I/010 “Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijas 3.kārta” ietvaros.

Pabeigta radioteleskopa RT-16 remontdarbu līguma izpilde

Wed, 02 Feb 2022 12:40:19 GMT

2021.gada 11. novembrī, parakstot pieņemšanas – nodošanas aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā , ir veiksmīgi pabeigti 2021. gada ziemā iesāktie radioteleskopa RT-16 telpu remontdarbi.

Remontdarbi tika izpildīti saskaņā ar plānoto laika grafiku un ievērojot līgumos noteiktos termiņus. Būvdarbus veica uzņēmums SIA “AB Būvniecība”, savukārt būvuzraudzību objektā veica uzņēmums SIA “Built EX”. Būvniecības darbus veica projekta Nr. 1.1.1.4/17/I/010 “Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijas 3.kārta” ietvaros.

22.02.2022 notiks nozīmīgs Eiropas Kosmosa aģentūras ESA - European Space Agency pasākums - otrā Zemes bāzes staciju pakalpojumu industrijas diena (2nd Operations Industry Day)!

Tue, 01 Feb 2022 11:48:58 GMT

Īpašā datumā - 22.02.2022 notiks nozīmīgs Eiropas Kosmosa aģentūras ESA - European Space Agency pasākums - otrā Zemes bāzes staciju pakalpojumu industrijas diena (2nd Operations Industry Day)!

Pasākums norisināsies tiešsaistē un tas ir paredzēts Zemes bāzes staciju un to darbību nodrošinātājiem ar mērķi apmainīties ar informāciju par nozares vajadzībām, inovācijām un kosmosa operācijām.

Reģistrācija un plašāka informācija pieejama - OPS Industry Day (eventsair.com)

Radīta jauna metode, ar kuru varētu nofiksēt un laikus brīdināt par to, ka zemei tuvojas ne tikai nelieli objekti, bet arī komētas un asteroīdi

Tue, 01 Feb 2022 08:39:16 GMT

Zinātnieki Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā noslēguši pētījumu, radot jaunu metodi, ar kuru varētu nofiksēt un laikus brīdināt par to, ka zemei tuvojas ne tikai nelieli objekti, bet arī komētas un asteroīdi, kas var būt bīstami.

Kā filmas scenārijs no zinātniskās fantastikas – tā par jaunāko izstrādāto metodi stāsta Latvijas zinātnieki Starptautiskajā radioastronomijas centrā. Projektā iesaistīti arī teleskopi Irbenē. Tagad metodi var izmantot ikvienā valstī, lai precīzāk uztvertu asteroīdus, komētas un kosmiskās atlūzas, kas var apdraudēt visu kopējo Zemes telpu.

Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētnieks Vladislavs Bezrukovs pastāstīja: "Ideja bija izveidot metodes, kas atļauj detektēt objektus kosmosā, kas parastiem līdzekļiem nav redzami. Piemēram, asteroīdi, kas lido no Saules puses."

Par šādu visai cilvēcei svarīgu metožu izstrādi kopš 2005. gada bija ieinteresējušies zinātnieki no Ķīnas, Itālijas un Ukrainas. Katras valsts teleskopi mēģināja veikt precīzākos mērījumus. Tomēr 2014. gadā pētījumi pārtrūka, jo politiskā situācija Krimā liedza izmantot teleskopus Ukrainā, un zinātnieki vairs neturpināja starptautiskos projektus kopā.

Projekta vadītājs no Krievijas Nikolajs Dugins norādīja:

''Debesis vēro milzums daudzums optisko sistēmu, ja meklēsiet – atradīsiet informāciju par miljoniem asteroīdu. Debesis vēro nepārtraukti. Īpaši seko tiem objektiem, kas var kļūt bīstami Zemei."

Zinātniekus iedvesmoja tas, ka rezultāts kalpotu starptautiskiem mērķiem, jo no bīstamiem kosmosa objektiem nav pasargāta neviena valsts. Minētās metodes pamatā ir pielietots efekts, kas rodas, ja spilgts debess ķermenis apgaismo pētāmo. Novērojamais objekts atrodas starp raidītāju un uztvērēju, kas ļauj fiksēt to, ko nespēj optika.

Projekta dalībniece Marija Nečajeva no Ņižņijnovgorodas Krievijā norādīja: "Mūsu zināšanu līmenis, cilvēces tehniskās prasmes tuvojas tam, ka varam kontrolēt kosmosa telpu, notikumus, kurus pirms tam nespējām ietekmēt. Domāju, ka neesam tālu no tā, ka radīsim kādu globālu sistēmu."

Pagājušajā gadā Irbenē veiktas vairākas novērojumu sesijas, pielietojot abus Irbenes teleskopus, un no Ziemeļkurzemes tika novērotas vairāk nekā divdesmit kosmiskās atlūzas un satelīti.

Pētījums līdz šim realizēts ar Latvijas Zinātnes padomes grantu palīdzību, tomēr šim gadam finansiālais atbalsts vairs nav iedalīts.

Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētniece Karina Šķirmante uzskata: "Tas ir ļoti liels trūkums Latvijas zinātnei, ka nav šīs pēctecības, ka mēs nevaram garantēt finansējuma plūsmu caurmērā vismaz 5–6 gadu apmērā, kā tas ir Rietumeiropas institūtos, kad izveidotā komanda strādā ilgāku laika posmu jau pie konkrētas problemātikas."

Izveidotā metode ļauj atklāt kosmosa objektus neatkarīgi no to formas, materiāla un starojuma. Zinātnieki gan stāsta, ka šo metodi var pētīt vēl ilgi nākotnē, palielinot uztveršanas precizitāti.

Kurzemes TV (31.01.2022.)

LTV Ziņu dienests (31.12.2022.)

Studenti izveido stratosfēras zondi “IRBE-5”

Fri, 14 Jan 2022 08:02:37 GMT

Ventspils Augstskolas Informācijas un tehnoloģiju fakultātes, profesionālas bakalaura studiju programmas “Elektronikas inženierija” 3. kursa studenti studiju ietvaros īsteno projektu par stratosfēru zondi “IRBE-5”.

Viens no studiju programmas “Elektronikas inženierija” mācību mērķiem ir gūt jaunas zināšanas, veidojot mūsdienīgas elektronikas iekārtas. Apvienojoties komandā, deviņi studenti: Rodrigo Laurinovičs , Mareks Krišjānis , Jēkabs Stikāns , Deniss Beļinskis , Ralfs Jātnieks , Vitālijs Zapāns , Alekss Golovčenko , Aleksandra Smirnova un Eleonora Harčuka augstskolā iegūtās zināšanas un prasmes izmantojuši stratosfēras zondes misijas “IRBE-5” izstrādē, pierādot savas spējas un reizē popularizējot Ventspils Augstskolas elektronikas inženierijas virzienu.

“IRBE-5” ir stratosfēras (11 – 50 km augstumā virs jūras līmeņa) zonde, kas tiks nogādāta atmosfērā aptuveni 20 līdz 25 km augstumā. Zondes derīgā krava sastāv no vairākām būtiskām apakšsistēmām: elektrobarošanas, sensoru, borta datora un komunikācijas.

Misijas tehniskais mērķis ir nodrošināt divvirzienu komunikāciju un modernizēt iepriekšējo sakaru apakšsistēmu, ļaujot zondei nosūtīt komandas no zemes bāzes stacijas, Ventspils Augstskolas amatieru radiostacijas. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu lietotāja kontrolētu zondi – derīgās kravas atdalīšanu no balona, kas aprīkota ar drošības izpletni. Savukārt zinātniskais eksperiments ir veikt ultravioletā starojuma mērījumus, lai novērtētu ozona molekulu blīvumu atmosfērā atkarībā no augstuma.

Lai sasniegtu ambiciozos mērķus, komandas pārstāve Eleonora Harčuka atzīst, ka jābūt aktīviem un zinātkāriem, kā arī mērķtiecīgiem, pozitīviem un izpalīdzīgiem. “Vienam otru atbalstot, ir vieglāk pārvarēt sarežģījumus. Mūsu komandai šī ir lieliska iespēja veidot gan elektroniku, gan pilnveidot komandas gara sadarbības prasmes, lai rezultātā iegūtu strādājošu iekārtu,” stāsta Eleonora.

Runājot par vēsturi, IRBE-5 ir jau piektā stratosfēras zonde, ko izstrādājuši studenti un citi interesenti, kuriem ir aizraušanās veidot elektronikas risinājumus. Iepriekš zondes tika veidotas starptautisko meteoroloģisko balonu sacensību “Global Space Balloon Challenge” ietvaros. Piemēram, 2017.gadā Ventspils Augstskolas elektronikas inženierzinātņu studenti izstrādāja projektu IRBE-3, kur jaunieši izveidoja jaunu, funkcionāli uzlabotu derīgās kravas kapsulas prototipu ar plānu, kur tas attiecībā pret saviem priekštečiem palielināja siltumnoturību kapsulas iekšienē. Savukārt derīgās kravas meklēšanai pēc tās piezemēšanās tika izmantotas pašu izgatavotas 434 MHz diapazona “Yagi-Uda” antenas, kas nodrošināja augstu virziena darbību.

Par projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” pirmajā īstenošanas gadā paveikto

Fri, 14 Jan 2022 06:55:42 GMT

Pagājis projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” (IMDS) īstenošanas pirmais gads, kad ir iespēja atskatīties uz paveikto. Pirmajā projekta īstenošanas gadā regulāri notikušas projekta partneru no Dārzkopības Institūta un Ventspils Augstskolas fakultātēm tiešsaistes sanāksmes, kurās aktīvi diskutēts par izstrādājamās informācijas sistēmas, kas paredzēta organismu un bioloģijas terminu uzkrāšanai un pētniecībai, moduļu pilnveidi, uzlabošanu un datu ievadi tajā.

Pirmajā gadā ir izstrādāts datu ievades un pārvaldības modulis, kas ļauj pētniekiem ievadīt un rediģēt organismu nosaukumus no dažādiem izdevumiem un tos sasaistīt ar atbilstošajiem bibliogrāfiskajiem avotiem. Lai nodrošinātu IMDS ātrdarbību izpildes laikā, sistēma sastāv no divām daļām — aizmugursistēmas (back-end), kas izstrādāta, izmantojot Spring satvaru, un priekšgalsistēmas (front-end), kas izstrādāta, izmantojot React tehnoloģiju. Dati tiek glabāti datubāzē, izmantojot MySQL serveri. Projekta pirmā īstenošanas gada ceturtajā ceturksnī IMDS izstrādātāju darba grupa aktīvi darbojās pie organismu nosaukumu un saišu rediģēšanas funkcionalitātes nodrošināšanas un skatu vizualizācijas uzlabojumiem. Pašreiz notiek ļoti aktīvs datu ievadīšanas darbs galvenokārt moduļos, kuros organismu nosaukumi latviešu valodā un to ekvivalenti citās valodās ir sasaistīti ar zinātnisko jeb latīnisko nosaukumu, kā arī modulī, kurā organismu nosaukumi ir bez šādas sasaistes. Lai nodrošinātu precīzu datu ievadi, tā galvenokārt tiek veikta manuāli, tomēr tiek arī pētīti risinājumi un īstenoti algoritmi ļoti apjomīgu enciklopēdiju, vārdnīcu un citas speciālās literatūras apstrādei, izmantojot OCR (Optical Character Recognition) algoritmus.

Pašreiz datubāzē jau ir ievadīti 40350 organismu nosaukumi no 266 bibliogrāfiskajiem avotiem. Kā nākamais darba uzdevums ir iecerēta datubāzes terminoloģijas moduļa un augu šķirņu nosaukumu apkopošanas moduļa izstrāde. Jāatzīmē, ka Latvijā patlaban nav vienota digitāla augu šķirņu reģistra, kas būtu ļoti noderīgs dažādu dekoratīvo augu šķirņu apkopošanai. Šāds apkopots materiāls noderētu gan selekcionāriem un dārzkopjiem, gan arī tulkotājiem, kuriem ir jātulko teksti šķirņu reģistrēšanai starptautiskos reģistros, gan arī jebkuram interesentam, kas strādā gan ar pašiem augiem, gan arī ar dokumentāciju un citu literatūru saistībā ar šo jomu.

Projekta dalībnieki 2021. gada otrajā pusē ir uzsākuši darbu konferences organizēšanā un sagatavojuši aicinājumu piedalīties projektā iecerētajā Ventspils Augstskolas un Dārzkopības institūta organizētajā starptautiskajā starpdisciplinārajā zinātniskajā konferencē „Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika", kas norisināsies 2022. gada 3.–4. novembrī tiešsaistē. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 31. jūlijs. Detalizēta informācija par konferenci ir pieejama tīmekļvietnē https://www.virac.eu/ldts .

Proj. Nr. lzp-2020/1-0179.

Aicinam piedalīties tiešsaistes nodarbībā "NASA misija DART - sadursme ar asteroīdu"

Thu, 06 Jan 2022 07:15:02 GMT

Piektdien, 7. janvārī, plkst. 15:00 esat aicināti piedalīties tiešsaistes nodarbībā, kuras tēma ir "NASA misija DART - sadursme ar asteroīdu".

“Hēra” ir Eiropas ieguldījums starptautiskajā planētu aizsardzības misijā sadarbībā ar Nacionālo aeronautikas un kosmosa administrāciju (NASA). Paredzēts, ka NASA kosmosa kuģis “Dart” tiks nogādāts kosmosā 2021. gada jūlijā un vispirms tas kinētiski ietrieksies vienā no Zemei tuvu lidojošajiem asteroīdiem ar nosaukumu “Didymos”.

Nodarbību vadīs Kārlis Šļumba.

Nodarbības norise tiks nodrošināta izmantojot MS Teams platformu.

Pieslēgšanās nodarbībai - šeit.

Aicinām uz kalendāra un izstādes „Zinātne Latvijai 2022” atklāšanas svētkiem!

Mon, 03 Jan 2022 12:34:59 GMT

Aicinām uz kalendāra un izstādes „Zinātne Latvijai 2022” atklāšanas svētkiem ceturtdien, 6. janvārī, plkst. 15.00 Zinātne Latvijai (šeit) lapā Facebook tiešraidē, kur visiem interesentiem būs iespēja iepazīt 12 kalendāra personības video stāstos un tiešraidē.

Pasākumu atklās izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, bet Valda Meldera vadībā būs iespēja sekot līdzi neformālām sarunām ar zinātniekiem un attālināti ielūkoties izstādē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidotais „Zinātne Latvijai” kalendārs un izstāde jau piekto gadu vēsta par vismaz divpadsmit Latvijas zinātniekiem un zinātniecēm, kas pārstāv dažādas paaudzes, dažādas zinātnes nozares un dažādas zinātniskās institūcijas, tādējādi parādot Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību. Kalendāros un izstādē ir izmantotas papildinātās realitātes un QR kodu tehnoloģijas. Noskenējot QR kodu, kalendāra lietotājs vai izstādes apmeklētājs savā viedtālrunī var noskatīties 3 minūšu garu video stāstu par katru no zinātniekiem un tādējādi tuvāk iepazīt gan zinātnieku, gan viņa pārstāvēto zinātnes nozari.

Pētnieki, kas piedalās Eiropas nozīmīgāko zinātnes izaicinājumu un misiju realizācijā, izgudrotāji, kas Latvijā palīdz veidot pievienotās vērtības ekonomiku un palielina mūsu konkurētspēju, zinātnieki, kas sekmē gudras, tehnoloģiski attīstītas un inovatīvas sabiedrības attīstību Latvijā, pasniedzēji, kas audzina jauno pētnieku paaudzi – tādas ir „Zinātne Latvijai 2022” 12 personības zinātnē:

Dr. chem. DACE RASIŅA, Latvijas Organiskās sintēzes institūts;
Dr. silv. ĀRIS JANSONS, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte;
Mg. ANTRA GAILE, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Augstas enerģijas daļiņu
fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centrs, Eiropas Kodolpētniecības centrs (CERN);
Dr. art. INESE SIRICA, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļa;
Ph. D. JĀNIS LAZOVSKIS, RTU Rīgas Biznesa skola;
Dr. philol. ILZE KAČĀNE, Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu institūta Kultūras pētījumu centrs;
Dr. nat. tech. KRISTAPS KĻAVIŅŠ, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Baltijas Biomateriālu ekselences centrs;
Dr. med. RŪDOLFS CEŠEIKO, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Rehabilitācijas fakultāte;
Ph. D. KRISTĪNE OĻEIŅIKA, Hārvarda Universitātes Bostonas Bērnu slimnīca, RSU;
Dr. sc. admin. HENRIJS KAĻĶIS, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte;
Ph. D. LINDA GULBE, Ventspils augstskolas inženierzinātņu institūts «Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs», Elektronikas un datorzinātņu institūts;
Dr. sc. ing. MĀRTIŅŠ ZAUMANIS, Šveices Materiālu un tehnoloģiju institūts Empa (Swiss Federal Laboratories for Materials Science and Technology).

Zinātnes kalendāra un izstādes radošajā konceptā šogad akcentēta zinātnieku personība, atklājot tās cilvēcisko pusi. Zinātnieku portretējumā katra personība izgaismota un izcelta kā pērle, radot vitālu stāstu, kas iesaista un uzrunā. Gluži kā mūsu izcilais latviešu rakstnieks Jānis Poruks savā darbā „Pērļu zvejnieks”, meklējot pērles, veic garīgas attīstības ceļu – tā arī Latvijas zinātnieki ved mūs atklāt arvien jaunus zināšanu apvāršņus, ļaujot katram kādu brīdi justies kā pērļu zvejniekam.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā izstāde notiks „zaļajā režīmā” un būs apskatāma no 6. līdz 29. janvārim.

Iepriekšējo gadu #ZinātneLatvijai kalendāru video stāstus var noskatīties šeit.

ERAF projekta “Ūdeņraža hidrauliskās kompresijas tehnoloģijas izstrāde ūdeņraža degvielas uzpildes stacijām” aktualitātes 2021. gada nogalē.

Thu, 30 Dec 2021 09:02:19 GMT

No 2021. gada vidus Ventspils Augstskola realizē projektu “Ūdeņraža hidrauliskās kompresijas tehnoloģijas izstrāde ūdeņraža degvielas uzpildes stacijām (H2-Compression), ar id. Nr. 1.1.1.1/20/A/185.

Projektu īsteno četri projekta partneri: divi zinātniskie institūti: Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (IZI VSRC) (projekta iesniedzējs un vadošais partneris) un valsts zinātniskais institūts “Fizikālās enerģētikas institūts” (FEI), industrijas pārstāvis - SIA “LATVO” un sabiedriskā labuma organizācija “Ventspils Augstskolas attīstības fonds” (VAAF).

Projekts tiek veikts Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” 4. kārtas ietvarā.

Projektā ietvarā paredzētas sekojošas darba aktivitātes:

1) ūdeņraža saspiešanas procesa teorētiskie pētījumi un modelēšana, izmantojot šķidrumu kā darba ķermeni;

2) ūdeņraža hidrauliskās saspiešanas tehnoloģijas izstrāde;

3) iekārtas laboratorijas testa modeļa dizaina izstrāde, izgatavošana un eksperimentālie pētījumi;

4) izstrādātās tehnoloģijas pielāgošana komercializācijai.

Tajā paša laikā, 2021.gadā 31. decembrī, VeA sadarbībā ar FEI sekmīgi noslēdza citu zinātnisku projektu par līdzīgu tematiku: Latvijas Zinatnes Padomes (LZP) projekts “Ūdeņraža hidrauliskās saspiešanas eksperimentālie pētījumi un tehnoloģijas izstrāde (Nr. lzp-2020/2-0049)”. LZP projekta ietvarā iegūti jauni tehniskie risinajumi, izstrādāti fizikālo procesu matemātiskie modeļi, kā arī projekta komanda ieguvusi pieredzi, kas kopumā tika pielietota un tiks turpināta attīstīt ERAF projekta ietvaros. Mērķis ir esošus pētījumus un tehniskos risinājumus pacelt nākamajā attīstības līmenī un tuvināt ūdeņrāža hidrauliskais saspiešanas sistēmu komercializācijas virzienā.

Ūdeņraža hidrauliskās saspiešanas iekārtas izstrāde ir saistīta ar risinājumu meklēšanu, kam nepieciešamas dažādas zināšanas un pieredze. Ūdeņraža hidrauliskās saspiešanas laikā, notiekot fizikālu procesu kompleksai modelēšanai, ir nepieciešams izpētīt šķidruma (silikona eļļas) un gāzes (ūdeņraža) uzvedību augstā spiedienā līdz 1000 atmosfērām. Ņemot vērā, ka darba cilindram, kas izstrādāts, izmantojot putu samazināšanas tehnoloģiju, ir sarežģīta forma, darba fizikālās un matemātiskās modelēšanas procesā tika iesaistīta speciālistu grupa no Skaitliskās modelēšanas institūta, Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes.

Tiek veikti visaptveroši pētījumi par silikoneļļas tehniskajām un ķīmiskajām īpašībām, kas tiek izvēlēts kā darba šķidrums, izmantojot spektrālās analīzes metodi, pēc mijiedarbības ar ūdeņradi zem augsta spiediena. Šo problēmu risināšanā piedalās arī Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta eksperti.

Turpinājās darbs pie tehnisko risinājumu patentēšanas, kuru mērķis ir samazināt putošanu un kontrolēt darba šķidruma patēriņu.

Sekmīgi noslēdzies LZP projekts “Radio lokācijas, balstīta uz radioviļņu izkliedes efektu, metodes pielietojums kosmosa objektu detektēšanai”

Wed, 29 Dec 2021 11:15:05 GMT

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radio astronomijas centrs (VeA VSRC)” realizētais Latvijas Zinātnes Padomes granta projekts “Radio lokācijas, balstīta uz radioviļņu izkliedes efektu, metodes pielietojums kosmosa objektu detektēšanai” („The application of the forward scatter radar method for the detection of space objects”) ir noslēdzies 2021. gada 31. decembrī. Projekta mērķis bija izstrādāt metodiku, kas, apvienojot radioviļņu izkliedes efektu ar radara VLBI tehnoloģiju, spētu detektēt Zemei tuvojušos asteorīdus, komētas un kosmiskās atlūzas tuvajā Zemes telpā.

Minētās metodes pamatā ir pielietots efekts, kas rodas, ja spilgts debess ķermenis apgaismo pētāmo ķermeni, līdz ar to enerģija tiek izkliedēta pa redzes līniju uz priekšu, tādejādi ievērojami pieaugot, salīdzinot ar atstaroto enerģiju.

Izstrādātās metodikas apraksts:

Attēls Nr.1. Radioviļņu izkliedes efekta attēlojums. Novērojamais objekts atrodas starp raidītāju un uztvērēju un paaugstinātās intensitātes signāls tiek izkliedēts objekta ēnas virzienā. Izkliedes efekts kļūst redzams, ja objekta izmēri L ir lielāki par novērojumā izmantoto viļņa garumu λ.

Radioviļņu izkliedes efekta (FSR) metode ir bistatiska un tās pamatā ir fenomens - novērojumā objekta bistātiskā radara šķērsgriezums ievērojami palielinās laika momentā, kad raidītais signāls tiek izkliedēts uz priekšu pa redzes līniju.

FSR metodes galvenās iezīmes:

● Enerģija, kas tiek izkliedēta pa redzes līniju uz priekšu ir trīs reizes lielāka kā atstarotā energija.

● FSR barjeras zona ir ļoti šaura (daži grādi), līdz ar to metode var tikt pielietota “raidītājs-uztvērējs” trajektorijas tuvumā.

● FSR metodes pielietojumā radītais novērojamā objekta ēnas lauks nav atkarīgs no objekta formas un materiāla, bet to nosaka tikai objekta ēnas kontūra. Ņemot vērā šo secinājumu, metodi var pielietot, lai atklātu grūti nosakāmus objektus, piemēram, kas uzbūvēti, izmantojot "Stealth" tehnoloģiju, vai arī, piemēram, asteroīdus ar mazu atstarošanas koeficientu.

Projekta īstenošanas laikā veiktās aktivitātes:

Kā viena no projekta aktivitātēm bija organizēt un veikt augstas precizitātes mērījumus ar Irbenes radio teleskopa kompleksa radiointerferometru (VLBI), kā raidītājus izmantojot GPS, Galileo un GLONASS navigācijas kosmosa satelītu (NSS) signālus.

Kā viens no projekta apakšmērkiem bija ekperimentāli pierādīt FSR metodes veiksmīgu pielietojumu kosmosa objektu detektēšanā, tādēļ 2021. gadā tika veiktas vairākas novērojumu sesijas, izmantojot VeA VSRC Irbenes radio teleskopa kompleksu gan vienas antennas režīmā, gan interferometra režīmā, pielietojot abas Irbenes antenas RT-32 un RT-16. Interferometra kalibrēšanā tika izmantoti GPS NSS raidītie signāli.

Attēls Nr.2. Projekta laikā organizētajos novērojumos navigācijas satelīti, kas atrodas Zemes tuvajā telpā, tika izmantoti kā raidītāji, bet Irbenes radio telekskopa kompleksa antenas RT-32 un RT-16 tika izmantotas kā uztvērēji. Novērojumi tika organizēti gan vienas antenas režīmā, gan interferometra režīmā. Novērojumos tika izmantoti 1.6 GHz frekvenču joslas uztvērēji.

Novērojumu sesijas laikā abas antenas uztvēra navigācijas satelītu raidītos signālus un tika konstatēts novērojamā objekta virzība pāri "raidītājs-uztvērējs" trajektorijai. Novērojumu sesijās tika novērotas vairāk kā divdesmit kosmiskās atlūzas un satelīti, kuru orbītas slīpums jeb inklinācija ir maza. Organizētajās novērojumu sesijās vairāk kā 50% gadījumos tika sekmīgi iegūts izkliedētais signāls un projekta īstenošanas laikā tika detektēti objekti gan ar dažādu ģeometrisko laukumu, gan dažādos attālumos no Zemes, gan dažādos leņķiskos attālumos no detektēšanas līnijas.

Attēls Nr.3. Novērojumu datu apstrādes rezultātā iegūtais interferometra signāla jaudas spektrs (atlūzas pārlidojuma brīdī). Novērojumā tika pielietota 1 sec integrācija, kā arī signāls tika secīgi nobīdīts 30 sekunžu intervālā. Attēlā var redzēt divus skaidri nodalāmus signālus - 1) signāls no navigācijas satelīta ar lēni mainīgu frekvenci konkrētā laika intervālā; 2) signāls no novērojamā objekta, kurš ātri šķērso FSR barjeras zonu un kura frekvence ir strauji mainīga konkrētā laika intervālā.

Projekta īstenošanas laikā tika izstrādāta novērošanas metodika, pielietojot FSR metodi lidmašīnu detektēšanā. Raidītais signāls no NSS satelītiem tika izkliedēts no lidmašīnām un tika detektēts Irbenes kompleksa radioteleskopos. Novērojumu datos tika identificēti stiprāki signāli, pielietojot FSR metodiku lidmašīnu identificēšanā un tas varētu būt izskaidrojams ar lidmašīnu tuvo attālumu līdz novērošanas antenām. Spēcīgu signālu detektēšana atvieglo novērošanas procedūras verificēšanu un datu apstrādes metožu uzlabojumu veikšanu.

Novērojumā objekta kustības parametru un koordinātu precizitāti nosaka radio teleskopa kompleksa kalibrācijas precizitāte. Veicot Irbenes kompleksa interferometra kalibrāciju, izmantojot NSS signālu, tika iegūtas bāzes projekcijas un instrumentālās aiztures vērtības ar kļūdu, ko nosaka diskrētā aizture, kuru savukārt ierobežo raidītā satelīta signāla frekvenču joslas platums. Novērojumu sesiju rezultātu analīzē tika secināts, ka kalibrēšana, izmantojot dabiskos radio avotus NSS darbības frekvencē, nav efektīva lielo traucējumu dēļ 1.6GHz frekvenču joslā, līdz ar to parametru kalibrācija tika veikta citās frekvenčus. Iegūto rezultātu salīdzinājums ļāva novērtēt kalibrēšanas efektivitāti, izmantojot signālus no satelītiem, kas atrodas Zemes tuvajā telpā. Kalibrācija, izmantojot stiprus signālus ļauj izmantot interferometru ar mazāka diametra antenām.

Projekta īstenošanas laikā iegūtie rezultāti:

Projekta īstenošanas laikā izveidotā metode ļauj atklāt kosmosa objektus, neatkarīgi no tās formas, materiāla un starojuma intensitātes. Pielietojot FSR metodi, var ievērojami palielināt atklāšanas varbūtību tiem ķermeņiem, kas rada draudus Zemei, kā arī metode ļauj palielināt novērošanas distanci, kurā novērojuma ķermenis tiktu identificēts.

Projekta īstenošanas laikā tika izstrādāta metodoloģija kosmosa atlūzu fragmentu detektēšanai, metodoloģijā iekļaujot nepieciešamo datu apstrādes metodiku un korelācijas analīzi spektrālajā domēnā. Nozīmīgs projekta rezultāts ir tehnisko prasību izveide radioteleskopa uztveršanas un datu reģistrācijas sistēmām, novērošanas metožu un datu apstrādes algoritmu izstrādē un to eksperimentālajā pārbaudē.

Projekta laikā iegūto rezultātu analīze ļāva izstrādāt ieteikumus, kā veikt optimālā novērošanas režīma izvēli dažādiem objektiem, kā arī ļāva izveidot metodiku kosmisko objektu detektēšanai ar radio lokāciju, balstītu uz radio viļņu izkliedes efektu. Papildus tika izstrādāti novērojumu datu apstrādes algoritmi, kā arī veikta to testēšana uz veikto novērojumu datiem. Sekmīgie novērojumu rezultāti apstiprina FSR metodikas daudzsološo pielietojuma potenciālu kosmosa draudu problēmātikas risināšanai.

Projekta īstenošanas laikā veikto radio astronomisko objektu novērojumu dati pieejami šeit.

Pētījums tiek realizēts Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta Nr. lzp-2020/2-0101 “Radio lokācijas, balstīta uz radioviļņu izkliedes efektu, metodes pielietojums kosmosa objektu detektēšanai" ietvaros.

^[1] https://www.britannica.com/technology/stealth

Gada izskaņā notika JIV-EIRC valdes sēde un darba seminārs

Tue, 28 Dec 2021 06:24:08 GMT

2021. gada 22. decembrī projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009 “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” ietvaros notika JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēde un darba seminārs.

JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēdē un darba seminārā piedalījās pārstāvji no Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra (VSRC), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU).

JIV-ERIC konsorcija valdes sēdē VSRC direktors Aleksejs Klokovs informēja klātesošos par JIV-ERIC programmas plānu 2022. gadā, plāniem JIV-ERIC publicitātes palielināšanai, plānotajām personāla izmaiņām konsorcija dalībnieku sastāvā. Papildus tam, Aleksejs Klokovs norādīja uz potenciālajiem sadarbības partneriem tīklā – stacijām. Valdes sēdes laikā tika informēts arī par VSRC izaicinājumiem māzera iegādes procesā un nepieciešamajiem remontiem, kā arī par aktualitātēm laika grafikā LOFAR 2.0 ieviešanā, norādot uz dokumentu izstrādi un LOFAR 2.0 ieviešanu 2022. gadā. Valdes sēdes noslēgumā Aleksejs Klokovs informēja par projekta “ATVASE” ietvaros esošajām aktivitātēm 2021. gada 23.-24. septembrī notikušajā 7. starptautiskajā konferencē “Lietišķā astroinformātika un kosmisko datu apstrāde Baltijā”/ „Baltic Applied Astroinformatics and Space data Processing” (BAASP 2021).

Semināra daļu atklāja VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs, kurš prezentēja pārskatu par radioastronomiskajiem novērojumiem un to saistītajiem VSRC zinātniskajiem projektiem 2021. gadā. VSRC vadošais viespētnieks Jesus Alberto Cazares Montes informēja klātesošos par pulsāru modelēšanu un nelineāro elektrodinamiku. Seminārā piedalījās arī VSRC vadošais pētnieks Juris Freimanis, kurš prezentēja pārskatu par mērķiem, tēzēm, prasībām un pamatprincipiem, kā arī plānu izstrādājamajā LU fizikas maģistra studiju programmā astronomijas un astrofizikas specializācijā, savukārt papildinot Jura Freimaņa stāstījumu, VSRC vadošais pētnieks Juris Kalvāns informēja par izstrādātajiem B daļas kursiem astronomijā LU fizikas bakalaura studiju programmas studentiem. Turpinot semināru, VSRC astronomijas tehniķis Jānis Šteinbergs informēja par VSRC VLBI aktualitātēm 2021. gadā. JIV-ERIC darba semināru noslēdza LU Astronomijas institūta direktors – vadošais pētnieks Kalvis Salmiņš, kurš savā pārskatā informēja par aktualitātēm satelītu lāzerlokācijās.

Ņemot vērā situāciju valstī Covid-19 dēļ, seminārs un valdes sēde notika attālināti ZOOM tiešsaistes platformā, kurai varēja pieslēgties ikviens interesents.

Sveicam svētkos!

Thu, 23 Dec 2021 08:43:40 GMT

VSRC piedalījās kosmosa nozares tirdzniecības misijā

Tue, 14 Dec 2021 05:57:52 GMT

No 16. līdz 28. oktobrim Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra” (VSRC) direktors Aleksejs Klokovs piedalījās LIAA organizētajā Latvijas delegācijas kosmosa nozares tirdzniecības misijā uz Starptautiskās izstādes " Expo 2020 Dubai " tematisko nedēļu “Space Week 2021”, kas notika Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos un bija veltīta iespaidīgākajiem kosmosa tehnoloģiju notikumiem pasaulē.

VSRC ir starptautiski atzīts kosmosa centrs, kas veic augstas kvalitātes astronomijas un satelītsakaru pētījumus, izstrādā tehnoloģijas un attīsta inovācijas, darbojas ar komercializāciju un zināšanu pārnesi, attīsta kosmosa pētījumu aparatūru un programmatūru, kā arī sniedz izglītības pakalpojumus kosmosa tehnoloģiju jomās un zinātnē (STEM). VSRC ieņem līderpozīcijas kosmosa nozari Latvijā un aktīvi attīsta to, un veicina nacionālā un starptautiskā līmeņa sadarbību kosmosa tehnoloģiju, izglītības un zinātnes jomās.

A. Klokovs aktīvi piedalījās Latvijas kosmosa nozares biznesa forumā Latvijas paviljonā, prezentēja un popularizēja VSRC centru, organizēja individuālās tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem un pasaules kosmosa nozares pārstāvjiem.

Tāpat norisinājās “Space Week 2021” tematiskajās sesijās un paneļdiskusijās kā klausītājs vai kā dalībnieks citu valstu paviljonos, sniedza iespēju tīkloties un dibināt kontaktus ar kosmosa nozares pārstāvjiem, zinātniekiem un uzņēmumiem, rast jaunas pētniecības idejas, virzienus un inovatīvas tehnoloģijas, meklēt partnerības jaunu Horizon Europe, Eiropas Kosmosa Aģentūru un citu projektu rakstīšanai, un meklēt citus sadarbības risinājumus dažādiem VSRC aktuālākajiem tehnoloģiskajiem izaicinājumiem.

A. Klokovs piedalījās kā apmeklētājs starptautiskajā IT un inovāciju izstādē " GITEX Technology Week ”, kas ir viens no iespaidīgākajiem tehnoloģiju notikumiem pasaulē, vienuviet pulcējot pasaules līmeņa uzņēmumus, tehnoloģiju nozares līderus, IT un jaunuzņēmus. Kā arī VSRC direktors aktīvi piedalījās Starptautiskajā astronautikas kongresā " 72nd International Astronautical Congress ", kas vienuviet pulcēja vairāk nekā 6000 kosmosa pārstāvjus no visas pasaules, iepazīstinot dalībniekus ar jaunāko informāciju par attīstību kosmosa akadēmiskajā vidē un rūpniecībā, kā arī sniedza jaunas sadarbības iespējas, kontaktus un potenciālās partnerības. Kosmoss ir ne tikai izpētes misijas, bet nozare kopumā, kas sniedz arī ievērojamas ekonomiskās iespējas. Paredzams, ka līdz 2040. gadam kosmosa nozare gūs ieņēmumus vairāk nekā viena triljona ASV dolāru apmērā vai vairāk, salīdzinot ar 350 miljardiem ASV dolāru šodien.

Dalība Space Week 2021, Starptautiskajā astronautikas kongresā AIC 2021 un līdzīgos pasākumos ir ļoti svarīga un nepieciešama, jo tā sniedz iespēju dibināt jaunus kontaktus ar globālās kosmosa nozares pārstāvjiem, zinātniekiem un uzņēmumiem, rast jaunas pētniecības idejas, virzienus un inovatīvās tehnoloģijas, piesaistīt viespētniekus, vieslektorus un viesstudentus, un meklēt citus sadarbības risinājumus dažādiem VSRC aktuālākajiem tehnoloģiskajiem izaicinājumiem.

Izstāde “Expo 2020” notiek no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 31. martam.

Projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009 ) kopējās izmaksas ir 262 751,76 euro un plānotais Eiropas Savienības Reģionālās attīstības fonda apjoms ir 85,00% no attiecināmajiem izdevumiem – 223 339.00 euro, un valsts finansējuma apjoms ir 15% no attiecināmajiem izdevumiem – 39 412.76 euro.

Virtuālās vakariņas ar zinātniekiem “Deep Sensing - Postpadomju militāro industriju ekoloģijas”

Thu, 09 Dec 2021 12:10:37 GMT

Virtuālās vakariņas ar zinātniekiem
“ Deep Sensing - Postpadomju militāro industriju ekoloģijas”
Piektdien 10. decembrī 17.00
RIXC galerijā, Lenču iela 2, Rīgā un virtuāli Zoom / Facebook tiešraidē.

Piektdien, 10. decembrī plkst. 17:00, RIXC galerijā, Lenču ielā 2 klātienē un tiešsaistē norisināsies Rasas Šmites un Raita Šmita jaunā mākslas pētījuma “Deep Sensing: Postpadomju militāro industriju ekoloģijas” ideju multimediāla prezentācija un mākslinieku sarunas ar pētījuma projektā iesaistītajiem zinātniekiem.
“Virtuālajās vakariņās ar zinātniekiem” sarunā piedalīsies Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētnieks Vladislavs Bezrukovs.

Pasākums norisinās Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotā māksliniecisko pētījumu, sarunu un pieredžu cikla “Pārmaiņu ekosistēmas” ietvaros ar VKKF mērķporogrammas “KultūrELPA” atbalstu.

Aicinām pievienoties tiešsaistē platformā Zoom: https://us06web.zoom.us/j/89222079830?pwd=TEtkZlBOV2taSW11LzNwR2VyTGxPZz09

Tiešraidei varēs sekot līdzi arī no LLMC FB lapas: https://www.facebook.com/events/900009510883769?ref=newsfeed

Klātienes dalībnieku skaits ir ierobežots. Lūdzam pietiekties, aizpildot Google Forms anketu šeit https://forms.gle/MihPm54edD7HYfTh6

“Kad mūsu ideja par to, kā Zeme tiek pozicionēta, izmainās, sociālajā kārtībā var notikt revolūcija. Atceraties Galileju: kad astronomi paziņoja, ka Zeme riņķo ap sauli, bija sajūta it kā visa sabiedrības struktūra būtu pakļauta uzbrukumam.”

( Bruno Latūrs, franču filozofs, izstādes Critical Zones kurators, 2020)

“Virtuālās vakariņas ar zinātniekiem” sarunas risināsies ap pārmaiņām – zinātnē, mākslā, tehnoloģijās un sabiedrībā.

Pirms 20 gadiem Irbenes Radioteleskopā norisinājās leģendārais radio astronomijas un skaņu mākslas simpozijs “RT-32. Akustiskās telpas laboratorija” (2001). Toreiz bija pagājuši vien daži gadi kopš zinātnieki un plašāka sabiedrība bija uzzinājuši par šī slepenā objekta eksistenci. Pēc Padomju Savienības sabrukšanas un militāro spēku izvešanas no Latvijas 1994. gadā, šo objektu ar Latvijas valdības un starptautiskās zinātnieku kopienas atbalstu pārņēma Latvijas zinātnieki. Gigantiskā 32 metru antena ir radīta signālu uztveršanai no Kosmosa dzīlēm un savulaik izmantota gan spiegošanai, gan pirmo satelītu signālu uztveršanai.

2001. gadā dziļajos Rietumlatvijas mežos Irbenes Radioteleskopā “RT-32” RIXC mākslinieki Rasa Šmite un Raitis Šmits organizēja starptautisku simpoziju, kurā piedalījās vairāk ka 30 skaņu un radio mākslinieku, radio amatieru un aktīvistu, kas kopā ar zinātniekiem izzināja šīs komunikāciju tehnoloģijas izmantošanas iespējas mākslā un civilajā komunikācijā. ( http://smitesmits.com/RT32.html )

Atgriežoties pēc 20 gadiem Irbenes Radioteleskopā, kurā šodien aktīvi norisinās zinātniski pētījumi “dziļajā” Kosmosā, un objekts ir pieejams tūrismam, mākslinieki Rasa Šmite un Raitis Šmits uzsāk jaunu mākslas pētījuma projektu “Deep Sensing” (jeb “Dziļā uztveršana”), kura centrā šoreiz tiek risināti sociālekoloģiski jautājumi:

Kā ir mainījusies un kāda ir šī izolētā komunikācijas objekta un postpadomju slepenā militārās industrijas mantojuma loma šodien, kad viena no galvenajām 21. gadsimta sabiedrības aktualitātēm ir klimata izmaiņu un pandēmijas mestie izaicinājumi?

“Deep Sensing” jaunajā mākslas darbā mākslinieki, veicot pētījumu Irbenes radioteleskopā, vēlas kritiski paraudzīties uz modernās civilizācijas radītajiem instrumentiem, kuros manifestējas mūsu intelekts, iztēle un izzināšanas vēlmes un, kas paplašina mūsu maņu pasauli, kaut arī pastāv ārpus mūsu ķermeniskās pieredzes un pat apkārtējās vides un dabas… “Deep Sensing” projektā mākslinieki izmantos jaunas “attālinātās” sensorās uztveršanas tehnoloģijas, imersīvos medijus un estētiskās prakses, lai radītu jaunas nākotnes vīzijas, kas darbotos sociālā ekoloģiskā virzienā.

Zinātnes filozofs Bruno Latūrs uzskata, ka mums pienācis laiks atgriezties “atpakaļ uz Zemes” un veidot kopīgu “Zemes politiku”. Sarunās ar zinātniekiem mākslinieki vēlas noskaidrot kādas pārmaiņas ir notikušas gan pašā Radioteleskopā – kāda ir šī estētiski grandiozā komunikācijas objekta loma 21. gadsimta sabiedrībā un zinātnē – kādi ir aktuālākie pētījumi, kā radioastronomija no šodienas atklājumu perspektīves pozicionē mūsu planētu un, kā māksla var sadarboties ar zinātni, lai veidotu jaunas ilgstpējīgākas Zemes nākotnes vīzijas.

Programma
Piektdiena, 10.decembris, 17.00-19.00
RIXC galerija, Lenču iela 2 / Tiešsaistē

17.00–18.00 – Rasas un Raita Šmitu projekta “Deep Sensing” ideju multimediāla prezentācija un sarunas klātienē RIXC galerijā

18.00–19.00 – saruna tiešsaistē ar Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra zinātnieku Vladislavu Bezrukovu par aktuālajiem zinātnes projektiem Irbenes radio teleskopā, par melnajiem caurumiem, signālu pārraidēm.

Vairāk informācijas http://rixc.org

"Vakariņas" notiek Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotā māksliniecisko pētījumu, sarunu un pieredžu cikla “Pārmaiņu ekosistēmas” ietvaros. Pasākumu atbalsta VKKF mērķporogramma “KultūrELPA”.

Attēli: Rasa Smite, Raitis Smits. Deep Sensing - postpadomju militāro industriju ekoloģijas (2021-turpinās), RIXC publicitātes attēls

Saules mūžu Latvijai!

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 17 Nov 2021 09:31:48 GMT

11. novembris - Lāčplēša diena

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 11 Nov 2021 09:08:35 GMT

Sekmīgi noslēdzas projekts “Galaktisko māzeru pētījumi (GMP)”

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 14 Oct 2021 05:41:09 GMT

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radio astronomijas centrs (VeA IZI VSRC)” izstrādātais Latvijas Zinātnes Padomes atbalstītais projekts “Galaktisko māzeru pētījumi” („Research of galactic masers”, lzp-2018/1-0292) ir veiksmīgi noslēdzies. Projekta zinātniskās aktivitātes tika veiktas no 2018. gada 1. septembra līdz 2021. gada 31. augustam un šī gada pēdējos mēnešos projekta dalībnieki darbosies pie rezultātu analīzes, izplatīšanas un popularizēšanas.

Kosmiskie māzeri, kuru starošanas princips ir visai līdzigs lazera starojuma principam, tikai radioviļņos, modernajā astrofizikā tiek uzskatīti par to procesu, kas norisinās zvaigžņu veidošanās apgabalos, indikatoru un to starojums dod iespēju pētīt procesus, kas tur norisinās. Sākot no 2018. gada VSRC pētnieki, augstākminetā projekta ietvaros, veica šo māzeru novērojumus 6 GHz viļņu diapazonā, izmantojot VSRC 32 m un 16 m radio teleskopus, kas atrodas tā novērošanas bāzē Irbenē.

Viens no projekta galvenajiem uzdevumiem bija meklēt un pētīt, tā saucamos, ierosinātā hidroksila (ex-OH) māzerus zvaigžņotās debess Ziemeļu puslodē, vietās, no kurām novērojams metanola māzera starojums, lai pētītu magnētiskos laukus to rašanās rajonos un arī pašus šos rajonus. Otrs uzdevums bija uzlabot ar VeA VSRC radio teleskopiem veikto novērojumu kvalitāti, tādējādi liekot drošu pamatu vāju kosmisko objektu novērošanai nākotnē. Projekta rezultātus plānots izmantot starpzvaigžņu vides īpašību tālākai noskaidrošanai, sevišķi zvaigžņu veidošanās apgabalos. Lai uzlabotu teleskopa jutīgumu un nodrošinātu iespēju reģistrēt no māzera radio avotiem nākošos vājos signālus, kā arī apstrādāt lielās datu plūsmas, ko tie producē, 3 gadu laikā bija izveidots jauns datu apstrādes programmnodrošinājums un ieviesti jaunie tehniskie risinājumi. Projekta rezultāti, kas vērsti uz starpzvaigžņu vides dabas noskaidrošanu tieši ietekmē vienu no Latvijas prioritārajām Latvijas zinātnes nozarēm – fiziku un astronomiju. Savukārt, projekta gaitā izstrādātā programmatūra un tehniskie risinājumi būs pielietoti turpmākos pētījumos, kur nepieciešama vāju radio signālu uztveršana un liela apjoma datu apstrāde, tādējādi stiprinot citu Latvijas prioritāro zinātnes virzienu - ”Tehnoloģijas, materiāli un inženiersistēmas produktu un procesu pievienotās vērtības palielināšanai un kiberdrošībai”.

Projektā ietvaros kopumā tika novēroti 249 galaktiskie metanola māzeru avoti, uzdevums bija izpētīt ex-OH māzeru veidošanas apstākļus, rezultāta bija detektēti 44 ex-OH māzeri, no tiem 6 avoti bija pilnīgi jauni, kas atklāti ar VSRC radio teleskopiem.

No novērotajiem 44 avotiem VSRC pētnieki secināja, ka 13 ir mainīgi. Lielākā daļa mainīgo avotu vienkārši maina amplitūdu, bet dažem mainās arī novērotā starojuma spekta struktūra. Arī šķiet, ka viens no avotiem, ko katalogos apzīmē kāt avots IRAS 18316-0602 ir uzliesmojošs. Daudzi mainīgie avoti būtiski maina savu amplitūdu un ir interesanti kandidāti tālākiem pētījumiem, kas turpināsies arī pēc projekta pabeigšanas.

Trīs metanola avotiem, sadarbībā ar Toruņas observatorijas pētniekiem (Polija) tika veikti sevišķi lielas bāzes interferometriskie novērojumi, izmantojot Eiropas t.s. sevišķi lielas bāzes radio interferometrijas (VLBI) tīklu EVN. Rezultātā iegūtas māzera avotu radiostarojuma kartes ar augstu detalizācijas pakāpi un sevišķi lielu izšķirtspēju.

Balstoties uz projekta gaitā iegūtajiem pētījumu rezultātiem sagatavoti 7 zinātniskie raksti. Projekta dalībnieki prezentēja 17 ziņojumus starptautiskās zinātniskās konferencēs un zinātniskos semināros.

Projekta izpildes laikā VSRC pētniekiem veidojās cieši starptautiski kontakti ar pētnieku grupām no Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Radioastronomijas institūta (Harkovā), Polijas Nikolaja Kopernika universitātē (Torūņā), Krievijas Urālu federālā universitāte (Jekaterinburgā), JIV-ERIC, EVN un M2O Eiropas starptautiskiem konsorcijiem. Tika iegūti kontakti ar pētniekiem no Japānas.

Pētījums tika realizēts Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta Nr.lzp-2018/1-0292, „Galaktisko māzeru pētījumi " ietvaros.

Kopējais projekta finansējums sastāda 300 000 EUR.

Izpildes periods 01.09.2018. – 31.08.2021.

Projekta zinātniskais vadītājs: VeA IZI VSRC vadošais pētnieks Ivars Šmelds.

Congratulations to Manfred Schneps-Schneppe with the status of State emeritus scientist!

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 11 Oct 2021 11:17:40 GMT

This year on October 1st, after evaluating 69 applications submitted to the State emeritus scientist competition, the Board of the state emeritus scientists supported the granting of the status of State emeritus scientist to 32 scientists, including Manfred Schneps-Schneppe, the leading researcher of ERI VIRAC.

Congratulations!

Sveicam Manfrēdu Leontiju Šnepu-Šneppi ar piešķirto valsts emeritētā zinātnieka statusu!

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 11 Oct 2021 05:39:27 GMT

Š.g. 1. oktobrī, izvērtējot valsts emeritētā zinātnieka (VEZ) konkursam iesniegtos 69 pieteikumus, Valsts emeritēto zinātnieku (VEZ) padome atbalstīja valsts emeritētā zinātnieka statusa piešķiršanu 32 zinātniekiem, to skaitā arī IZI VSRC vadošais pētnieks Manfrēds Leontijs Šneps-Šneppe.

Sveicam!

Noslēgusies starptautiskā konference BAASP 2021

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 11 Oct 2021 05:26:10 GMT

No 23. – 24. septembrim Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) rīkoja septīto starptautisko konferenci “Lietišķā astroinformātika un kosmisko datu apstrāde Baltijā”/ „Baltic Applied Astroinformatics and Space data Processing” (BAASP 2021).

BAASP 2021 ir Baltijas reģiona gan lietišķa, gan zinātniska rakstura konference, kurā piedalīsies ar prezentācijām zinātnieki no Latvijas, Krievijas, Ukrainas, Somijas, Polijas, Zviedrijas, Nīderlandes, Itālijas, Ēģiptes, Indijas un Grieķijas. Konferencē tiks apspriestas aktuālas problēmas astrofizikā, ar kosmosa pētniecību saistītas problēmas informācijas un datu apstrādē, tajā skaitā tās, kas attiecas uz uz Zemei tuvās telpas dabisko un mākslīgo kosmisko ķermeņu pētījumiem. Daļa prezentāciju būs veltīta arī astronomisko un radio astronomisko instrumentu modernizēšanai un pilnveidošanai.

BAASP 2021 pastāvošo epidomoloģisko ierobežojumu dēļ notika online formatā izmantojot Zoom platformu. Konferences ietvaros tika prezentēti 38 ziņojumi, no tiem 32 prezentācijas un 6 online -plakāti. Iespēju reģistrēties konferencei izmantojuši 117 dalībnieki. Tā kā konference tika organizēta divu dienu ietvaros, tad arī katrā dienā bija dažāds kopējais dalībnieku skaits, piemēram, 23. septembrī tie bija 63 dalībnieki, savukārt, 24. septembrī - 60 dalībnieki. Interesanti, ka pateicoties iespējai piedalīties konferencē attālināti, tajā piedalījās ievērojams skaits dalībnieku no visai tālām zemēm, kā piemēram, no Japānas un Indijas un pat no salīdzinoši tuvām zemēm, kā piemēram, Grieķija un Nīderlande.

Jāvērš uzmanība arī uz to, ka BAASP 2021 deva iespēju ne tikai iepazīties ar ziņojumiem (publicētās dalībnieku ziņojumu prezentācijas atrodamas arī IZI VSRC mājaslapā - šeit ), bet arī, tā sniedza iespēju tās dalībniekiem dibināt jaunas sadarbības iespējas. Piemēram, IZI VSRC vadošais pētnieks un BAASP 2021 organizatoriskās komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladislavs Bezrukovs norādījis, ka pateicoties konferencei Ventspils Augstskolas pētnieki varēja paradīt sabiedrībai savus jaunos zinātniskos rezultātus radioastronomijā un astronomija, parādīt VSRC infrastruktūras attīstību par pēdējiem gadiem. Bija interesanti paklausīties kādus atklājumus izdarīja pētnieki no citiem pasaules institūtiem un observatorijām, ar kuriem izveidojusies jau vairāku desmitu gadu sadarbība. Piemēram, konferencē piedalījās pārstāvji no JIVE institūta (Nīderlande), Lundas Observatorija (Zviedrija), Odesas astronomiskās observatorijas un Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Radioastronomijas institūta (Ukraina) un no Nižnij Novgoroda Radiofizikas pētniecības institūta (Krievija). Lielu iespaidu atstāja prezentētāji par Ukrainas un Grieķijas veco telekomunikācijas antenu pielāgošanu radio astronomiskajiem uzdevumiem, ka arī vairāku tūkstošu Indijas studentu iesaiste astronomisku datu apstrādes procesā un asteroīdu meklējumos (ziņotājs no Radžastānas valdības Zinātnes un tehnoloģiju departamenta). Konferences laikā notika diskusijas par mākslīgā intelekta pielietošanas iespējam radio astronomisku datu apstrādei. Konferences nolasītie referāti prezentācijas veidā būs pieejami konferences mājas lapā.

Konferences dalībniekiem tika piedāvāta unikāla iespēja piedalīties virtuālā tūrē pa VSRC radioteleskopiem, un virtulās tūres ietvaros pat uzkāpt uz radioteleskopa RT-32 augstāko punktu - antenas primarā fokusa platformas - vairāk kā 50 m augstumā, kā arī, apmeklēt novērošanas bāzes teritorijā vēl esošos Sarkanās Armijas atstātos pazemes tuneļus un, pat atgriežoties pagātnē, izsekot kā mainījušies radio teleskopi (apmēram) pēdējo 10 modernizācijas gadu laikā.

Papildus tam, konferences dalībnieki saņēma konferences ietvaros izstrādātus suvenīrus - Ziņojumu kopsavilkumu brošūru (iepazīties ar Ziņojumu kopsavilkumu brošūras saturu iespējams IZI VSRC mājaslapā - šeit . ) un Foto rāmīti, kurā iekļauts IZI VSRC RT-32 attēls (skatīt zemāk), kā arī konferences dalības sertifikātu.

Uz konferencē notikušo ziņojumu pamata veidotie zinātniskie raksti tiks publicēti zinātniskajos žurnālos „Latvian Journal of Physics and Technical Sciences” un

„Astronomical and Astrophysical Transactions” (AApTr).

Projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009) kopējās izmaksas ir 266 721,77 euro, plānotais Eiropas Savienības Reģionālās attīstības fonda apjoms ir 85,00% no attiecināmajiem izdevumiem, un valsts finansējuma apjoms ir 15% no attiecināmajiem izdevumiem.

Projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” pirmā īstenošanas gada trīs ceturkšņos paveiktais

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 06 Oct 2021 15:43:04 GMT

Pagājuši projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” pirmā īstenošanas gada trīs ceturkšņi.

Turpinās aktīvs darbs projektā “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” (IMDS). Arī šā gada trešajā ceturksnī notikušas vairākas projekta partneru sanāksmes un tika veikta atvērtās piekļuves interaktīvās un daudzfunkcionālās datu pārvaldības sistēmas izstrāde un testēšana. Projektā iesaistītie programmētāji veica datu pārvaldību iepriekš izstrādātajā datu ievades un pārvaldības modulī, kas ļauj pētniekiem ievadīt datubāzē organismu nosaukumus, terminus un augu šķirņu nosaukumus no dažādiem izdevumiem. Sistēmā ievadītos datus ir iespējams sasaistīt ar atbilstošajiem bibliogrāfiskajiem avotiem. Projekta izpildītāji šajā laika posmā veica informācijas sistēmas skatu uzlabojumus, papildinot skatus ar nepieciešamās datu pārvaldības elementiem un validāciju. Sistēmai pievienota datu attēlošanas iespēja, izmantojot interaktīvus grafiskās saskarnes komponentus. Papildus tika uzlabota arī aizmugursistēmas (back-end) un priekšgalsistēmas (front-end) datu apmaiņas procedūra.

Arī vasaras mēnešos projektā bija vairāki nozīmīgi notikumi. Projekta zinātniskā vadītāja Silga Sviķe no 3. līdz 13. augustam piedalījās Leipcigas Universitātes organizētajā skolā - Eiropas vasaras universitāte (ESU 2021) “Culture & Technologies”, kas norisinājās tiešsaistē. Šogad ESU 2021 semināru un darbnīcu tēmas bija veltītas datorizēto rīku un programmatūru izmantošanai humanitāro zinātņu pētniecības materiāla apkopošanā, apstrādē un izpētē. S. Sviķe apmeklēja darbnīcu “Corpus Linguistics for Digital Humanities. Introduction to Methods and Tools”, kur guva ieskatu digitālo korpusu izstrādes metodoloģijā, rīkos un to praktiskā izmantošanā. Tika apgūtas metodes un pieejas darbā ar dažādām lietojumprogrammām un rīkiem (TEILicht, WebLicht, oXygen u.c.) datu digitālai apstrādei, kas būs noderīgi IMDS projekta datu apkopošanā un izpētē.

No 15. līdz 20. augustam norisinājās Starptautiskās Lietišķās valodniecības asociācijas (Association Internationale de Linguistique Appliquée (AILA)) kongress. Šogad sakarā ar Covid-19 ierobežojumiem tas notika attālināti, tomēr tas nekādā ziņā netraucēja klausīties referātus par visjaunākajām tendencēm un aktualitātēm lietišķajā valodniecībā. Šādus kongresus AILA ( https://www.aila2021.nl/ ) rīko ik pēc trīs gadiem. S. Sviķes sagatavotā publikācija “Mobile apps as language learning tools: chalenges, problems and solutions of specialised lexicography” tika iekļauta AILA zinātnisko rakstu krājumā “Developing shared languages. The fundamentals of mutual learning and problem solving in transdisciplinary collaboration”, ko izdevniecība “John Benjamins Publishing company” 9. septembrī publicējusi tiešsaistē ( https://benjamins.com/catalog/aila.34.1 ). Pētījumā aplūkota problemātika par trijām Ventspils Augstskolā izstrādātajām speciālās terminoloģijas vārdnīcām - mobilajām lietotnēm un šādu vārdnīcu izmantošanu tulkošanā un valodu apguvē. Jāatzīmē, ka IMDS projektā turpinās darbs pie botānikas terminu vārdnīcas (mobilās lietotnes) pilnveides un papildināšanas, lai publicētu to plašākam lietotāju lokam.

No 7. līdz 9. septembrim tiešsaistē norisinājās vēl kāds īpašs un nozīmīgs pasākums - Eiropas leksikogrāfu asociācijas (EURALEX (https://euralex.org/)) XIX starptautiskais kongress. EURALEX ir viena no nozīmīgākajām leksikogrāfijas konferencēm. Tajā piedalījās arī IMDS projektā iesaistītās VeA pētnieces Silga Sviķe un Karina Šķirmante. Abu pētnieču sagatavotais prezentācijas kopsavilkums “Audio Recordings in a Specialised Dictionary: A Bilingual Translating and Phrase Dictionary of Medical Terms” iekļauts kongresa kopsavilkumu krājumā, bet raksts par audioierakstu iekļaušanu nozares terminoloģijas vārdnīcā publicēts konferences 1. zinātnisko rakstu krājumā ( https://euralex2020.gr/proceedings-volume-1/ ). Medicīnas terminu tulkojošās un sarunvārdnīcas izstrādē aprobētā tehnoloģija un pieejas IMDS projektā tiek izmantotas botānikas terminu vārdnīcas pilnveidē.

Pētījuma finansējums: Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts Nr. lzp-2020/1-0179 "Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai".

No 7. līdz 29. oktobrim tiek aicināti 9. - 12. klašu skolēni piedalīties tiešsaistes sarunās un iepazīties ar 20 Latvijas zinātniekiem un zinātniecēm, arī ar IZI VSRC vadošo pētnieku Artūru Vrubļevski

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 04 Oct 2021 09:07:06 GMT

Toms Grēviņš un Kaspars Ozoliņš palīdzēs skolēniem iepazīt zinātnieka profesiju „ZINĀTNE.ZOOMED.IN 2” sarunās.

Izglītības un zinātnes ministrija no 7. līdz 29. oktobrim aicina 9. - 12. klašu skolēnus tiešsaistes sarunās iepazīties ar 20 Latvijas zinātniekiem un zinātniecēm, atklājot dažādu zinātnes nozaru un pētniecības aizraujošo dabu. Sarunas vadīs TV erudīcijas spēles „Gudrs, vēl gudrāks” ilggadējie vadītāji Toms Grēviņš vai Kaspars Ozoliņš un tās notiks plkst. 13.00-13.40 un 14.30-15.10 šādos oktobra datumos: 07.-08.10, 12.-15.10., 26.-29.10. Sarunām varēs sekot līdzi arī tiešraidē @ZinatneLatvijai Facebook lapā.

ZINĀTNE.ZOOMED.IN norises laiki, zinātnieku un tēmu saraksts publicēts šeit .

Projekts ZINĀTNE.ZOOMED.IN jeb ZINĀTNE.PIETUVINĀTA tāpat kā pavasarī notiks tiešsaistē Zoom platformā, bet šoreiz iespēja tikties ar zinātniekiem būs arī 9. un 10. klašu skolēniem - lai ieskats zinātnes pasaulē viņiem palīdzētu vidusskolas mācību programmas vai zinātniskās pētniecības darba (ZPD) tēmas izvēlē. Skolēni varēs uzzināt: Kas ir zinātne un cik daudzveidīgi un atšķirīgi ir pētījumi dažādās zinātnes nozarēs? Kur strādā zinātnieki un kādas prasmes viņiem nepieciešamas? Kā izvēlēties savu zinātnes vai studiju nozari? Kāpēc valstij un sabiedrībai nepieciešama zinātne?

Projektā piedalīsies zinātnieki un zinātnieces no 12 zinātniskajām institūcijām Latvijā un ārvalstīs, kā arī diviem uzņēmumiem (uzskaitīti alfabēta kārtībā):

Glāzgovas Universitāte: Liene Spruženiece;
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs: Ilze Elbere;
Latvijas Kultūras akadēmija: Anda Laķe un Liene Ozoliņa (Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra);
Latvijas Lauksaimniecības Universitāte: Kaspars Kovaļenko un Armands Vekšins (LLU Veterinārmedicīnas fakultāte);
Latvijas Organiskās sintēzes institūts: Kristaps Jaudzems;
Latvijas Universitāte: Marija Semjonova - Reinholde (LU Humanitāro zinātņu fakultāte), Marija Dunce (LU Cietvielu fizikas institūts), Ilze Dimanta (LU Bioloģijas fakultāte, LU Cietvielu fizikas institūts);
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava": Dainis Ruņģis;
„Matīses Veterinārās pataloģijas serviss”: Ilze Matīse - Van Houtana;
Rīgas Stradiņa universitāte: Ivars Vanadziņš (RSU Darba drošības un vides veselības institūts);
Rīgas Tehniskā universitāte: Arita Dubņika (RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs), Kārlis Dreimanis (RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centrs), Sandis Spolītis (RTU Telekomunikāciju institūts);
„Tilde”: Mārcis Pinnis;
Ventspils Augstskola: Artūrs Vrubļevskis (Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs);
Vidzemes Augstskola: Gatis Krūmiņš;
Zinātniskais Institūts BIOR: Ingars Reinholds.

Kā skolēni var piedalīties ZINĀTNE.ZOOMED.IN?

skolotājs izvēlas dienu un laiku, kad klase var tikties ar zinātnieku no saraksta kurp.es kalendārā ;
Kalendārā pieejams apraksts par zinātnieku un pieteikšanās anketa , kur skolotājs reģistrē klasi (bez skolēnu personas datiem). Klases var pieteikties uz vairākām sarunām, tomēr jāņem vērā, ka katrā sarunā ir ierobežots skolēnu skaits;
Pēc reģistrācijas skolotājs savā e-pastā saņem Zoom pieejas datus, kurus nosūta klasei, kas tiksies ar zinātnieku;
Pirms sarunas skolotājs aicina klasi noskatīties 3 min. video par zinātnieku vai zinātnieci (saite uz video pie zinātnieka apraksta kurp.es kalendārā ) , ar kuru būs tikšanās, lai skolēni gūtu ieskatu tēmā;
Sarunas laikā skolēni varēs zinātniekam uzdot jautājumus Zoom tērzētavā un interesantākā jautājuma autors/-e saņems pārsteiguma balvu no ministrijas.

Pavasarī rīkoto ZINĀTNE.ZOOMED.IN 24 sarunu ieraksti pieejami šeit , bet tagad aicinām uz tikšanos ar citiem zinātniekiem (zinātnieku sarakstā iespējamas izmaiņas) . Detalizētākai informācijai par pasākuma norisi lūdzam sazināties, zvanot 29104032 vai rakstot inta.pedina@izm.gov.lv .

ZINĀTNE.ZOOMED.IN notiek ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” ietvaros.

Ventspils Augstskola turpina projekta Nr. 1.1.1.1/20/A/185 “Ūdeņraža hidrauliskās kompresijas tehnoloģijas izstrāde ūdeņraža degvielas uzpildes stacijām (H2-Compression)” īstenošanu

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 30 Sep 2021 08:10:41 GMT

Ventspils Augstskolas IZI Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, kā vadošais partneris, īsteno Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” 4. atlases kārtas ietvaros projektu “Ūdeņraža hidrauliskās kompresijas tehnoloģijas izstrāde ūdeņraža degvielas uzpildes stacijām (H2-Compression)”.

2021. gada maijā Ventspils Augstskola uzsāk projektu “Ūdeņraža hidrauliskās kompresijas tehnoloģijas izstrāde ūdeņraža degvielas uzpildes stacijām (H2-Compression)”. Projektu īsteno četri projekta partneri: divi zinātniskie institūti: Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūts “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (IZI VSRC) (projekta iesniedzējs un vadošais partneris) un valsts zinātniskais institūts “Fizikālās enerģētikas institūts” (FEI), industrijas pārstāvis - SIA “LATVO” un sabiedriskā labuma organizācija “Ventspils Augstskolas attīstības fonds” (VAAF).

Projektā plānots iesaistīt kopumā 10 zinātniskos darbiniekus, inženierus – gan pieredzējuši zinātnieki, gan doktoranti un studenti.

Lai ūdeņradi piegādātu patērētajam, to jāiepilda tvertnēs, pirms tam saspiežot vai sašķidrinot, un pēc tam jātransportē līdz uzglabāšanas vietai. Projekta ietvarā pētīsim tikai ūdeņraža uzpildīšanas un sagatavošanas transportēšanai posmu. Projekts ir paredzēts kā lietišķs pētījums, kura mērķis ir iegūt jaunas zināšanas un prasmes inovatīva tehnoloģiskā risinājuma izstrādei gāzveida ūdeņraža saspiešanai un saspiešanas tehnoloģijas prototipa izveidošanai. Piedāvātās metodes novitāte ir tā, ka risinājums, kas ir pārbaudīts citu gāzu saspiešanas procesā, tiks pielāgots ūdeņraža saspiešanai.

Izstrādātajā tehnoloģijā zema spiediena ūdeņraža gāzi saspiež, piepildot cilindru ar šķidrumu un iesūknējot gāzi citā cilindrā, kur tas uzkrājas un palielina spiedienu. Šī risinājuma priekšrocība ir salīdzinoši neliels kustīgu un berzējošu daļu skaits, kā arī gāzes saspiešanas pakāpes palielināšanai tiek izmantoti divi vai vairāki saspiešanas posmi.

Projekta īstenošanas laikā paredzēts risināt šādus uzdevumus:

1) ar ūdeņraža gāzi saderīga šķidruma izvēle, ko var izmantot kā darba šķidrumu ūdeņraža saspiešanai;

2) izstrādātā tehnoloģiskā risinājuma temperatūras režīma izmaiņu izpēte gāzes saspiešanas laikā;

3) spiediena palielināšanās intensitātes izpēte atkarībā no hidrauliskā sūkņa darbības režīma;

4) jaudas un enerģijas patēriņa noteikšana noteikta tilpuma gāzes saspiešanai;

5) materiālu izvēle kompresora un tvertņu ražošanai saspiesta ūdeņraža glabāšanai ar augstu saspiešanas pakāpi, līdz 35 MPa un vairāk.

Pašlaik notiek ūdeņraža hidrauliskajās saspiešanas iekārtas tehnisko risinājumu izstrāde, materiālu izvēle un darba cilindru ģeometrijas pētījumi. Nepieciešams izvēlēties darba šķidrumu, iekārtas jaudas parametrus, atrast piemērotus sensorus un vārstus, kas atbilst ūdeņraža kompresijas kompleksa darbības apstākļiem. Notiek konsultācijas ar speciālistiem, jo nepieciešams veikt pētījumus par ūdeņraža ietekmi uz darba šķidrumu. Nepieciešams izstrādāt drošības protokolus, kurus jāievēro strādājot ar ūdeņraža gāzēm augstā spiedienā.

Noslēgušās zinātniskās aktivitātes Latvijas Zinātnes Padomes granta projektā “Saules sistēmas mazo ķermeņu kompleksie pētījumi”

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 29 Sep 2021 05:22:20 GMT

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radio astronomijas centrs (VeA VSRC)” un Latvijas Universitātes Astronomijas Institūta (LU AI) sadarbībā izstrādātā Latvijas Zinātnes Padomes granta projekts “Saules sistēmas mazo ķermeņu kompleksie pētījumi” (“Complex investigations of the small bodies in the Solar system”, lzp-2018/1-0401) tuvojas noslēgumam. Projekta zinātniskās aktivitātes tika veiktas līdz 2021. gada augustam un šī gada pēdējos mēnešos projekta dalībnieki darbosies pie rezultātu analīzes, izplatīšanas un popularizēšanas.

Pēdējā gada laikā projekta izpildītāji no VeA VSRC darbojās pie datu apstrādes algoritmu uzlabojumiem, lai varētu sasniegt augstāku Irbenes RT-32 radioteleskopa kopējās sistēmas jutību, tādejādi detektējot radio astronomiskos avotus, kuru plūsmas blīvums 1.6GHz frekvenču joslā ir zem 0.15 Jy. Iepriekšējā projekta posmā tika veikti radioteleskopa 1.6GHz uztvēreju sistēmas uzlabojumi un pirmo reizi VeA VSRC vēsturē, vidējais trokšņu līmenis minētajā frekvenču joslā tika samazināts līdz 0.25 Jy, bet, lai detektētu radio astronomisko objektus ar zemāku plūsmas blīvumu, bija nepieciešams veikt radio teleskopa uztveršanas un datu apstrādes algoritmu uzlabojumus. Ņemot vērā projekta atbalstītās aktivitātes, VSRC darbinieki pēdejā gada laikā darbojās pie datu apstrādes algoritmu efektivitātes pētījumiem, lai novērtētu Irbenes RT-32 radio teleskopa kompleksa kopējo iespējamo jutības slieksni un izfiltrētu ar vien vajākus signālus no trokšņainiem datiem. Ņemot vēra, ka pēdējā gada laikā virs horizonta nav bijusi neviena aktīva komēta, kuru varētu novērot ilgāku laiku datu ieguvei algoritmu uzlabojumiem, tad 2021. gadā tika veikti galaktisko OH māzeru novērojumi, kuru rezultāti tika analizēti RT-32 jutības novērtējumam. Projekta trešajā posmā tika organizētas un izpildītas vairāk kā 10 novērojumu sesijas (kopumā ap 150 stundām) iegūstot vairāku simtu terabaitu datu turpmākai analīzei. Kā novērojuma objekti tika izvēlēti - maiņzvaigzne R Lmi, OH/IR zvaigzne Ru_Ari, asimptotiskā milžu zara zvaigzne RT Vir, OH/IR zvaigzne OH 138.0 +7.2 u.c., kuru plūsmas blīvums ir robežās no 0.2 Jy līdz 3 Jy. Analizējot novērojumu datus, rezultatā iegūtā RT-32 kopējā jutība ir zem 0.1 Jy, tādejādi parādot potenciālu novērot spilgtas komētas, kuru optiskā magnitūda būtu mazāka par 6, bet ne tik spilgtu komētu novērojumiem ir nepieciešama jauna kriogēniskā 1.6 GHz uztvērēja izstrāde un installācija, kas pēc šī brīža plāniem varētu sākties 2022. gada otrajā ceturksnī.

Pētījums tika realizēts Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta Nr.lzp-2018/1-0401 „Kompleksie Saules sistēmas mazo ķermeņu pētījumi" ietvaros. Kopējais projekta finansējums - finansējums sastāda 300 000 EUR, no kuriem VeA IZI VSRC ir 136 500 EUR.

As one of the results of OMG, the project team releases the developed C++ program code for describing atoms on the surface of interstellar grains.

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 29 Sep 2021 05:08:52 GMT

As one of the results of OMG, the project team releases the developed C++ program code for describing atoms on the surface of interstellar grains. Two documents describing the code are attached, as well as the code itself as zipped text files. The code contains some comments in Russian.

For more information, contact Project researchers ( juris.kalvans@venta.lv ).

If download is not starting, - C++ code and attached documents are available also at our GitHub repository here.

Ventspils Augstskola tikās ar Ventspils skolu direktoriem

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 21 Sep 2021 17:30:39 GMT

Ventspils Augstskolas (VeA) vadība 9. septembrī tikās ar Ventspils vispārējās izglītības iestāžu direktoriem un direktoru vietniekiem, ar mērķi veicināt skolu un augstskolas sadarbību. Tikšanās iniciatore bija VeA rektora padomniece vispārējās un profesionālās izglītības sadarbības jautājumos Ilze Buņķe.

Rektors Kārlis Krēsliņš iepazīstināja ar VeA studiju programmu piedāvājumu akcentējot to, ka kvalitatīva augstākā izglītība ir pieejama arī tepat Ventspilī. Tālākizglītības metodiķis Gints Dreifogels un projektu koordinators Kristaps Kučers iepazīstināja viesus ar video filmēšanas klasi un interaktīvo digitālo klasi, kur tiek veidots saturs priekš tālākizglītības Ventspils Augstskolā, kā arī aicināja skolas un pedagogus izmantot šo studiju kvalitatīvu videomateriālu veidošanā, kas varētu tikt izmantots mācības stundās. Elektronikas inženierijas programmas direktors Jānis Šate dalībniekus veda ekskursijā un iepazīstināja ar VeA inženiertehniskajām laboratorijām. Šajās laboratorijās jau vairākus gadus skolēni tiek aicināti apgūt pirmās iemaņas elektronikas inženierijā un piedalīties STEM klubā. Arī tikšanās reizē Jānis aicināja direktores mudināt jauniešus piedalīties STEM klubā. Pēc VeA studiju vides apskatīšanas dalībnieki iesaistījās neformālās sarunās, lai ieskicētu jau konkrētas nākotnes sadarbības formas starp augstāko izglītību un vidējo izglītību.

Ekskursijas noslēgumā dalībnieki kopā ar Ventspils Augstskolas Starptautiskā Radioastronomijas Centra (IZI VSRC) direktoru Alekseju Klokovu devās uz radioteleskopu bāzi Irbenē. Irbenē Ventspils skolu direktoriem tika parādīti visi 3 radioteleskopus (RT-32, RT-16, LOFAR), kā arī pastāstīts par nesen noslēgto sadarbības līgumu ar AM ,un kā radioteleskopi veicinās valsts aizsardzību. Noslēgumā dalībniekiem bija iespēja apmeklēt IZI VSRC muzeju, kurā tie varēja apskatīt VSRC attīstību un vēstures liecības.

Dalībnieku vidū bija Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas, Ventspils 2. vidusskolas, Ventspils 4. vidusskolas, Ventspils 6. vidusskolas, Ventspils 1. pamatskolas, Ventspils 2. pamatskolas, Ventspils 3. pamatskolas, Ventspils Pārventas pamatskolas un Ventspils Centra sākumskolas direktores un to vietnieces, kā arī Ventspils valstspilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Ineta Tamane ar kolēģiem.

VeA vadība un Ilze Buņķe ir pārliecināti, ka sadarbība starp Ventspils vispārizglītojošajām skolām strauji attīstīsies un šīs sadarbības rezultātā “izglītības tilts” starp vidējo un augstāko izglītību jauniešiem būs daudz vieglāk pārvarams.

IZI VSRC Astronomijas un astrofizikas pētnieks Vladislavs Bezrukovs sniedzis interviju laikrakstam "Ventspilnieks.lv"

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 20 Sep 2021 08:45:40 GMT

Iepazīties ar intervijas saturu iespējams gan latviešu valodas laikraksta versijā, gan krievu valodas laikraksta versijā.

Izstādē „Zinātne iedvesmo!” par 50 Latvijas zinātniekiem un zinātniecēm iekļauts IZI VSRC vadošais pētnieks Artūrs Vrubļevskis

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 20 Sep 2021 08:22:09 GMT

No 16. septembra Rīgā, laukumā pie tirdzniecības centra “Origo”, apskatāma brīvdabas lielformāta izstāde “Zinātne iedvesmo!”, kas vēsta par 25 zinātniekiem un 25 zinātniecēm - radošām un iedvesmojošām personībām mūsdienu Latvijas zinātnē. Izstādi veido pētnieku fotoportreti un apraksti, turklāt, izmantojot QR koda aplikāciju, ikviens savā viedtālrunī var noskatīties trīs minūšu video stāstu, tādējādi tuvāk iepazīstot gan zinātnieku, gan viņa pārstāvēto zinātnes nozari.

Arī IZI VSRC vadošā pētnieka Artūra Vrubļevska fotoportrets un apraksts ir iekļauts apskatei izstādē "Zinātne iedvesmo!".

“Ar šo izstādi vēlamies uzrunāt sabiedrību un aicinām ikvienu ieskatīties plašajā un pārsteidzošajā zinātnes pasaulē! Zinātne nav tikai medicīna un farmācija, kas, protams, ir īpaši aktuālas šī brīža nozares. Zinātnieki un pētnieki palīdz skolotājiem saudzēt balsi, atspēko vēstures mītus, atklāj nezināmas sugas, iegūst resursus no atkritumiem, liek mākslīgajam intelektam tulkot, zīmēt kartes un plānot ceļus. Ar lepnumu varam teikt: zinātne rada, pārsteidz un virza!” uzsver izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

“Linstow Baltic” un multifunkcionālā centra “Origo” komercdirektore Evija Majevska: “Pēdējā gada laikā esam bijuši liecinieki zinātnieku spējai operatīvi rast globāla mēroga risinājumus, tādējādi uzlabojot ne tikai mūsu dzīves kvalitāti, bet arī palīdzot pārvarēt krīzes situācijas. Arī t/c “Origo” ir ieviesti inovatīvi risinājumi klientu ērtākai ikdienai un jaunas iepirkšanās pieredzes gūšanai, kas nebūtu iespējami bez zinātnes atklājumiem. Tādēļ mēs ar prieku atbalstām izstādi, kas godina cilvēkus ar izciliem sasniegumiem un atklājumiem dažādās zinātnes jomās. Esam gandarīti, ka varam sekmēt iespēju Rīgas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem dziļāk izprast zinātnieku nozīmīgā darba ikdienu.”

Izstādē “Zinātne iedvesmo!” dažādu zinātnes nozaru daudzpusību atklāj zinātnes personības no 17 zinātniskajām institūcijām Latvijā :

Daugavpils Universitāte: Solvita Strāķe (Latvijas Hidroekoloģijas institūts), Anita Rukmane-Bārbale;
Elektronikas un datorzinātņu institūts: Kaspars Ozols;
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs: Dace Pjanova;
Latvijas Kultūras akadēmija: Anda Laķe, Liene Ozoliņa;
Latvijas Lauksaimniecības universitāte: Armands Vekšins (Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskais institūts), Ilga Gedrovica (Pārtikas tehnoloģijas fakultāte);
Latvijas Organiskās sintēzes institūts: Maija Dambrova (arī RSU), Kristaps Jaudzems (arī LU)
Latvijas Universitāte (LU): Zanda Rubene un Linda Daniela (Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte), Baiba Jansone (Medicīnas fakultāte), Ilze Dimanta (Bioloģijas fakultāte, Cietvielu fizikas institūts), Marija Dunce (Cietvielu fizikas institūts), Inta Mieriņa, Sanita Reinsone (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts), Jānis Karušs, Guntars Kitenbergs, Jānis Liepiņš (Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts);
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts: Jānis Rižikovs;
Latvijas valsts mežzinātnes institūts "Silava": Dainis Edgars Ruņģis;
Liepājas Universitāte: Baiba Trinite;
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “Bior”: Iveta Pugajeva, Ingars Reinholds (arī LU);
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija: Sergejs Kodors (Inženierzinātņu institūts);
Rīgas Stradiņa universitāte (RSU): Arvīds Irmejs, Karina Palkova, Inese Čakstiņa-Dzērve, Ivars Vanadziņš;
Rīgas Tehniskā universitāte: Kaspars Kalniņš, Rūdolfs Rumba, Jānis Braunfelds, Dagnija Loča (Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs), Kārlis Dreimanis (Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centrs), Sandis Spolītis, Armands Šenfelds, Kārlis Agris Gross (Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte), Agris Ņikitenko (Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte), Ruta Vanaga un Jūlija Gušča (Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts);
Ventspils Augstskola: Artūrs Vrubļevskis (Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs);
Vides risinājumu institūts: Dainis Jakovels;
Vidzemes Augstskola: Gatis Krūmiņš, Agnese Dāvidsone, Arnis Cīrulis.

Izstādē ir pārstāvētas arī Latvijas diasporas zinātnieces Baiba Prūse ( Venēcijas Ka’Foskāri (Ca’Foscari) universitāte ) un Alla Pozdnakova (Oslo Universitāte) un pētnieki, kas strādā uzņēmumos: Mārcis Pinnis (“Tilde”) un Ilze Matīse - Van Houtana (“Matīses Veterinārās patoloģijas serviss”).

Veidojot izstādi “Zinātne iedvesmo!”, Izglītības un zinātnes ministrija uzsver, ka Latvijas attīstības pamatā ir jaunu zināšanu radīšana un prasme tās lietpratīgi izmantot. Zinātnieki ir tā sabiedrības daļa, kas ar savu nerimstošo zinātkāri, pastāvīgo interesi, aizrautīgo degsmi un ambīcijām attīsta mūsu zināšanu kultūru. Uzkrātās zināšanas veido mūsu pasaules izpratni un veicina nemitīgu pašattīstību un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Izstāde “Zinātne iedvesmo!” tapusi IZM īstenotā projekta ‘Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” ietvaros.

Ventspils University of Applied Sciences hosts the international conference BAASP 2021

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 16 Sep 2021 07:57:31 GMT

On 23-24 September, Engineering Research Institute “Ventspils International Radio Astronomy Centre” (ERI VIRAC) of Ventspils University of Applied Sciences (VUAS) will host the 7 ^th International Scientific Conference “Baltic Applied Astroinformatics and Space data Processing” (BAASP 2021).

It is both a business and scientific conference in the Baltic region, in which scientists from Latvia, Russia, Ukraine, Finland, Poland, Sweden, the Netherlands, Italy, Egypt, India and Greece will participate with their presentations. The conference will address current issues in astrophysics, space research related issues in information and data processing, including those related to the observations of natural and artificial objects in near-Earth space. Some of the presentations will focus on the modernisation and improvement of astronomical and radio astronomical instruments.

Due to existing epidemiological restrictions, BAASP 2021 will be held online using the Zoom platform. The conference programme includes 38 reports, 32 of which are presentations and 6 — online posters. As of today (14 September), 85 participants have already registered. Interestingly, thanks to the opportunity to participate remotely, a significant number of participants from countries as far afield as Japan and India, both scientists and students, will participate in this conference.

Participants will have the unique opportunity to participate in a virtual tour of the VIRAC radio telescopes and even climb the highest point of the RT-32 radio telescope — the platform of the prime focus of the antenna — at a height of more than 50 m, as well as see the underground tunnels left by the Red Army on the observatory site and, even going back in time, track how radio telescopes have changed (approximately) over the last ten years of modernisation.

Scientific papers based on the conference presentations will be published in the scientific journals “Latvian Journal of Physics and Technical Sciences” and “Astronomical and Astrophysical Transactions” (AApTr).

More about BAASP 2021 can be found here.

The total costs of the project “Support for Preparation of Ventspils University of Applied Sciences International Cooperation Projects in Research and Innovations (ATVASE)” (project No. 1.1.1.5/18/I/009) are EUR 266,721.77, planned amount of the European Union Regional Development Fund is 85.00% of the eligible expenses, and the amount of state funding is 15% of the eligible expenses.

Ventspils Augstskola rīko starptautisko konferenci BAASP 2021

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 16 Sep 2021 07:53:52 GMT

No 23. – 24. septembrim Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) rīko septīto starptautisko konferenci “Lietišķā astroinformātika un kosmisko datu apstrāde Baltijā”/ „Baltic Applied Astroinformatics and Space data Processing” (BAASP 2021).

Tā ir Baltijas reģiona gan lietišķa, gan zinātniska rakstura konference, kurā piedalīsies ar prezentācijām zinātnieki no Latvijas, Krievijas, Ukrainas, Somijas, Polijas, Zviedrijas, Nīderlandes, Itālijas, Ēģiptes, Indijas un Grieķijas. Konferencē tiks apspriestas aktuālas problēmas astrofizikā, ar kosmosa pētniecību saistītas problēmas informācijas un datu apstrādē, tajā skaitā tās, kas attiecas uz uz Zemei tuvās telpas dabisko un mākslīgo kosmisko ķermeņu pētījumiem. Daļa prezentāciju būs veltīta arī astronomisko un radio astronomisko instrumentu modernizēšanai un pilnveidošanai.

BAASP 2021 pastāvošo epidomoloģisko ierobežojumu dēļ notiks online formatā izmantojot Zoom platformu. Programmā paredzēti 38 ziņojumi, no tiem 32 prezentācijas un 6 online-plakāti. Uz šodienu (14. septembri) jau reģistrējušies 85 dalībnieki. Interesanti, ka pateicoties iespējai piedalīties konferencē attālināti, tajā piedalīsies ievērojams skaits dalībnieku no visai tālām zemēm, kā piemēram, no Japānas un Indijas - gan zinātnieki, gan arī studenti.

Konferences dalibniekiem būs unikāla iespēja piedalīties virtuālā tūrē pa VSRC radioteleskopiem, un pat uzkāpt uz radioteleskopa RT-32 augstāko punktu - antenas primarā fokusa platformas - vairāk kā 50 m augstumā, kā arī, apmeklēt novērošanas bāzes teritorijā vēl esošos Sarkanās Armijas atstātos pazemes tuneļus un, pat atgriežoties pagātnē, izsekot kā mainījušies radio teleskopi (apmēram) pēdējo 10 modernizācijas gadu laikā.

Uz konferencē notikušo ziņojumu pamata veidotie zinātniskie raksti tiks publicēti zinātniskajos žurnālos „Latvian Journal of Physics and Technical Sciences” un „Astronomical and Astrophysical Transactions” (AApTr).

Vairāk par konferenci iespējams uzzināt šeit.

Projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009) kopējās izmaksas ir 266 721,77 euro, plānotais Eiropas Savienības Reģionālās attīstības fonda apjoms ir 85,00% no attiecināmajiem izdevumiem, un valsts finansējuma apjoms ir 15% no attiecināmajiem izdevumiem.

Gatavojot instrumentus jauna tipa novērojumiem, uzņemti Mēness un Jupitera (un tā pavadoņu) attēli

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 02 Sep 2021 09:41:53 GMT

VeA IZI VSRC pētnieki un inženiertehniskie speciālisti, gatavojot instrumentus jauna tipa novērojumiem, kur informācija par objektu tiek iegūta gan radio diapazonā, gan redzamās gaismas spektrā, proti ar radioteleskopu un optisko teleskopu vienlaicīgi, uzņēmuši Mēness, kā arī Jupitera un tā pavadoņu attēlus.

Sekmīgi noslēdzas projekts “Organisko vielu evolūcija zvaigžņu un planētu veidošanās reģionos (OMG)”

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 31 Aug 2021 07:41:22 GMT

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtā “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) 31. augustā noslēdzas nozīmīgs 3 gadus ilgs Latvijas Zinātnes padomes finansēts Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts Nr. lzp-2018/1-0170 “Organisko vielu evolūcija zvaigžņu un planētu veidošanās reģionos” (OMG).

2018. gadā uzsāktais OMG projekts bijis sekmīgs vairākās nozīmēs. Galvenais rezultāts – piecas zinātniskās publikācijas – tika sasniegts jau neilgi pēc projekta viduspunkta. Notikušas divas ārvalstu pētnieku vizītes, aizstāvēti divi maģistra darbi. Grūtāk ir gājis ar dalību zinātniskās konferencēs, no kurām liela daļa COVID-19 pandēmijas dēļ tikušas atceltas. Plānoto sešu konferenču vietā apmeklētas četras, lai gan kopējais nolasīto referātu skaits ir septiņi.

Saturiskā ziņā visi pieci projekta pētījumu uzdevumi piepildīti ar darbībām un rezultātiem. Pirmajā uzdevumā (zvaigznes veidojošu apgabalu struktūras un kinemātikas novērojumi) veikti kosmisko māzeru novērojumi masīvos zvaigznes veidojošos miglājos ar RT-32 radioteleskopu VSRC novērojumu bāzē Irbenē.

Otrajā uzdevumā – 3D mikroskopiska skaitliskā modeļa veidošana starpzvaigžņu putekļa ledus apvalciņam – tika izveidots amorfa oglekļa puteklīša modelis, pa kuru pārvietojas ūdeņraža atomi. Šāds atomu līmeņa modelis ļauj aprēķināt atomu piesaistes enerģiju putekļa virsmai, kas ir svarīgs parametrs mazāk detalizētajos, bet daudzus kosmosā notiekošus procesus aprakstošos astroķīmiskajos modeļos.

Trešais uzdevums attiecās uz masīvu protozvaigžņu gāzu-putekļu apvalku ķīmisko modelēšanu. Tajā (arvien) tiek veikts pētījums par ledus slānītī uz starpzvaigžņu putekļiem esošu organisko savienojumu nonākšanu gāzes fāzē, kas iespējama, kad puteklīši, viens ar otru saduroties ar ātrumu daži desmiti metru sekundē, izsit viens no otra ledus slānīša gabaliņus. Šāds process var būt svarīgs, lai izskaidrotu ledū radušos organisko vielu novērojumus gāzē starpzvaigžņu miglājos. Pētījuma manuskripts drīzumā tiks iesniegts kādam no starptautiskajiem astronomijas žurnāliem. 1. attēls ir tipisks rakstiem par šāda veida procesiem, salīdzinot procesa ietekmi uz organisko savienojumu koncentrāciju simulācijās bez procesa (1), ar vidēju procesa izpausmi (2) un ar stipru izpausmi (3). Redzams, ka sadursmes spēj paaugstināt šo vielu koncentrāciju pat par 100 reizēm.

Ceturtais projekta uzdevums bija starpzvaigžņu miglāju sākotnējo apstākļu un to zvaigznes veidojošo kodolu attīstības ietekme uz organisko molekulu veidošanos. Pirmā uzdevuma daļa – miglāju sākotnējo apstākļu ietekme – tika pētīta ar dalību novērojumu un astroķīmiskās modelēšanas pētījumos. Otrā daļa par zvaigznes veidojošu miglāju attīstību tika uzsākta 2019. gada pavasarī ar Krievijas Zinātņu akadēmijas Astronomijas institūta zinātnieka Dr. J. Pavļučenkova vizīti Ventspilī. Tam pateicoties, ir tikuši aprēķināti apjomīgi dati par starojumu, temperatūru, blīvumu un citiem fizikālajiem apstākļiem zvaigznes veidojošos miglājos (piemērs redzams 2. attēlā zemāk). Dati izmantojami astroķīmiskajos modeļos, bet attiecīgais manuskripts drīzumā tiks iesniegts publicēšanai.

Saskaņā ar projekta piekto uzdevumu , tika modelēta sarežģītu organisko savienojumu veidošanās protoplanetārajā diskā, aprēķinot šo vielu sadalījumu pa diska šķērsgriezumu, kas modelēts divās dimensijās 4400 telpiskajos diska punktos.

Lai gan OMG noslēdzas, astroķīmijas virziens VSRC turpinās ar jaunu projektu pieteikumu rakstīšanu un jauniem pētījumiem. Uzmanības lokā šobrīd ir gan organiskie savienojumu zvaigžņu veidošanās rajonos, gan kosmisko staru mijiedarbība ar ledu klātiem starpzvaigžņu putekļiem, gan molekulu kustība un pārveidošanās ledū uz putekļu virsmas. Šie puteklīši nozīmē vairāk kā mēs domājam, galu galā tieši tie starpzvaigžņu vidē un Protosaules miglājā radīja vielas, kas bija nepieciešamas dzīvības radīšanai uz Zemes.

Pētījums tiek realizēts Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta Nr. lzp-2018/1-0170 “Organisko vielu evolūcija zvaigžņu un planētu veidošanās reģionos” (OMG) ietvaros un ilgst 36 mēnešus. Kopējais projekta finansējums 300 000 EUR.

BAASP 2021 - Abstract submission deadline has been extended to August 8th, 2021

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 02 Aug 2021 11:59:46 GMT

Registration and abstract submission - here.

You will receive an e-mail after registration within 3 working days!

For more information please visit - here

E-mail: baasp2021@venta.lv

Sevišķi lielas bāzes interferometrijas (VLBI) pielietojums objektu noteikšanai tuvā un tālā kosmosa telpā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 20 Jul 2021 10:37:45 GMT

No 2020. gada decembra Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VSRC) tiek īstenots zinātniskais projekts “Radio lokācijas, balstīta uz radioviļņu izkliedes efektu, metodes pielietojums kosmosa objektu detektēšanai”, Nr. lzp-2020/2-0101 („The application of the forward scatter radar method for the detection of space objects”). Projektā tiek pētītas, izstrādātās un attīstītas jaunas radaru metodes, ar mērķi - precīzi noteikt Zemei tuvojošos asteroīdu un komētu atrašanās pozīcijas.

Viens no projekta uzdevumiem ir izpētīt pielietošanas iespējas jaunai un unikālai radara metodei, kas ir balstīta uz radio viļņu caurizkliedes efektu. Minētās metodes pamatā ir pielietots efekts, kas rodas, ja spilgts debess ķermenis apgaismo pētāmo ķermeni, līdz ar to enerģija tiek izkliedēta pa redzes līniju uz priekšu, tādejādi ievērojami pieaugot, salīdzinot ar atstaroto enerģiju. Izveidotā metode ļauj atklāt kosmosa objektus, neatkarīgi no tās formas, materiāla un starojuma intensitātes. “Caur-izkliedes” lokācijas metode tiek īstenota, ja apvieno radara VLBI tehnoloģiju un elektromagnētiskā starojuma izkliedes efektu, novērojumos iesaistot spilgtus kosmosa ķermeņus kā raidītājus. Pielietojot minēto metodi, var ievērojami palielināt atklāšanas varbūtību tiem ķermeņiem, kas rada draudus Zemei, kā arī metode ļauj palielināt novērošanas distanci, kurā novērojuma ķermenis tiktu identificēts.

Pēdējo četru mēnešu laikā VSRC pētnieki strādā pie kosmosa objektu detektēšanas, pielietojot “caur-izkliedes” lokācijas metodi, tādejādi novērtējot metodes efektivitāti eksperimentālā veidā. Līdz 2021. gada jūlijam tika veiktas vairāk kā 15 eksperimentu sesijas, pielietojot Irbenes radio teleskopu kompleksu vienas stacijas režīmā un interferometra režīmā. Eksperimentos tika izmantoti RT-32 un RT-16 VSRC radio teleskopi (attiecīgi - izmantojot 32 metru un 16 metru paraboliskās antenas) un 1.6 GHz frekvenču joslas uztvērēji. Attēlā Nr.1. tiek attēlota eksperimenta darbības shēma. Eksperimentos kā starojuma avoti jeb raidītāji tika izmantoti Globālā navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) GPS un Galileo pavadoņi. Eksperimentu laikā, pielietojot “caur-izkliedes” lokācijas metodi, tika izveidotas novērojumu līnijas "raidītājs - uztvērējs" (“raidītājs” - konkrēts navigācijas pavadonis, “uztvērējs” - Irbenes radio teleskopi), tādejādi tika identificēti dažāda izmēra kosmosa atlūzu objekti, kā arī Starptautiskā kosmosa stacija, kuras kopējā ģeometriskā platība ir aptuveni 400 m ² .

Attēlos Nr.2 un Nr.3 ir attēlots viens no iegūtajiem rezultātiem, pielietojot interferometra režīmu un novērojot lielu kosmosa atlūzas fragmentu, laikā, kad tas šķērso "raidītāja - uztvērēja" lokācijas līniju. Attēli ir secīgi nobīdīti ar 30 sekunžu intervālu. Attēlā Nr.2 ir parādīts novērojuma rezultāts pirms brīža, kad kosmosa atlūzas fragments šķērso "raidītāja - uztvērēja" lokācijas līniju, bet attēlā Nr. 3. ir parādīts iegūtais signāls brīdī, kad atlūzas fragments pārlido pāri "raidītāja - uztvērēja" lokācijas līnijai. Attēlos ir parādīti interferometra signāla jaudas spektri, uz x ass - frekvence (Hz), uz y ass - laiks (s) un uz z ass - jauda relatīvās vienībās. No iegūtajiem rezultātiem ir skaidri atšķirami divi signāli: signāls ar lēni mainīgu frekvenci, kas reprezentē pavadoņa starojumu, un signāls, kura frekvence laika gaitā strauji mainās, tādejādi reprezentējot ātri lidojoša kosmosa atkrituma objektu.

Eksperimentu laikā sekmīgs apstrādes rezultāts tika iegūts vairāk nekā 50% no objektu novērošanas gadījumiem, novērojot atlūzas ar dažādu ģeometrisko laukumu, dažādos attālumos no Zemes un dažādos leņķiskos attālumos no lokācijas līnijas. Iegūto rezultātu analīze ļaus izstrādāt ieteikumus, kā veikt optimālā novērošanas režīma izvēli dažādiem objektiem, kā arī ļaus izveidot metodiku kosmisko objektu detektēšanai ar radio lokāciju, balstītu uz radio viļņu izkliedes efektu.

"Scooby-Doo" viesojas Irbenē un Baltijā kā animācijas filmiņa bērniem Francijā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 20 Jul 2021 10:08:09 GMT

Ar slaveno Mystery Machine, Scooby un visi viņa draugi devās ekskursijā pa Eiropu. No karoga līdz valsts himnai, tradicionālajam kostīmam, izmantotajām valūtām, valsts vēsturei un ekonomikai Scooby-Gang ar jautrību atklāj Eiropas Savienības dalībvalstu dažādās īpatnības.

Filmiņu iespējams noskatīties šeit. (franču valodā).

Multiplikācijas sēriju režisors: Louis Bizon, Gilles Baillon, Jean-Francois Rebeillard, Nicolas Marie un Marion Plantier

Producents: Warner Bros. TV

Izdošanas gads: 2019.

Zemāk redzami daži kadri no multiplikācijas filmiņas.

Aizsardzības ministrija nodrošinās finansējumu radioteleskopu uzturēšanai

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 13 Jul 2021 08:23:44 GMT

Pirmdien, 12. jūlijā Aizsardzības ministrija un Ventspils Augstskola (VeA) parakstīja sadarbības līgumu, apliecinot finansiālu atbalstu Ventspils Starptautiskajam radioastronomijas centram (VSRC). Līgums paredz Aizsardzības ministrijai daļēji segt VSRC uzturēšanas izmaksas nākamos trīs gadus.

Saskaņā ar līgumu Aizsardzības ministrija no 2021. līdz 2023. gadam atvēlēs ne vairāk kā 1 050 000 eiro jeb 350 000 eiro ik gadu VSRC uzturēšanas izmaksu daļējai segšanai.

VeA rektors profesors Kārlis Krēsliņš uzsvēra, ka šis finansējums ļaus VSRC attīstīt satelītkomunikāciju un spert praktiskus soļus šajā virzienā. “Mēs labprāt veiktu pētījumus, kas būtu domāti aizsardzības nozarei. Mūsu rīcībā nav tikai mantotie radioteleskopi, bet arī LOFAR stacija, ko var izmantot mērķiem, kas būtu nepieciešami aizsardzībai, piemēram, nosakot, kad būs vētras vai citas kataklizmas u.t.t. Šis sadarbības līgums paver ceļu arī savstarpējās apmācībās Zemes satelītu un kosmosa tehnoloģiju jomā, ko mēs caur studiju programmām varētu dot Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vai Nacionālajai aizsardzības akadēmijai,” uzsvēra VeA rektors.

“Mēs apzināmies šī mantojuma vērtību. Šādi Aizsardzības nozare ir iesaistījusies Latvijas industrijas un zinātnes attīstībā. Militārā nozare allaž bijusi saistīta ar informācijas un tehnoloģiju attīstību. Mēs vēlamies, lai gan mūsu valsts būtu moderna, gan mūsu bruņotie spēki būtu moderni. Ja citi tam [līdzekļu ieguldīšanai] neredz perspektīvu, mēs to redzam. Ja citi šajā jautājumā neiedziļinās, tad mēs šai pētniecībai atvēlam līdzekļus,” pēc līguma parakstīšanas sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Līguma parakstīšanā piedalījās arī VSRC direktors Aleksejs Klokovs, piebilstot, ka VSRC zinātnieki ir gatavi strādāt, lai īstenotu gan fundamentālās zinātnes pētījumus, gan satelīttehnoloģiju projektus. Aizsardzības ministrijas finansējums sniegs pārliecību, ka iesāktais darbs var turpināties.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks 30.aprīlī vizītē apmeklēja VSRC radioteleskopus Irbenē, kur parakstīja nodomu vēstuli ar Ventspils Augstskolas rektoru par sadarbību radioteleskopu infrastruktūras izmantošanā. Savukārt 29.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja aizsardzības budžeta līdzekļu novirzīšanu Irbenes radioteleskopa uzturēšanas izmaksu daļējai segšanai.

Gagarina skulptūra pārvietota uz IZI VSRC kompleksu Irbenē

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 07 Jul 2021 06:23:54 GMT

Saskaņā ar Ventspils Augstskolas priekšlikumu Jurijam Gagarinam (1934.-1968.) veltītā un demontētā skulptūra, kura līdz šim atradās noliktavā Saules ielā 135, Ventspilī, tika pārvietota uz Starptautisko radioastronomijas centru Irbenes teritoriju.

Skulptūra tika novietota un nostiprināta jau iepriekš iecerētajā vietā uz betona pamatnes, neveicot cita veida labiekārtošanas darbus, jo skulptūra ir saglabājusies labā stāvoklī un tai nav nepieciešami arī speciāli restaurācijas darbi. Skulptūras pārvešanu un tās uzstādīšanas darbus veica SIA “Samrode”.

Perspektīvā, atbilstoši Ventspils Augstskolas finansiālajām iespējām, skulptūras noformējumu un labiekārtojumu var veidot atbilstoši 2020.gadā tēlnieka I.Dobičina un arhitektes E.Dobičinas izstrādātajam piedāvājumam, vai arī izstrādāt citu risinājumu tās labiekārtojumam.

Krievu padomju laika kosmonauts Jurijs Gagarings bija pirmais cilvēks, kas pacēlies orbītā ap Zemi. Misijas Vostok-1 gaitā 1961.gada 12.aprīlī Jurijs Gagarins kļuva par pirmo cilvēku, kuru paši cilvēki uzsūtījuši kosmosā. Gagarina raķete startēja no Baikonūras kosmodroma (tolaik Kazahijas PSR) plkst. 9:07 pēc Maskavas laika 1961.gada 12.aprīli. Viņš iekāpa kapsulā, pāris stundas bija jāgaidsa un tad sāka lidojumu ar savu leģendāro frāzi: "Pojehaļi!" Tā automātiskā režīmā 1 reizi apriņķoja Zemi. Lidojuma uzdevums bija pētīt cilvēka organisma izturēšanos kosmiskā lidojuma apstākļos: pulss, elektrokardiogramma, encefalogramma, elpošana u.c. Pēc novērojumiem bija jāizdara secinājumi par cilvēka vestibulāra aparāta darbību lidojuma laikā, janovēro cilvēka garīgā un fiziskā darba iespējas kosmosā.

Foto: PI "Komunālā pārvalde"

Raksts: Ventspils pilsētas dome, 06.07.2021.

VSRC pārstāvju ziņojums pieņemts starptautiskas konferences programmā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Sun, 04 Jul 2021 13:10:28 GMT

VSRC vadošā pētnieka Jura Freimaņa un zinātniskā asistenta Romāna Peženkova izstrādātais kopīgais ziņojums "Direct testing of polarized radiative transfer Monte Carlo codes" tika pieņemts starptautiskās konferences "19th Electromagnetic and Light Scattering Conference ELS-XIX (2021)" programmā.

Iepriekšējā jeb ELS-XVIII, konferencē arī piedalījās gan J. Freimanis, gan R. Peženkovs ar kopīgo mutisko ziņojumu 2019. gadā Handžovā, Ķīnā.

Sākotnēji ELS-XIX konference tika plānota klātienē 2020. gada vasarā Sanktpēterburgā, Krievijā, taču, Covid-19 pandēmijas un sekojošo ierobežojumu ietvaros, ELS-XIX konference tika pārcelta uz 2021. gada 12.-16. jūliju tiešsaistē.

Elektromagnētiskās un gaismas izkliedes konferences (ELS) galvenais mērķis ir apvienot zinātniekus un inženierus, kuri pēta dažādus gaismas izkliedes aspektus, un nodrošināt relaksējošu akadēmisko gaisotni padziļinātām teorētisko sasniegumu, mērījumu un lietojumu diskusijām.

Vairāk informācija par konferenci pieejama šeit.

Projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr.1.1.1.5/18/I/009) plāna izpildes apkopojums

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 30 Jun 2021 11:12:26 GMT

2021. gada 1. janvāris – 2021. gada 30. jūnijs

2021. gada 30. jūnijā, ir pagājis vēl viens pusgads projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr.1.1.1.5/18/I/009) īstenošanā Ventspils Augstskolā.

Sešu mēnešu laikā ir realizētas vairākas aktivitātes. Covid-19 vīrusa pandēmijas dēļ, ir atcelti visi darba braucieni, līdz ar to visas aktivitātes notikušas attālināti tiešsaistes platformās.

Darbība 1.2. darba braucieni programmas "Apvārsnis 2020" un Eiropas Savienības 9. ietvara programmas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai

09.-10.03.2021. - VSRC direktors piedalījās attālinātā konferencē Paris Space Week 2021. Šī konference ir veltīta kosmosa nozares biznesa sanāksmēm, izstādēm un inovācijas izaicinājumiem. Parīzes kosmosa nedēļa ir “The Networking Place”, kur uzņēmumi, kosmosa aģentūras, jaunuzņēmumi, pircēji un investori kosmosa industrijā no visas pasaules, izmantojot iepriekš noteiktus kvalificētus potenciālos klientus, piedalās mūsu inovāciju izaicinājumos, klausās mūsu konferences un dalīties ar saviem inovatīvajiem produktiem. Šajā pasākumā A. Klokovs bija organizējis 12 One2One sanāksmes ar kosmosa industrijas pārstāvjiem, lai izveidotu kontaktus, popularizētu VSRC centru un veidotu starptautisko sadarbību projektos, kosmosa tehnoloģijās un resursu apvienošanā. Ar diviem no tiem turpinās sadarbība kosmosa tehnoloģiju investīcijas jomā un kopīgo projektu īstenošanā. VSRC centrs bija izveidojis dalībnieka profilu pasākuma sistēma ar pilnvērtīgu darbības aprakstu un piedāvātiem pakalpojumiem, kuram pēc statistikas datiem bija ap 25 unikāliem apmeklējumiem. Kopumā šajā konferencē piedalījās ap 40runātāju un 1000 dalībnieku, bija organizētas vairāk nekā 9000 biznesa sanāksmes.

17.-19.03.2021. - VSRC direktors piedalījās attālinātā konferencē CYSAT’21. Šī ir pirmā Eiropas konference kibedrošībai kosmosa nozarē un it īpaši satelītkomunikācijā. Ar vieglāku piekļuvi kosmosam un jaunu kosmosa pakalpojumu attīstību, kas apkopo vērtīgus datus, kosmosa aktīvi kļūst par hakeru pievilcīgu mērķi. Šīs trīs dienu pasākums sadarbībā ar CYSEC, AP-Swiss un ESA ARTES Applications programmu dod iespēju Eiropas kosmosa sabiedrībai mācīties, dalīties un sazināties kiberdrošības tēmā, apvienojot atlasītos vadītājus, ētiskos hakerus un ekspertus. Šajā pasākumā A. Klokovs bija organizējis 4 One2One sanāksmes ar kosmosa industrijas pārstāvjiem, lai izveidotu kontaktus, popularizētu VSRC centru un veidotu starptautisko sadarbību projektos, kosmosa tehnoloģijās un VSRC pakalpojumu attīstībā. Ar vienu no lielākajiem Eiropas satelītkomunikācijas kompānijām Leafspace no Itālijas turpinās pārrunas par Irbenes radioteleskopu kompleksa izmantošanu satelītkomunikācijas pakalpojumos, satelīttehnoloģijās un jaunos investīcijas projektos, tajā skaitā arī jauno antenu uzbūvē. VSRC centrs bija izveidojis dalībnieka profilu pasākuma sistēma ar pilnvērtīgu darbības aprakstu un piedāvātiem pakalpojumiem. Kopumā šajā konferencē piedalījās ap 21 runātāju un 206 dalībnieku no 26 valstīm.

Darbība 3. Dalības nodrošināšana JIV-ERIC konsorcijā

Sešu mēnešu laikā Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) realizējis vairākas aktivitātes.

Darbība 3.2. Darba braucieni (Latvijas un ārvalstu) dalības nodrošināšanai JIV-ERIC konsorcijā

21.01.2021. VSRC direktors A. Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās ILT padomes sēdē, lai diskutētu LOFAR 2.0 ieviešanas progresu un aktuālos jautājumus. Sēdi vadīja ILT direktors Rene Vermeulen, kas sākumā iepazīstināja dalībniekus ar atskaitēm par LOFAR 2.0 izstrādes tehniskajiem jautājumiem HBA LOW (110 - 190 MHz) un HBA MID (170 - 230 MHz) režīmos un pēc tam turpinājās diskusija par iespējamiem risinājumiem.

28.01.2021. VSRC direktors A. Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās LOFAR-ERIC darba grupas sēdē. Sēdi vadīja Nīderlandes Izglītības, Kultūras un zinātnes pārstāve J. Ridded-Numan, kura sākumā iepazīstināja dalībniekus ar jautājumiem no iepriekšējās 25.10.2020. sanāksmes, lai pārskatītu veicamās darbības un uzdevumus. Tālāk ILT direktors Rene Vermeulen ziņoja par nodokļu un investīciju jautājumiem, par Tehniskā pielikuma jauno projektu, par aktuālo versiju LOFAR-ERIC statūtiem V4.0 un par plānot finanšu plānu. Nobeigumā bija diskusijas par nākotnes soļiem ERIC projekta ieviešanā. Sēdē piedalījās ILT valdes locekļi no Francijas, Anglijas Vācijas, Itālijas, Spānijas, Polijas un Nīderlandes un arī atbilstošie valstu izglītības ministriju pārstāvji. No Latvijas piedalījās VSRC direktors A. Klokovs un Uldis Berķis RIS3 vienības vadītājs no Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta.

19.02.2021. VSRC direktors A. Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās LOFAR-ERIC darba grupas sēdē. Sēdi atklāja ASTRON inženieris un projektu vadītājs Wim van Cappellen ar ziņojumu par saderības iespējām LOFAR1.0 un LOFAR2.0 stacijām. Tālāk turpinājās diskusijas LOFAR2.0 jauninājumu un ERIC izredzēm. ILT direktors Rene Vermeulen ziņoja par risināmo problēmu kopsavilkumu un aktualitātēm, tajā skaitā par prioritātēm finanšu plānā un par laika grafiku.

18.03.2021. VSRC direktors A. Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās LOFAR-ERIC darba grupas sēdē. Sēdi vadīja Nīderlandes Izglītības, Kultūras un zinātnes pārstāve J. Ridded-Numan, kura sākumā iepazīstināja dalībniekus ar veicamām darbībām un uzdevumiem uz nākošo darba grupas sēdi 19.04.2021. Sēdē piedalījās ILT valdes locekļi no Francijas, Anglijas Vācijas, Itālijas, Spānijas, Polijas un Nīderlandes un arī atbilstošie valstu izglītības ministriju pārstāvji.

31.03.2021. VSRC direktors A. Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās ILT padomes sēdē. To vadīja ILT direktors Rene Vermeulen, kas sākumā iepazīstināja dalībniekus ar atskaitēm par ILT darbību un pēc tam turpināja ar novērojumu pieteikumu statistiku. ASTRON projektu vadītāja un LOFAR politikas koordinatore Dr. Carla Baldovin stāstīja par LOFAR-ERIC ieviešanas progresu, par statūtiem, par investīciju atgriešanu, par konsorcijas finanšu modeli, par pārejas procesu no ILT uz ERIC un par turpmākajiem soļiem. Sēdi turpināja LOFAR2.0 projekta vadītājs Wim van Cappellen, kas stāstīja par aktualitātēm un progresu LOFAR2.0 ieviešanas procesā.

19.04.2021. VSRC direktors A. Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās LOFAR-ERIC darba grupas sēdē. Sēdi vadīja Nīderlandes Izglītības, Kultūras un zinātnes pārstāve J. Ridded-Numan, kura sākumā iepazīstināja dalībniekus ar jautājumiem no iepriekšējās 18.03.2021. sanāksmes, lai pārskatītu veicamas darbības un uzdevumus. Tālāk ILT direktors Rene Vermeulen visiem darba grupas locekļiem palūdza atbildēt uz sešiem stratēģiskiem jautājumiem LOFAR-ERIC ieviešanas procesam katrā dalībnieku valstī.

12.05.2021. - VSRC direktors A.Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās EVN padomes sēdē. To vadīja EVN padomes priekšsēdētāja Tiziana Venturi, kas vispirms iepazīstināja dalībniekus ar jautājumiem no iepriekšējās 12.11.2020. sanāksmes, lai izskatītu un pieņemtu iepriekšējās sanāksmes protokolu, un pārskatītu veicamas darbības. Tālāk EVN programmas komitejas priekšsēdētāja Kazi Rygl turpināja ar zinātniskās darbības rezultātiem tiklā, novērojumu pieteikumu statistiku un tendencēm. Tālāk sekoja dalībnieku apspriede par EVN operatīvajiem un tehniskajiem jautājumiem, tajā skaitā par nākotnes EVN zinātniskiem pasākumiem un semināriem. Pēc tam JIVE direktors Paco Colomer prezentēja par JIVE aktualitātēm, par mijedarbarbību starp EVN un JIVE, par VLBI globālas alianses atjauninājumu, par atbalstu jaunajām potenciālajām stacijām un par EVN sakariem un informācijas tīklu. Nobeigumā bija prezentētas atskaites no observatorijām.

19.05.2021. - VSRC direktors A.Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās JIV-ERIC padomes sēdē. To Sēdi vadīja JIV - ERIC direktors Francisco Colomer un valdes loceklis John Conway, kuri sākumā iepazīstināja dalībniekus ar jautājumiem no iepriekšējās 13.11.2020. sanāksmes, lai izskatītu un pieņemtu iepriekšējās sanāksmes protokolu, un pārskatītu veicamas darbības. Tālāk JIV - ERIC direktors Francisco Colomer turpināja ar JIVE stratēģijas jaunumiem, finanšu plūsmām 2020. gadā, finanšu prognozi uz 2021.-2024.g., novērojumu statistiku un personāla izmaiņām. Sēdes gaitā tika pozitīvi nobalsots par Itālijas Nacionālā astrofizikas institūta (INAF) uzņemšanu JIV-ERIC sastāvā sākot ar 2021. gadu. Tāpat bija ievēlēts jauna JIVE padomes priekšsēdētāja Tiziana Venturi no Itālijas un jauns priekšsēdētāja vietnieks Jose Antonio Lopez Fernandez no Spānijas. Sēdē piedalījās JIV - ERIC valdes locekļi un pieaicinātas organizācijas no Francijas, Anglijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Ķīnas, Zviedrijas un Nīderlandes un ari atbilstošie valstu izglītības ministriju pārstāvji. No Latvijas piedalījās tikai Ventspils Augstskolas pārstāvis.

27.05.2021. VSRC direktors A. Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās LOFAR-ERIC darba grupas sēdē. Sēdi vadīja ILT direktors Rene Vermeulen, kas sākumā iepazīstināja dalībniekus ar aktuāliem jautājumiem un paziņojumiem no dalībnieku valstīm.

16.06.2021. VSRC direktors A. Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās ILT padomes sēdē. Sēdi vadīja ILT direktors Rene Vermeulen, kas sākumā iepazīstināja dalībniekus ar atskaitēm par ILT un ar steidzamiem konsorcija diskusiju jautājumiem. Tālāk sekoja padomes dalībnieku apspriede par programatūras izstrādes jautājumiem, LOFAR-ERIC sagatavošanas darbiem, par budžeta atskaitēm 2018. un 2019. gados, par ILT & ERIC finanšu plāniem un observatoriju gada atskaitēm.

21.06.2021. VSRC direktors A. Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās LOFAR-ERIC darba grupas sēdē. Sēdi vadīja Nīderlandes Izglītības, Kultūras un zinātnes pārstāve J. Ridded-Numan, kura sākumā iepazīstināja dalībniekus ar jautājumiem no iepriekšējās 19.04.2021. sanāksmes, lai pārskatītu veicamas darbības un uzdevumus. Tālāk sekoja padomes dalībnieku apspriede par statūtiem, tehniskajiem un zinātniskajiem pielikumiem, par lietotāju piekļuves politiku, par pārejas modeli, par ekspluatācijas pārtraukšanas modeli un pagaidu padomi.

Darbība 3.4. Pasākumu rīkošana dalības nodrošināšanai JIV-ERIC konsorcijā

2021. gada 28. aprīli notika projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009 “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” darba seminārs un JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēde.

Darba seminārā piedalījās Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra (VSRC), Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) pārstāvji.

JIV-ERIC konsorcija valdes sēdē VSRC direktors Aleksejs Klokovs stāstīja par projekta “ATVASE” darba gaitām, kā arī par radītajām problēmām, šķēršļiem vīrusa pandēmijas dēļ. A.Klokovs stāstīja arī par jaunumiem konsorcijā, kā arī to, ka ir plānotas vairākas jaunas aktivitātes saistībā ar Kosmosa aģentūru.

Semināra daļu atklāja VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs, kurš prezentēja 2021. gada VSRC radioastronomiskos novērojumus. VSRC vadošais pētnieks Boriss Rjabovs prezentēja par magnētiskā lauka radio mērījumiem saules koronas atvērtajās konstrukcijās. Vēl seminārā piedalījās LU pārstāvis Ilgmārs Eglītis, kurš prezentācijā stāstīja par aktuāliem pētījumi Baldones Astrofizikas observatorijā 2020-2025. RTU pārstāvis Jurģis Poriņš savā prezentācijā runāja par aktuāliem pētījumiem optisko frekvenču ķemmju jomā. Semināra noslēgumā ar prezentāciju par Geo-VLBI un globālās ģeodēzijas novērošanas sistēmas (GGOS) nozīme Ziemeļvalstu ģeodēzijas komisijas (NKG) skatījumā piedalījās RTU pārstāvis Jānis Kaminskis.

Ņemot vērā situāciju valstī Covid-19 dēļ, seminārs un valdes sēde notika attālināti tiešsaistes platformā, kurai varēja pieslēgties ikviens interesents.

Pagājis projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” īstenošanas pirmais pusgads

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 30 Jun 2021 10:24:58 GMT

Projektu “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” īsteno Ventspils Augstskolas (VeA) Tulkošanas studiju fakultātes pētnieki un Informācijas tehnoloģiju fakultātes pētnieki un programmētāji sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības Universitātes atvasinātas publiskas personas “Dārzkopības institūts” pētniekiem. Joprojām norisinās regulāras projekta partneru tikšanās, lai pārrunātu aktuālos jautājumus un plānotu turpmāko darbu.

Projekta īstenošanā pirmajos sešos mēnešos ir veikti uzdevumi, kas saistīti ar atvērtas piekļuves interaktīvas un daudzfunkcionālas datu pārvaldības sistēmas (turpmāk — IMDS) prototipēšanu un izstrādi. Pirmajā pusgadā ir izstrādāts datu ievades un pārvaldības modulis, kas ļauj pētniekiem ievadīt terminus, organismu nosaukumus un augu šķirņu nosaukumus no dažādiem izdevumiem, tostarp vārdnīcām, un tos sasaistīt ar atbilstošajiem bibliogrāfiskajiem avotiem. Lai nodrošinātu IMDS ātrdarbību izpildes laikā, projektētā sistēma sastāv no divām daļām — aizmugursistēmas (back-end), kas izstrādāta, izmantojot Spring ietvaru, un priekšgalsistēmas (front-end), kas izstrādāta, izmantojot React tehnoloģiju. Nākamie projekta darbības mēneši tiks veltīti IMDS testu izstrādei, kā arī apkopoto datu analīzei, balstoties izstrādātā statistikas modulī.

Projekta vadītāja Silga Sviķe 14. maijā ar referātu “Vārdnīcu izmantošana otrās un trešās svešvalodas apguvē: mācīšanās stratēģija” piedalījās Liepājas Universitātes rīkotajā XVIII starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Valodu apguve: problēmas un perspektīva”, kas šogad notika tiešsaistē. Konferencē tika referēts par pētījumā izstrādāto un aprobēto mācīšanās stratēģiju — darbu ar vārdnīcām —, kas ir noderīga ne tikai svešvalodu apguvē, bet arī studijās augstskolā. Pašreiz norisinās darbs pie zinātniskās publikācijas sagatavošanas. No 30. maija līdz 2. jūnijam S. Sviķe piedalījās Leidenes Universitātes, kas ir Nīderlandes vecākā universitāte, organizētajā tiešsaistes vasaras skolā “Summer School for Literary Studies & Digital Humanities”. Dalība vasaras skolā ir laba iespēja papildināt zināšanas par dažādu programmu, piem., visone, Python, izmantošanu humanitāro zinātņu datu pētniecībā. Vasaras skolas semināros apgūtais būs noderīgs projektā apkopoto datu analīzē.

Pētījums tiek realizēts Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta Nr. lzp-2020/1-0179 "Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai" ietvaros.

Proj. Nr. lzp-2020/1-0179.

Latvijas Zinātnes Padomes granta projekts “Organisko vielu evolūcija zvaigžņu un planētu veidošanās reģionos (OMG)” tuvojas noslēgumam

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 29 Jun 2021 09:38:25 GMT

Projekts OMG Ventspils Augstskolas vadošā viespētnieka A. Vasjuņina vadībā tiek īstenots kopš 2018. gada un noslēgsies 2021. gada augustā. Tajā tiek pētīti vairāki aspekti, kas ietekmē organisko savienojumu veidošanos kosmosā. Šis process ir nozīmīgs arī saistībā ar dzīvības izveidošanos uz Zemes. Tiek veikti gan astronomiskie novērojumi, gan teorētiski pētījumi – ķīmiskās modelēšanas aprēķini, lai papildinātu izpratni pasaules zinātnē par projekta tēmu.

Liela nozīme organiskajai sintēzei kosmosā ir ķīmiskajām reakcijām uz cietu daļiņu – starpzvaigžņu putekļu virsmas. Šī procesa paša smalkākā mēroga – atomu un molekulu līmeņa – atveidošanai projekta dalībnieki izveidoja programmu, kas spēj atveidot gan putekļu veidošanos, gan atomu kustību pa putekļa virsmu, kas var noslēgties ar atomu sastapšanos un molekulas izveidošanos. Dēļ starpzvaigžņu vidē valdošajiem apstākļiem putekļi izveidojas amorfi, t.i., bez regulāras kristāliskas struktūras (sk. 1. attēlu).

Projektā detalizēti pētīti arī iztvaikošanas procesi, kas notiek, starpzvaigžņu vidē uzsilstot ledaniem puteklīšiem. Ledus, kas tos klāj aukstajos miglājos, sastāv no gaistošām vielām – slāpekļa, oglekļa oksīdiem u.c., kas iztvaiko secīgi, atsedzot dziļākus un dziļākus ledus kārtiņas slānīšus, vienlaikus ietekmējot arī gāzes fāzes sastāvu.

Cita veida ķīmiskā modelēšana – pētījumi par organisko savienojumu sintēzi vidē ap masīviem zvaigžņu veidošanās rajoniem – tika uzsākta tikai projekta otrajā pusē. Šajā teorētiskajā darbā tiek izmantots mazāk detalizēts modelis, kas toties spēj atveidot daudzveidīgus procesus – reakcijas gāzveidā un uz puteklīšu virsmas, kā arī atomu un molekulu mijiedarbību ar kosmosu caurstrāvojošo starojumu. Šādas simulācijas atveido kosmisko zvaigznes veidojošo miglāju ķīmisko evolūciju tūkstošu un miljonu gadu laikposmos. Projektā tiek pētīts, kā izveidojušās organiskās vielas no putekļu virsmas nokļūst gāzes fāzē, kur tās ir novērojamas ar radioteleskopiem no Zemes.

Šos modelēšanas darbus tiešā veidā papildina ar Irbenes radioteleskopiem veiktie metanola u.c. savienojumu māzeru novērojumi. Organisko vielu māzeri (pastiprināts molekulu raidīts radiolīniju starojums) rodas ap jaunām masīvām zvaigznēm un to novērojumu papildināšana ar astroķīmisko modelēšanu ļaus iegūt papildus informāciju par novērotajiem objektiem. Zinātniskajā literatūrā jau publicēti projektā veiktu māzeru novērojumu rezultāti, kas liecina par augstu gāzes blīvumu rajonos ap jaunām masīvām zvaigznēm.

Pētījumi turpināti ar novērojumu un modelēšanas darbiem par vienu no dzīvībai svarīgākajiem ķīmiskajiem elementiem – fosforu. Sadarbībā ar Vācijas un Itālijas astronomiem novēroti tāli zvaigžņu veidošanās rajoni un daudz tuvākās Saules sistēmas komētas. Šos datus papildina astroķīmiskā datormodelēšana. Tālajā kosmosā fosfors visbiežāk sastopams savienojumos ar oglekli, kamēr komētās pārsvarā ir divatomu molekula PO. Tādējādi savienojumi ar skābekli visdrīzāk ir forma, kādā fosfors Saules sistēmas pirmsākumos lielos apjomos nonācis uz jaunizveidojušās Zemes, kur tas šobrīd kalpo kā DNS un citu biomolekulu būtiska sastāvdaļa.

Planētas veidojas un savu sākotnējo organisko savienojumu komplektu iegūst reģionos, kas daudz tuvāki jaunradušamies protozvaigznei – protoplanetārajā diskā. Šis jautājums projektā tika adresēts, modelējot organisko vielu sadalījumu protoplanetārajā diskā divās dimensijās (2. attēls kā piemērs).

Vēl darāmie darbi projektā palikuši maz. Viens no tiem ir iegūt datus par fizikālo apstākļu attīstību zvaigzni veidojošā miglājā. Miglāja blīvums, temperatūra un starojuma līmenis nosaka valdošos ķīmiskos procesus, kas, savukārt, ietekmē iespējas organisko vielu sintēzei. Bez tam aukstā vidē uz puteklīšiem izsalst ledus slānītis, kurā molekulas pārveidojas daudz lēnāk kā gāzveidā. Tāpēc svarīga ir arī miglāja fizikālās attīstības vēsture, ne vien apstākļi dotajā brīdī. Šī aspekta ietekmes pētīšanai uz organisko savienojumu koncentrāciju tumšos miglājos tiek veikts astroķīmiskās modelēšanas darbs.

VSRC pārstāvju ziņojumi iekļauti LU 79. Starptautiskās zinātniskās konferences tēžu krājumā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 29 Jun 2021 07:24:58 GMT

VSRC pārstāvji 11. martā piedalījās LU 79. Starptautiskā zinātniskā konferencē - Astronomijas sekcijas sēdē - attālinātā režīmā. Ir publiskots Astronomijas sekcijas tēžu krājums, kurš sevī ietver daļēji arī LU 78. Starptautiskās zinātniskās konferences ziņojumus.

Konferencē piedalījās:

VSRC vadošie pētnieki - J. Kalvāns, B. Rjabovs, A. Vrubļevskis, D.Bezrukovs, I.Šmelds, J. Freimanis.

VSRC vadošie viespētnieki- A. I. Vasyunin, N. Jēkabsons.

VRSC pētnieki - A. Aberfelds, Vl. Bezrukovs,

VSRC zinātniskie asistenti - R. Peženkovs, J. Šteinbergs, un astronomijas tehniķis - K. Veitners.

Tēžu krājums atrodams šeit.

Aktualitātes projektā "Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijas 3. kārta"

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 17 Jun 2021 07:26:04 GMT

2020.gada 30.novembrī tika noslēgts būvdarbu līgums ar SIA “AB būvniecība” un ar 2021.gadu tika uzsākti būvdarbi Ventspils starptautiskajā radioastonomijas centrā – radioteleskopa RT-16 tepu remonts.

Būvdarbi ietver radioteleskopa pirmā un otrā stāva telpu remontu. Pirmajā stāvā tiek remontētas sešas telpas, savukārt otrajā stāvā tiek veikti remontdarbi izveidojot darba telpas un nepieciešamās palīgtelpas, savukārt nokļūšanai šajā stāvā izveidotas ārējās metāla kāpnes. Tāpat ir ierīkoti ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, apkure un ventilācija, kā arī telpās ierīkotas ugunsdrošības sistēmas.

Būvobjekta būvuzraudzību veic SIA “ExBuilt”, savukārt autoruzraudzību veic SIA “Skizo”.

Būvdarbus plāots pabeigt līdz 2021.gada 5.jūlijam.

Sagatavoja: Projekta vadītāja Baiba Reimane

Pieteikšanās novērojumiem 2021. gada 3. ceturksnī

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 04 Jun 2021 10:47:35 GMT

Atbilstoši spēkā esošajam nolikumam, līdz 15. jūnijam var iesniegt pieteikumus novērojumiem ar VSRC radioteleskopiem (RT-32, RT-16 un LOFAR) un HPC 2021.g. 3. ceturksnī.

Teleskopu izmantošanai zinātniskiem un saimnieciskiem, komerciāliem mērķiem iespējams pieteikties, izmantojot pieteikumu veidlap u.

HPC klāsteru izmantošanai iespējams pieteikties, izmantojot veidlapu.

Vairāk informācija par pieteikšanās kārtību novērojumiem ar radioteleskopiem - šeit.

Vairāk informācija par pieteikšanās kārtību izmantojot HPC - šeit.

VSRC vadošais pētnieks Juris Kalvāns uzņemts Starptautiskajā Astronomijas savienībā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 07 May 2021 05:34:09 GMT

Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) vadošais pētnieks Juris Kalvāns kļuvis par Starptautiskās Astronomijas savienības (SAS) pilntiesīgu individuālo biedru. SAS mērķis ir veicināt astronomijas attīstību, un tās biedri ir vairāk kā 12 tūkstoši zinātnieki no 106 pasaules valstīm. Šis notikums ir gan atzinīgs novērtējums vadošā pētnieka zinātniskajiem sasniegumiem, gan apliecinājums Latvijas Kosmosa izpētes infrastruktūrai, kuras galvenais vilcējspēks ir VSRC.

Biedru uzņemšanas procesu SAS reglamentē statūti, un, lai kļūtu par pilntiesīgu individuālo biedru, VSRC zinātniekam bija jāpiedalās vairāku soļu pieteikšanās procesā un noslēgumā jāsaņem atbalsts no SAS Izpildkomitejas. Juri Kalvānu kā atbilstošāko kandidātu izvēlējās Latvijas Nacionālā komiteja, kas līdztekus Latvijas Universitātei pārstāv Latviju SAS. Lai kļūtu par kandidātu Juris Kalvāns ir izpildījis noteiktos izglītības kritērijus - doktora zinātniskais grāds, kā arī pierādījis sevi ar augstas raudzes zinātniskajām publikācijām un augstvērtīgu darbu VSRC. Kā atzīst pats zinātnieks, tad kļūšana par pilnitesīgu individuālo biedru SAS būs iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā par astronomijas jautājumiem, kas ietekmē gan zinātnisko sabiedrību, gan ikvienu no mums. Uzskatāms piemērs, kā SAS pieņemtais lēmums mainīja to, ko skolēniem ģeogrāfijas stundās stāsta par Saules sistēmu ir 2006. gada lēmums par Plutona izslēgšanu no planētu saraksta. Jāatgādina, ka līdz šim SAS Ģenerālās asamblejas lēmumam Plutons bija viena no deviņām Saules sistēma planētām, taču šobrīd tā klasificēta kā pundurplanēta un Saules sistēmā ir astoņas planētas.

Latviju SAS oficiāli pārstāv 12 individuālie biedri, no kuriem pieci ir VSRC vadošie pētnieki - Juris Freimanis, Boriss Rjabovs, Ivars Šmelds, Juris Žagars un tikko uzņemtais Juris Kalvāns. Vēl seši individuālie biedri ir esošie un bijušie LU zinātnieki, kā arī IT eksperts un astronomijas popularizētājs Mārtiņš Gills.

Jura Kalvāna vizītkarte ar zinātnisko publikāciju sarakstu aplūkojama šeit .

Projekta ATVASE ietvaros notika seminārs un JIV-EIRC valdes sēde

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 29 Apr 2021 11:03:52 GMT

2021. gada 28. aprīli notika projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009 “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” darba seminārs un JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēde.

Darba seminārā piedalījās Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra (VSRC), Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) pārstāvji.

Ņemot vērā situāciju valstī Covid-19 dēļ, seminārs un valdes sēde notika attālināti tiešsaistes platformā, kurai varēja pieslēgties ikviens interesents.

VSRC pārstāvis piedalās Deep Tech Atelier konferencē

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 19 Apr 2021 08:16:01 GMT

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais Radio Astronomijas Centrs” (VSRC) un Zviedrijas Kosmosa korporācijas (Swedish Space Corporation, SSC) īstenotā projekta “RT-16 S-joslas augšup un lejupsaites radio komunikāciju bloku izveide satelītu telemetrijas, sekošanas un vadības pakalpojumu nodrošināšanai” (Establishing RT-16 S-band uplink and downlink RF to IF chain for TT&C service, RTGS) zinātniskais vadītājs Mārcis Donerblics piedalījās LIAA organizētajā “Deep Tech Atelier” konferencē, kas norisinājās no 14.-16. aprīlim, prezentējot projekta aktuālos rezultātus un daloties pieredzē sadarbojoties ar Eiropas Kosmosa Aģentūru (EKA).

Tā ir starptautiska uz tehnoloģijām un uzņēmējdarbību vērsta konference, kurā šogad viena no vertikālēm tika veltīta Kosmosa Tehnoloģijām (Space Tech), vienlaikus šī konference svinīgi atzīmēja noslēgumu Latvijas dalībai EKA Sadarbības valsts plāna (ESA PECS) programmā, iezīmējot šīs programmas dalības laikā (2015. – 2020. gads) gūtos panākumus un jaunās iespējas, ko paver EKA asociētas biedra balsts statuss.

Vairāk informācijas par konferenci: https://deeptechatelier.com/

Projekta Nr. 4000131327/20/NL/SC kopējās apstiprinātās izmaksas ir 199 053.00 EUR (VeA daļa: 166 181.00 EUR, SSC daļa:32 872.00 EUR), ko finansē LR Izglītības un Zinātnes ministrija Eiropas Kosmosa aģentūras programmas “Eiropas Sadarbības valstu plāns” ietvaros. Plānotais projekta ilgums ir 16 mēneši (07.2020.-11.2021.).

Projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” aktualitātes

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 07 Apr 2021 08:28:05 GMT

Pirmie trīs mēneši kopš projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” uzsākšanas ir pagājuši spraigā darbā. Šā gada 28. janvārī projekta vadītāja Silga Sviķe ar referātu “Termins augs un vārdkoptermins augu valsts : sinonīmi un pirmie atspoguļojumi speciālajā literatūrā, vārdnīcās un periodikā” piedalījās Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes rīkotajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē XXXI Zinātniskie lasījumi , kas šogad notika Daugavpils Universitātes 100 gadu jubilejas zīmē. Valstī pastāvošo ierobežojumu dēļ saslimstības ar COVID-19 mazināšanas nolūkā konference notika attālināti, bet, neskatoties uz to, konference bija plaši apmeklēta un tā bija laba iespēja noklausīties arī citus interesantus un vērtīgus pētījumus, kā arī piedalīties diskusijās.

Katru nedēļu notiek projekta partneru no Ventspils Augstskolas un Dārzkopības institūta (DI) tikšanās, lai pārrunātu aktuālos jautājumus un risinātu radušos izaicinājumus. Aktīvā darbā DI pētnieka Artura Stalaža vadībā ir izstrādāta projektā iecerētās atvērtas piekļuves interaktīvās un daudzfunkcionālās datu pārvaldības sistēmas (IMDS) tehniskā specifikācija. Pētnieces Karinas Šķirmantes vadībā programmētāji ir uzsākuši darbu pie IMDS izstrādes, kā arī veic pētniecisko darbu datu apstrādē ar mašīnapmācības algoritmiem. Savukārt Tulkošanas studiju fakultātes pētnieki kopā ar Dārzkopības institūta pētniekiem strādā pie literatūras avotu apzināšanas, resursu apkopošanas un analīzes. Visi projektā iesaistītie pētnieki iesaistījušies arī zinātnisko publikāciju gatavošanā. Kā jau iepriekš minēts, projektā iecerēts izstrādāt organismu nosaukumu informācija sistēmu kompleksu ar datu glabāšanas, kārtošanas un meklēšanas funkciju, kā arī statistikas datu izguves iespēju lingvistiskās un terminoloģijas daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai. Papildu darbam pie datubāzu sistēmas izveides projekta dalībnieki veic pētniecisko darbu, skatot ar terminoloģiju saistītās problēmas. Šī darba rezultātā jau publicēta viena zinātniskā publikācija augsta līmeņa starptautiskajā zinātniskajā žurnālā ( Web of Science, Scopus ), kur skatītas problēmas, kas saistītas ar nepareizu nosaukumu lietojumu attiecībā uz Mičurina sorbaroniju (× Sorbaronia mitschurinii ), ko Latvijā vēl joprojām nepareizi dēvē par melnaugļu aroniju, vai pat par plūmjalpu aroniju.

Izveidots Eiropas lielākais astronomijas tīkls.

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 25 Mar 2021 08:49:57 GMT

Divi divi starptautiskie kosmosa pētīšanas tīkli apvienojas, lai izveidotu Eiropas lielāko uz Zemes balstīto astronomisko un radioastronomisko teleskopu sadarbības tīklu: ORP.
ORP nodrošinās zinātniekiem piekļuvi visdažādākajiem Visuma novērošanas instrumentiem, veicinās jauno astronomu apmācību un pavērs ceļu jauniem atklājumiem.
Projektu finansēs Eiropas Savienības HORIZON 2020 (H2020) pētniecības un inovācijas programma 15 miljonu EUR apmērā.
Centre National de la Recherche Scientifique - CNRS (Francija) būs atbildīgs par ORP koordinēšanu.

Līdz šim Eiropai ir bijuši divi galvenie sadarbības tīkli uz Zemes bāzētās astronomijas jomā, viens optiskajā un otrs radioviļņu diapazonā. Tagad OPTICON un RadioNet ir apvienojušies, lai izveidotu lielāko uz Zemes bāzēto Eiropas sadarbības tīklu. Projekts uzsākts ar finansējumu 15 M€ apmērā, ko nodrošina saskaņā ar H2020 programmu. Projekta mērķis ir saskaņot dažādu pētniecības kolektīvu lietotās novērošanas metodes un rīkus; nodrošināt piekļuvi plašākam astronomisko instrumentu klāstam. CNRS koordinēs projektu kopā ar Kembridžas universitāti (Lielbritānija) un Maksa-Planka radioastronomijas institūtu (Vācija). Latvijā šo tīklu pārstāv un projektā piedalās Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs.

Tā kā mūsu zināšanas par Visumu attīstās, zinātniekiem arvien vairāk ir nepieciešamas papildu metodes un paņēmieni, lai analizētu un izprastu tajā notiekošo. Tādēļ Eiropas Savienība ir nolēmusi apvienot optiskos un radio teleskopu tīklus OPTICON un RadioNet, kuri pēdējo divdesmit gadu laikā ir veiksmīgi apkalpojuši savus lietotājus.

Izmantojot 15 M€ lielo finansējumu no H2020 programmas, Eiropas astronomu kopiena iegūs jaunas iespējas no Eiropas lielākā Zemes bāzēto astronomijas tīkla izveidošanas. Jaunais OPTICON-RadioNet PILOT (ORP) tīkls apvienos aptuveni divdesmit teleskopus un teleskopu masīvus.

ORP tīkla mērķis ir saskaņot uz zemes bāzētās optiskās un radioastronomijas novērošanas metodes un rīkus, kā arī nodrošināt pētniekiem piekļuvi plašākam aprīkojuma klāstam, pamatojoties uz OPTICON un RadioNet tīklu panākumiem un pieredzi.

ORP atvieglos piekļuvi pētījumu infrastruktūrām Eiropas un pasaules astronomiem neatkarīgi no tā kādu valsti viņi pārstāv un nodrošinās apmācību jaunajām astronomu paaudzēm.

Saskaņā ar projekta vadības komandas teikto* « ir ļoti aizraujoši izmantot šo iespēju, turpināt attīstīt Eiropas integrāciju astronomijā un attīstīt jaunas zinātniskās iespējas astronomijas pētījumiem visā Eiropā un visā pasaulē ».

ORP veicinās tā dēvētās multi-messenger astronomijas strauji augošās jomas attīstību, kas izmanto plašu viļņu garumu diapazonu, kā arī gravitācijas viļņus, kosmiskos starus un neitrīno . Saskaņojot novērošanas un analīzes metodes optiskajā un radio joslā, tiks novērstas barjeras starp optisko un radio astronomu kopienām, kā arī tas ļaus labāk sadarboties, pētot pārejošas un mainīgas astronomiskas parādības.

ORP konsorcijam jau ir pievienojušies astronomi no 15 Eiropas valstīm, Austrālijas un Dienvidāfrikas, kā arī no 37 zinātniskajām institūcijām.

Šis projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” saskaņā ar granta līgumu Nr. 101004719.

*Projekta vadības komandā ir Žans-Gabriels Kubijs (no fr.val.‪Jean-Gabriel Cuby) - , ORP projektu koordinators CNRS Nacionālajā Zemes zinātņu un astronomijas institūtā, un Gerijs Gilmors (no angļu valodas - Gerry Gilmore), Kembridžas universitātes (Lielbritānija) profesors un Antons Zensus, Maksa-Planka Radio Astronomijas institūta direktors (Vācija), kā ORP zinātniskie koordinatori - OPTICON un RadioNet attiecīgi.

Šis projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas “HORIZON 2020” saskaņā ar granta līgumu Nr. 101004719.

Ģenerators mobilā tālruņa lādēšanai velobraukšanas laikā - Friendyno

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Sun, 21 Mar 2021 09:56:16 GMT

Izgudrots ģenerators, ar ko varēs lādēt mobilo tālruni, braucot ar velosipēdu. Videi draudzīga mazas jaudas ģeneratora izgudrošana un prototipa radīšana ir Ventspils Augstskolas pētnieku un AS “LATVO” darba rezultāts - ir uzlabots un vienkāršots arī šādu ģeneratoru ražošanas process. Dizaina ideju radīšanā savu artavu ieguldījusi arī "Ērenpreiss" velosipēdu darbnīca.

Šobrīd pasaulē vērojama tendence izmantot videi draudzīgus alternatīvus enerģijas avotus autonomām mazas jaudas slodzēm. Tādējādi ir pieaugusi interese par ierīcēm, kas spēj nelielu mehānisko enerģiju pārvērst elektroenerģijā. Par izgudrojumu, kas tapis divu gadu laikā ar ERAF līdzfinansējumu vairāk stāstīja Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētnieks Vladislavs Bezrukovs:

"Pasaulē velo elektronikas virziens attīstās ļoti strauji, daudzveidīgi. Mūsu izgudrojums pamatā ir ģenerators, kas adaptēts tieši telefonu lādēšanai – ir ģenerators, baterija, arī turētājs.

Kā gala produkts, protams, varētu būt tieši ģenerators. Komplekts ar bezvadu lādētāju pie stūres un ģenerators, kas tiek montēts uz aizmugurējās riteņa dakšas. Parasti ir gaismām, nevis bateriju lādēšanai, mūsu ģenerators labāk savāc enerģiju no riteņa tieši baterijas vajadzībām."

Pirmsākumi šādiem pētījumiem jau meklējami pirms desmit gadiem, atzina Bezrukovs.

"Es Vladislavs Bezrukovs, mans tēvs, projekta vadītājs Valērijs Bezrukovs un brālis Deniss Bezrukovs izstrādājām vienu ideju, ka var izveidot jauna tipa ģeneratorus tieši velosipēdiem. Tas bija pirms desmit gadiem. Mēs dabūjām nelielu "Swedbank" balvu izgudrojumam, tas bija sākums un vairāk kā hobijs. Tagad jau tie ir gandrīz 10 patenti, divi no tiem Eiropas," teica zinātnieks.

Projektu realizēja 14 zinātniskie darbinieki un inženieri – pieredzējuši zinātnieki, doktoranti un studenti.

Pasaulē nākotnē būs jādomā arvien vairāk, kā enerģiju ne tikai patērēt, bet arī savākt, spriež uzņēmējs Toms Ērenpreiss. Jau eksistē dažādi piemēri, taču Ventspilī radītais prototips ir atšķirīgs un ļauj uzlādēt mobilo telefonu videi draudzīgā veidā.

"Redzu, ka tāda lieta būtu nepieciešama visiem velokurjeriem, dažādām velo piegādēm. Šāda vajadzība varētu būt jau globāla," sprieda uzņēmējs. Jautājums, kā tas tālāk attīsties, jo pašlaik tas ir tikai prototips, bet perspektīvs.

"Ir absolūti milzīgs elektroriteņu uzvaras gājiens Rietumu lielajās megapolēs, bet tajā pašā laikā riteņi vienkāršie mūsdienu dzīves ritmā prasa papildu novitātes.

Iedomājieties lielās pilsētas - Londonu vai Berlīni. Jums vajag orientēties pilsētā, jūs lietojat "Google maps", kas ļoti noēd bateriju. Ja braucat ar velosipēdu un papildus lādējiet, jūs nepazudīsiet," vērtēja Ērenpreiss.

Lai pilnībā uzlādētu tālruni, būtu jābrauc ar velosipēdu vismaz stundu. "Friendyno" – videi draudzīgs neliels velosipēdu elektroenerģijas ģenerators ar rotora lineāru kustību – tagad tā ir reģistrēta preču zīme, kas pieder Ventspils Augstskolai.

Rakstu sagatavoja: Latvijas Sabiedriskie Mēdiji.

13.03.2021.

Latvijā izgudrots ģenerators mobilā tālruņa lādēšanai velobraukšanas laikā / Raksts / LSM.lv

Aktualitātes projektā "Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijas 3. kārta"

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 18 Mar 2021 08:17:37 GMT

2020.gada 7.decembrī noslēgts līgums ar Vācijā reģistrētu uzņēmumu “OHB Digital Connect GmbH” par radioteleskopa RT-32 spoguļa virsmas regulēšanas pakalpojums un mikroviļņu hologrāfijas sistēmas RT-32 spoguļa virsmas kontrolei iegādi. Kopējā līgumcena ir 196 680,00 EUR bez PVN. Līguma izpildes termiņš – 2021.gad 5.jūlijs.

2021.gada 17.februārī noslēgts līgums ar Vācijā reģistrētu uzņēmumu “OHB Digital Connect GmbH” par VSRC radioteleskopa RT-32 sekundārā fokusa regulēšanas un pozicionēšanas iekārtas piegādi un attālinātu konsultāciju veikšanu, lai sekmētu iekārtas uzstādīšanu un regulēšanu. Kopējā līgumcena ir 345 832,00 EUR bez PVN. Līguma izpildes termiņš – 2021.gad 5.jūlijs.

2021.gada martā Ventspils straptautiskais radioastronomijas centrs saņēma zema trokšņu līmeņa saules spektrālā polarimetru , kuru izgatavoja un piegādāja zinātniskais ražošanas uzņēmums “Saturn” Ukrainā. Iekārtas kopējās izmaksas bija 60 000 EUR bez PVN.

2021.gada aprīlī SIA “Konstrukciju dizains” pabeidza būvprojektua „Radioteleskopa RT-32 uztvērēju kabīnes izbūve” pēc kura radioteleskopam RT-32 tiks izgatavota un uzstādīita lielāka un ietilpīgāka uztvērēju kabīne.

Sagatavoja: Projekta vadītāja Baiba Reimane

VSRC vadošais pētnieks J. Freimanis un zinātniskais asistents R. Peženkovs piedalījās starptautiskajā konferencē "Cool Stars 20.5", kas norisinājās attālinātā režīmā no 2.-4. martam

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 12 Mar 2021 15:05:47 GMT

No 2. marta līdz 4. martam tiešsaistē norisinājās starptautiska konference "Cool Stars 20.5" ar pāri par 1000 reģistrētiem dalībniekiem no visas pasaules. Šis bija daļējs, saīsināts aizvietojums kārtējai konferencei "Cool Stars 21", kurai vajadzēja notikt 2020. gada vasarā Tulūzā, Francijā, bet kura nenotika COVID-19 pandēmijas dēļ. Sērijas "Cool Stars" konferences parasti notiek reizi 2 gados dažādās vietās pasaulē; 2016. gadā bija konference "Cool Stars 18" Upsalā, Zviedrijā, bet 2018. gadā – "Cool Stars 19" Bostonā, ASV. Cerot uz vakcināciju visā pasaulē un pandēmijas beigām, pašlaik tiek plānota pilna laika (5 dienu) klātienes konference "Cool Stars 21" Tulūzā 2022. gada vasarā.

Lai tiešsaistē respektētu un iespējami pielāgotos dažādajām laika joslām no Austrālijas līdz Kalifornijai un Havaju salām, zinātniskās sēdes ilga tikai 4 stundas katru dienu, plkst. 19:00 – 23:00 pēc Latvijas laika. Parasti līdzīgas konferences klātienē ilgst 5 darba dienas no rīta līdz vakaram, pusi no vienas dienas atvēlot ekskursijām norises vietā un tās apkārtnē. Tika nolasīti 33 mutiski ziņojumi, demonstrēti apmēram 30 stenda referāti ar 1 minūti garu iepriekš ierakstītu prezentāciju (tā saucamo "haiku"), kā arī vairāki simti stenda referātu (sistēmā augšupielādētu, brīvi pieejamu .pdf failu) bez prezentācijām.

Konferencē bija šādas tematiskās sadaļas:

1) Zvaigžņu sistēmas, kopas un asociācijas;

2) Jaunās zvaigznes;

3) Saule un heliosfēra;

4) Saule un ļoti mazas masas zvaigznes;

5) Pēc galvenās secības evolucionējušās aukstās zvaigznes;

6) Lodveida kopas un galvenās secības zvaigznes.

Sadaļā "Pēc galvenās secības evolucionējušās aukstās zvaigznes" ar stenda referātu "Polarized radiative transfer: two Monte Carlo codes versus integral equations" ("Polarizēta starojuma pārnese: divu Montekarlo datorprogrammu salīdzinājums ar integrālvienādojumiem") piedalījās VeA IZI VSRC vadošais pētnieks Dr.phys. Juris Freimanis un zinātniskais asistents Mg.sc.ing. Romāns Peženkovs.

Stenda referātā salīdzināti rezultāti, kurus polarizēta starojuma daudzkārtējas izkliedes skaitliskas modelēšanas rezultātā dod:

a) autoru izstrādātā Montekarlo datorprogramma "Ventspils RTMC",

b) autoru izveidotā integrālvienādojumu avota funkcijām datorprogramma,

c) C.Dullemond un kolēģu izveidotā datorprogramma RADMC3D.

Šādas datorprogrammas ir instruments, lai teorētiski modelētu no kosmiskajiem objektiem nākošo starojumu, ja formulēti noteikti pieņēmumi par pētāmā objekta uzbūvi, fizikālajiem parametriem un īpašībām. Visbiežāk starojuma novērojumi ir vienīgais informācijas avots par astronomiskajiem objektiem. Salīdzinot modelēšanas rezultātus ar faktiskajiem astrofizikālo novērojumu datiem, var izdarīt secinājumus par modeļa pieņēmumu atbilstību īstenībai.

Šis darbs VSRC tiks turpināts, galvenokārt paredzot pielietojumus evolucionējušo zvaigžņu gāzu-putekļu apvalku pētījumos.

Vairāk par konferenci - šeit.

Ventspils Augstskolas pārstāvis piedalās konferencē

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 12 Mar 2021 11:58:10 GMT

Ventspils Augstskolas realizētā projekta ATVASE ietvaros, 2021. gada pavasarī piedalās starptautiskā konferencē un informācija dienās attālināti tiešsaistē.

No 9. – 10. martam VSRC direktors A.Klokovs piedalījās attālinātā konferencē Paris Space Week 2021. Šī konference ir veltīta kosmosa nozares biznesa sanāksmēm, izstādēm un inovācijas izaicinājumiem. Parīzes kosmosa nedēļa ir “The Networking Place”, kur uzņēmumi, kosmosa aģentūras, jaunuzņēmumi, pircēji un investori kosmosa industrijā no visas pasaules, izmantojot iepriekš noteiktus kvalificētus potenciālos klientus, piedalās mūsu inovāciju izaicinājumos, klausās mūsu konferences un

dalīties ar saviem inovatīvajiem produktiem.

Šajā pasākumā A. Klokovs bija organizējis 12 One2One sanāksmes ar kosmosa industrijas pārstāvjiem, lai izveidotu kontaktus, popularizētu VSRC centru un veidotu starptautisko sadarbību projektos, kosmosa tehnoloģijās un resursu apvienošanā. Ar diviem no tiem turpinās sadarbība kosmosa tehnoloģiju investīcijas jomā un kopīgo projektu īstenošanā.

VSRC centrs bija izveidojis dalībnieka profilu pasākuma sistēma ar pilnvērtīgu darbības aprakstu un piedāvātiem pakalpojumiem, kuram pēc statistikas datiem bija ap 25 unikāliem apmeklējumiem. Kopumā šajā konferencē piedalījās ap 40 runātāju un 1000 dalībnieku, bija organizētas vairāk nekā 9000 biznesa sanāksmes.

VSRC vadošie pētnieki, vadošie viespētnieki un zinātniskie asistenti šodien piedalās LU 79. Starptautiskā zinātniskā konferencē attālinātā režīmā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 11 Mar 2021 13:22:11 GMT

VSRC pārstāvji šodien, 11. martā, piedalās LU 79. Starptautiskā zinātniskā konferencē - Astronomijas sekcijas sēdē - attālinātā režīmā.

Konferencē piedalās:

VSRC vadošie pētnieki - J. Kalvāns, B. Rjabovs, A. Vrubļevskis, D.Bezrukovs, I.Šmelds, J. Freimanis.
VSRC vadošie viespētnieki - A. I. Vasyunin, N. Jēkabsons. Pētnieks - A. Aberfelds, Vl. Bezrukovs,
VSRC zinātniskie asistenti - R. Peženkovs, J. Šteinbergs, un astronomijas tehniķis - K. Veitners.

Konferences programma un dalībnieku ziņojumu nosaukumi pieejami šeit.

Unmanned aircraft flight coordination

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 05 Mar 2021 11:56:14 GMT

Flights of unmanned aircraft over VUAS ERI VIRAC infrastructure are allowed only with the written approval of VUAS ERI VIRAC director.
To apply for an unmanned aircraft flight over VUAS ERI VIRAC infrastructure, it is necessary to fill in the form and send it to the e-mail address virac@venta.lv
The application for a single flight (not exceeding 24 hours) must be submitted no later than five (5) working days before the scheduled flight.
The application for multiple flights (exceeding 24 hours) must be submitted no later than one (1) month before the scheduled flight.
The Director of VUAS ERI VIRAC reviews the flight application, evaluates the interests of VIRAC, consults with the Head of the Engineering & Technical Operations group, if necessary, contacts the Flight Applicant to clarify information or agree on additional conditions and makes a decision on flight coordination.
Assign a VSRC employee to monitor the flight. The operator / pilot of an unmanned aerial vehicle must follow all instructions of the supervising engineer.
The applicant will receive a coordinated flight application or information on the refusal of the approval to the e-mail address specified in the application.

Download the form (Latvian) - here.

Bezpilota gaisa kuģa lidojuma saskaņošana

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 05 Mar 2021 10:09:00 GMT

Bezpilota gaisa kuģu lidojumi virs VeA IZI VSRC infrastruktūras pieļaujami tikai ar rakstisku VeA IZI VSRC direktora saskaņojumu.
Lai pieteiktu bezpilota gaisa kuģa lidojumu virs VeA IZI VSRC infrastruktūras i r nepieciešams aizpildīt veidlapu un nosūtīt uz e-pasta adresi virac@venta.lv
Vienreizēja lidojuma (nepārsniedz 24 st.) pieteikumu iesniedz ne vēlāk kā piecu (5) darbadienu laikā pi rms plānotā lidojuma.
Vairākkārtēju lidojumu (pārsniedz 24 st.) pieteikumu iesniedz ne vēlāk, kā viena (1) mēneša laikā pirms plānotā lidojuma.
VeA IZI VSRC direktors izskata lidojuma pieteikumu, izvērtē VSRC intereses, konsultējas ar Tehniskā Dienesta vadītāju, vajadzības gadījumā sazinās ar Lidojuma Pieteikuma iesniedzēju, lai precizētu informāciju vai vienotos par papildus nosacījumiem un pieņem lēmumu par lidojuma saskaņošanu.
Norīkot VSRC darbinieku veikt lidojuma uzraudzību. Bezpilota lidaparāta operatoram/pilotam ir pienākums ņemt vērā visus uzraugošā inženiera norādījumus.
Saskaņotu lidojuma pieteikumu vai informāciju par saskaņojuma atteikumu iesniedzējs saņem uz pieteikumā norādīto e-pasta adresi.

Veidlapas lejupielāde - šeit.

VeA IZI “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” noslēgusies ERAF līdzfinansēta pētījumu projekta “Draugen” īstenošana

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Sun, 28 Feb 2021 11:13:47 GMT

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtā “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) 28. februārī noslēdzās nozīmīgs lietišķo pētījumu projekts, kura īstenošanā divus gadu garumā bija iesaistītas divas organizācijas: VSRC un AS “LATVO” kā projekta sadarbības partneris. Divu gadu gaitā projektu realizēja 14 zinātniskie darbinieki un inženieri – gan pieredzējuši zinātnieki, gan doktoranti un studenti.

Lietišķo pētījumu projekts Nr. 1.1.1.1/18/A/125 “Videi draudzīgs mazas jaudas ģenerators ar lineāru rotora kustību (DrauGen)” tika īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā”, 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” 2. kārtas ietvaros.

Šobrīd pasaulē vērojama tendence izmantot videi draudzīgus alternatīvus enerģijas avotus autonomām mazas jaudas slodzēm. Tādējādi ir pieaugusi interese par ierīcēm, kas spēj nelielu mehānisko enerģiju pārvērst elektroenerģijā. Tajā pašā laikā ir parādījušies jauni hibrīdi vernier tipa pastāvīgā magnēta ierīču veidi, kuru darbības pamatā ir mainīgas magnētiskās pretestības princips. Šo principu izmantojoša konstrukcija ļauj izveidot kompaktu tiešās piedziņas elektroenerģijas ģeneratoru neliela piedziņas ātruma un mazjaudīgas slodzes pielietojumiem.

Projekta pētnieki piedāvā līdzīgu mainīgas magnētiskās pretestības izmantošanas risinājumu. Projekta ietvaros izstrādātais ģenerators sastāv no fiksēta induktora ar pastāvīgu magnētu un tinumu, kā arī no kustīgas daļas ar magnētiskās plūsmas pārslēgšanas elementiem no silikona tērauda, kas uz tās novietoti. Konstrukcijas īpatnība ir tāda, ka ģeneratora kustīgā daļa var būt gan lineāra cikliski kustīga sloksne, gan rotējošs disks. Kustīgā daļa ir izgatavota no nemagnētiska materiāla, piem., stikla šķiedras, kurā iestrādāti silikona tērauda komutācijas elementi.

Izmantojot matemātiskās 3D modelēšanas metodes kopā ar eksperimentāliem pētījumiem, tika pārbaudīta šāda ģeneratora prototipa raksturīgā veiktspēja. Rezultātā Ventspils Augstskolas pētnieki sadarbībā ar AS “LATVO” ir izveidojuši oriģinālu tehnisko risinājumu, kas ir uzlabojis un vienkāršojis šādu ģeneratoru ražošanas procesu.

Piedāvātā ģeneratora konstrukcijas novitāte ir videi draudzīgas sloksnes tehnoloģijas izmantošana induktora magnētvadu ražošanai. Šīs tehnoloģijas izmantošana kopā ar jauno ģeneratora dizainu ļauj ievērojami samazināt materiālos un ekspluatācijas izdevumus minētās ierīces izgatavošanā.

Ģeneratori ar jaudu 1 - 5 W ir paredzēti portatīvu elektronisko ierīču barošanai vai to akumulatoru bateriju uzlādēšanai. Iespējamie lietotāji ir velosipēdu īpašnieki, kuriem nepieciešama pārnēsājamu elektronisko ierīču uzlāde. Piedāvātā risinājuma mērķis ir radīt konkurētspējīgu enerģijas avotu, kas apmierinātu arvien pieaugošo pieprasījumu pēc velosipēdistu viedajām elektroniskajām ierīcēm.

Zinātnisko pētījumu rezultāti apvienojumā ar jaunu tehnoloģiju izmantošanu ir radījuši jaunu virzienu tādu konstrukciju projektēšanā, kur nepieciešama zema piedziņas ātruma radītas mehāniskās enerģijas pārveidošana elektroenerģijā. Tas paver iespēju konstruēt jaunus ģeneratoru veidus atbilstoši velosipēdu elektronikas ierīču prasībām, kuru klāsts pašlaik pastāvīgi pieaug.

Projekta ietvaros, pielietojot Solidworks un EMWorks programmatūras paketes, tika izveidoti minētā ģeneratora matemātiskie 3D magnētiskā lauka sadalījuma modeļi, uzkonstruēti un izveidoti 3 prototipi un demonstrācijas modeļi, sagatavots materiāls 4 zinātniskiem rakstiem.

Projekta ietvaros izstrādāto risinājumu intelektuālais īpašums un novitāte ir atzīti ar vienu Latvijas patentu un diviem ES patentiem, kas reģistrēti 2019. un 2020. gadā.

Friendyno – videi draudzīgs neliels velosipēdu elektroenerģijas ģenerators ar rotora lineāru kustību – tagad tā ir reģistrēta preču zīme, kas pieder Ventspils Augstskolai.

Projektā iegūtie rezultāti tika demonstrēti plašai publikai divās zinātniskās konferencēs un divās izstādēs, attiecīgie videomateriāli pieejami youtube platformā un VSRC mājās lapā.

Projekta zinātniskais vadītājs-VSRC vadošais pētnieks Valerijs Bezrukovs, projekta adm.vadītāja Ieva Kozlova.

Projekta kopējās apstiprinātās izmaksas bija 472 069,00 EUR, kas tika finansētas no šādiem finanšu avotiem:

ERAF finansējuma – 272 855,88 EUR apmērā,

Valsts budžeta finansējuma – 163 807,94 EUR apmērā,

Ventspils Augstskolas un AS “LATVO” finansējuma – 35 405,18 EUR apmērā.

Projekta “DrauGen” īstenošanas laiks bija 24 mēneši (01.03.2019 – 28.02.2021).

Rīgā būs Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Biznesa inkubācijas centrs

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 17 Feb 2021 15:20:39 GMT

Zinātnes komercializācijas platforma “Komercializācijas reaktors” un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir parakstījušas sadarbības memorandu par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Biznesa inkubācijas centra izveidi Rīgā. Tas varētu notikt ne ātrāk kā pēc gada. Katru gadu plānots uzņemt piecus līdz desmit kosmosa tehnoloģiju jaunuzņēmumus.

“Šādi radīsim platformu, kurā apvienota “Komercializācijas reaktora” pieredze zinātnisko atklājumu komercializācijā un RTU zinātniskā un tehnoloģiskā bāze. Tā mēs veicināsim kosmosa tehnoloģiju nozares izaugsmi un uzņēmumu attīstību, lai no tā iespējami vairāk iegūtu Latvijas un starptautiskā sabiedrība,” uzsver “ Komercializācijas reaktora ” vadītājs Nikolajs Adamovičs.

Inkubators ir priekšnosacījums ātrākai zināšanu apmaiņai, jaunu inovāciju radīšanai un pārnesei, komercializācijai, kā arī papildu finansējuma piesaistei jaunuzņēmumu attīstībai, tai skaitā arī no EKA .

Šajā sadarbībā “Komercializācijas reaktors”, kura paspārnē ir dzimis un attīstījies viens no Latvijas zināmākajiem kosmosa tehnoloģiju uzņēmumiem “ Eventech “, būs vadošais partneris. “Komercializācijas reaktora” devums būs arī vairākus gadus attīstītā un aprobētā metodoloģija zinātnieku un uzņēmēju sadarbības veidošanā, lai radītu veiksmīgus zinātņietilpīgos uzņēmumus. RTU sniegs būtisku artavu centra darbībā, motivējot zinātniekus un studentus piedalīties kosmosa tehnoloģiju jaunuzņēmumos, sniedzot tehnoloģisko un inženierijas atbalstu, kā arī – kopstrādes telpas.

Inovāciju pionieri

“Kosmosa tehnoloģijas mēs uzlūkojam kā inovāciju pionierus – kosmosa industrijai izstrādāti risinājumi veicina jauninājumus dažādās tautsaimniecības jomās un atvieglo cilvēku ikdienas dzīvi. Ceram, ka arī iecerētā inkubatora izveide varētu veicināt tādu tehnoloģiju izstrādi, kas ļautu gan attīstīties kosmosa un ar to saistītajām industrijām, gan dotu labumu sabiedrībai,” uzsver Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna.

RTU ir zinātniskās iestrādnes kosmosa jomā, piemēram, tiek attīstītas satelītu ražošanas tehnoloģijas, kas palielinās satelītu drošību un ļaus samazināt izgatavošanas un ekspluatācijas izmaksas nākotnes misijās. Tāpat RTU ir pieredze ar kosmosa industriju vai satelītu datu izmantošanu saistītu hakatonu organizēšanā.

“Sadarbojoties ar “Komercializācijas reaktoru” un apvienojot mūsu kompetences zinātņietilpīgu biznesa ideju un inovāciju attīstībā, mums ir iespēja Latvijā attīstīt augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbību, sekmēt tehnoloģiju attīstību un zināšanu pārnesi,” norāda T. Juhna.

Plānots, ka EKA Biznesa inkubācijas centrā Rīgā gadā tiks uzņemti pieci līdz desmit kosmosa tehnoloģiju jaunuzņēmumi. Līdztekus apmācībām, pieejamām tehnoloģijām un laboratorijām, uzņēmumi varēs saņemt finansējumu attīstībai vismaz 50 tūkstošus eiro gadā – 50% sniedz EKA, bet 50% līdzfinansējuma ir jāpiesaista inkubatoram – no valsts, pašvaldības u. tml.

EKA Biznesa inkubācijas centra izveidei Rīgā būs nepieciešams ne mazāk kā viens gads, jo jāizpilda vairāki priekšnosacījumi. Pirmkārt, Latvijai kā valstij jāpievienojas EKA programmai ARTES, otrkārt, jāpiesaista līdzfinansējuma avoti, treškārt, jāiesniedz oficiāls pieteikums EKA, atbildot uz noteiktiem jautājumiem.

Risina problēmas tepat uz Zemes

Eiropā pašlaik ir 20 šādu EKA Biznesa inkubācijas centri, tostarp viens arī Baltijā – Tartu, Igaunijā. Šajos centros tiek attīstīti vairāk nekā 180 agrīnas stadijas jaunuzņēmumi, kopumā izveidoti vairāk nekā 700 uzņēmumi.

Kad runā par kosmosa tehnoloģijām, parasti tiek domāts par dažādām misijām uz citām planētām vai zvaigznēm, ar kaut ko tādu, kam nav tiešas ietekmes uz cilvēku ikdienu.

“Tomēr EKA Biznesa inkubācijas centru uzņēmēji ir spējuši pierādīt pretējo – kosmosa tehnoloģijas risina problēmas tepat uz Zemes, kā arī stimulē eksportu,” tā N. Adamovičs.

Piemēram, Madrides EKA Biznesa inkubācijas centrā attīstītas tādas tehnoloģijas, kas ļauj izmantot dronus ugunsgrēku dzēšanai, lidostu kalibrēšanai un vilcienu sliežu pārbaudei. Tehnoloģijas, kas attīstītas, lai labāk redzētu objektus kosmosa attēlos, palīdz cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Savukārt Portugāles EKA Biznesa inkubācijas centra projekta pārdošanas ienākumi ir vairāk nekā 11,5 miljoni eiro, radot 30 jaunuzņēmumu un aptuveni 100 darbavietu. Kosmosa tehnoloģijās balstītie risinājumi tiek izmantoti, lai radītu jaunus produktus un pakalpojumus transporta un loģistikas, veselības aprūpes, lauksaimniecības un vides jomā.

“Šādu piemēru ir daudz. Zinātņietilpīgajiem jaunuzņēmumiem attīstības ceļš ir ilgāks un sākotnēji nepieciešams lielāks finansiālais atbalsts nekā IT risinājumos balstītajām “startup” kompānijām. Taču pēc tam arī ieguvums var būt krietni lielāks un ar plašāku pozitīvo ietekmi uz valsti un sabiedrību. Mūsu uzdevums ir mērķtiecīgi izmantot šo biznesa inkubatoru kā rīku kā tramplīnu Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem,” teic N. Adamovičs.

“Komercializācijas reaktors” dibināts 2009. gadā Rīgā ar mērķi veidot jaunus, modernus uzņēmumus, kas ir balstīti uz zinātniskiem un tehnoloģiskiem sasniegumiem. Reaktorā tapuši, piemēram, šādi uzņēmumi: “Naco Technologies”, “Conelum”, “Eventech”, “Evoled”, “Vortex Oil”, “Snowision”, “Koatum”, “Veritacell”, “InLable”, “3DStrong”, “Empyrio”, “ConvertIQ”, “Semantic Intelligence”. Platformu atbalsta Attīstības finanšu institūcija “Altum”, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Ekonomikas ministrija un citi uzņēmumi.

(Magnetic Latvia - Labs of Latvia, 17.01.2021.)

Vairāk par VSRC darbību EKA finansētajos projektos - šeit.

Preses konferencē informēja par Latvijas kosmosa stratēģiju un iespējām iesaistīties Eiropas Kosmosa aģentūras aktivitātēs

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 17 Feb 2021 14:37:52 GMT

2021. gada 17. februārī, plkst. 10.00 Izglītības un zinātnes ministrija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus aicināja uz preses konferenci. Tajā bija iespēja uzzināt par Latvijas kosmosa stratēģijas 2021 -2027.gadam apstiprināšanu, Latvijas uzņēmumu iespējām Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA), par EKA astronautu atlases atklāšanu un citām aktivitātēm, kurās var iesaistīties Latvijas pārstāvji.

Preses konferencē piedalījās izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska, Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas prezidents P. Irbins, Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna un Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Aicinājums piedalīties divās virtuālas biznesa misijās SMM2021 pasākuma ietvaros

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Sun, 14 Feb 2021 13:40:50 GMT

SMM2021 ir Viedās ražošanas tīklošanās pasākums, kas norisinās vairākos posmos visa gada garumā un turpinājumā paziņojums par pirmo posmu, kas notiks jau februārī.

Virtuālajā biznesa misijā būs iespēja apmainīties ar pieredzi un atrast biznesa, tehnoloģiju un pētniecības partnerus.

Programma tiks pilnībā nodrošināta tiešsaistē , izmantojot Smart Matchmakig platformu un ietvers:

Ekspertu apaļā galda diskusijas
Uzņēmumu prezentācijas
Individuālās 1:1 biznesa tikšanās

Lai piedalītos virtuālo uzņēmumu misijās, nepieciešams reģistrēties SMM platformā.

Reģistrācija platformā - šeit.

Pasākuma darba valoda – angļu.

Ceturtdiena, 2021. gada 25. februāris
Viedā ražošana: mākslīgais intelekts, virtuālā reālitāte un papildinātā reālitāte.

Reģistrācija un papildus informācija 25. februāra pasākumā - šeit.

Piektdiena, 2021. gada 26. februāris
Spēļu , Mākslīgā intelekta un Digitālie risinājumi Izglītības tehnoloģiju jomā.

Reģistrācija un papildus informācija 26 februāra pasākumā - šeit.

Vispārējā informācija un instrukcijas par pasākumiem angļu valodā - šeit.

Piedāvātās iznesa misijas rīko Inventya Ltd sadarbībā ar SPIN-Ricerca Innovazione e Transferimento Tehnologico.

Iespēja pieteikties Gadskārtējās LU 79. Starptautiskās zinātniskās konferences Astronomijas sekcijas sēdei

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 11 Feb 2021 13:12:49 GMT

Līdz 1.martam vēl ir iespēja pieteikties Gadskārtējās LU 79. Starptautiskās zinātniskās konferences Astronomijas sekcijas sēdei, aizpildot reģistrāciju un iesniedzot abstraktu (iesniedzami tikai angļu valodā)!

Astronomijas sekcijas sēde notiks attālināti 11.03.2021 plkst. 10:00 - 17:00.

Tiks izdots arī tēžu krājums.

Reģistrēšanās: https://www.konference79.lu.lv/registracija/dabas-zinatnes/

Lūdzam vērst uzmanību:

1) Par reģistrāciju nepieciešams ziņot arī LU vadošajam pētniekam

I.Eglītim ( ilgmars.eglitis@lu.lv ), lai saņemtu ZOOM vides pieslēgšanās adresi;

2) Ļoti ieteicams arī iesniegtās tēzes reģistrācijas formā iesniegt arī elektroniski I. Eglītim.

Noderīgi resursi, paraugi un tēžu krājumu sagataves atrodamas konferences vietnē: https://www.konference79.lu.lv/mat.../konferences-materiali/

Papildus informācijai:

https://www.konference79.lu.lv/

Vadošais pētnieks Artūrs Vrubļevskis piedalīsies publiskā lekcijā ar tēmu par Saules pētījumiem VSRC - 29.01.2021. plkst. 14:00

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 28 Jan 2021 16:21:02 GMT

Vai arī Tevi interesē Saules pētījumi un VSRC? Tad droši slēdzies klāt ZOOM rītdien, 29. janvārī, un jau plkst. 14:00 noklausies mūsu vadošā pētnieka Artūra Vrubļevska lekciju - "Saules pētījumi Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā"

Pētnieks stāstīs par saviem pētījumiem, kur tiek izmantoti augstas izšķirtspējas mērījumi no Very Large Array radioteleskopu kopas ASV un SOHO kosmiskā aparāta, lai konstruētu Saules plankumu atmosfēru modeļus. Pētījumu mērķis ir pārliecināties par Saules plankumiem kā lēnā Saules vēja avotiem, kas šobrīd nav pārliecinoši noteikti. Saules vējš veido daļu no kosmiskajiem laikapstākļiem, kas Saules izvirdumu laikā var sabiedrībai nozīmīgi ietekmēt Zemi.

Skan aizraujoši? Tad pieslēdzies lekcijai! Zinātkāre Iedvesmo!!

Zoom pieslēgšanās
https://ej.uz/Saules_petijumi_VSRC
vai arī izmanto ZOOM aplikācijā Meeting ID: 975 2382 4827

Ventspils Augstskolā pabeigts projekts Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/194 “Kosmisko staru izraisītas starpzvaigžņu putekļu sasilšanas ķīmiskās sekas” (KSS)

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 25 Jan 2021 14:26:08 GMT

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtā “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) ieviestā pēcdoktorantūras projekta Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/194 “Kosmisko staru izraisītas starpzvaigžņu putekļu sasilšanas ķīmiskās sekas” (KSS) mērķis bija fundamentāli pētījumi astrofizikā. Projektu īstenoja VSRC vadošais pētnieks Dr. phys. Juris Kalvāns no 2018. līdz 2020. gadam, ar kopējo projekta finansējumu 133 805,88 EUR, no kuriem 85 % sedza Eiropas Reģionālās attīstības fonds .

Sadarbībā ar Maksa Planka Ārpuszemes fizikas institūtu (Vācija) un Virdžīnijas Universitātes Ķīmijas departamentu (ASV) tika veikti pētījumi astroķīmijā – zinātnē, kas pēta molekulas un ķīmiskus procesus kosmosā, īpaši starpzvaigžņu vidē, kas aizpildīta retinātu ūdeņraža un hēlija gāzi.

Aptuveni 1 % no starpzvaigžņu vielas masas veido smalki putekļi, izmērā mazāki par mikrometru. Tos veido pamatā silikātu ieži un ogleklis. Blīvos, aukstos un tumšos starpzvaigžņu telpas rajonos uz putekļu virsmas adsorbējas un uzkrājas molekulas un atomi, izveidojot uz putekļiem ledus kārtiņu aptuveni 100 molekulu biezumā. Šāds starpzvaigžņu ledus galvenokārt sastāv no vielām, kas nereti sastopamas arī uz Zemes – ūdens H2O, oglekļa monoksīds CO un oglekļa dioksīds CO2, amonjaks NH3, slāpeklis N2, u.c. Šādu sīkdispersu ledutiņu apstaro starpzvaigžņu starojums – ultravioletie fotoni un kosmiskie stari (atomu kodoli, kas pārvietojas ar gandrīz vai gaismas ātrumu), kuri uz putekļiem nosēdušās molekulas izsit vai iztvaicē atpakaļ uz gāzes fāzi. Vēl viens starojuma efekts ir molekulu sašķelšana, dodot iespēju vietā rasties citām, sarežģītākām molekulām, tai skaitā organiskajiem savienojumumiem. Šādi procesi ir nozīmīgi miglājos, kuros dzimst zvaigznes. Saules sistēmas rašanās laikā šie savienojumi, nonākot uz Protozemes, deva gatavu no kosmosa nākušu organisku vielu maisījumu, kas domājams, veicināja dzīvības rašanos uz Zemes.

Projektā KSS īpaša uzmanība pievērsta vienam aspektam starpzvaigžņu starojuma mijiedarbībā ar ledainiem puteklīšiem – kad kosmisko staru daļiņas trāpa puteklī, tās to uzsilda par vairākiem desmitiem grādu (putekļu parastā temperatūra ir tikai 10 grādi virs absolūtās nulles). Šāda uzsilšana iztvaicē gaistošākās ledus sastāvdaļas, kā arī veicina ķīmiskās reakcijas uz ledus virsmas, ietekmējot ledus sastāvu. Astroķīmiskajos pētījumos šis process zināms jau vairākus desmitus gadu, taču detaļas, kā tas notiek, arvien ir neizzinātas, lai gan mūsu zināšanas par starpzvaigžņu putekļiem, ledu un kosmiskajiem stariem būtiski augušas.

Projektā aprēķināts, cik bieži un tieši līdz kādai temperatūrai kosmiskie stari uzsilda putekļus. Aprēķiniem vajadzīgie dati daļēji tika ņemti no mērījumiem, ko veica kosmiskā zonde Voyager 1 . Šī zonde tika palaista 1971. gadā un pašlaik atrodas jau aiz Saules sistēmas robežām. Nākamajā projekta darbībā tika izveidota pamata izpratne par ledainu puteklīšu iztvaikošanas procesu. Neskatoties uz potenicālo nozīmi laika apstākļu noteikšanā, klimata zinātnē un aviācijā, šis process līdz šim bija visai maz izpētīts. Visbeidzot, aprēķinātie dati un formulas tika likti lietā teorētiskās astroķīmijas pētījumos, izzinot kā šī jaunā informācija maina priekšstatus par organisko savienojumu veidošanos kosmiskajos zvaigžņu dzimšanas apgabalos. Noskaidrots, ka kosmisko staru izraisītā sasilšana būtiski kavē gaistošo molekulu CO un N2 uzkrāšanos ledus veidā uz putekļiem, kamēr citas vielas, kā H2O un NH3 uzkrājas. CO uzkrājas vēlāk, līdz ar to ledus noslāņojas dažāda sastāva slāņos, radot pateicīgu vidi daudzveidīgu organisko savienojumu sintēzei.

Šāda veida projektam darbs bijis neparasti ražīgs; līdz šim tajā sagatavotas piecas zinātniskās publikācijas, no kurām četras jau iznākušas, bet vēl viena ir gatavošanas procesā un tiks pabeigta projekta pēcuzraudzības periodā. Raksti publicēti augstākā zinātniskā līmeņa Eiropas un ASV izdotajos astrofizikas zinātniskajos žurnālos.

VSRC vadošais pētnieks Juris Freimanis piedalījās Amerikas Astronomijas biedrības 237. konferencē

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 21 Jan 2021 06:23:42 GMT

Laikā no š.g. 11. līdz 15. janvārim attālinātā režīmā notika Amerikas Astronomijas

biedrības (The American Astronomical Society, AAS) 237. konference, un tajā kā klausītājs

piedalījās arī VSRC vadošais pētnieks, AAS ārzemju biedrs (International Affiliate Member)

J.Freimanis. Sēdes notika Zoom vidē, un diskusijām tika izmantota Slack platforma.

Konferences laikā tika nolasīti 623 mutiski ziņojumi, demonstrēti 829 stenda referāti, un bija

vēl daudz citu pasākumu ar ļoti daudzveidīgu tematiku. Konference aptvēra lielu

astronomijas zinātnes daļu (be ne gluži visu). Vairāku konferences sēžu un ziņojumu tēmas,

piemēram, kosmiskie putekļi, astroķīmija, kā arī sevišķi lielas bāzes radiointerferometrija un

tās pielietojumi, ir arī VSRC pētījumu tēmas. Virkne ziņojumu bija veltīta jaunajām

kosmiskajām observatorijām, kuras tiek būvētas ASV un tiks palaistas tuvāko gadu laikā.

11. janvāra plenārsēdē Paul Demorest nolasīja ziņojumu " The North American Nanohertz Observatory for Gravitational Waves ". Kā zināms, gravitācijas viļņi no diviem saplūstošiem melnajiem caurumiem ir novēroti ar lāzera interferometru LIGO (ASV), kas spēj uztvert viļņus 10 Hz līdz 10 kHz frekvenču diapazonā. Divu supermasīvu melno caurumu (piemēram, galaktiku kodolu) dubultsistēma izstaro gravitācijas viļņus nanohercu diapazonā, un tos var novērot, vienlaicīgi reģistrējot un korelējot divu vai vairāku stabili periodisku milisekunžu pulsāru impulsu pienākšanas laika izmaiņas. Pēdējais tika darīts kopš 2005. gada, izmantojot Grīnbenkas ( Green Bank , Rietumvirdžīnija, ASV) 100 m grozāmo parabolisko radioteleskopu un Aresibo ( Arecibo , Puertoriko) 305 m nekustīgo radioteleskopu. Pavisam tika novēroti 78 pulsāri. Secinājumi: novērojumu datos ir būtisks zemfrekvences troksnis, kurš varbūt ir gravitācijas viļņu radīts, bet pagaidām tas nav pierādīts.

Sekcijā "Evolucionējušas zvaigznes un maiņzvaigznes" N.Weinberg nolasīja ziņojumu par sarkano milzu zvaigžņu virsmas asteroseismiskajām svārstībām un to nelineāro rimšanu, bet M.Lewis – par mūsu Piena ceļa galaktikas (turpmāk – Galaktika) asimptotiskā milžu zara zvaigžņu SiO māzeru novērojumiem. B.Nord plenārsēdē referēja par mākslīgā intelekta pielietojumiem galaktiku atpazīšanā un to tipu identificēšanā.

12. janvāra plenārsēdē A. Price-Whelan ziņoja par Galaktikas dinamiku. Stacionārie Galaktikas dinamiskie modeļi (ar fiksētu rotācijas ātruma atkarību no attāluma līdz Galaktikas centram u.tml.) ir uzskatāmi par novecojušiem, un mūsu Galaktika ir būtiski nestacionārs veidojums, kas gravitatīvi mijiedarbojas ar kaimiņu galaktikām. S.Doeleman ziņoja par pirmajiem melno caurumu vistuvākās apkārtnes novērojumiem ar Notikumu horizonta teleskopu ( Event Horizon Telescope, EHT ). Mērķis – līdz 2030. gadam uzņemt pirmo kinofilmu par procesiem melnā cauruma apkārtnē.

Speciāla sekcija tika veltīta sadarbībai ar lielo astronomisko observatoriju atrašanās vietu iedzimtajām ciltīm – navaho indiāņiem Arizonas štatā un polinēziešiem Havaju salās. Proti, Havaju salās, apdzisušā vulkāna Mauna Kea krāterī (4207 m virs jūras līmeņa), ir izcili labs astroklimats, un jau vairākus gadu desmitus tur atrodas pasaulē vislielākais un viens no visnozīmīgākajiem lielo optisko un infrasarkano teleskopu sakopojumiem. Ap 2015. gadu polinēzieši atcerējās, ka Mauna Kea esot viņu svētais kalns, un viņu aktīvisti sāka nopietni protestēt pret kalna izmantošanu astronomiskajiem novērojumiem. Notika pat pievedceļa blokāde. Polinēzieši uzskata problēmu par joprojām līdz galam neatrisinātu un uzstāj uz turpmākām sarunām, lai panāktu abpusēji pieņemamu kompromisu.

13. janvārī notika kosmiskajiem putekļiem veltītās sekcijas sēde. R.Butler konstatējis, ka vislabākā korelācija starp pilno starpzvaigžņu ūdeņraža kolonas blīvumu, 2 N (H) + N (H2), un starpzvaigžņu putekļu radīto ekstinkciju (starojuma vājināšanos) ir novērojama 290 nm viļņa garumā (ultravioletajos staros). V. le Gouellec un S.Coude aplūkoja nesfērisku starpzvaigžņu putekļu sistemātisku telpisko orientāciju. Kā praktiski vispārpieņemts galvenais orientācijas mehānisms tika uzsvērta spēka momenta izraisīta rotējošu putekļu orientācija magnētiskajā laukā anizotropa fotonu starojuma klātbūtnē ( RAdiative Torque alignment , jeb RAT ). L.Gavilan runāja par oglekļa putekļu veidošanos no policikliskajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem, un L.Chu – par sarežģītu organisko molekulu (ēteru, spirtu u.c.) sintēzi starpzvaigžņu telpā.

14. janvārī bija vairākas sēdes, kas veltītas Džeimsa Veba Kosmiskajam teleskopam – infrasarkanajam instrumentam ar 6,5 m spoguļa diametru. Pašlaik to paredzēts palaist 2021. gada oktobrī (līdz šim palaišana jau vairākkārt atlikta). Astroķīmijas sekcijā S.Nickerson ziņoja par HNC un H13CN konstatēšanu starpzvaigžņu vidē vidējā infrasarkanajā diapazonā (7,2 – 25 μm), iegūstot augstas dispersijas spektrus ar ešeleta spektrogrāfu EXES , kas uzstādīts uz speciāli iekārtotas lidmašīnas SOFIA .

15. janvāra plenārsēdē D.Chuss referēja par galaktisko magnētisko lauku novērojumiem ar polarimetru HAWC +, kas uzstādīts uz lidmašīnas SOFIA . Speciāla sekcija bija veltīta planetāro miglāju un pārnovu atlieku asimetriskajai formai un morfoloģijai. Citā sēdē tika raksturots Nancy Grace Roman Space Telescope – 2,4 m instruments, kas darbosies 0,48 līdz 2 mikronu diapazonā un tiks izmantots galvenokārt kosmoloģijas un eksoplanētu pētniecības mērķiem. To plānots palaist 2020-to gadu vidū.

Protams, ka augšminētās tēmas ir tikai ļoti neliela daļa no visa zinātniski ārkārtīgi daudzpusīgā augsta līmeņa konferences satura, kuru nevar aptvert viens vai pat daži cilvēki. Piedalīties šādā konferencē kaut vai kā klausītājam ir vērtīgi, lai vispārējos informācijas plūdos uzzinātu par galvenajiem sasniegumiem saskarīgajos pētījumu virzienos.

New Opportunity for university students to learn about Earth Observation satellite system design

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 15 Jan 2021 11:09:42 GMT

ESA’s Education Office is looking for 30 highly motivated students at Master’s and Ph.D. levels in engineering and science disciplines to participate in the second edition of the Earth Observation Satellite System Design Training Course.

T he course will be held online during 10 afternoon sessions (Central European Time) between 22 March and 2 April 2021.

Earth Observation (EO) satellites deliver information which are a key to guiding the World population towards a sustainable society. They allow the monitoring of vegetation and agriculture to safeguard the preservation and usage of our limited resources into the future; provide rapid assessment of damages in case of disasters such as flooding and earthquake, and enable efficient assistance measures; make it possible to gain better understanding of urban development; and allow the monitoring of meteorological and environmental parameters essential for a thorough understanding of the evolution of Earth’s global-scale dynamics, i.e. its future climate.

During the course, students will become acquainted with the end-to-end design of an EO satellite system. They will start with requirements definition based on mission objectives, progressing to orbit trade-offs and design of the payload instruments (microwave and optical), followed by the satellite design, ground segment architecture and operations, verification & testing, all the way through to in-orbit testing!

The ESA Academy’s Earth Observation Satellite System Design Training Course has been developed by ESA’s Education Office, together with ESA’s EO system specialists and members of ARES, the Association of Retired ESA Staff. All the trainers delivering lectures have extensive experience in ESA EO system development, giving students a taste of what it is like to really work in the space sector.

Students enrolled in university who fulfil the following criteria:

aged minimum 18 years old. ESA Academy and relevant partners will only appraise applications from students who have no or limited professional experience in relevant engineering or space-related topics;
be a citizen of an ESA Member State, Slovenia, Latvia or Canada ;
be enrolled as a full-time Master or PhD student in a university for the year 2020-2021 (not graduating before the training course);
be studying for an engineering or science degree, and have a solid mathematics and physics background.

Students wishing to apply for the training course must submit their applications by 8 February 2021.

More about ESA's educational programme, educational plan and criteria - here.

More about VIRAC actual projects in cooperation with ESA - here.

Latvijas studentiem iespēja piedalīties starptautiskās satelītu sistēmas izstrādes apmācībās

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 15 Jan 2021 11:02:57 GMT

Eiropas Kosmosa Aģentūras (EKA) Izglītības birojs meklē 30 augsti motivētus inženierzinātņu, dabaszinātņu maģistra un doktora līmeņa studentus, kuriem dot iespēju piedalīties Zemes novērošanas satelītu sistēmas izstrādes apmācībās.

Kursi norisināsies tiešsaistē desmit dienas no 22. marta līdz 2. aprīlim.

Zemes novērošanas satelīti sniedz informāciju, kas patiesībā ir atslēga uz ilgtspējīgāku nākotni. Šādā veidā iespējams veikt veģetācijas un lauksaimniecības monitoringu, ātri novērtēt zaudējumus, kas radušies pēc dabas katastrofām, labāk izprast pilsētu attīstības tendences. Tāpat šie satelīti sniedz meteoroloģiskos un citus ar vidi saistītus datus, kas visi ir būtiski, lai rūpīgāk izprastu Zemes attīstības dinamiku globālā mērogā un iespējamo klimatu nākotnē. Šīs Zemes novērošanas satelītu misijas ir galvenais EKA darbības virziens, kam līdz ar to arī novirzīta lielākā budžeta daļa.

Apmācību laikā studenti iepazīsies ar Zemes novērošanas satelītu izstrādi no sākuma līdz galam.

Kursi iesāksies ar vairāk teorētisku ievirzi, savukārt praktiskā daļa ietvers projektēšanu, satelītu konstruēšanu, verifikāciju un visbeidzot testēšanu reālā vidē.

Apmācībās iespējams pieteikties studentiem no 22 EKA dalībvalstīm: Austrijas, Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Grieķijas, Ungārijas, Īrijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Spānijas, Zviedrijas, Šveices, Lielbritānijas, kā arī Latvijas, Slovēnijas un Kanādas.

Pieteikums tiks apstiprināts tikai tiem, kuri sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu, studē inženierzinātnes vai dabaszinātnes maģistra vai doktora līmenī un universitāti absolvē ne ātrāk kā pēc apmācību beigām.

Studentiem, kuri vēlas pieteikties apmācību kursam, pieteikumi jāiesniedz līdz 2021. gada 8. februārim.

Vairāk par EKA piedāvāto apmācību kursu, uzņemšanas kritērijiem un nepieciešamo pieteikuma dokumentācijju, kā arī par apmācību plānu iespējams uzzināt EKA mājaslapā (angļu valodā) - šeit.

Par IZI VSRC aktuālajiem projektiem sadarbībā ar EKA iespējams uzzināt - šeit.

Iesniegti 6 projektu pieteikumi EKA uzsaukumā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 14 Jan 2021 12:37:14 GMT

Eiropas Kosmosa Aģentūras uzsaukumā "FIRST CALL FOR OUTLINE PROPOSALS UNDER THE REQUESTING PARTY ACTIVITY (RPA) IN LATVIA" (ar iesnieguma beigu termiņu 13.01.2020.) tika iesniegti kopumā 6 projektu pieteikumi.

Eiropas Kosmosa aģentūra jeb EKA ir starptautiska organizācija, kuras sastāvā ir 22 dalībvalstis no Eiropas (tikai Šveice, Norvēģija un Lielbritānija nav ES dalībvalstis) un asociētā valsts Kanāda. Tās misija ir veidot un attīstīt Eiropas kosmosa kapacitātes un nodrošināt, ka investīcijas kosmosa nozarē nes ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem un industrijai. EKA nodarbina ap 2200 zinātniekus, inženierus, informāciju tehnoloģiju specialistus un administratīvo personālu no visām EKA dalībvalstīm.

Latvijas sadarbību ar EKA nodrošina:

Likums "Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts līgumu"

Šobrīd aktīvi tiek realizēti ir 2 projekti:

1) Establishing RT-16 S-band uplink and downlink RF to IF chain for TT&C service (RTGS)

2) Development and production of a universal measuring system that meets the requirements of the ECSS standards system (MeasureRight)

Vairāk par Eiropas Kosmosa aģentūru iespējams uzzināt - šeit.

Vairāk par Sadarbību ar Eiropas Kosmosa aģentūru - šeit.

Apstiprināts VeA fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta pieteikums

Mon, 11 Jan 2021 07:15:03 GMT

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radio astronomijas centrs”, sagatavotais Latvijas Zinātnes Padomes (LZP) granta konkursa pieteikums nr. lzp-2020/2-0049 “Ūdeņraža hidrauliskās saspiešanas eksperimentālie pētījumi un tehnoloģijas izstrāde”/„ Experimental studies and development of technology on hydraulic compression of hydrogen”, tika augsti novērtēts un finansiāli atbalstīts ar LZP 2020.gada 9.novembra lēmumu.

Projektu īsteno divi zinātniskie institūti: Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūts “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (IZI VSRC) (projekta iesniedzējs un vadošais partneris) un valsts zinātniskais institūts “Fizikālās enerģētikas institūts” (FEI).

Projekts ir paredzēts kā lietišķs pētījums, kura mērķis ir iegūt jaunas zināšanas un prasmes inovatīva tehnoloģiskā risinājuma izstrādei gāzveida ūdeņraža saspiešanai un saspiešanas tehnoloģijas prototipa izveidošanai. Piedāvātās metodes novitāte ir tā, ka risinājums, kas ir pārbaudīts citu gāzu saspiešanas procesā, tiks pielāgots ūdeņraža saspiešanai. Šī risinājuma priekšrocība ir salīdzinoši neliels kustīgu un berzējošu daļu skaits, kā arī gāzes saspiešanas pakāpes palielināšanai tiek izmantoti vairāki saspiešanas posmi. Augsta spiedienā ūdeņradi, kā gala produktu, var piegādāt patērētājām, piemēram automašīnu vai kuģu uzpildes stacijās.

Projektā ir paredzēti pētījumi un esošā tehnoloģiskā līmeņa analīze, paredzēts izstrādāt kompresijas kameras optimizētu formu, izveidot jaunas saspiešanas procesa kontroles algoritmus, kuru pamāta ir darba šķidruma plūsmas kontrole un analizēt problēmas, kuras līdz šim ierobežojušas ūdeņraža hidrauliskās saspiešanas efektivitāti.

Projekta ietvarā paredzēti veikt šādi uzdevumi:

optimāla darba šķidruma izvēle, ko var izmantot ūdeņraža saspiešanai;
gāzes un konstrukcijas temperatūras izmaiņas saspiešanas procesā;
hidrauliskā sūkņa darbības režīma optimizācija;
jaudas un enerģijas patēriņa optimizācija;
materiālu izvēle kompresora un tvertņu ražošanai saspiesta ūdeņraža glabāšanai ar augstu saspiešanas pakāpi līdz 35 MPa;
priekšlikumu izstrāde par darba šķidruma padeves konstrukciju darba cilindrā, kas samazina putēšanu, kas rodas šķidruma uzpildes un izņemšanas no cilindra laikā.

Projekta aktivitātes ir plānots īstenot laika posmā no 1.12.2020. līdz 31.12.2021.

Kopējais projekta finansējums ir 100 389,00 eiro, plānots iesaistīt 9 zinātniskus un zinātniski tehniskus darbiniekus tajā skaitā studentus, projekta vadītājs ir IZI VSRC vadošais pētnieks Dr. Valerijs Bezrukovs.

Kā VSRC aizvadījis 2020. gadu?

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 06 Jan 2021 07:49:54 GMT

Straujiem soļiem esam iesoļojuši jaunajā 2021. gadā, atstājot spilgtus un nozīmīgus notikumus aiz muguras, kuri atbalsosies vēl ilgi. Iepriekšējais gads ir nesis daudzus pārbaudījumus ikvienam – Valstī esošās krīzes dēļ bija nepieciešams pārstrukturizēt savu darba ikdienu, spēt būt neatlaidīgiem un nepadoties pie grūtībām, kā arī sasniegt jaunas profesionālās virsotnes ierobežotos apstākļos. Arī VSRC ir krāšņi aizvadījis 2020. gadu. Piedāvājam atskatīties uz VSRC nozīmīgākajiem 2020. gada notikumiem.

Gada sākumā mūsu vadošais pētnieks Artūrs Vrubļevskis piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas veidotā interaktīvo portretu izstādē #ZinātneLatvijai, kuras mērķis bija cildināt Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību, kā arī ļaut ielūkoties 12 Latvijas zinātnieku personiskos video stāstos un tuvāk iepazīt zinātnieku pārstāvēto zinātnes nozari.

Gada sākuma zīmīgs notikums bija, ka noslēdzām sadarbības līgumu ar Swedish Space Corporation (SSC), lai spētu apvienot VSRC un SSC kompetences, lai kopīgi strādātu pie VSRC radioteleskopu RT-16 un RT-32 adaptēšanas duālam pielietojumam radioastronomijā un tālā kosmosa komunikācijās, tādējādi radot iespēju antenu starpdisciplināram pielietojumam.

“Mūsdienās mēs zinām to, ka Visums ir daudz lielāks un dīvaināks nekā daudziem šķiet. Toties, pateicoties daudzajiem ģeniālajiem prātiem, tas kļūst daudz iedomājamāks, saskatāmāks un saprotamāks – dienu dienā cilvēki visapkārt pasaulē strādā pie jauniem šīs nesaprotamās mīklas gabaliņiem un Latvija nav izņēmums.” - tieši šādiem vārdiem var noraksturot tiešsaistes pasākumu 2020. gada decembrī "Icebreakers'20" , kurā piedalījās kosmosa industrijas profesionāļi, un viens no tiem - VSRC direktors Aleksejs Klokovs, kurš arī moderēja pašu pasākumu. Savukārt, Artūrs Vrubļevskis, piedalījās 2020. oktobrī notiekošajā “Icebreakers’20” festivālā , prezentējot fizikas fundamentālo pētījumu nozīmi ar piemēriem no Ventspils un MIT.

2020. gadā aktīvi tika veicināta 2019. gadā uzsāktā zinātniskā projekta Draugen realizācija– gan tika veikta tirgus izpēte , gan veidoti 3D magnētiskās plūsmas modeļi veloģenerātoram, kā arī, projekta Draugen ietvaros, reģistrēta preču zīme Friendyno , un vispārējā projekta ekspozīja publicēta “Uzņēmēju dienās 2020” , kā arī, Friendyno plaši tika prezentēts arī Starptautiskajā MINOX izstādē , kurā piedalījās Vladislavs Bezrukovs un Valērijs Bezrukovs.

VSRC pārstāvji arī ir piedalījušies tādos nozīmīgos konferenču blokos kā Europlanet Science Congress 2020 , “Dark and Quiet Skies for Science and Society” , un arī MTTW’20 .

Un ne tikai mūsu pētnieki piedalās zinātnes izpētē vai publiskās runas veidā sniedz interesentiem prezentācijās, bet arī veicina vidusskolēnu iemaņu un zināšanu pilnveidošanu fizikas mācību stundu ietvaros, kuras veiksmīgi pasniedzis ir mūsu pētnieks Artis Aberfelds.

2020. gada nogalē aktualizējās jautājums par Vēja turbīnu parku būvniecību un potenciālo elektromagnētisko traucējumu ietekmi radioastronomiskā pētniecībā, izmantojot IZI VSRC Irbenes teritorijā esošos radioteleskopus, par ko arī vadošie pētnieki sniedza plašu skaidrojum u publiskā veidā. Arī 2020. gada septembrī starptautiski atzītajā astronomijas zinātniskajā žurnālā Astronomy & Astrophysics iznākusi VSRC pētnieku Jura Kalvāna un Jura Roberta Kalniņa publikācija “Ledainu starpzvaigžņu putekļu atdzišana iztvaikojot. II. Būtiskie parametri”.

Gada izskaņā notika gaidītākais notikums - Ziemassvētku konference, kas notika vēl nebijušā formātā – attālināti. Konferencei varēja pieslēgties jebkurš interesents no jebkuras vietas pasaulē. Kā arī, paralēli notika Ventspils Augstskolas konference “Rītdienas augstskola”.

Lai arī ekskursijas 2020. gadā pa Irbenes kompleksu bija ierobežotas Valstī noteikto ierobežojumu dēļ, tas neliedza lielākajiem entuziastiem tomēr ierasties un iepazīties tuvāk ar radioteleskopiem un vispārējo Irbenes teritoriju. Kopā šogad ekskursiju piedāvājumu izmantojušas ap 3000 personām.

Lūk, krāšņi aizvadīts 2020.gads. Uzsākti vairāki jauni valsts finansētie, ERAF un Eiropas kosmosa aģentūras projekti, organizētas vairākas sapulces un semināri. Esam piedalījušies publicitātes pasākumos un atklājuši rakstu krājumu , kā arī svinējuši jubilejas. Esam lepni par to, ka esam veikuši unikālus pētījumus ar unikāli iegūtiem rezultātiem, lepni par jaunām sadarbības un attīstības iespējām Latvijā un Eiropā . Mēs, VSRC, esam lepni par katru mūsu sasniegumu un turpināsim attīstīties vēl plašākos mērogos ne tikai 2021. gadā, bet arī turpmāk.

The Space Strategy of Latvia 2021-2027 is signed!

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 04 Jan 2021 13:45:58 GMT

The Minister of Education and Science and the Minister of Economics have signed the Latvian Space Strategy for 2021-2027!

Space Strategy of Latvia 2021-2027 is available at homepage of Ministry of Education and Science in Latvian and English languages.

Parakstīta Latvijas Kosmosa stratēģija 2021 -2027.gadam!

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 04 Jan 2021 13:32:35 GMT

Izglītības un zinātnes ministre un ekonomikas ministrs ir parakstījuši Latvijas Kosmosa stratēģiju 2021 -2027.gadam!

Izglītības un zinātnes ministrija, 14.12.2020.

Stratēģijā noteiktie mērķi un sasniedzamie rezultatīvie rādītāji ir kopīga nozares apņemšanās tos sasniegt un katrs no Jums, kas darbojas kosmosa nozarē, var sniegt ieguldījumu stratēģijas izpildē. Stratēģijas pamatteksts ir izstrādāts angļu valodā, savukārt tā tulkojumu latviešu valodā nodrošināja Valsts valodas centrs.

Aicinam iepazīties ar Latvijas Kosmosa stratēģiju 2021-2027.gadam IZM tīmekļvietnē latviešu vai angļu valodā.

Vairāk par Kosmosa politiku iespējams uzzināt šeit.

Projekta ietvaros notika seminārs un JIV-EIRC valdes sēde

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 29 Dec 2020 11:07:18 GMT

2020.gada 22. decembrī notika projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009 “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” darba seminārs un JIV-ERIC konsorcija valdes sēde.

Darba seminārā piedalījās Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra (VSRC), Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) pārstāvji.

JIV-ERIC konsorcija valdes sēdē VSRC direktors Aleksejs Klokovs stāstīja par projekta “ATVASE” darba gaitām, progresu šajā gadā, kā arī par radītajām problēmām, šķēršļiem vīrusa pandēmijas dēļ. A.Klokovs stāstīja arī par jaunumiem konsorcijā, kā arī to, ka ir plānotas vairākas jaunas aktivitātes saistībā ar Kosmosa aģentūru. Šobrīd notiek aktīvas sarunas ar jauniem JIV partneriem no Armēnijas, Taizemes, Somijas u.c. valstīm. A.Klokovs uzsvēra arī to, ka jāplāno jauni projekti un jāveicina sadarbība.

Semināra daļu atklāja VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs, kurš prezentēja 2020. gada VSRC radioastronomiskos novērojumus. VSRC pētnieks Artis Aberfelds prezentēja par Kosmisko māzeru novērojumiem VSRC. Vēl seminārā piedalījās VSRC vadošais pētnieks Artūrs Vrubļevskis, pētnieks Mārcis Donerblics un Artūrs Orbidāns, kuri prezentācijas laikā stāstīja par ILT un LOFAR aktualitātēm, progresu un plāniem. Semināra noslēgumā ar prezentāciju par Satelītu lāzerlokāciju piedalījās LU Astronomijas institūta direktors Kalvis Salmiņš.

Ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī Covid-19 dēļ, seminārs un valdes sēde šoreiz notika attālināti tiešsaistes platformā, kurai varēja pieslēgties ikviens interesents.

Tiek noslēgti līgumi par būvniecības darbu veikšanu Irbenes radioteleskopu kompleksā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 18 Dec 2020 11:39:20 GMT

Tiek noslēgti līgumi par būvniecības darbu veikšanu Irbenes radioteleskopu kompleksā

2020.gada novembrī noslēdzās atklāta konkursa iepirkums “Platjoslas kriogēnā uztvērēja komponenšu iegāde VLBI un vienas antenas novērojumiem” (iepirkuma ID Nr. Nr. VeA 2020/07/ERAF) par RT-32 kriogēnikas un vakuuma sistēmas komponenšu iegādi un dzesējošo maztrokšņojošo pastiprinātāju RT-32 L/S diapazona uztvērējam iegādi. Iepirkuma rezultātā tika noslēgti divi līgumi. Par RT-32 kriogēnikas un vakuuma sistēmas komponenšu iegādi tika noslēgts līgums ar Lielbritānijas uzņēmumu “Kurt J lesker Ltd.” ar līguma summu 35 853.13 EUR bez PVN, bet par dzesējošo maztrokšņojošo pastiprinātāju RT-32 L/S diapazona uztvērējam iegādi tika noslēgts līgums ar SIA “Sentios” ar līguma summu 9 528.50 EUR bez PVN.

2020.gada 3.decembrī Ventspils Augstskolas Iepirkumu komisija apstiprināja iepirkuma dokumentāciju iepirkumam Nr. VeA 2020/16/ERAF “VSRC radioteleskopa RT-32 automātiskās sekundārā fokusa regulēšanas un pozicionēšanas iekārtas iegāde, uzstādīšana un regulēšana”. Tiek uzsākata sarunu procedūra un iepirkuma procedūru plānots pabeigt 2021.gada janvārī un noslēgt iepirkuma līgumu 2021.gada februārī.

Pēc vairākiem neveiksmīgiem iepirkumiem par būvdarbiem radioteleskopos RT-32 un RT-16, ierobežotā projekta finansējuma dēļ, Ventspils Augstskola izvērtēja projekta prioritētes un būtiski samazināja iepirkuma priekšmetu, paredzot būvdarbus tikai radioteleskopā RT-16. Iepirkums “Radioteleskopa RT-16 telpu remonts”, ID Nr. VeA 2020/14/ERAF noslēdzās ar rezultātu un 2020.gada 30.novembrī tika noslēgts būvdarbu līgums ar SIA “AB būvniecība” ar līguma cenu 163 243,04 EUR bez PVN. Būvobjekta būvuzraudzību veiks SIA “ExBuilt”, savukārt autoruzraudzību veiks SIA “Skizo”. Būvdarbus plāots pabeigt līdz 2021.gada 5.jūlijam.

Sagatavoja:

Projekta vadītāja Baiba Reimane

"Christmas Conference" has concluded!

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 17 Dec 2020 08:18:44 GMT

On December 10, the annual scientific event "Christmas Conference" took place at Ventspils University of Applied Sciences. Due to national restrictions, the conference was held in a remote format, which allowed anyone interested to follow the conference.

The Christmas Conference brought together researchers and scientists from VUAS to look back at the achievements at the end of the year. Introducing colleagues, students and others to the results of their research – both theoretical and practical – ten researchers from Ventspils University of Applied Sciences participated in the conference. The fields represented in the reports were various – engineering, natural sciences, linguistics and translation science, as well as economics and business.

The main motive of the conference was the development and vision for the future. The director of Ventspils International Radio Astronomy Centre (VIRAC) Aleksejs Klokovs in his report Space Centre in Latvia and Space Industry Development provided a vision for further development of VIRAC. The leading researcher of VIRAC Manfrēds Šneps-Šneppe further analysed the development perspective. Researcher Vladislavs Bezrukovs gave two presentations – one on current events in the VIRAC radio observations and the other Friendyno - small power generator with the rotor linear motion – on his practical research. Two young VIRAC researchers in electronic engineering Andrejs Dzelme and Emīls Vēveris presented the results of practical research in a report Mobile Device Charger for a Bicycle Generator. The young researchers proved the ability to perform and present their research independently. Jesus Cazares, a lecturer at the Faculty of IT, also spoke in this part of the conference presenting his report A Method for the Composition of Piecewise Defined Functions. Representatives of all three faculties of VUAS also presented interesting and topical research. Valentīna Semakina, a visiting lecturer at the Faculty of Economics and Management (FEM), presented a report Dynamic Stochastic Models of General Equilibrium prepared with the co-author professor Sergejs Hiļķevičs, the lead researcher at VIRAC. FTS representatives Baiba Egle and Ralfs Raitis Vecmanis presented a report Latvian Scientific Language Database – Development and Content. The final report of the conference given by the Faculty of Translation Studies guest lecturer Elizabete Kadakovska Interaction of Medical and Translation Sciences was relevant in the context of the current situation. The conference provided an optimistic view of VUAS research and a chance for experienced and young VUAS researchers to meet.

(Ventspils University of Applied Sciences , 17.12.2020.)

More about the event and a look back at the conference " University of Tomorrow " organized by VUAS - here.

Aizvadīta 2020. gada Ziemassvētku konference!

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 11 Dec 2020 08:12:47 GMT

10. decembrī norisinājās ikgadējs zinātniskās darbības notikums Ventspils augstskolā "Ziemassvētku konference". Ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus, konference norisinājās attālinātā formātā, kas deva iespēju ikvienam interesentam sekot līdzi konferences gaitai.

Ziemassvētku konference pulcēja VeA pētniekus un zinātniekus, lai gada nogalē atskatītos uz paveiktajiem sasniegumiem. Iepazīstinot kolēģus, studentus un citus interesentus ar savu pētījumu rezultātiem – gan teorētiskajiem, gan praktiskajiem - konferencē piedalījās desmit Ventspils Augstskolas pētnieki.

Referātos pārstāvētās jomas bija dažādas - inženierzinātnes, dabaszinātnes, valodniecība un tulkojumzinātnes, kā arī ekonomika un uzņēmējdarbība.

Konferences vadmotīvs bija attīstība un nākotnes redzējums, ko veiksmīgi akcentēja Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) direktora Alekseja Klokova referāts “Kosmosa centrs Latvijā un kosmosa nozares attīstība”, sniedzot vīziju par VSRC tālāku attīstību, savukārt attīstības perspektīvu tālāk analizēja VSRC vadošais pētnieks Manfrēds Šneps- Šneppe. VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs uzstājās ar diviem referātiem - vienā no tiem viņš pastāstīja par aktualitātēm VSRC radionovērojumos, un otrais “Friendyno- mazas jaudas ģenerators ar lineāru rotora kustību”- par saviem praktiskajiem pētījumiem. Arī VSRC jauno pētnieku- elektronikas inženieru Andreja Dzelmes un Emīla Vēvera referāts “Mobilās ierīces lādētājs velisopēda ģeneratoram” vēstīja par praktiska pētījuma rezultātiem, vienlaikus pierādot jauno pētnieku prasmi veikt un patstāvīgi prezentēt savus pētījumus.

IT fakultātes docētājs Hesus Cezares uzstājās arī šajā konferences daļā, prezentējot savu referātu “Metode pa daļām definētu funkciju sastāvam”. Interesantus un aktuālus pētījumus prezentēja arī visu trīs VeA fakultāšu pārstāvji.

Ekonomikas un pārvaldības falkultātes (EPF) vieslektore Valentīna Semakina prezentēja ar līdzautoru VSRC vadošo pētnieku profesoru Sergeju Hiļķeviču sagatavoto referātu “Dinamiskie stohastiskie vispārīgā līdzsvara modeļi”, savukārt TSF pārstāvji Baiba Egle un Ralfs Raitis Vecmanis uzstājās ar referātu “Latviešu zinātnes valodas datu bāze - izstrāde un saturs”. Īpaši aktuāls šī brīža situācijas kontekstā bija noslēdzošais TSF vieslektores Elizabetes Kadakovskas referāts “Medicīnas un tulkošanas zinātņu mijiedarbība”. Konference viesa optimistisku skatu uz VeA pētniecību un prieks ka tajā satikās gan pieredzējušie, gan jaunie VeA pētnieki.

(Ventspils Augstskola, 11.12.2020.)

Vairāk par notikumu un atskats uz VeA organizēto konferenci "Rītdienas augstskola" - šeit.

Ziemassvētku konference 2020 jau šodien!

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 10 Dec 2020 07:42:46 GMT

Aicinām šodien pieslēgties 11:40 -15:00

uz ikgadējo Ziemassvētku konferenci tiešsaistē!

Aicināts tiek jebkurš interesents!

Pieslēgšanās šeit - http://bit.ly/33Vkvpu

VIRAC director Dr.sc.ing A.Klokovs will participate and moderate the online event "Icebreakers'20" on December 16th

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 07 Dec 2020 07:33:32 GMT

Today we know that the Universe is far bigger and stranger than anyone suspected. But thanks to many ingenious minds it is getting a little bit more imaginable, visible, and understandable – day by day people around the world work for new pieces of this mysterious puzzle and Latvia is no exception.

In this online discussion, we will meet great and experienced minds who will share their experience and insight into the space industry in Latvia. The focus of this discussion will be the future of the space industry in Latvia, how far it has already developed, and what we can expect in near future.

Greatest industry professionals will join together –

Aleksejs Klokovs , Director of Engineering Research Institute “Ventspils International Radio Astronomy Centre” and the moderator of the panel,
Amara Graps , Executive Director at Baltics in Space,
Pauls Irbins , President of LAIK - Latvian Space Industry Association , Space Industry Expert and business strategist.

The panel will take place on Facebook (Icebreakers page) LIVE, join us - December 16th 17:00!

EVENT PARTICIPANTS AND PROGRA M

Dr.sc.ing. Aleksejs Klokovs, Space center in Latvia and development of the space industry

Theses:

The new Latvian Space Research center in Irbene
Research directions (more about space communication and
satellite technologies)
Commercialization of space innovations and technologies
Education programs in space and attraction of young people
Development of the Latvian space industry

Dr. Amara Graps, In-Space Resource Utilization: Current Trends & Opportunities for All

Theses:

The ISRU Future is Nearly Here
The Distraction of Returning Metals to Earth
Five Milestones
Space Mining Lessons Learned up to 2018
What can I do to Start?

Pauls Irbins, Space Education Centre in Cesis

Theses:

Municipality of Cesis is building a Space Education Centre
(SEC) to be opened in 2023.
The SEC will provide interactive exhibition, educational
workshops and missions for schools and families.
During the development process the project team will organize space-related
competitions for schools, participation of students from Latvia at European Space Camp
in Norway and teacher education.

VSRC direktors Dr.sc.ing A.Klokovs 16.decembrī piedalīsies un moderēs tiešsaites pasākumu "Icebreakers'20"

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 07 Dec 2020 07:23:01 GMT

Mūsdienās mēs zinām to, ka Visums ir daudz lielāks un dīvaināks nekā daudziem

šķiet. Toties, pateicoties daudzajiem ģeniālajiem prātiem, tas kļūst daudz

iedomājamāks, saskatāmāks un saprotamāks – dienu dienā cilvēki visapkārt pasaulē

strādā pie jauniem šīs nesaprotamās mīklas gabaliņiem un Latvija nav izņēmums.

Šajā tiešsaistes diskusijā lieliski un pieredzējuši cilvēki padalīsies ar savu pieredzi un ieskatu Latvijas kosmosa industrijā.

Šīs diskusijas galvenais mērķis būs par kosmosa industrijas nākotni Latvijā, cik tālu tā jau ir

attīstījusies, kā arī, ko varam gaidīt tuvākajā nākotnē.

Diskusijā tiksies lielākie industrijas profesionāļi –

Aleksejs Klokovs , Inženierpētniecības institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” direktors un panela moderators,
Amara Graps , Baltics in Space izpilddirektore,
Pauls Irbins , LAIK –Latvijas Kosmosa Industrijas Asociācijas priekšsēdētājs, kosmosa industrijas eksperts un biznesa stratēģis.

Panelis tiks rīkots Facebook Icebreakers LIVE platformā, pievienojies - 16.decembrī plkst. 17:00!

PASĀKUMA DALĪBNIEKI UN PROGRAMMA

Dr.sc.ing. Aleksejs Klokovs, Latvijas kosmosa centrs un kosmosa industrijas attīstība

Tēzes:

Jaunais Latvijas Kosmosa izpētes centrs
Pētniecības vadītāji (vairāk par kosmosa komunikāciju un satelīttehnoloģijām)
Kosmosa inovāciju un tehnoloģiju komercializācija
Izglītības programmas un kosmosā un jaunu cilvēku ieinteresēšana
Latvijas Kosmosa industrijas attīstība

Dr. Amara Graps, In-Space resursu pielietojums: pašreizējās tendences un iespējas visiem

Tēzes:

IRSU nākotne ir gandrīz klāt
Laika kavēklis – metālu atgriešana uz Zemes
Pieci atskaites punkti
Kosmosa kalnrūpniecības mācību stundas apgūtas līdz 2018. gadam
Kas jādara lai sāktu?

Pauls Irbins, Kosmosa Izglītības centrs Cēsīs

Tēzes:

Cēsu pašvaldība būvē Kosmosa Izglītības centru (SEC) atvēršanai 2023. Gadā.
SEC sniegs interaktīvu izstādi, mācību darbnīcas, kā arī misijas skolām un ģimenēm.
Attīstības procesā projekta komanda organizēs ar kosmosu saistītas sacensības skolām, dalību studentiem no Latvijas Eiropas Kosmosa nometnē Norvēģijā un izglītību skolotājiem.

VUAS fundamental and applied research project submission has been approved

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 02 Dec 2020 11:39:38 GMT

Ventspils University of Applied Sciences and DPP Institute of Horticulture co-planned Latvian Council of Science Grant tender application Smart complex of information systems of specialized biology lexis for the research and preservation of linguistic diversity (IMDS) has been highly evaluated and approved.

During the project , partners in cooperation will develop an open-access interactive and multifunctional data management information system with data storage, arranging and searching functions, thus obtaining statistics for linguistic and terminological diversity research. Following tasks will be carried out during the project:

1.Data collection and processing in the developed system; 2.P rocessing and analysis of data collected and obtained in the developed system in scientific research; 3.Improvement of additional functionality of the developed system (possibility to include additional databases and data retrieval); 4.Dissemination of research results - preparation and publication of scientific articles, participation in conferences.

Project Realisation Period : 0 1.01.2021. – 31.12.2023

Project Total Funding is EUR 300 000,00 of which EUR 183 025,00 are planned to be directed to the implementation of VUAS project tasks.

12 employees will be involved in the project, 8 of whom are VUAS representa tives - linguists, termi nologists, lexicographers, translators and programmers.

Project manager is VUAS researcher Dr. philol. Silga Sviķe but the planned scientific tasks of the Institute of Horticulture will be coordinated by the researcher Dr. agr. Arturs Stalažs.

Apstiprināts VeA fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta pieteikums

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 02 Dec 2020 10:09:33 GMT

Ventspils Augstskolas (VeA) un APP “Dārzkopības institūts” (DI) sadarbībā plānotais Latvijas Zinātnes Padomes granta konkursa pieteikums “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” („Smart complex of information systems of specialized biology lexis for the research and preservation of linguistic diversity” (IMDS)) ir saņēmis augstu novērtējumu un ir apstiprināts.

Partneriem sadarbojoties, projekta izpildes laikā tiks izstrādāta atvērtas piekļuves interaktīva un daudzfunkcionālu datu pārvaldības informācijas sistēma ar datu glabāšanas, kārtošanas un meklēšanas funkciju, tādējādi iegūstot statistikas datus lingvistiskās un terminoloģijas daudzveidības pētniecībai.

Projektā ir paredzēts veikt šādus uzdevumus:

Datu apkopošana un apstrāde izstrādātajā sistēmā;
Izstrādātajā sistēmā apkopoto un iegūto datu apstrāde un analīze zinātniskajos pētījumos;
Izstrādātās sistēmas papildu funkcionalitātes uzlabošana (iespēja iekļaut papildu datubāzes un datu izguvi);
Pētījuma rezultātu izplatīšana - zinātnisko rakstu sagatavošana un publicēšana, dalība konferencēs.

Projektu ir plānots īstenot no 1.01.2021. līdz 31.12.2023.

Tā kopējais finansējums ir 300 000,00 eiro , no kuriem 183 025,00 eiro ir paredzēts virzīt VeA paredzēto projekta uzdevumu īstenošanai.

Projektā kopumā ir plānots iesaistīt 12 darbiniekus , no kuriem 8 ir VeA pārstāvji - valodnieki, terminologi, leksogrāfi, tulkotāji un programmētāji.

Projekta vadītāja ir VeA pētniece Dr. philol. Silga Sviķe, bet DI plānotos zinātniskos uzdevumus koordinēs pētnieks Dr. agr. Arturs Stalažs

Apstiprināts VeA fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta pieteikums

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 25 Nov 2020 14:07:40 GMT

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radio astronomijas centrs (VeA VSRC)” izplānotais - sagatavotais Latvijas Zinātnes Padomes (LZP) granta konkursa pieteikums Nr. lzp-2020/2-0101 “Radio lokācijas, balstīta uz radioviļņu izkliedes efektu, metodes pielietojums kosmosa objektu detektēšanai”/„The application of the forward scatter radar method for the detection of space objects” (FSR) ir ticis augstu novērtēts un finansiāli apstiprināts ar LZP 2020.gada 9.novembra lēmumu.

Projekta mērķis ir izstrādāt metodiku, kas, apvienojot radioviļņu izkliedes efektu ar radara VLBI tehnoloģiju, spētu detektēt Zemei tuvojušos asteorīdus, komētas un kosmiskās atlūzas tuvajā Zemes telpā. Piedāvātā jaunā zinātniskā pieeja sniegs iespēju iegūt unikālus rezultātus, kas iegūti ar radar-detektēšanas tehniku, izmantojot bistatiskas sistēmas. Piedāvātās metodikas priekšrocība - tā var detektēt kosmosa objektus neatkarīgi no to formas un materiāla.

Projektā tiks pētīts praktiskais pielietojums izstrādātajai metodei, kura veic novērojamā objekta koordinātu noteikšanu ar ļoti augstu precizitāti. Metodikas pārbaudē tiks iekļauta VLBI kompleksa kalibrācija, izmantojot gan dabiskus radio avotus, gan mākslīgos augsti orbitālos pavadoņus. Izstrādātā metode tiks pielietota, novērojot tuvās Zemes telpas objektus ar VSRC radioteleskopu kompleksu, tādejādi praktiski novērtējot metodes efektivitāti. Izstrādāto metodi varēs pielietot sistēmās, kas veic kosmisko draudu identificēšanu, un uzdevumos, kas saistīti ar kosmosa satiksmes organizēšanu pie arvien augošā objektu skaita.

Projekta aktivitātes ir plānots īstenot laika posmā no 1.12.2020. līdz 31.12.2021., kopējais finansējums ir 100 389,00 eiro. Projektā kopumā ir plānots iesaistīt 5 zinātniskos darbiniekus, projekta vadītājs ir Ņižņijnovgorodas Radio fizikālā pētījuma institūta vadošais pētnieks Nikolajs Dugins, kurš ir jaunās metodikas autors un kuram ir vairāk kā 230 zinātniskās publikācijas un kompetence projekta pētījuma virzienos.

VUAS fundamental and applied research project submission has been confirmed

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 25 Nov 2020 11:33:34 GMT

Ventspils University of Applied Sciences Engineering Research Institute "Ventspils International Radio Astronomy Centre" (VUAS VIRAC) planned - prepared Latvian Council of Science (LCS) grant application No. Izp-2020/2-0101 "„The application of the forward scatter radar method for the detection of space objects” (FSR) has been highly valued and financially approved by the LCS decision on 9 November, 2020.

The goal of the project is to develop a methodology that, by combining the effect of radio wave scattering with radar VLBI technology, would be able to detect asteroids, comets and space debris approaching the Earth in the nearby Earth space. The proposed new scientific approach will provide an opportunity to obtain unique results obtained with radar detection techniques using bi-static systems. The advantage of the proposed methodology is that it can detect space objects regardless of their shape and material.

During the project, the practical application of the developed method will be studied, which determines the coordinates of the observed object with very high accuracy. The verification of the methodology will include the calibration of the VLBI complex using both natural radio sources and artificial highly orbital satellites. The developed method will be applied by observing the objects of the nearby Earth space with the VIRAC radio telescope complex, thus practically evaluating its efficiency. The developed method will be applied in systems that identify space threats and in tasks related to the organization of space traffic at an ever-increasing number of objects.

The project activities will be implemented during the time period from 1.12.2020. to 31.12.2021, total funding is EUR 100 389,00. 5 researchers will be involved in the project, the scientific supervisor is Nikolai Dugin, a leading researcher at the Nizhny Novgorod Radiophysical Research Institute. He is the author of the new methodology and has written more than 230 scientific publications and has competence in the project research directions.

Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs sveic Latvijas Republikas 102. gada dienā!

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 17 Nov 2020 13:05:42 GMT

Ventspils Augstskolas pārstāvis piedalās konferencē

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 09 Nov 2020 15:30:22 GMT

Ventspils Augstskolas realizētā projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009) ietvaros, 2020. gada nogalē piedalās starptautiskā konferencē attālināti tiešsaistes formā.

Saistībā ar ārkārtas situāciju gan Latvijā, gan pasaulē VSRC direktors A.Klokovs 2020. gadā ieplānotajā konferencē 24 Hrs Global Space Innovation piedalījās 5.novembrī attālināti. Šis 24 stundu globālo kosmosa inovāciju tiešsaistes sanāksmju pasākums bija veltīts kosmosa tehnoloģiju lietotājiem un ražotājiem no visas pasaules, kuri vēlējas īsā laikā bez ceļošanas izveidot savienojumu ar pirmo globālo kosmosa līderu tīklu.

Šajā pasākumā A. Klokovs bija organizējis 9 One2One sanāksmes ar kosmosa industrijas pārstāvjiem, lai izveidotu kontaktus, popularizētu VSRC centru un veidotu starptautisko sadarbību projektos, kosmosa tehnoloģijās un resursu apvienošanā. Ar dieviem no tiem turpinās sadarbība kosmosa tehnoloģiju investīcijas jomā un kopīgo projektu īstenošanā, piemēram tādu kā Horizon Green Deal uzsaukumos. VSRC centrs bija izveidojis dalībnieka profilu pasākuma sistēma ar pilnvērtīgu darbības aprakstu un piedāvātiem pakalpojumiem, kuram pēc statistikas datiem bija ap 30 unikāliem apmeklējumiem. Kopumā šajā konferencē piedalījās ap 800 dalībnieku no 60 valstīm, un bija organizētas vairāk nekā 3000 biznesa sanāksmes.

2021. gadā, par spīti Covid-19 pandēmijai un tās šķēršļiem, ir paredzēts apmeklēt vairākas starptautiskas konferences tiešsaistes formā, līdz būs iespējams tās apmeklēt atkal klātienē.

Friendyno veloģenerators prezentēts 8. Starptautiskā Izgudrojumu un inovāciju izstādē MINOX 2020

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 06 Nov 2020 12:59:20 GMT

Lai popularizētu izgudrojumu autorus un viņu ideju realizāciju Latvijas tautsaimniecības efektīvākai attīstībai, Latvijas Izgudrotāju biedrība , Biedrība “CONNECT Latvija ” un Latvijas Zinātņu akadēmija organizē starptautisko izgudrojumu un inovāciju izstādi MINOX 2020 . Tā ir iespēja iepazīties ar jaunākajiem izgudrojumiem un inovatīviem risinājumiem, tikties ar to autoriem un piedalīties dažādās aktivitātēs. Savus inovatīvos projektus demonstrē individuālie izgudrotāji, pētniecības institūti un augstskolas, uzņēmumi, kā arī jaunieši un skolēni.

MINOX izstādes atšķiras no citām izstādēm ar to, ka jebkurš cilvēks Latvijā var būt izgudrojuma autors un piedalīties izstādē neatkarīgi no stāvokļa sabiedrībā un nodarbošanās, sākot no diviem gadiem bez vecuma sliekšņa. Tātad var piedalīties ne tikai zinātnieki vai uzņēmēji, bet arī vienkārši cilvēki, kā mājsaimnieces, mazdēli un mazmeitiņas ar savām omītēm un opīšiem, kā arī studenti, profesori, mammas un tēti. MINOX izstāžu-festivālu mērķis ir iedrošināt izgudrojumu un inovāciju attīstību Latvijas reģionos un galvaspilsētā, kā arī ieinteresēt tehniskajā jaunradē skolēnus, studentus un sabiedrību kopumā. Izstādes rīko Latvijas Izgudrotāju biedrība, "CONNECT Latvija" un Latvijas Zinātņu akadēmija kopā ar partneriem reģionos.

Šogad pirmo reizi Starptautiskās izgudrojumu un inovāciju izstādes “MINOX” norise bija plānota gan klātienē, gan attālināti video tiešraides translācijā . 30.-31 .oktobrī Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē bija iespējams iepazīties ar izgudrojumu ekspozīciju, turklāt izgudrotāju piedāvāto risinājumu prezentācijas un sarunas ar ekspertiem par to ieviešanu dzīvē ir ierakstītas un tās ir iespējams vērot arī internetā Youtube vietnē (ieraksta ilgums 2:48:00).

Tiešsaistes sarunās bija pārstāvēti izgudrotāji no Rīgas Tehniskās universitātes, Liepājas Universitātes, Ventspils Augstskolas, Elektronikas un datorzinātņu institūta, vairākiem jaunuzņēmumiem, kā arī jaunie izgudrotāji un individuālie izgudrotāji. Kopumā tiešsaistes sarunās ar ekspertiem tika analizēti 17 izgudrotāju projekti.

Izstādes “MINOX 2020” organizācijas komitejas priekšsēdētājs Andrejs Krasņikovs atzīst: “Pēdējos divos gados, strādājot Latvijas Zinātņu akadēmijas vadībā, teju ikdienas esmu ticies ar ļoti talantīgiem uzņēmējiem un izgudrotājiem, kuri rada nišas produktus un tos realizē daudzviet arī tālu aiz Latvijas robežām.

L atvija ir ļoti bagāta valsts ar tehniski un mākslinieciski radošiem prātiem, kuri spēj zināšanas pārvērst dažādos sabiedrībai nepieciešamos inovatīvos produktos, un tā ir mūsu vienīgā iespēja celt savas valsts ekonomiku, jo īpaši šajā pēdējā laikā”.

30. oktobrī Ventspils Augstskolas pētnieki piedalījās MINOX 2020 izstādē ar savu ekspozīciju, kurā plašai publikai tika prezentēts jauna inovatīva veloģeneratora “Friendyno” prototips, kas paredzēts viedtālruņu un veloelektronikas barošanai. Piedāvātā risinājuma mērķis ir radīt konkurētspējīgu enerģijas avotu, kas apmierinātu arvien pieaugošo pieprasījumu pēc velosipēdistu viedajām elektroniskajām ierīcēm.

Izstādē piedalījās DrauGen projekta vadītājs Valērijs Bezrukovs kā arī projekta izpildītāji Vladislavs Bezrukovs un Toms Ērenpreiss.

Tajā paša dienā Vladislavs Bezrukovs komercializācijas ekspertiem prezentēja projekta gaitā izstrādātu tehnoloģisko risinājumu – jauna tipa ģeneratoru. Sarunu ar ekspertiem translēja tiešsaistē youtube, un to var arī apskatīt augstāk minētajā YouTube ierakstā, bet atsevišķi prezentāciju var apskatīt šeit.

Ventspils Augstskolas IZI Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs kā vadošais partneris un AS “LATVO” kā projekta sadarbības partneris kopš 2019. gada marta sākuma ir uzsācis īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1. 1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" 2. atlases kārtas ietvaros projektu “Videi draudzīgs mazas jaudas ģenerators ar lineāru rotora kustību (DrauGen)”.

Projekta kopējās apstiprinātās izmaksas ir 472 069,00 EUR, kas tiek finansētas no šādiem finanšu avotiem:

ERAF finansējuma – 272 855,88 EUR apmērā,

Valsts budžeta finansējuma – 163 807,94 EUR apmērā,

Ventspils Augstskolas un AS “LATVO” finansējuma – 35 405,18 EUR apmērā.

Plānotais projekta ilgums ir 24 mēneši (03.2019 - 02.2021).

Analysis of electromagnetic interference impact on radio astronomical observations

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 04 Nov 2020 21:55:27 GMT

Radio astronomy is a fundamental science, which studies the near and far universe. Many cosmic phenomena produce electromagnetic radiation that can only be detected by large radio antennas, even though huge amounts of energy are sometimes emitted, due to strong attenuation of signals caused by immense distances to the astronomical objects. Therefore, the received power of signals emitted by cosmological objects is often many orders of magnitude weaker than that of artificial sources in the environment of a telescope. One illustrative example was the detection of the MASER emission from a cloud of water vapour at 11 10 ⁹ lyr = 10 ²³ km distance from Earth. To receive the signal with strength of about 2 mJy = -287 dB[Wm ^-2 Hz ^-1 ] it required 14 hours of observation of the source MGJ0414+0543 with a 100-m radio telescope.

Radio astronomical observatories utilize large aperture radio telescopes like RT-16 and RT-32 very often equipped with cryogenically cooled low-noise amplifiers or arrays with sometimes hundreds or thousands of smaller antennas like LOFAR-LATVIA HBA and LBA antenna fields. In combination with ultra-stable electronics, which allows to integrate the incoming signal for several hours in order to decrease the effective noise level, this leads to the enormous sensitivities necessary for detecting weak signals from the universe. Furthermore, a large variety of radio frequency interference (RFI) detection and mitigation techniques have been developed in the past two decades, from hardware-based solutions (e.g. superconducting filters) to real-time digital processing and convolutional neural networks.

Figure 1. VIRAC radiotelscopes RT-32, RT-16 and LOFAR-LATVIA LV614 HBA and LBA antenna fields.

Yet, even today the most effective interference mitigation is to ensure that harmful artificial signals are prevented from entering the telescope system in the first place. This is the aim of spectrum management for radio astronomy.

The International Telecommunication Union (ITU), in particular its radio-communication sector (ITU-R), acknowledged the importance of the radio astronomy service (RAS) already many decades ago in 1959 (Committee on Radio Astronomy Frequencies 2005). Protection criteria has been formulated to ensure that some of the frequency bands that are of highest importance to radio astronomy are kept free from RFI. As an example, one of the most important spectral lines for radio astronomy is the 21-cm transition of neutral atomic hydrogen (Hi) having a rest frequency of 1420.4 MHz. To guarantee interference-free measurements of Hi, no man-made emission is permitted in the frequency range between 1400 and 1427 MHz. This and other rules are part of the radio regulations by the ITU-R. Furthermore, a methodology to calculate limits on received interference is described in the recommendation ITU-R Rec. RA.769, 2003a, which is intended to guarantee a certain minimum quality of the recorded data for astronomers. The governments and administrations of all nations that are represented in the ITU-R have agreed to implement the rules and procedures decided by ITU-R bodies into their national law.

Emissions from Wind Turbines.

Harvesting wind energy is one of the few sustainable ways to generate energy with a low CO ₂ footprint. Considering the challenges and threats imposed by global climate change, all efforts to utilize renewable energy sources deserve our support.

Wind turbines (WT), as all other industrial devices in the vicinity of a radio telescope, have a potential of interference for astronomical observations. Therefore, coordination is needed to guarantee a beneficial coexistence between radio astronomy and societies interest in wind power utilization.

Figure 2. Radio Interference scenario between antenna and wind turbine.

In terms of electromagnetic interference (EMI) regulations, wind turbines count as industrial devices (Group 1, Class A), which are required to conform to the EN550011 (also known as CISPR-11) standard [4]: the electrical field strength measured at a distance of 30 m with a quasi-peak (QP) detector having a bandwidth of 120 kHz must not exceed 30 dBµV/m below 230 MHz or 37 dBµV/m between 230 MHz and 1 GHz. (Here we are using the CISPR-11 specification for the appropriate bands C and D, 30 MHz−1000 MHz.)

In addition to their main power generators and conversion equipment the wind power generators may also use computerised and networked control and telemetry equipment that may be covered by e.g. the recommendations provided in Recommendation ITU-R SM.329-12.

Theoretically, according to Recommendation ITU-R RA.769-2 the maximum acceptable interference spectrum-power-flux-density (pfd) is -253 dB(W/(Hz.m2)) for the radio-astronomy band near 611 MHz and -255 dB(W/(Hz.m2)) for the radio-astronomy band near 1413 MHz. Since the radio telescope is never pointed directly towards a wind turbine, interferences from all sources on the ground are received through side lobes of the antenna for which a gain of 0 dBi is assumed. The required path loss between wind turbine and radio telescope would be 130 dB for the radio-astronomy band near 611 MHz and 135 dB for the radio-astronomy band near 1413 MHz. Taking into account the terrain and the propagation model of Recommendation ITU-R P.452, the resulting geographical protection distances around the Radio Telescope depending on the terrain properties would be between 7 and 25 km for an assumed hub-height of 140 m .

To estimate WT influence on the radio observations, during the years 2015 and 2016 the radio monitoring services of Munich and Constance of the Federal Network Agency, Germany, performed measurements of electromagnetic radiation at some types of modern three-bladed wind energy plants which are deployed on-shore in Germany. The towers are in pipe construction with hub-heights between 134 and 140 m. The rotor-diameters ranged from 80 to 130 m. The nominal powers were 2.3 MW, 2.4 MW and 3.3 MW.

The physical measurements yielded the following main findings:

▪ The radiation levels of the measured wind turbines would be well below the limits specified in DIN EN 55011 (up to 1 GHz). They were 25 dB to 31 dB below the limits;

▪ The protection areas towards wind turbines necessary to ensure interference-free radio astronomical measurements are much lower than assumed in a worst case scenario based on exploiting the EMC limits in full.

Special attention is drawn to the fact that, especially at 1413 MHz, measurements were only carried out on three wind turbines, although these models are currently the ones most commonly used. The extremely low radiation levels measured at 1413 MHz are not legally binding for manufacturers and operators of wind turbines and should not be assumed to apply to all installed turbines. Yet the measurements do show that interference levels well below the limits in DIN EN 55011 are achievable with state-of-the-art technology and without additional efforts to suppress spurious radiation.

At a distance from WT of 200 m, the received interference power levels of the measured wind turbines were far below the noise levels from other sources (incl. man made noises) that have to be tolerated by telescope operators even today. However, most of the natural and background noise contributions are approximately white and can be effectively reduced by long integration times. As such, the study constitutes a worst-case scenario based on the assumption that, owing to its spectral characteristics, the interference from wind turbines cannot be eliminated during measurements whereas other noise levels can be.

The ASTRON engenders and system astronomers together with the Dutch regulatory agency (AT) made calculations and simulations about the effect of EMI and reflections on the LOFAR core (24 stations) from windfarm at the distance 5 – 10 km consisting from 24 WT. The limit accepted by ASTRON in the covenant is 35 dB below the EN55011 limit of 50 dBuV/m at 10 meters distance, at 100m height, measured in 120kHz BW with RMS detector. The most problematic LOFAR science is Epoch of Reionization with 2000 +hours of observations and slow pulsar research. During the two-week measurement campaign in Sept 2019 researchers found reflection from the blades at DAB frequencies transmitted from Denmark, of course, direct DAB signal from transmitter was stronger. It was very hard to measure levels below 15 dBuV/m and could only be done with LOFAR itself. But Wind Turbine manufacturers succeeded to build this windmill from scratch below the defined EMC limit. When the windmill is idle the level is even 0 dBuV/m.

For remote or ILT stations like Irbene LV614 a 2 km radius should be enough, where people have to inform about the plans to build WT or solar plants. At the distance about 20km from the LOFAR field, the attenuation due to distance and terrain are even with 50dBuV/m more than sufficient to bring it to below the noise in the received signals.

The direct path is always stronger than the reflected path, it means EMI signals are already present in the band. So this gives confidence that standard wind turbines have sufficiently low EMI for a single remote or international LOFAR station.

References:

❏ Winkel, B. and Jessner, A., “Compatibility Between Wind Turbines and the Radio Astronomy Service”, Journal of Astronomical Instrumentation, vol. 8, no. 1, 2019. doi:10.1142/S2251171719400026. https://arxiv.org/abs/1812.04731

❏ S&T Final Report “Measuring the EMI radiation with Lofar at the test turbine at location DEE-2.1 - Windpark De Drentse Monden en Oostermoer”. Reference: ST-WDMO-WTEM-REP-005, Version: 1.2 Date: 19 Nov 2019. https://www.rvo.nl/sites/default/files/2020/01/Bijlage_1_EM_Testing_Eindrapport_deel_1.pdf

❏ ECC Report 321 “Radio frequency test methods, tools and test results for wind turbines in relation to the Radio Astronomy Service”. Approved 2 October 2020 https://docdb.cept.org/download/0ccdddf8-5803/ECC%20Report%20321.pdf

❏ “I-LOFAR, Radio Astronomy and Radio Frequency Interference”. A submission, dated 27th Sept. 2019, made on behalf of the I-LOFAR Consortium to Offaly County Council in relation to the Offaly County Development plan 2021-2027. https://www.offaly.ie/eng/Services/Planning/County-Development-Plan-2021-2027/Stage-1-Pre-Draft/CDP-PD40-ILOFAR-Consortium.pdf

❏ Private discussions with Mr. Menno Norden, systems engineer at the department Astronomy and Operations (A&0) at ASTRON and with Mr. Waleed Madkour, CRAF Frequency Manager at JIVE-ERIC.

An article by VIRAC researchers J. Kalvāns and J. R. Kalniņš has been published in the renowned scientific journal "Astronomy & Astrophysics"

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 02 Nov 2020 16:31:42 GMT

An article “Evaporative cooling of icy interstellar grains. II. Key parameters” by VIRAC researchers J. Kalvāns and J. R. Kalnin has been published in the renowned scientific journal Astronomy & Astrophysics in September 2020.

The paper is a continuation of a similar previous research on a process that significantly affects the chemistry in interstellar clouds – evaporation of volatile molecules from the icy mantles of suddenly heated interstellar grains.

Such a sudden heating is possible because of collisions between the grains themselves or with the energetic cosmic rays.

The researched process is made complicated by evaporation and cooling that both occur simultaneously.

A specifically made computer program was developed to solve this problem.

After the clarification of general characteristics of the evaporation-cooling process in the first study, the new paper investigates how the number of sublimated molecules depends on a few most important aspects, such as the material of the grain, the amount of hydrogen molecules absorbed in the ice layer, and the size of the grain.

Insights into the publication:

VSRC pētnieku J. Kalvāna un J. R. Kalniņa publikācija iekļauta starptautiski atzītajā astronomijas zinātniskajā žurnālā "Astronomy & Astrophysics "

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 02 Nov 2020 16:13:43 GMT

2020. gada septembrī starptautiski atzītajā astronomijas zinātniskajā žurnālā Astronomy & Astrophysics iznākusi VSRC pētnieku J. Kalvāna un J. R. Kalniņa publikācija “Ledainu starpzvaigžņu putekļu atdzišana iztvaikojot. II. Būtiskie parametri”.

Tā ir turpinājums līdzīgam pētījumam par procesu, kas būtiski ietekmē ķīmiju starpzvaigžņu miglājos – gaistošu molekulu iztvaikošanai no pēkšņi sakarsētiem apledojušiem puteklīšiem.

Šāda uzkaršana iespējama, pateicoties putekļu sadursmēm ar citiem putekļiem un enerģētisko starojumu – kosmiskajiem stariem. Pētīto procesu sarežģītu dara tas, ka iztvaikošana notiek vienlaikus ar putekļa temperatūras pazemināšanos.

Uzdevuma risināšanai tika īpaši uzrakstīta datorprogramma

Pēc šī iztvaikošanas-atdzišanas procesa vispārējo parametru izpētes pirmajā rakstā, jauniznākušais pētījums pievēršas dažiem svarīgākajiem problēmas aspektiem – iztvaikojušo molekulu skaita atkarībai no puteklīša materiāla, no absorbētā ūdeņraža daudzumam ledus slānītī uz putekļa, kā arī no starpzvaigžņu putekļa izmēra.

Ieskats publikācijā.:

VIRAC employees participate in CASA-VLBI seminar

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Sun, 01 Nov 2020 11:35:40 GMT

High Perfomance Computing Department astronomy technician Jānis Šteinbergs and Astronomy and Astrophysics Department researcher Artis Aberfelds will participate in CASA-VLBI seminar online which will take place from 2-6 November.

Seminar description:

CASA data processing tool is growing in its use for Very Long Baseline Interferometry (VLBI) data processing. Over the last years functionality in CASA has improved including in it more operational tools for processing VLBI data.

To educate new and existing VLBI astronomers in the use of CASA for data processing, JIVE is hosting a second CASA-VLBI workshop from 2-6 November. This will be a fully online event, since due to the current COVID-19 situation it is not possible to host participants locally.

The workshop will consist of four days. The first (half) day will teach the basics of CASA and the three subsequent days cover VLBI data processing in CASA. To accommodate the widest possible range of time zones, each full day consists of a morning session and an afternoon session, with two lectures and one tutorial block per session.

Seminar Organizer:

JIVE
RadioNet
Jumping Jive

Detailed Information about the seminar - in seminar homepage and Youtube channel here.

More about Jive - here!

More about RadioNet - here!

More about JumpingJive - here!

VSRC darbinieku dalība CASA-VLBI seminārā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Sun, 01 Nov 2020 07:29:09 GMT

Augstas Veiktspējas Skaitļošanas nodaļas astronomijas tehniķis Jānis Šteinbergs un Astronomijas un astrofizikas nodaļas pētnieks Artis Aberfelds piedalīsies CASA-VLBI seminārā tiešsaistes režīmā, kas notiks 2.-6. novembrī.

Semināra apraksts:

CASA datu apstrādes rīks arvien vairāk tiek izmantots ļoti garas bāzes interferometrijai (VLBI) datu apstrādei. Pēdējo gadu laikā rīks CASA tiek nepārtraukti uzlabots, iekļaujot sevī arvien vairāk VLBI novērojumu datu apstrādei nepieciešamo funkcionālitāti.

Lai izglītotu jaunus un esošus VLBI astronomus par CASA izmantošanu datu apstrādei, JIVE no 2. līdz 6. novembrim rīko otro CASA-VLBI semināru. Šis ir pilnībā tiešsaistes pasākums, jo pašreizējās COVID-19 situācijas dēļ, dalībniekus nav iespējams uzņemt uz vietas JIVE institūtā.

Pasākums notiek četrās dienās. Pirmajā dienā māca CASA pamatus, un pārējās dienās aptver VLBI datu apstrādi, izmantojot CASA rīku. Lai pielāgotos pēc iespējas plašākam laika joslu diapazonam, katra pilna diena sastāv no rīta sesijas un pēcpusdienas sesijas ar divām lekcijām un vienu apmācības bloku katrā sesijā.

Semināra organizētāji:

JIVE
RadioNet
Jumping Jive

Sīkāka informācija par semināru - semināra tīmekļvietē un Youtube kanālā šeit .

Plašāk par Jive - šeit!

Plašāk par RadioNet - šeit !

Plašāk par JumpingJive - šeit .

Projekta ietvaros tiek reģistrēta preču zīme - Friendyno

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 29 Oct 2020 16:43:27 GMT

Šobrīd pasaulē vērojama tendence izmantot videi draudzīgus alternatīvus enerģijas avotus autonomām mazas jaudas slodzēm. Tādējādi ir pieaugusi interese par ierīcēm, kas spēj nelielu mehānisko enerģiju pārvērst elektroenerģijā. Tajā pašā laikā ir parādījušies jauni hibrīdi vernier tipa pastāvīgā magnēta ierīču veidi, kuru darbības pamatā ir mainīgas magnētiskās pretestības princips. Šo principu izmantojoša konstrukcija ļauj izveidot kompaktu tiešās piedziņas elektroenerģijas ģeneratoru neliela piedziņas ātruma un mazjaudīgas slodzes pielietojumiem.

Friendyno – videi draudzīgs neliels velosipēdu elektroenerģijas ģenerators ar rotora lineāru kustību – tagad tā ir reģistrēta preču zīme, kas pieder Ventspils Augstskolai.

Autori piedāvā līdzīgu mainīgas magnētiskās pretestības izmantošanas risinājumu. Ģenerators sastāv no fiksēta induktora ar pastāvīgu magnētu un tinumu un no kustīgas daļas ar magnētiskās plūsmas pārslēgšanas elementiem no silikona tērauda, kas uz tās novietoti. Konstrukcijas īpatnība ir tāda, ka ģeneratora kustīgā daļa var būt gan lineāra cikliski kustīga sloksne, gan rotējoša diska veidā izveidota sloksne. Kustīgā daļa ir izgatavota no nemagnētiska materiāla, piem., stikla šķiedras, kurā iestrādāti silikona tērauda komutācijas elementi.

Izmantojot matemātiskās 3D modelēšanas metodes kopā ar eksperimentāliem pētījumiem, tika pārbaudīta šāda ģeneratora prototipa raksturīgā veiktspēja. Rezultātā Ventspils Augstkolas pētnieki sadarbībā ar AS “LATVO” ir izveidojuši oriģinālu tehnisko risinājumu, kas ir uzlabojis un vienkāršojis šādu ģeneratoru ražošanas procesu.

Piedāvātās tehnoloģijas novitāte ir induktora konstrukcija, kurā tiek izmantota UNICORE sloksnes [1] tehnoloģija, kas ļauj pāriet uz videi draudzīgu magnētisko serdeņu ražošanu bez atkritumiem.

Jaunās tehnoloģijas izmantošana rada jaunas iespējas izveidot statora zobus mezgliem, kuri izraisa magnētiskās plūsmas lineāras un rotējošas kustības. Šajā gadījumā pastāvīgo magnētu radītā magnētiskā plūsma ir perpendikulāri vērsta arī attiecībā pret plūsmu induktora magnētiskajā ķēdē.

Šīs tehnoloģijas izmantošana kopā ar jauno ģeneratora dizainu ļauj ievērojami samazināt materiālos un ekspluatācijas izdevumus minētās ierīces izgatavošanā.

Izstrādāto risinājumu intelektuālais īpašums un novitāte ir atzīti desmit patentos.

Ģeneratori ar jaudu 1 - 10 W ir paredzēti portatīvu elektronisko ierīču darbināšanai vai to akumulatoru bateriju uzlādēšanai. Iespējamie lietotāji ir velosipēdu īpašnieki, kuriem nepieciešama pārnēsājamu elektronisko ierīču uzlāde. Šādi var izveidot arī ar roku darbināmus ģeneratorus izmantošanai ārpus telpām.

Piedāvātā risinājuma mērķis ir radīt konkurētspējīgu enerģijas avotu, kas apmierinātu arvien pieaugošo pieprasījumu pēc velosipēdistu viedajām elektroniskajām ierīcēm.

Ventspils Augstskolas IZI Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, kā vadošais partneris, un AS “LATVO”, kā projekta sadarbības partneris, kopš 2019. gada marta sākuma ir uzsācis īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" 2. atlases kārtas ietvaros projektu “Videi draudzīgs mazas jaudas ģenerators ar lineāru rotora kustību (DrauGen)”.

Projekta kopējās apstiprinātās izmaksas ir 472 069,00 EUR, kas tiek finansētas no šādiem finanšu avotiem:

ERAF finansējuma – 272 855,88 EUR apmērā,

Valsts budžeta finansējuma – 163 807,94 EUR apmērā,

Ventspils Augstskolas un AS “LATVO” finansējuma – 35 405,18 EUR apmērā.

Plānotais projekta ilgums ir 24 mēneši (03.2019 - 02.2021).

[1] AEM Cores Pty Ltd http://www.aemcores.com.au

A trademark - Friendyno registered within a project

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 29 Oct 2020 12:28:14 GMT

Currently there is a global trend towards using environmentally friendly alternative energy sources for autonomous low capacity loads. As a result, there has been an increased interest in devices capable of converting small mechanical energy into electricity. At the same time, new types of hybrid permanent magnet devices of the type vernier have emerged, based on the principle of variable magnetic resistance. Design using this principle allows the setting up of a compact direct-powered power generator for low-speed and low-load applications.

Friendyno - environmentally friendly small power generator with the rotor linear motion - now is a trademark that belongs to Ventspils University of Applied Sciences.

Its authors offer a similar solution to the use of variable magnetic resistance. The generator consists of a fixed inducer with a permanent magnet and winding, an a moving part with magnetic flow switching elements from silicone steel placed on it. The nature of the structure is that the moving part of the generator can be both a linear cyclically moving strip and a strip created in the form a rotating disc. The movable part is made of non-magnetic material such as glass fibres in which silicone steel switching elements are incorporated.

Using mathematical 3D modeling techniques together with experimental studies, the typical performance of such a generator prototype was tested. As a result, Ventspils University of Applied Sciences researchers in cooperation with Joint Stock Company "LATVO" have developed an original technical solution which has improved and simplified the production process of such generators.

The novelty of the proposed technology is an inducer design that uses a UNICORE strip [1] technology that allows it to switch to environmentally friendly magnetic core production without waste.

The use of the new technology creates new opportunities to create stator teeth for knots that cause linear and rotating movements of magnetic flux. In this case, the magnetic flow generated by permanent magnets is perpendicular to the flow in the inducer magnetic circuit. The use of this technology together with the new design of the generator makes it possible to significantly reduce material and operating costs in the manufacture of the device.

The intellectual property and novelty of the solutions developed are recognised in ten patents. Generators with a capacity of 1-10 W are designed to operate portable electronic devices or to charge their batteries. Potential users are bicycle owners who need to charge portable electronic devices. This may also create hand-operated generators for outdoor use.

The proposed solution aims to create a competitive energy source that would meet the growing demand for cyclists' smart electronic devices.

Engineering Research Institute (ERI) Ventspils International Radioa Astronomy Centre of Ventspils University of Applied Sciences as a leading partner and joint stock company "LATVO" as the project partner since the beginning of March 2019 have started to implement the European Regional Development Fond Operation Programme "Growth and Employment" 1.1.1 Specific Support Objective "Increase the Research and Innovation Capacity of Latvian Research Institutions and the Ability to Attract External Funding by Investing in Human Resources and Infrastructure" 1.1.1.1 within the framework of the 2nd round of the measure "Practical Orientation Research" project "Environmentally Friendly Small Power Generator with the Rotor Linear Motion (DrauGen).

Total approved costs of the project are EUR 472 069,00 and they are financed from the following financial sources:

European Regional Development Fund (ERAF) - EUR 272,855.88,

Government funding - EUR 163,807.94,

Ventspils University of Applied Sciences and joint stock company "LATVO" funding - EUR 35,405.18

Project Duration - 24 months (03.2019 - 02.2021).

[1] AEM Cores Pty Ltd http://www.aemcores.com.au

VSRC vadošais pētnieks Artūrs Vrubļevskis piedalījās attālināti tiešsaites Starptautiskās radiozinātnes savienības konferencē

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 12 Oct 2020 16:53:38 GMT

2020. gada 6. oktobrī VeA IZI VSRC vadošais pētnieks Artūrs Vrubļevskis attālināti tiešsaistē piedalījās Starptautiskās radiozinātnes savienības (franciski Union Internationale de Radio-Scientifique - URSI) konferencē Baltic URSI Symposium, kas norisinājās Varšavā, Polijā.

Pētnieks piedalījās URSI, kas bija viena no vairākām konferenču daļām no "Microwave and Radar Week" jeb MRW2020.

A. Vrubļevskis sniedza mutisku referātu "The Development and the Proposed Research of LOFAR-Latvia" par pirms gada Irbenē atklātā LOFAR radioteleskopa ieviešanu lietošanā, aktualitātēm un iecerētajiem zinātniskajiem pētījumiem.

Referāta līdzautori ir VSRC kolēģi M. Donerblics, D. Bezrukovs un B. Rjabovs.

Konferencē piedalīties aicināja Polijas LOFAR stacijas kolēģi, un pasākums sniedza iespēju arī nostiprināt sadarbību.

Artūrs Vrubļevskis arī saņem finansējumu ERAF pēcdoktorantūras granta Nr. 1.1.1.2/VIAA/I/16/079 „Uzbūve Saules magnetizētajai atmosfērai” (USMA) ietvaros.

Vairāk par URSI - šeit.

Vairāk par MRW2020 - šeit.

Vairāk par "Latvijas zinātnes kalendāru" - šeit.

On 6 October, 2020 VIRAC Leading Researcher Artūrs Vrubļevskis Remotely Participated in an Online Conference Held by The International Union of Radio Science.

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 12 Oct 2020 10:43:37 GMT

On 6 October, 2020 VUAS ERI VIRAC leading researcher Artūrs Vrubļevskis remotely participated in the online conference held by the International Union of Radio Science (French Union Internationale de Radio-Scientifique - URSI) which took place in Warsaw, Poland.

The researcher participated in URSI which was one of the parts of the "Microwave and Radar Week" or MRW2020. A. Vrubļevskis gave an oral report "The Development and the Proposed Researcher of LOFAR-Latvia" about the LOFAR radiotelescope which was opened ay year ago in Irbene. He explained about its use, current news and the intended scientific research.

The co-authors of the report are VIRAC collegues M.Donerblics, D.Bezrukovs and B.Rjabovs. The conference was hosted by collegues in Poland LOFAR station and the event gave an opportunity to strengthen the cooperation.

Artūrs Vrubļevskis also receives funding within the framework of ERAF postdoctoral grant No. 1.1.1.2/VIAA/I/16/079 "Structure for the Solar Magnetic Atmosphere" (USMA).

More about URSI - here.

More about MRW2020 - here.

DrauGen projekta ekspozīcija prezentēta plašai publikai – izstādē “Uzņēmēju dienas Kurzemē 2020"

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 12 Oct 2020 07:45:09 GMT

Ventspils Augstskolas pārstāvji ar savu stendu piedalījās izstādē iespēju festivālā “Uzņēmēju dienas Kurzemē 2020”, kas norisinājās šī gada 9. – 10. oktobrī, Olimpiskajā centrā “Ventspils”. Pasākuma organizatori ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ventspils pilsētas pašvaldība. Kurzemes lielāko un nozīmīgāko reģiona uzņēmēju pasākumu piedāvāja apmeklēt gan klātienē, gan attālināti, vērojot to tiešsaistē vietnē www.uznemejudienas.lv . Pasākuma apmeklētājiem klātienē bija dota iespēja iepazīties ar Kurzemes reģiona un citu Latvijas uzņēmumu piedāvājumiem.

Ventspils Augstskolas stends bija papildināts ar projekta “DrauGen” ekspozīciju, kurā plašākai publikai tika prezentēts jauna inovatīva veloģeneratora “Friendyno” prototips, kas paredzēts viedtālruņu un veloelektronikas barošanai. Piedāvātā risinājuma mērķis ir radīt konkurētspējīgu enerģijas avotu, kas apmierinātu arvien pieaugošo pieprasījumu pēc velosipēdistu viedajām elektroniskajām ierīcēm. Izstādē piedalījās DrauGen projekta darbinieki Vladislavs Bezrukovs un Andrejs Andrievs Dzelme.

Ventspils Augstskolas IZI Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, kā vadošais partneris, un AS “LATVO”, kā projekta sadarbības partneris, kopš 2019. gada marta sākuma ir uzsācis īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1. 1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" 2. atlases kārtas ietvaros projektu “Videi draudzīgs mazas jaudas ģenerators ar lineāru rotora kustību (DrauGen)”.

Projekta kopējās apstiprinātās izmaksas ir 472 069,00 EUR , kas tiek finansētas no šādiem finanšu avotiem:

ERAF finansējuma – 272 855,88 EUR apmērā,

Valsts budžeta finansējuma – 163 807,94 EUR apmērā,

Ventspils Augstskolas un AS “LATVO” finansējuma – 35 405,18 EUR apmērā.

Plānotais projekta ilgums ir 24 mēneši (03.2019 - 02.2021).

VSRC un Ventspils Augstskola piedalījās "Uzņēmēju dienās 2020"

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 09 Oct 2020 12:26:23 GMT

Šogad pirmo reizi tika piedāvāta iespēja sekot līdzi festivāla norisei klātienē, gan arī attālināti, vērojot tiešraidi plašsaziņas portālā un vietnē www.uznemejudienas.lv .

VIRAC leading researcher Artūrs Vrubļeskis will participate in "Icebreakers'20"

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 09 Oct 2020 10:51:09 GMT

From 9-10 October VIRAC leading researcher Artūrs Vrubļevskis will participate in "Icebreakers'20" festival which this year will take place digitally.

The researcher will participate in the festival as a speaker presenting topic - - Importance of fundamental physics research with examples from Ventspils and MIT

Insight into the topic:

Spending taxpayer money on applied physics research with clear practical goals like faster computer chips or more efficient car engines is easier to justify than investing in fundamental physics research. However, using two examples from Ventspils and MIT I will argue that fundamental physics research can also be of significant consequence to the society and deserves your attention and support. First, I will present the research of the Solar Physics Research Group at the Ventspils International Radio Astronomy Centre and the importance of space weather predictions. Second, I will share the example of the company "Butterfly Network" and its origins in fundamental astrophysics research at MIT.

More about "Icebreakers'20" -here.

VIRAC and Ventspils University of Applied Sciences participated in "Business Days 2020”

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 09 Oct 2020 10:47:06 GMT

This year for the first time an opportunity was given to follow the events of the festival both on-site as well as remotely watching the broadcast on web site www.uznemejudienas.lv .

VSRC vadošais pētnieks Artūrs Vrubļevskis piedalīsies "Icebreakers'20"

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 09 Oct 2020 06:23:25 GMT

No 9.-10. oktobrim, VSRC vadošais pētnieks Artūrs Vrubļevskis piedalīsies "Icebreakers'20" festivālā, kas šogad notiek digitālā vidē.

Pētnieks festivālā piedalīsies kā speaker , prezentējot tēmu - Importance of fundamental physics research with examples from Ventspils and MIT

(tulkojumā no angļu valodas: Fizikas fundamentālo pētījumu nozīme ar piemēriem no Ventspils un MIT).

Ieskats:

Vairāk par "Icebreakers'20" - šeit.

Experimental physics is being popularized in high school

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 06 Oct 2020 10:54:43 GMT

On 6 October, 2020 in Ventspils State Gymnasium No.1 10th grade pupils in framework of their physics class visited Ventspils University of Applied Sciences to get acquainted with experimental physics opportunities in Ventspils University of Applied Sciences laboratories where these experiments can be carried out.

Ventspils State Gymnasium No.1 physics teacher and VIRAC Astronomy and Astrophysics Department researcher Atis Aberfelds introduced the pupils with aspects of experimental physics. The research spoke about topics related to physics, for example mechanics, he demonstrated experiments and carried them out together with the pupils. The pupils also had a chance to use their creative side by creating souvenirs which they cut themselves with a laser. In the pictures you can see girls proudly presenting the souvenirs with initials 10.VV. cut with a laser.

The 10th grade pupils were introduced to STEM electronics club and Radio amateurs workshop.

When asked which part of the trip they liked the most, answers differed - souvenir making, experiments, new knowledge in physics but they also liked the Student Lounge which some pupils really enjoyed.

Whereas, the laboratory assisant Andrejs Dzelme was in charge of the technological support and the trip in laboratory rooms.

Eksperimentālās fizikas popularizēšana vidusskolā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 06 Oct 2020 07:15:58 GMT

6. oktobrī, Ventspils 1. Valsts ģimnāzijas 10.klases skolēni fizikas mācību stundas ietvaros viesojās Ventspils Augstskolā, lai iepazītos ar eksperimentālās fizikas iespējām un Ventspils Augstskolas laboratorijām, kurās šādus eksperimentus var veikt.

Eksperimentālās fizikas aspektos ieskatu skolēniem sniedza Ventspils 1. Valsts ģimnācijas fizikas pedagogs un VSRC Astronomijas un Astrofizikas nodaļas pētnieks Artis Aberfelds. Pētnieks skolēniem stāstīja par un ap fizisku saistītos tematus, kā piemēram, par mehāniku, rādīja eksperimentus un veica tos kopā ar skolēniem. Skolēniem bija iespēja arī radoši izpausties, veidojot sev suvenīrus, ko izgrieza paši ar lāzeru. Attēlā redzamas skolnieces, kuras lepni prezentē ar lāzeri griezto suvenīru ar iniciāļiem 10.VV .

10. klases skolēni vizītes laikā iepazinās ar STEM elektronikas pulciņu un Radio amatieru darbnīcu.

Jautājot, kas pašiem skolēniem piesaistīja visvairāk no ekskursijas – atbildes bija dažādas – gan suvenīru veidošana, gan eksperimenti, gan jaunas zināšanas fizikā, bet atzinīgi tika novērtēta arī Atpūtas telpa, par kuru dažiem skolēniem bija īpašs prieks.

Savukārt, ekskursiju laboratoriju kabinetos un tehnoloģiskajos nodrošinājumos vadīja laborants Andrejs Dzelme.

VIRAC director Dr.sc.ing. A. Klokovs and VIRAC leading researchers Dr.sc.ing. R. Pauliks and Dr.habil.sc.ing. M. Šneps-Šnepe from 1-2 October participated in MTTW'20.

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 02 Oct 2020 10:57:56 GMT

VIRAC director Dr.sc.ing. Aleksejs Klokovs and VIRAC leading researchers Dr.sc.ing. Romass Pauliks and Dr.habil.sc.ing. Manfreds Šneps-Šnepe from 1-2 October will participate in the conference "Workshop on Microwave Theory and Techniques in Wireless Communications" (MTTW'20).

During the conference following reports will be presented:

VIRAC radio astronomy center and development of the space industry - Aleksejs Klokovs;

Development and production of a universal measuring system for Space Application - Romass Pauliks;

Development of coding schemes for reequipment of telescopes RT-16 and RT-32 for space communications - Manfrēds Šneps-Šnepe.

Detailed information about the conference here!

VSRC direktors Dr.sc.ing A. Klokovs un VSRC vadošie pētnieki Dr.sc.ing. R. Pauliks un Dr. habil.sc.ing M. Šneps-Šnepe 1-2.oktobrī piedalījās MTTW'20

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 02 Oct 2020 10:11:16 GMT

VSRC direktors Dr.sc.ing Aleksejs Klokovs un VSRC vadošie pētnieki Dr.sc.ing. Romass Pauliks un Dr. habil.sc.ing Manfreds Šneps-Šnepe 1-2.oktobrī piedalījās konferencē "Workshop on Microwave Theory and Techniques in Wireless Communications" (MTTW'20)

Konferences laikā tika prezentēti šādi ziņojumi:

VIRAC radio astronomy center and development of the space industry - Aleksejs Klokovs;

Development and production of a universal measuring system for Space Application - Romass Pauliks;

Development of coding schemes for reequipment of telescopes RT-16 and RT-32 for space communications - Manfrēds Šneps-Šnepe.

Sīkāk par konferenci lasīt šeit!

Ventspils University of Applied Sciences has become a member of The Federation of Security and Defence Industries of Latvia (DAIF)

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 01 Oct 2020 11:03:56 GMT

30 September DAIF Latvia conducted the 16th Advisory Council sitting.

Ventspils University of Applied Sciences was represented by the director of Engineering Research Institute Ventspils International Radio Astronomy Centre of Ventspils University of Applied Sciences Dr.sc.ing. Aleksejs Klokovs.

During the Advisory Council sitting ERI VIRAC director presented Ventspils University of Applied Sciences and VIRAC.

The decision for accepting Ventspils University of Applied Sciences as a member was unanimous - 7 votes "for".

More about DAIF Latvia - here.

More about Ventspils University of Applied Sciences - here.

Ventspils Augstskola kļuvusi par biedri Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijā (DAIF)

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 01 Oct 2020 10:03:15 GMT

30.septembrī notika DAIF LATVIJA 16. Konsultīvās padomes sēde.

Ventspils Augstskolu pārstāvēja Dr.sc.ing. Aleksejs Klokovs , Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” direktors.

Konsultatīvās padomes sēdes laikā IZI VSRC direktors iepazīstināja ar Ventspils Augstskolu un VSRC prezentācijas veidā.

Lēmums par Ventspils Augstskolas uzņemšanu biedru sarakstā - vienbalsīgs - ar 7 balsīm "par".

Vairāk par DAIF Latvija - šeit.

Vairāk par Ventspils Augstskolu - šeit.

Noslēgta projekta "Mobilā ūdeņraža hidrauliskās saspiešanas un uzpildes kompleksa prototipa izstrāde - H2-Compression" (KC-PI-2020/35) 1.kārta.

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 01 Oct 2020 07:38:48 GMT

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūta "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" (VSRC) pētnieki 2020.gada 30. septembrī noslēdza Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) darbības programmas 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt privātā sektora investīcijas P&A” 1.2.1.2. pasākums “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” projekta 1. kārtu.

Projekta “H2-Compression" pirmajā kārtā veica produkta tehniski ekonomisko priekšizpēti un komercializācijas stratēģijas izstrādi.

Šīm aktivitātēm bija paredzēti 6 mēneši (01.04.2020-30.09.2020), kuru ietvaros tika veikti šādi uzdevumi:

● Iepriekšējo pētījumu rezultātu sistematizēšana.

● Padziļināts izstrādātās tehnoloģijas pielietojuma novērtējums.

● Materiālo un tehnisko resursu analīze tehnoloģijas novešanai līdz TRL7 (8) stadijai.

● Ārējo ekspertu apzināšana.

● Komercializācijas stratēģijas izstrāde.

● Gala produkta orientējošās cenas novērtējums, balstoties uz tehnoloģiskā risinājuma un tirgū esošiem produktiem.

Projekta 1.kārtas beigās tika sagatavots un iesniegts projekta pieteikums 2. kārtai. Gadījumā, ja pieteikums tiks atbalstīts, VSRC pētniekiem būs iespēja izstrādāt jaunu, inovatīvu tehnoloģisko risinājumu gāzveida ūdeņraža hidrauliskai saspiešanai un izveidot iekārtas laboratorijas prototipu.

Projekta realizācijas procesā plānots atrisināt šādus uzdevumus:

● Ar ūdeņraža gāzi saderīga šķidruma izvēle, ko var izmantot kā darba šķidrumu ūdeņraža saspiešanai.

● Iekārtas temperatūras režīma izmaiņu izpēte gāzes saspiešanas laikā.

● Spiediena palielināšanās intensitātes izpēte atkarībā no hidrauliskā sūkņa darbības režīma.

● Jaudas un enerģijas patēriņa noteikšana noteikta tilpuma gāzes saspiešanai.

● Materiālu izvēle kompresora un tvertņu ražošanai saspiesta ūdeņraža glabāšanai ar augstu saspiešanas pakāpi 35–70 MPa.

Lai ūdeņradi piegādātu patērētajam, to jāiepilda tvertnēs, pirms tam saspiežot vai sašķidrinot, un pēc tam jātransportē līdz uzglabāšanas vietai. Projekta ietvarā tiks pētīts tikai ūdeņraža uzpildīšanas un sagatavošanas transportēšanai posms. Projekts ir paredzēts kā lietišķs pētījums, kura mērķis ir iegūt jaunas zināšanas un prasmes inovatīva tehnoloģiskā risinājuma izstrādei gāzveida ūdeņraža saspiešanai un saspiešanas tehnoloģijas prototipa izveidošanai. Piedāvātās metodes novitāte ir tā, ka risinājums, kas ir pārbaudīts citu gāzu saspiešanas procesā, tiks pielāgots ūdeņraža saspiešanai. Izstrādātajā tehnoloģijā zema spiediena ūdeņraža gāzi saspiež, piepildot cilindru ar šķidrumu un iesūknējot gāzi citā cilindrā, kur tas uzkrājas un palielina spiedienu. Šī risinājuma priekšrocība ir salīdzinoši neliels kustīgu un berzējošu daļu skaits, kā arī gāzes saspiešanas pakāpes palielināšanai tiek izmantoti divi vai vairāki saspiešanas posmi.

“H2-Compression" projekta komanda jau ir aktīvi runājusi ar nozares pārstāvjiem un nodrošinājusi gan pirmo sadarbību tehnoloģiju izstrādē, gan komercializācijā. Nozīmīgs projekta kvalitātes signāls ir LatBAN (Latvian Business Angel Network jeb Latvijas Biznesa eņģeļu asociācija) veiktais projekta novērtējums. LatBAN izprot vispārējās pārmaiņas enerģētikā un atbilstošo ES "Zaļā kursa” stratēģiju, kur ūdeņradim ir paredzēta būtiska loma.

Runājot par tehnoloģiju attīstību, komanda ir izveidojusi sakarus ar vadošajiem uzņēmumiem Latvijā gan veiksmīgai projekta 2.kārtas īstenošanai, gan iespējamai tehnoloģijas komercializēšanai. SIA "INDUCONT” ir parakstījusi nodomu memorandu sadarboties projekta īstenošanā projekta izpildes laikā, kā arī pēc tam ar iespējām tehnoloģiju komercializēt. “INDUCONT” ir tirgus līderis Latvijā hidraulisko sistēmu komponenšu piegādē, kā arī ar to saistīto liela mēroga inženiertehnisko pakalpojumu sniegšanā. Turklāt “H2-Compression” komanda saņēma atbalstu no Latvijas tirgus līderiem “Latvo”. AS “Latvo” ir eksperti tehniskās dokumentācijas projektēšanā un izstrādē, kā arī dažādu elektrisko un elektronisko ierīču ražošanā, sākot no ražošanas mazā sērijā līdz rūpnieciskajai ražošanai, un LATVO rīcībā ir darbam nepieciešamās iekārtas un infrastruktūra. Uzņēmums paredz, ka elektrifikācija un ūdeņraža izmantošana nākotnē radīs sinerģiju un prognozē nozares attīstību, un ir izteicis vēlmi sadarboties ar “H2-Compression” projektu.

Zaļo un viedo tehnoloģiju klasteris Latvijā arī ir iepazinies ar “H2-Compression” projektu un izteicis atbalstu projekta realizācijai, izprotot ūdeņraža nozares izveides nozīmi Latvijā un to, kā elektromobilitāte un ūdeņraža enerģija papildinās viena otru.

Green Technology Hackathon has ended.

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 30 Sep 2020 11:22:02 GMT

From 18-20 September Liepaja was shining in Europe’s Hackathon Map because in Liepaja University Green Tech Copernicus Hackathon took place. 66 participants over the course of three days with the support of team members and mentors created solutions for various challenges using Copernicus satellite data.

In the Green Tech Hackathon 16 teams participated and offered their solutions for the challenges.

The expert panel as the winning team acknowledged "Agristics" who received EUR 2000 financial price for developing their idea and EUR 600 for business consultations in Kurzeme’s Business Incubator. The team developed WEB app for agricultural land insurance companies to assess more easily the risks of the land - risks of flooding or drought. The winning team comprised of members from Ventspils University of Applied Sciences, Ventspils International Radi Astronomy Centre and Riga Stradins University.

The second place and financial price EUR 750 and EUR 400 for business consultations in Kurzeme’s Business Incubator received the team "Satellite Art" who using Copernicus satellite data wants to promote higher education in the fields of science, technology, engineering and mathematics and raise awareness of Earth's beauty and its fragile ecosystems by creating arts and design products. .

The third place and financial price EUR 750 and EUR 400 for business consultations in Kurzeme’s Business Incubator received the team "Algae world" who worked on a platform that will collect algae locations using Copernicus satellite data in combination with wind and water flow measurements.

Overall, more than a hundred people were involved in the hackathon - participants, mentors, supporters and organizers.

This event provided young people with the opportunity to acquire new technical skills and demonstrate existing capabilities to find unique solutions for challenges.The participants also had a chance to meet with professionals from different sectors in mentoring sessions and find new friends and potential business partners.

NASA Space Apps Challenge finally also in Latvia

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 30 Sep 2020 11:17:01 GMT

From 2-4 October, 2020 a global 48-hour hackathon NASA Space Apps Challenge 2020 will take place. It is one of the biggest global hackathons (technology marathon) in the world that unites space and technology enthusiasts around the globe to solve challenges of Earth and space together with NASA.

This year the event will take place virtually thus giving the opportunity for anyone to connect with people from different backgrounds and talents to solve the challenges. For the first time Latvia will take participation in this event. In Latvia the hackathon will be organised by Ventspils City Council within the framework of the ERAF initiative "Urban Innovative Actions" project "Next Generation Micro Cities of Europe", No. UIA03-250.

Space Apps, which started in 2012, has now become the largest global hackathon. While NASA provides awards to the top projects, Space Apps is all about collaboration!

The mission is focused on the following objectives:

● to inspire collaboration, creativity, and critical thinking,

● to foster interest in Earth and Space science and exploration,

● to raise awareness of NASA data around the world,

● to encourage growth and diversity of the next generation of scientists, technologists, designers, engineers, artists, etc.

This year’s challenges:

Observe: challenges in this category will ask you to devise tools that make observation data more accessible for use by scientists, decision-makers, and the public.

Inform: come up with effective ways for engaging others about scientific and historical information.

Sustain: what actions can we take to sustain our home planet, so that it is livable for future generations? And how can we sustain human life in the harsh conditions of space?

Create: whether it’s artwork, hardware, or a new technology, challenges in this category will ask you to imagine, build, and create awareness.

Confront: pick a challenge in this category to tackle a variety of issues at local, national, and/or global levels. How can technology serve as a tool for change?

Connect : challenges in this category will ask you to examine methods for communicating with one another, and to analyze the complex networks of people and ideas that contribute to space agency missions on Earth and in space.

The event is organised by NASA Space Apps Challenge in collaboration with local organizers Ventspils City Council, Ventspils International Radio Astronomy Centre, Accenture, Business Academy students, as well as partners TechGirls, Investment and Development Agency of Latvia, Emergn, TestDevLab, Basaful which will ensure information spread to a wider audience, provide with mentors, technology solutions, services and special awards.

Find out more about the even and register - here!

Project is co-funded within the European Regional Development Fund initiative

"Urban Innovative Actions".

VIRAC leading researcher Dmitrijs Bezrukovs carried out microwave observations of the Sun in a wide range of wavelengths

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 30 Sep 2020 11:07:44 GMT

The current 11-year solar activity cycle has begun. That means that in next five or six years the number of sunspots and active regions can be expected to grow, and the resulting Sun impact on Earth will also increase.

At the moment, a rather expressive and typical bipolar active region, which has been given the sequence number NOAA 12773, can be seen on the Sun.

From 22-25 September Ventspils International Radio Astronomy Centre leading researcher Dmitrijs Bezrukovs with a telesopce RT-32 carried out microwave observations of the Sun in a wide range of wavelenghts which showed the movements and development of the active region these days.

Observations of the Sun active regions in a wide range of wavelengths are necessary to analyse and study the phenomena, causes and regularities of activity occuring in the Sun's Corona, as well as to predict the potential effects of the Sun on Earth.

Noslēdzies Zaļo tehnoloģiju hakatons

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 30 Sep 2020 10:52:18 GMT

No 18. – 20. septembrim Liepāja mirdzēja Eiropas hakatonu kartē, Liepājas Universitātē notiekot Zaļo Tehnoloģiju hakatonam jeb Green Tech Copernicus hakatonam. Hakatonā piedalījās 66 dalībnieki un trīs dienu garumā ar komandas biedriem un mentoru atbalstu meklēja risinājumu dažādiem izaicinājumiem, izmantojot Copernicus satelīta datus.

Zaļo Tehnoloģiju hakatonā piedalījās un savus risinājumus izaicinājumiem piedāvāja 16 komandas.

Par labāko žūrijas komisija atzina komandu “Agristics” , kas ieguva 2000 EUR naudas balvu savas idejas attīstībai un 600 EUR balvu biznesa konsultācijām no Kurzemes Biznesa inkubatora. Komanda izstrādāja WEB aplikāciju, kas paredzēta lauksaimniecības zemes apdrošināšanas kompānijām, lai ērtāk novērtētu noteiktās zemes riskus – applūšanas vai sausuma riska pakāpes. “Agristics” sastāvu veidoja jaukta komanda ar dalībniekiem no Ventspils Augstskolas, Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas Centra un Rīgas Stradiņa universitates.

Otro vietu un naudas balvu 750 EUR un 400 EUR balvu biznesa konsultācijām no Kurzemes Biznesa inkubatora ieguva komanda “Satellite Art” , kura, izmantojot no Copernicus iegūtos satelīta datus, vēlas popularizēt augstāko izglītību dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomās un veidot izpratni par Zemes skaistumu un tās trauslajām ekosistēmām, radot mākslas un dizaina produktus.

Savukār t, trešo vietu un naudas balvu 750 EUR un 400 EUR balvu biznesa konsultācijām no Kurzemes Biznesa inkubatora ieguva komanda “Algae world” , kas hakatona laikā strādāja pie platformas, kurā, izmantojot no Copernicus iegūtos satelīta datus apvienojumā ar vēja un ūdens plūsmas mērījumiem, apkopos aļģu atrašanās vietas.

Kopumā hakatonā bija iesaistīti vairāk kā simts cilvēki – dalībnieki, mentori, atbalstītāji un organizatori.

Pasākumā jauniešiem tika dota iespēja apgūt jaunas tehniskas prasmes un demonstrēt jau esošās spējas rast unikālus risinājumus izaicinājumiem, tāpat dalībnieki varēja mentoringa sesijās iepazīties ar dažādu nozaru profesionāļiem un atrast sev jaunus domu biedrus un sadarbības partnerus.

Beidzot NASA Space Apps Challenge arī Latvijā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 30 Sep 2020 08:02:44 GMT

No 2020. gada 2. līdz 4. oktobrim norisināsies NASA Space Apps Challenge 2020, kas ir viens no lielākajiem globālā mēroga 48 stundu hakatoniem (tehnoloģiju maratons) pasaulē, kas apvieno kosmosa un tehnoloģiju entuziastus, lai risinātu gan ar Zemi, gan kosmosu saistītus izaicinājumus, kopā ar NASA.

Šogad pasākums tiks realizēts tikai tiešsaistē , kas sniedz iespēju jebkuram interesantam pievienoties vienotam mērķim, cilvēkiem ar dažādu izcelsmi un talantiem no visas pasaules. Pirmo reizi šim pasākumam pieslēgsies un tiks pārstāvēta arī Latvija, kur vietējā organizatora lomu ir uzņēmusies Ventspils pilsētas dome, ERAF iniciatīvas “Pilsētu inovatīvās darbības” projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas”, Nr. UIA03-250 ietvaros.

Space Apps Challenge aizsākās 2012. gadā un tagad ir kļuvis par lielāko globālo hakatonu. Kaut arī NASA piešķir balvas TOP projektiem, Space Apps Challenge galvenā vērtībā ir vērsta uz sadarbību!

Pasākuma misija ir vērsta uz šādiem mērķiem:

● Iedvesmot uz sadarbības veicināšanu, radošumu un kritisko domāšanu,

● Veicināt interesi par Zemes un Kosmosa zinātni un izpēti,

● Veicināt izpratni par NASA datiem visā pasaulē,

● Veicināt nākamās paaudzes zinātnieku, tehnologu, dizaineru, inženieru, mākslinieku u.c. izaugsmi un daudzveidību.

Šī gada izaicinājumi:

Novērošana : šīs kategorijas izaicinājuma mērķis ir veicināt izstrādāt tādus rīkus, kas novērošanas datus padarīs pieejamākus zinātniekiem, lēmumu pieņēmējiem un sabiedrībai.

Informēšana: nākt klajā ar efektīviem veidiem, kā piesaistīt citus zinātniskai un vēsturiskai informācijai.

Uzturēšana: kādas darbības mēs varam veikt, lai uzturētu savu planētu, lai tā būtu apdzīvojama nākamajās paaudzēs? Un kā mēs varam uzturēt cilvēka dzīvi skarbajos kosmosa apstākļos?

Radīšana: neatkarīgi no tā, vai tas ir mākslas darbs, aparatūra vai jauna tehnoloģija, šīs kategorijas izaicinājumi liks Jums iedomāties, veidot un radīt izpratni.

Konfrontēšana: izvēlieties izaicinājumu šajā kategorijā, lai risinātu dažādus jautājumus vietējā, valsts un / vai pasaules līmenī. Kā tehnoloģija var kalpot kā instruments pārmaiņām?

Savienošana : šīs kategorijas izaicinājumi lūgs jūs izpētīt saziņas metodes un analizēt sarežģītos cilvēku un ideju tīklus, kas veicina kosmosa aģentūru misijas uz Zemes un kosmosā.

Pasākums tiek realizēts NASA Space Apps Challenge sadarbībā ar vietējiem organizatoriem Ventspils pilsētas domi, Ventspils starptautisko radioastronomijas centru, Ventspils Augstskolu, Ventspils biznesa atbalsta centru, Accenture, Business Academy studentiem, kā arī ar tādiem partneriem, kā TechGirls, Latvijas investīciju un attīstības aģentūra, Emergn, TestDevLab, Basaful, kas nodrošinās gan informācijas nodošanu plašākai auditorijai, mentorus, tehnoloģiju risinājumus, pakalpojumus, gan specbalvas.

Vairāk uzzināt par pasākumu un iespēja reģistrēties šeit!

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds iniciatīvas

"Pilsētu inovatīvās darbības" ietvaros.

VSRC vadošais pētnieks Dmitrijs Bezrukovs veica Saules mikroviļņu novērojumus plašā viļņu garumu diapazonā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 30 Sep 2020 07:36:32 GMT

Šobrīd ir sācies kārtējais Saules aktivitātes 11 gadu cikls. Tas nozīme kā nākamajos piecos-sešos gados var gaidīt Saules plankumu un aktīvo apgabalu skaita pieaugumu un palielināsies arī izrietošā daudzveidīgā Saules ietekme uz Zemi.

Šobrīd uz Saules ir redzams diezgan izteiksmīgs un tipisks bipolārais aktīvais apgabals, kam dots kārtas numurs NOAA 12773.

No 22.-25. septembrim Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošais pētnieks Dmitrijs Bezrukovs ar radioteleskopu RT-32 veica Saules mikroviļņu novērojumus plašā viļņu garumu diapazonā, kas parādīja aktīvā apgabala kustību un attīstību šajās dienās.

Saule aktīvo apgabalu novērojumi mikroviļņu diapazonā ir nepieciešami, lai analizētu un pētītu tās aktivitātes parādības, cēloņus un likumsakarības, kas notiek Saules koronā, kā arī lai prognozētu iespējamo Saules ietekmi uz Zemi.

VIRAC Astronomy and Astrophysics Department head-lead researcher will participate in a remote conference.

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 28 Sep 2020 11:10:54 GMT

VIRAC Astronomy and Astrophysics Department head and leading research Juris Freimanis from 5-9 October will participate in a remote conference "Dark and Quiet Skies for Science and Society".

A stronomical observations capture very weak signals from natural sources of radiation - stars, planets, galaxies and others. The radiation of man-made technical devices is often much stronger - for example, in the large majority of cities the night sky is never really dark and the stars are not visible because all is overcome by urban lighting and vehicle headlights, which disperse to atmospheric sprays (dust, mist, clouds) and create a strong background. Moreover, various radio transmiters and radio systems can cause very serious interference with radio astronomical observations.

All this is particularly topical right now when several firms are preparing to launch tens of thousands of satellites to make the internet available anywhere on Earth, regardless of the presence of cellphone towers, as in deserts, oceans and uninhabited areas. These satellites reflect sunlight and interfere with optical astronomical observations and can completely alter the appearance of the starry sky, preventing anyone from seeing the constellations. In addition, the satellite radio interface for communication (which is the purpose for launching them) can make radio astronomy from the surface of the Earth within certain frequency ranges impossible.

The United Nations Office for Outer Space Affairs (UNOOSA), the International Astronomical Union (IAU) and the Instituto de Astrofísica de Canarias (IAC) are organising an online international conference from 5-9 October, 2020. Meetings of the conference will take place every 2 hours each day from 6 PM to 8 PM with the expection of 8 October when the sessions will end at 9 PM.

Apart from the satellites mentioned above which is a global problem, Latvia's specific issue is that the Baldone Schmidt Telescope cannot fully operate in the winter because for many years in the south of the telescope the skiing route of Riekstukalns has been located, the lights of which do not allow the visible lights in the blue part of the spectrum to be observed. Whereas, Irbene radio telescopes first must ensure an exact balance between radio astronomical observations and the planned cosmic communications station, the planned building of giant wind power plants can also cause disruption. For the same reasons mobile towers have not been constructed and will not be constructed near Irbene.

VSRC nodaļas "Astronomija un astrofizika" vadītājs-vadošais pētnieks piedalīsies attālinātā konferencē

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 28 Sep 2020 10:03:26 GMT

VSRC nodaļas "Astronomija un astrofizika" vadītājs-vadošais pētnieks Juris Freimanis

5.-9. oktobrī piedalīsies attālinātā konferencē “Dark and Quiet Skies for Science and Society”

(tulkojumā - “Tumšas un klusas debesis zinātnei un sabiedrībai)

Astronomiskajos novērojumos tiek uztverti ļoti vāji signāli no dabiskajiem starojuma avotiem – zvaigznēm, planētām, galaktikām un citiem. Cilvēka radīto tehnisko ierīču starojums nereti ir daudzkārt spēcīgāks – piemēram, lielajā vairumā lielpilsētu nakts debesis nekad nav īsti tumšas, un zvaigznes nav redzamas, jo visu pārmāc pilsētas apgaismojums un transporta līdzekļu prožektoru starojums, kas izkliedējas uz atmosfēras aerosoliem (putekļiem, miglas, mākoņiem) un rada spēcīgu fonu. Savukārt dažādi radioraidītāji un radiosakaru sistēmas var radīt ļoti nopietnus traucējumus radioastronomiskajiem novērojumiem.

Viss minētais ir īpaši aktuāls tieši pašlaik, kad vairākas firmas gatavojas palaist desmitiem tūkstošu satelītu, lai nodrošinātu interneta pieejamību jebkurā vietā uz Zemes neatkarīgi no mobilo sakaru torņu esamības, kā tuksnešos, okeānos un neapdzīvotās teritorijās. Šie satelīti atstaro Saules gaismu un gan traucē optiskos astronomiskos novērojumus, gan var pilnīgi izmainīt zvaigžņotās debess izskatu, praktiski jebkuram cilvēkam neļaujot saskatīt zvaigznājus. Bez tam satelītu radiostarojums sakaru nodrošināšanai (kas ir to palaišanas mērķis) radioastronomiju no Zemes virsmas noteiktos frekvenču diapazonos var padarīt par neiespējamu.

Lai iztirzātu šos jautājumus un meklētu iespējami labākos risinājumus, ANO Kantoris kosmosa lietās (United Nations Office for Outer Space Affairs, UNOOSA), Starptautiskā Astronomijas savienība (International Astronomical Union, IAU) un Kanāriju salu Astrofizikas institūts (Instituto de Astrofisica de Canarias, IAC) organizē virsrakstā minēto tiešsaistes starptautisko konferenci no š.g. 5. līdz 9. oktobrim. Konferences sēdes notiks pa 2 stundām katru dienu no plkst. 18:00 līdz 20:00 pēc Latvijas laika, izņemot 8. oktobri, kad sēde beigsies plkst. 21:00.

Ja neskaita augšminētos satelītus, kas ir globāla problēma, tad Latvijai specifisks aktuāls jautājums ir Baldones Šmita teleskopa neiespējamība pilnvērtīgi darboties ziemā, jo dienvidos no teleskopa jau daudzus gadus atrodas Riekstukalna slēpošanas trase, kuras apgaismojums neļauj novērot redzamās gaismas spektra zilajā daļā. Savukārt Irbenes radioteleskopiem pirmkārt jānodrošina precīzs līdzsvars starp radioastronomiskajiem novērojumiem un projektējamo kosmisko sakaru staciju, un traucējumus var radīt arī iecerēto gigantisko vēja elektrostaciju būve. Šo pašu iemeslu dēļ Irbenes tuvākajā apkārtnē nav uzbūvēti un netiks būvēti mobilo sakaru torņi.

The combined computing resources of the CERN Baltic Group reach the TOP500 global rating in support of the Folding@Home COVID-19 research initiative

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 23 Sep 2020 11:37:32 GMT

By dedicating computing resources to the fight against COVID-19, the CERN Baltic Group has reached the top five hundred of the global Folding@Home initiative in 5 months in a competition of approximately 254233 teams. This is a significant success, which confirms the capacity of Latvia and the Baltics in the field of High-Performance Computing (HPC).

Team CERN Baltic Group resources have been combined by the HPC Centre of Riga Technical University, the Institute of Numerical Modelling of the University of Latvia, the National Library of Latvia, Vilnius University, Kaunas Technical University, Ventspils International Radio Astronomy Centre and DATI Group SIA. At the time of writing, Team CERN Baltic Group is ranked 492nd.

At the beginning of this year, Riga Technical University and the University of Latvia, in cooperation with DATI Group LLC, implemented a pilot project for a high-performance computing (HPC) resource cloud for the computing tasks of the European Organization for Nuclear Research (CERN). With the onset of the COVID-19 pandemic, the CERN Baltic Group followed CERN's initiative to dedicate its HPC computing resources to the fight against COVID-19 by mathematically modelling protein-amino acid interaction simulations within the Folding@Home distributed computing initiative. The findings should lead to faster development of a vaccine against COVID-19.

You can find out more about this initiative in an interview presented by scientists from RTU and LU Latvian Radio 1!

CERN Baltic Group HPC Team Folding@Home statistics.

About the CERN Baltic Group - here.

About DATI Group LLC - here.

CERN Baltijas grupas apvienotie skaitļošanas resursi sasniedz Folding@Home COVID-19 izpētes iniciatīvas atbalsta globālā reitinga TOP500.

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 23 Sep 2020 07:06:49 GMT

CERN Baltijas grupa, ziedojot skaitļošanas resursus cīņai ar COVID-19, aptuveni 254233 komandu konkurencē 5 mēnešu laikā ir sasniegusi Folding@Home iniciatīvas globālā topa pirmo piecsimtnieku. Tas ir vērā ņemams panākums, kas apliecina Latvijas un Baltijas kapacitāti augstas veiktspējas skaitļošanas (High Performance Computing, HPC) jomā.

Team CERN Baltic Group resursus apvienojuši Rīgas Tehniskās universitātes HPC centrs, Latvijas Universitātes Skaitliskās modelēšanas institūts, Latvijas Nacionālā Bibliotēka, Viļņas universitāte, Kauņas Tehniskās universitāte, Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs un DATI Group SIA. Brīdī, kad top šis raksts, Team CERN Baltic Group reitingā atrodas 492. pozīcijā.

Šā gada sākumā Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Universitāte sadarbībā ar DATI Group SIA realizēja Eiropas kodolpētniecības centra CERN skaitļošanas uzdevumu risināšanas augstas veiktspējas skaitļošanas (HPC) resursu mākoņa pilotprojektu. Sākoties COVID-19 pandēmijai, CERN Baltijas grupa sekoja CERN iniciatīvai savus HPC skaitļošanas resursus atvēlēt cīņai ar COVID-19, matemātiski modelējot olbaltumvielu aminoskābju mijiedarbības simulācijas Folding@Home izkliedētās skaitļošanas iniciatīvas ietvaros. Iegūtajiem rezultātiem jāsekmē ātrāku vakcīnas pret COVID-19 izstrādi.

Vairāk par šo iniciatīvu var uzzināt noklausoties RTU un LU zinātnieku Latvijas Radio 1 sniegto interviju!

CERN Baltijas grupas HPC Team Folding@Home statistika.

Par CERN Baltijas grupu - šeit.

Par DATI Group SIA - šeit.

VSRC pētniece Karina Šķirmante piedalīsies Europlanet Science Congress 2020 konferencē ar mutisko ziņojumu

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 21 Sep 2020 11:15:50 GMT

Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētniece Karina Šķirmante piedalīsies Europlanet Science Congress 2020 konferencē ar mutisko ziņojumu “Observations of OH masers of comets in 1.6GHz frequency band using the Irbene RT32 radio telescope” 22. septembrī no projekta “Kompleksie Saules sistēmas mazo ķermeņu pētījumi” (SZA reģ. Nr. lzp-2018/1-0401) līdzekļiem.

Ziņojuma līdzautori: Mārcis Bleiders, Normunds Jēkabsons, Vladislavs Bezrukovs, Gints Jasmonts

Ziņojums pieejams šeit!

Sīkāka informācija par konferenci un konferences programma pieejama šeit!

VIRAC researcher Karina Šķirmante will take part in the Europlanet Science Congress 2020 conference with an oral report

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 21 Sep 2020 08:18:49 GMT

Researcher at the Ventspils International Radio Astronomy Centre Karina Šķirmante will take part in the Europlanet Science Congress 2020 with an oral report “Observations of OH masers of comets in 1.6GHz frequency band using the Irbene RT32 radio telescope” on September 22 from the funds of the project “Comprehensive Studies of Small Bodies of the Solar System” (SZA Reg. No. lzp-2018 /1-0401).

Report co-authors: Mārcis Bleiders, Normunds Jēkabsons, Vladislavs Bezrukovs, Gints Jasmonts

Report is available here!

Detailed information about the conference and the conference program is available here!

Aktualitātes projektā “Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijas 3.kārta” (Nr. 1.1.1.4/17/I/010)

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Sun, 20 Sep 2020 09:09:28 GMT

Projekts “Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijas 3.kārta” (Nr. 1.1.1.4/17/I/010) tiek balstotīts uz VSRC attīstības stratēģiju 2016. – 2020. gadam. Projekts primāri tika paredzēts Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijai, īstenojot 2.modernizācijas kārtā neīstenotās darbības un sakārtojot radioteleskopu darbību.

2020.gada 28.jūlijā tika apstiprināti projekta līguma grozījumi, kas paredz attiekties no iepriekš plānotās multifunkcionālas mobilās laboratorijas iegādes, Īsas bāzes interferometrijas radioastronomiskās sistēmas vadības sistēmas inženiertehniskās infrastruktūras izveidošanai nepieciešamā aprīkojuma iegādes un DBBC jaunās paaudzes iekārtu iegādes, šīm darbībām paredzēto finansējumu novirzot Platjoslas kriogēnā uztvērēja komponenšu iegādei VLBI un vienas antenas novērojumiem, kuru izmaksas ir būtiski paaugstinājušās, kā arī izbūvējot uztvērēju kabīni radioteleskopam RT-32.

Ar grozījumiem tika pagarināts arī projekta īstenošanas termiņš par sešiem mēnešiem, t.i. līdz 2021.gada 31.jūlijam.

Pēc vairākiem neveiksmīgiem iepirkumiem, 2020.gada 28.jūlijā tika izsludināts atkārtots atkārtots būvadrbu iepirkums par telpu remontu radioteleskopos RT-16 un RT-32, kas paredzeja samazināt būvdarbu apjomus prioritārā kārtībā, lai iekļautos projekta budžetā. Taču, saņemot pretendentu piedāvājumus un izvērtējot citu vienlaicīgi notiekošo un plānoto iepirkumu izmaksas, 17.septembrī iepirkums tika pārtraukts un septembra beigās plānots izsludināts jaunu būvdarbu iepirkumu ar vēl samazinātiem būvdarbu apjomiem, plānojot telpu remontu veikt tikai radioteleskopā RT-16.

2020.gada 9.septembrī paziņots lēmums par iepirkuma “RT-32 spoguļa virsmas justēšanas precizitātes pētījums, regulēšanas pakalpojums un mikroviļņu hologrāfijas sistēmas RT-32 spoguļa virsmas kontrolei iegāde” (iepirkuma ID Nr. 2020/09/ERAF) rezultātiem. Iepirkuma pirmajai daļai “RT-32 spoguļa virsmas precizitātes pētījums un regulēšanas pakalpojums” netika saņemts neviens piedāvājums, tādejādi atbilstoši iepirkuma nolikumam par šo daļu iepirkums tika pārtraukts un projekta ierobežotā finansējuma dēļ šī daļa netiks veikta.

Par iepirkuma pretendentu otrajai daļai “Mikroviļņu hologrāfijas sistēmas RT-32 spoguļa virsmas kļūdu regulārai kontrolei iegāde, piegāde un Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (turpmāk – VSRC) personāla apmācība”, kam piešķiramas līguma slēgšanas tiesības tika noteikts vienīgais piedāvājumu iesniegušais pretendents – Vācijā reģistrēts uzņēmums “MT Mechatronics”.

2020.gada 17.septembrī izsludināts atklāts konkurss “Platjoslas kriogēnā uztvērēja komponenšu iegāde VLBI un vienas antenas novērojumiem” (iepirkuma ID Nr. Nr. VeA 2020/07/ERAF) par RT-32 kriogēnikas un vakuuma sistēmas komponenšu iegādi un dzesējošo maztrokšņojošo pastiprinātāju RT-32 L/S diapazona uztvērējam iegādi.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš – 2020.gada 15.oktobris

Projekta vadītāja: Baiba Reimane

News in the project “3rd round of modernization of Irbene radio telescope complex” (No. 1.1.1.4/17/I/010)

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Sun, 20 Sep 2020 08:35:37 GMT

The project “3rd round of modernization of Irbene radio telescope complex” (No. 1.1.1.4/17/I/010) is based on the VIRAC development strategy for 2016-2020. The project was primarily intended for the modernization of the Irbene radio telescope complex, implementing the activities not implemented in the 2nd round of modernization and arranging the operation of the radio telescopes.

On July 28, 2020, amendments to the project agreement were approved, which envisage abandoning the previously planned purchase of a multifunctional mobile laboratory, the purchase of equipment necessary for the construction of the engineering infrastructure of the Short Base Interferometry Radio Astronomical System Control System and DBBC new generation equipment,, by allocating the funding for these activities to the purchase of broadband cryogenic receiver components for VLBI and single antenna observations, the costs of which have significantly increased, as well as by building a receiver booth for the RT-32 radio telescope.

The amendments also extended the project implementation period by six months, i.e. until 31 July 2021.

After several unsuccessful procurements, on July 28, 2020, a repeated procurement of construction works was announced for the repair of premises in the radio telescopes RT-16 and RT-32, which envisaged reducing the volumes of construction works in order of priority to fit into the project budget. However, after receiving the bids and evaluating the costs of other concurrent and planned procurements, on 17 September the procurement was terminated and at the end of September it is planned to announce the procurement of new works with even reduced volumes, planning repairs only in the RT-16 radio telescope.

On September 9, 2020, the decision on the results of the procurement “RT-32 mirror surface adjustment accuracy study, adjustment service and purchase of microwave holography system for RT-32 mirror surface control” (procurement ID No. 2020/09 / ERDF) was announced. No tender was received for the first part of the procurement “RT-32 mirror surface accuracy study and adjustment service”, thus in accordance with the procurement regulations for this part the procurement was terminated and due to limited project funding this part will not be performed.

For the second part of the procurement tenderer “Purchase and delivery of microwave holography system RT-32 for regular control of mirror surface errors and training of the personnel of the Ventspils University of Applied Sciences Institute of Engineering Ventspils International Radio Astronomy Centre” (hereinafter - VIRAC), The only tenderer to be awarded the contract was MT Mechatronics, a company established in Germany.

On September 17, 2020, an open tender was announced “Purchase of Broadband Cryogenic Receiver Components for VLBI and Single Antenna Observations” (Procurement ID No. VeA 2020/07 / ERDF) for purchase of RT-32 cryogenic and vacuum system components and cooling low-noise amplifier RT-32 Purchase of L / S range receiver.
Application deadline - October 15, 2020

Project manager: Baiba Reimane

ATVASE projekta aktivitātes turpinās tiešsaistēs

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 16 Sep 2020 14:32:28 GMT

Par spīti Covid-19 izraisītajai vīrusa pandēmijai, projektā “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009) paredzētās aktivitātes notiek attālināti tiešsaistē ZOOM, kurās turpina piedalīties VSRC direktors.

2020.gada 9. jūlijā VSRC direktors A. Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās ILT darba grupas sēdē, lai izdiskutētu LOFAR-ERIC ieviešanas progresu un visus aktuālos jautājumus. Sēdi vadīja ASTRON projektu vadītāja un LOFAR politikas koordinatore Dr. Carla Baldovin, kas sākumā iepazīstināja dalībniekus ar ERIC konsorcijas ieviešanas progresu pēc pirmās 26.02.2020. sanāksmes ar ministriju pārstāvjiem un turpināja ar tālāko ieviešanas plānu, ar finanšu dokumentiem, ar sagatavotiem konsorcija statūtiem un ar sagatavošanas darbiem nākamai sanāksmei ar ministrijām.

Savukārt 2020.gada 23. septembrī VSRC direktors ZOOM tiešsaistē piedalījās 42. ILT padomes sēdē. Sēdi vadīja ILT direktors Rene Vermeulen, kas sākumā iepazīstināja dalībniekus ar atskaitēm par ILT darbību un pēc tam turpināja ar LOFAR staciju aktualitātēm. ASTRON projektu vadītāja un LOFAR politikas koordinatore Dr. Carla Baldovin stāstīja par LOFAR-ERIC ieviešanas progresu un par konsorcijas finanšu modeli. Sēdi turpināja ILT direktors Rene Vermeulen, kas stāstīja par aktualitātēm ILT tikla budžetā 2018.-2021. gadiem. ASTRON inženieri van Cappellen un Huzen turpināja ar progresa atskaitēm par LOFAR 1.0 un LOFAR 2.0 projektiem.

Ventspils University of Applied Sciences signed a cooperation agreement with the University of Latvia

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 07 Sep 2020 11:32:14 GMT

On Friday, September 4, the rector of Ventspils University of Applied Sciences (VUAS) prof. Kārlis Krēsliņš and the Rector of the University of Latvia (UL) prof. Indriķis Muižnieks in the UL House of Nature in Riga signed a cooperation agreement.

Within the framework of the agreement, both higher education institutions undertake to cooperate in the development of the higher education system, the implementation of scientific and educational projects, and also to facilitate the exchange of experience and personnel.

The VUAS rector highly appreciates the opportunity to cooperate with the LU, noting that close ties and contractually strengthened cooperation with the largest university in Latvia provides an opportunity to increase competitiveness, develop science and research of the Ventspils University of Applied Sciences, as well as improve resources.

VUAS rector prof. Kārlis Krēsliņš, legal adviser of the rector Raivo Šteins and director of Ventspils International Radio Astronomy Centre Aleksejs Klokovs took part in the signing of the agreement as representatives of the VUAS university side.

Ventspils Augstskola noslēdz sadarbības līgumu ar Latvijas Universitāti

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 07 Sep 2020 09:07:56 GMT

Piektdien, 4. septembrī, Ventspils Augstskolas (VeA) rektors prof. Kārlis Krēsliņš un Latvijas Universitātes (LU) rektors prof. Indriķis Muižnieks Rīgā, LU Dabas mājā parakstīja sadarbības līgumu. Līguma ietvaros abas augstākās izglītības iestādes apņemas sadarboties augstākās izglītības sistēmas attīstībā, sadarboties zinātnes un studiju projektu realizācijā, kā arī veicināt pieredzes un personalā apmaiņu.

VeA un LU jau līdz šim ir veidojusies sadarbība dažādos zinātnes un pētniecības projektos. Tā, piemēram, LU kopā ar VeA izstrādājusi tehnoloģisko bāzi, lai Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā varētu veikt pētījumus un lielu datu apjoma apstrādi izmantojot VSRC skaitļošanas klasteru kapacitāti. LU rektors uzsver, ka jau iepriekš ar VeA ir veidotas kopdarbības formas un vairākos studiju virzienos sperti vienoti soļi, lai kopīgiem spēkiem realizētu kopīgas programmas un izglītības stratēģijas. Tāpat, vizītes laikā tika pārrunāti potenciālie VeA un LU sadarbības virzieni, piemēram, kopīgu doktora studiju programmu veidošana un dalība kopējos pētniecības projektos.

VeA rektors atzinīgi vērtē iespēju sadarboties ar LU, atzīmējot, ka ciešas saites un līgumiski nostiprināta sadarbība ar Latvijas lielāko universitāti sniedz iespēju palielināt Ventspils Augstskolas konkurētspēju, zinātnes un pētniecības attīstību, resursu pilnveidi un stiprināšanu.

Līguma parakstīšanā no VeA puses piedalījās VeA rektors prof. Kārlis Krēsliņš, VeA rektora padomnieks juridiskajos jautājumos Raivo Šteins un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra direktors Aleksejs Klokovs.

NASA Space Apps Challenge Ventspils 2020

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 04 Sep 2020 11:28:34 GMT

NASA Space Apps Challenge - it is a 48 hour and 100% virtual hackathon that unites space enthusiasts around the globe to address real-world problems on Earth and in Space using NASA free and open data; VIRAC will take part in the event as a supporter.

This is an opportunity to connect with people from different backgrounds and talents to solve one of the challenges provided by NASA.

In addition, this is a chance to:

1. Raise your idea to NASA (and, if necessary, to partners);

2. Visit NASA and watch a rocket launch;

3. Win 2000 EUR money prize;

4. Gain special awards from partners and sponsors.

The international hackathon is designed for coders, scientists, storytellers, makers, builders, technologists, and others in cities around the world, where teams work with free and open NASA data to address real-world problems on Earth and in space.

Main organizers and supporters:

Ventspils Municipality within UIA project "NextGen Microcities" together with main Ventspils IT ecosystem's stakeholders/drivers:

VENTSPILS BUSINESS SUPPORT CENTRE,

VENTSPILS UNIVERSITY OF APPLIED SCIENCES,

VENTSPILS INTERNATIONAL RADIO ASTRONOMY CENTRE (VIRAC),

ACCENTURE LATVIA,

BASAFUL. .

NASA Space Apps Challenge Ventspils 2020

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 04 Sep 2020 09:34:45 GMT

NASA Space Apps Challenge - tas ir 48 stundas, 100% tiešsaistes / virtuālais hakatons, kas apvieno kosmosa entuziastus visā pasaulē, lai risinātu Zemes un kosmosa problēmas, izmantojot NASA datus, kā arī VSRC piedalīsies kā atbalstītāji.

Šī ir iespēja sazināties ar cilvēkiem ar dažādu izcelsmi un talantiem, lai atrisinātu vienu no NASA izaicinājumiem. Turklāt ir iespēja:

1. Izvirzīt savu ideju NASA (un, ja nepieciešams, partneriem)

2. Apmeklēt NASA un skatīties raķetes palaišanu.

3. Laimēt naudas balvu 2000EUR apmērā.

4. Iegūy īpašas balvas no partneriem un sponsoriem.

Starptautiskais hakatons paredzēts kodētājiem, zinātniekiem, stāstniekiem, veidotājiem, tehnologiem un citiem pasaules pilsētās, kur komandas sadarbojas ar NASA bezmaksas un atvērtiem datiem, lai risinātu reālās pasaules problēmas uz Zemes un kosmosā.

Galvenie organizatori un atbalstītāji:

VENTSPILS PAŠVALDĪBA ar UIA projekta "NextGen Microcities" ietvaros kopā ar galvenajām Ventspils IT ekosistēmas ieinteresētajām pusēm / vadītājiem:

VENTSPILS BIZNESA ATBALSTA CENTRS,

VENTSPILS AUGSTSKOLA,

VENTSPILS STARPTAUTISKAIS RADIOASTRONOMIJAS CENTRS (VSRC),

ACCENTURE LATVIA,

BASAFUL.

Ventspils University of Applied Sciences starts a project to adapt the RT-16 radio telescope to satellite communications (RTGS)

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 30 Jul 2020 08:23:25 GMT

The Ventspils International Radio Astronomy Centre of the Ventspils University of Applied Sciences Institute of Engineering (VUAS IE VIRAC) as a leading partner and a Swedish Space Corporation (SSC) as a cooperation partner in July 2020 began to implement the project of the European Space Agency PECS (Programme for European Cooperating States) program “Establishing RT-16 S-band uplink and downlink RF to IF chain for TT&C service”).

The total approved cost of the project is 199,053.00 EUR (part of VUAS: 166 181.00 EUR, part of SSC: 32,872.00 EUR), funded by the Ministry of Education and Science of the Republic of Latvia within the framework of the European Space Agency program “Programme for European Cooperating States”. The planned duration of the project is 16 months (07.2020-11.2021).

VUAS IE VIRAC, in cooperation with the European Space Agency (ESA), carried out a research project in 2018/2019 (ESA contract number 4000124380/18 / NL / SC) on the adaptation of the RT-16 radio telescope to provide communication for spacecraft. As a result of this project, it was concluded that the antennas of the radio telescopes of the Ventspils University of Applied Sciences Institute of Engineering “Ventspils International Radio Astronomy Centre” could be adapted for satellite telemetry, tracking and control to support ESA, other space agencies or private sector missions, especially in the S and X bands. However, to achieve this, it is necessary to develop a radio frequency (RF) -inter-frequency (IF) hardware scheme appropriate to these frequency bands and suitable for VIRAC antennas, as well as work with an existing global service provider of this type.

In order to continue inclusion in the space industry, find an opportunity to support the scientific missions of ESA and other structures, thus creating a new direction of VUAS IE VIRAC activities, as well as increase the competence and competitiveness of the VIRAC engineering experts in the said industry, Ventspils University of Applied Sciences at the beginning of this year has entered into a cooperation agreement with SSC - globally the largest operator of the network of Earth base stations, and this cooperation is already associated with the RTGS project, which is the first step towards the involvement of VUAS IE VIRAC radio telescope antennas in the provision of telemetry, traction and command (TT&C) services.

This project envisages that VUAS IE VIRAC experts will develop an S-/X-band irradiator suitable for the RT-16 radio telescope, a cryogenically cooled S-band receiver, an S-band transmitter suitable for satellite communications, and a frequency up and down conversion unit in accordance with SSC technical requirements, which will be the beginning of cooperation between VIRAC and SSC and the possibility to offer joint TT&C services, also developing VUAS IE VIRAC and Latvia's cooperation with the European Space Agency and demonstrating, how the PECS program can be used as a starting point for further cooperation with EKA already in the status of an associated member state.

Ventspils Augstskola uzsāk īstenot projektu par radioteleskopa RT-16 pielāgošanu satelītkomunikācijām (RTGS)

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 30 Jul 2020 06:36:02 GMT

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (VeA IZI VSRC) kā vadošais partneris un Zviedrijas Kosmosa korporācija (Swedish Space Corporation, SSC) kā projekta sadarbības partneris 2020. gada jūlijā ir uzsācis īstenot Eiropas Kosmosa aģentūras PECS (Programme for European Cooperating States) programmas projektu “RT-16 S-joslas augšup un lejupsaites radio komunikāciju bloku izveide satelītu telemetrijas, sekošanas un vadības pakalpojumu nodrošināšanai” (“Establishing RT-16 S-band uplink and downlink RF to IF chain for TT&C service”).

Projekta kopējās apstiprinātās izmaksas ir 199 053.00 EUR (VeA daļa: 166 181.00 EUR, SSC daļa:32 872.00 EUR), ko finansē LR Izglītības un Zinātnes ministrija Eiropas Kosmosa aģentūras programmas “Eiropas Sadarbības valstu plāns” ietvaros. Plānotais projekta ilgums ir 16 mēneši (07.2020.-11.2021.).

VeA IZI VSRC sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) 2018./2019. gadā veica iespēju izpētes projektu (EKA līguma numurs 4000124380/18/NL/SC) par radioteleskopa RT-16 pielāgošanu kosmisko aparātu sakaru nodrošināšanai. Šī projekta rezultātā tika secināts, ka Ventspils Augstskolas inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” radioteleskopu antenas ir iespējams pielāgot satelītu telemetrijas, sekošanas un vadības pakalpojumiem EKA, citu kosmosa aģentūru vai privātā sektora misiju atbalstam, it īpaši S- un X- frekvenču joslās, taču, lai to panāktu, ir nepieciešams, cita starpā, izstrādāt šīm frekvenču joslām atbilstošu un VSRC antenām piemērotu radiofrekvenču (RF) – starpfrekvenču (IF) aparatūras ķēdi, kā arī izveidot sadarbību ar jau esošu globālu šāda tipa pakalpojumu sniedzēju.

Lai turpinātu iekļaušanos kosmosa industrijā, rastu iespēju atbalstīt EKA un citu institūciju zinātniskās misijas, tādējādi iedibinot jaunu VeA IZI VSRC darbības virzienu, kā arī paaugstinātu VSRC inženiertehnisko ekspertu kompetenci un konkurētspēju minētajā industrijā, Ventspils Augstskola šā gada sākumā noslēdza sadarbības līgumu ar SSC – globāli lielākā Zemes bāzes staciju tīkla pārvaldnieku, un šī sadarbība jau šobrīd ir vainagojusies ar RTGS projektu, kas ir pirmais solis ceļā uz VeA IZI VSRC radioteleskopu antenu iesaisti satelītu telemetrijas, sekošanas un vadības (Telemetry, Traction and Command, TT&C) pakalpojumu sniegšanā.

Šajā projektā paredzēts, ka VeA IZI VSRC eksperti atbilstoši SSC tehniskajām prasībām izstrādās RT-16 radioteleskopam piemērotu S-/X- frekvenču joslu apstarotāju, kriogēni dzesējamu S-joslas uztvērēju, satelītkomunikācijām piemērotu S-joslas raidītāju, kā arī frekvenču augšup un lejuppārveidošanas bloku, kas būs sākums VSRC un SSC sadarbībai un iespējai piedāvāt kopīgus TT&C pakalpojumus, tāpat attīstot VeA IZI VSRC un Latvijas sadarbību ar Eiropas Kosmosa aģentūru un demonstrējot, kā iespējams izmantot PECS programmu kā atspēriena soli turpmākai sadarbībai ar EKA jau asociētas dalībvalsts statusā.

RTU rector visited Ventspils University of Applied Sciences

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 15 Jul 2020 07:17:55 GMT

On 10 July the rector of Riga Tehnical University (RTU), an academic Leonīds Ribickis attended a meeting with the management of Ventspils University of Applied Sciences (VUAS). RTU rector talked about higher education and science topicalities with VUAS rector Kārlis Krēsliņš, Acting Vice Rector for Studies assoc. prof. Una Libkovska, Director of Ventspils International Radio Astronomy Centre (VIRAC) Aleksejs Klokovs and 1st Deputy Chairman of Ventspils City Council Jānis Vītoliņš.

Currently a topical issue for higher education institutions is the planned amendments to the Law on Higher Education Institutions. The aim of the amendments is to make Latvia's higher education system more competitive and oriented towards excellence. The amendments to the Law are conceptually supported by the Saeima, however the planned changes have raised discussions and disagreements. The rectors of RTU and VUAS agreed that the planned amendments threaten the autonomy of universities and higher education institutions, and the amendments have unresolved issues regarding the future governance model of higher education institutions. The bill envisages the introduction of a new internal management institution - the University Council. The Council would take over the duties of senate of higher education institutions and universities as the highest decision-making body. Both rectors agreed that it would be necessary to maintain the senate institution as the highest decision-making power in higher education institutions.

During the meeting the activities of the consortium of Latvian technological universities and higher education institutions were also discussed. The consortium also includes RTU and VUAS but it is currently inactive and does not fulfil its task - to coordinate cooperation between universities and higher education institutions in solving important issues at a national level. Both rectors agreed on the need to restore the consortium's activities.

Strengthening the field of science requires work on higher number of doctoral candidates. VUAS rector prof. Kārlis Krēsliņš expressed his willingness to cooperate with RTU in developing a new competitive doctoral study programme.

At the end of the meeting RTU rector had the opportunity to see the modern and technologically equipped laboratory and VUAS study equipment. VUAS management and RTU rector committed to strengthen the cooperation in the future and to continue working on the development of higher education.

RTU rektors viesojās Ventspils Augstskolā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 15 Jul 2020 06:47:15 GMT

Ventspils Augstskolā (VeA) 10. jūlijā uz tikšanos ar Augstskolas vadību viesojās Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors, akadēmiķis Leonīds Ribickis. RTU rektors pārunāja augstākās izglītības un zinātnes aktualitātes ar VeA rektoru, profesoru Kārli Krēsliņu, mācību prorektori, asoc. prof. Unu Libkovsku, Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) direktoru Alekseju Klokovu un Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1. vietnieku Jāni Vītoliņu.

Šobrīd aktuāls jautājums augstākās izglītības iestādēm ir plānotie grozījumi Augstskolu likumā. Grozījumu mērķis ir padarīt Latvijas augstākās izglītības sistēmu konkurētspējīgāku un vairāk orientētu uz izcilību. Likuma grozījumi Saeimā ir konceptuāli atbalstīti, taču plānotās pārmaiņas raisījušas diskusijas un domstarpības. RTU un VeA rektori bija vienisprātis, ka esošie grozījumi apdraud universitāšu un augstskolu autonomiju, un plānotajos grozījumos ir neatrisināti jautājumi par turpmāko augstāko izglītības iestāžu pārvaldības modeli. Likumprojekts paredz ieviest jaunu iekšējās pārvaldības institūciju - augstskolas padomi. Padome pārņemtu augstskolu un universitāšu senāta pienākumus kā augstākā lēmējinstitūcija. Abi rektori piekrita, ka būtu nepieciešams saglabāt senāta institūciju, kā augstāko lēmējvaru augstākās izglītība iestādēs.

Tikšanās laikā tika apspriesta arī Latvijas Tehnoloģisko universitāšu un augstskolu konsorcija darbība. Konsorcija dalībnieku vidū ir arī RTU un VeA, taču šobrīd konsorcijs ir neaktīvs, un nepilda tā uzdevumu - koordinēt universitāšu un augstskolu sadarbību svarīgu jautājumu risināšanā valstiskā līmenī. Abi rektora piekrita konsorcija darbības atjaunošanas nepieciešamībai.

Zinātnes virziena stiprināšanai ir jāstrādā pie lielāka doktorantu skaita. VeA rektors, prof. Kārlis Krēsliņš pauda vēlmi labprāt sadarboties ar RTU, izstrādājot jaunu konkurētspējīgu doktorantūras studiju programmu.

Tikšanās noslēgumā RTU rektoram bija iespēja aplūkot VeA modernās un tehnoloģiski nodrošinātās laboratorijas un studiju aprīkojumu. VeA vadība un RTU rekors apņēmās nākotnē stiprināt sadarbību un turpināt strādāt pie augstākās izglītības attīstības.

Latvia acquires the status of an associate member state of the European Space Agency

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 01 Jul 2020 09:27:40 GMT

Latvia acquires the status of an associate member state of the European Space Agency

This week, the Council of the European Space Agency (ESA) approved Latvia's accession as an associate member of ESA, which will open new opportunities for Latvian scientists and entrepreneurs to cooperate with the European space industry in the use of high-tech human capital, agency LETA was informed by the Ministry of Education and Science.

Video press conference on Latvia's accession as an associate member of the European Space Agency and the signing of the solemn agreement: https://www.facebook.com/watch/live/?v=742504643218929&ref=watch_permalink

More information: https://skaties.lv/zinas/zinatne-un-tehnologijas/zinatne/latvija-klust-par-eiropas-kosmosa-agenturas-asocieto-dalibvalsti/

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/latvija-iegust-eiropas-kosmosa-agenturas-asocietas-dalibvalsts-statusu.a365084/

Latvija iegūst Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts statusu

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 01 Jul 2020 06:50:42 GMT

Latvija kļūst par Eiropas Kosmosa aģentūras asociēto dalībvalsti

Šonedēļ Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Padome apstiprināja Latvijas pievienošanos EKA asociētās dalībvalsts statusā, kas Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem pavērs jaunas iespējas sadarbībai ar Eiropas kosmosa industriju cilvēkkapitāla izmantošanai augsto tehnoloģiju jomā, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Video preses konference par Latvijas uzņemšanu Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts statusā un svinīgo līguma parakstīšanu: https://www.facebook.com/watch/live/?v=742504643218929&ref=watch_permalink

Vairāk informācija:

https://skaties.lv/zinas/zinatne-un-tehnologijas/zinatne/latvija-klust-par-eiropas-kosmosa-agenturas-asocieto-dalibvalsti/

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/latvija-iegust-eiropas-kosmosa-agenturas-asocietas-dalibvalsts-statusu.a365084/

Pārskats par projekta ATVASE 2020. gada pirmajiem sešiem mēnešiem.

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 30 Jun 2020 12:34:13 GMT

Projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)”

(projekta Nr.1.1.1.5/18/I/009) plāna izpildes apkopojums

2020. gada 1. janvāris – 2020. gada 30. jūnijs

2020. gada 30.jūnijā noslēdzās seši mēneši projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009).

Sešu mēnešu laikā realizētas 7 aktivitātes, iekļaujot divus darba braucienus, vienu darba braucienu programmai “Apvārsnis 2020”, konsorcija valdes sēdi, kā arī ārkārtas JIVE-ERIC valdes sēdi un divus darba seminārus.

Darbība 1.2. Braucieni uz programmas "Apvārsnis 2020" un Eiropas Savienības 9.Ietvara programmas ietvaros organizētu partnerības biržu un informācijas dienu pasākumiem.

2020. gada 8. jūnija līdz 10. jūnijam J.Šate piedalījās starptautiskā konferencē The 9th Mediterranean Conference on Embedded Computing (MECO'2020). Konferences norises vieta - Budva, Melnkalne. Ārkārtas stāvokļa dēļ konference notika attālināti, tās apmeklētājiem pieslēdzoties ar ZOOM platformu. Konferencē ar attālinātu prezentāciju un konferences rakstu - Performance and Implementation Modeling of Gated Linear Networks on FPGA for Lossless Image Compression, ziņojot par savu pētījumu rezultātiem. Konferences raksts ir apstiprināts publicēšanai IEEE Xplore Digital Library datu bāzē. Rakstu ir paredzēts indeksēt arī Scopus un Google Scholar. Mērķis dalībai šajā konferencē bija arī ziņojot par saviem pētījumiem, veidot sadarbības konsorcijus nākotnes projektu pieteikumu sagatavošanai un finansējuma iegūšanai no Horizon 2020 finanšu programmas.

Darbība 3. Dalības nodrošināšana JIV-ERIC konsorcijā

Sešu mēnešu laikā Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) realizējis 4 aktivitātes.

Darbība 3.2. Darba braucieni (Latvijas un ārvalstu) dalības nodrošināšanai JIV-ERIC konsorcijā

2020.gada 07.februārī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) direktors Aleksejs Klokovs un Ventspils Augstskolas zinātņu prorektore Indra Dedze devās uz Rīgu, lai piedalītos tikšanās ar LR Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem un pārrunātu VSRC attīstības jautājumus.

Komandējuma mērķis bija iepazīstināt IZM pārstāvjus ar jaunu VSRC direktoru un pārrunāt tālākos VSRC attīstības jautājumus, kā arī jautājumus par VSRC dalību starptautiskajos tīklos – JIV-ERIC un Starptautiskajā LOFAR teleskopu tīklā (ILT).

2020.gada 26.februārī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) direktors Aleksejs Klokovs un Ventspils Augstskolas zinātņu prorektore Indra Dedze devās uz Amsterdamu, Nīderlandē, lai piedalītos LOFAR-ERIC nolikuma apspriešanas sēdē. Sēdi vadīja Nīderlandes Izglītības, Kultūras un zinātnes pārstāve J.Ridded-Numan. Vispirms ILT direktors Rene Vermeulen iepazīstināja dalībniekus par ILT tālāko attīstību un pamatoja, ka ILT ir nobriedusi organizācija, lai pārietu no Nīderlandes jurisdikcijas uz starptautisko jurisdikciju, t.i., kļūtu par starptautisku organizāciju – ERIC. Šāda pāreja veicinātu ILT starptautisku atpazīstamību.

Sēdē piedalījās ILT valdes locekļi no Francijas, Anglijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Polijas un Nīderlandes. Sēdes gaitā apsprieda LOFAR-ERIC nolikuma pamattekstu. Tika nolemts sēdē izteiktos komentārus iestrādāt nolikumā.

2020.gada 18.martā Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) direktors Aleksejs Klokovs piedalījās ILT sēdē, kas notika attālinātā video režīmā. Ārkārtēja COVID-19 stāvokļa dēļ, klātienes sanāksmes tika atceltas.

Sēdi vadīja ILT direktors Rene Vermeulen un iepazīstināja dalībniekus ar COVID-19 ietekmi uz tīkla darbību un turpināja ar atskaitēm par ILT darbību. ASTRON direktore Carole Jackson stāstīja par priekšrocībām pāriešanu no LOFAR 1.0 uz jauno paaudzes radioteleskopu sistēmu LOFAR 2.0 no 2018. gada līdz 2023. gadam, kas dod iespēju veikt plašākus novērojumus diapazonā no 55 MHz līdz 150 NHz (HBA) un sastāvēs pamata daļu (60 – 70%) no ieplānotā novērojumu laika 2024.-2030. gados.

Sēdē piedalījās ILT valdes locekļi un sēdes gaitā apsprieda arī pamatbudžetu 2020-2022. gadam.

2020.gada 02.aprīlī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) direktors Aleksejs Klokovs piedalījās JIV-ERIC dibinātāju padomes sēdē, kas notika attālinātā video režīmā. Ārkārtēja COVID-19 stāvokļa dēļ, klātienes sanāksmes tika atceltas.

Sēdi vadīja JIV-ERIC direktors Francisco Colomer un iepazīstināja dalībniekus ar COVID-19 ietekmi uz JIVE / EVN tīkla darbību un turpināja ar atskaiti par aktuālo stāvokli un turpmāko darbību. Sēdes gaitā apsprieda arī tālākas darbības un budžetu 2021. – 2024. gadam un pieņēma pacelt JIVE biedru naudu apjomu uz 15% visiem partneriem sākot ar 2021.gadu.

Darbība 3.3. Dalība starptautiskajās zinātniskajās konferencēs JIV-ERIC konsorcija ietvaros

2020. gada maijā tika plānots piedalīties starptautiski zinātniskajā konferencē “SpaceOPS 2020”. Ārkārtējā COVID-19 stāvokļa dēļ, starptautiski zinātniskā konference tika pārcelta uz 2021.gadu.

Darbība 3.4. Pasākumu rīkošana dalības nodrošināšanai JIV-ERIC konsorcijā

2020.gada februārī, Ventspils Augstskolā, notika projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009) divi darba semināri un JIV-ERIC konsorcija valdes sēde.

2020.gada 13.februārī tika rīkots darba seminārs, kurā piedalījās Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra (VSRC) un Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) pārstāvji. Semināru atklāja Saules pētījumu grupas un projektu vadošais pētnieks Artūrs Vrubļevskis, PhD ar prezentāciju "Notikumi uz Saules. To ietekme uz Zemi un pētījumi VSRC. " .

Prezentācijā tika izklāstīts, kā tiek izmantoti augstas izšķirtspējas mērījumi no Very Large Array radioteleskopu kopas ASV un SOHO kosmiskā aparāta, lai konstruētu Saules plankumu atmosfēru modeļus. Pētījumu mērķis ir pārliecināties par Saules plankumiem kā lēnā Saules vēja avotiem, kas šobrīd nav pārliecinoši noteikti. Saules vējš veido daļu no kosmiskajiem laikapstākļiem, kas Saules izvirdumu laikā var sabiedrībai nozīmīgi ietekmēt Zemi.

Otrajā daļā notika JIV- ERIC LR konsorcija valdes sēde. Sēdi atklāja Zinātņu prorektore Indra Dedze ar ievadvārdiem un stāstīja par projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijā (ATVASE)” darba gaitām, reālo notikumu atspoguļošanu, kā arī veicināt vairāku partneru zinātnisko institūciju autoru kopējo publikāciju. Valdes sēde noslēdzās ar mērķi attīstīt projektus kopā ar partneriem un veicināt publikācijas.

2020.gada 20.februārī tika rīkots Padomnieku konventa sapulce, kurā tika lemti stratēģiskie jautājumi Ventspils Augstskolas attīstībai par zinātnisko jomu, kā arī apspriesti turpmākie JIV-ERIC darbības plāni un ieceres kā Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs var turpināt sekmīgu attīstību un projektu H2020 rakstīšanu un realizēšanu.

Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs novēl priecīgus svētkus!

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 19 Jun 2020 11:51:24 GMT

Projekta ietvaros izgatavotajam velosipēdu ģeneratoram uzsākti praktiski testi

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 19 Jun 2020 11:44:28 GMT

Projekta ietvaros izgatavotajam velosipēdu ģeneratoram uzsākti praktiski testi

Daudzu mūsdienu izgudrojumu izmantošanai nepieciešami neatkarīgi enerģijas avoti. Galvenokārt par tādiem tiek izmantotas baterijas un akumulatori. Kā tīrs enerģijas avots, kuru var izmantot ceļojot, lai darbinātu elektroniskas ierīces vai uzlādētu akumulatoru baterijas, var būt ģenerators, kas pārveido kustības enerģiju, piemēram, braucot ar velosipēdu, atbilstošā elektriskajā spriegumā. Projekta “Draugen (Videi draudzīgs mazas jaudas ģenerators ar lineāru rotora kustību)” ietvaros Ventspils Augstskolas pētnieki ir izstrādājuši un patentējuši ģeneratoru ar lineāru rotora kustību, kas pielietojams dažādās nozarēs. Pielietojot matemātiskās un fizikālās modelēšanas metodes, tika izpētīti izgatavojamo ģeneratora prototipu darbības raksturlielumi, kā rezultātā tika radīti jauni tehniskie risinājumi, paaugstināta iekārtas darba efektivitāte un pilnveidota ģeneratora izgatavošanas tehnoloģija.

Izstrādātā ģeneratora konstrukcijā pielieto principu, kura pamatā ir induktora magnētvadītāja magnētiskas plūsmas pārslēgšana. Ģenerators sastāv no nekustīgi nostiprināta induktora ar pastāvīgu magnētu un tinumu, un kustīgās daļas, uz kuras izvietoti komutācijas elementi no silīcija tērauda.

Ģeneratora konstrukcija un raksturlielumu analīze ir veikta, izmantojot specializētu 3D modelēšanas programmatūru, kas ļauj aprēķināt ģeneratora optimālus izmērus dažādām klientu vajadzībām.

Ģeneratora konstrukcijas modelēšana, pielietojot SolidWorks 3D modelēšanas programmatūru, kā arī EMWorks programmatūru ģeneratoru elektromagnētiskā modeļa izstrādei, rada iespēju ātri pielāgot izstrādājamā ģeneratora konstrukciju un izejas jaudu atbilstoši klientu vajadzībām. Šādā veidā modificējot produkta konstrukciju, ražošanas izmaksas, pateicoties induktora lentas ražošanas tehnoloģijai, palielinās nebūtiski. Tādējādi, atšķirībā no tirgū esošajiem ģeneratoru modeļiem, jaunu produktu var ātri pielāgot tirgus prasībām un jebkuram velosipēdu tipam.

Pielietojot izveidoto ģeneratora matemātisko modeli, VeA un AS Latvo pētnieki izgatavoja ģeneratora prototipu, kas jau ir iebūvēts velosipēda ritošajā daļā un pašlaik notiek tā parametru mērījumi. Paredzēts, ka prototips tiks parādīts 2020. gada novembrī starptautiskajā velosipēdu izstādē Eurobike2020, kas notiks Vācijā, Friedrihshāfenā.

Projekta kopējās apstiprinātās izmaksas ir 472 069,00 EUR, kas tiek finansētas no šādiem finanšu avotiem: ERAF finansējuma – 272 855,88 EUR apmērā, Valsts budžeta finansējuma – 163 807,94 EUR apmērā, Ventspils Augstskolas un AS “LATVO” finansējuma – 35 405,18 EUR apmērā. Plānotais projekta ilgums ir 24 mēneši (03.2019 - 02.2021).

Practical tests have been started for the bicycle generator manufactured within the project

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 19 Jun 2020 09:15:27 GMT

Practical tests have been started for the bicycle generator manufactured within the project

Many modern inventions require independent energy sources. Batteries and accumulators are mainly used as such. A clean energy source that can be used when traveling to power electronic devices or charge batteries can be a generator that converts kinetic energy, for example when riding a bicycle, into a suitable electrical voltage. Within the framework of the project "Draugen (environmentally friendly small power generator with the rotor linear motion) Ventspils University of Applied Sciences researchers have developed and patented a generator with rotor linear motion which can be used in various industries. Applying mathematical and physical modelling methods, the performance characteristics of the generator prototypes to be manufactured were studied, as a result of which new technical solutions were created, the work efficiency of the equipment was increased and the generator manufacturing technology was improved.

The developed generator is based on the principle of switching the magnetic flux of the inductor magnetic conductor. The generator consists of a fixed inductor with a permanent magnet and a winding, and a moving part on which the switching elements made of silicon steel are placed.

The generator design and performance analysis is performed using specialized 3D modelling software, which allows to calculate the optimal size of the generator for different customer needs.

Generator design modelling using SolidWorks 3D modelling software, as well as EMWorks software for generator electromagnetic model development, provides an opportunity to quickly adjust the design and output power of the generator to be developed according to customer needs. By modifying the design of the product in this way, the production costs increase insignificantly due to the production technology of the inductor strip. Thus, unlike the generator models on the market, the new product can be quickly adapted to market requirements and any type of bicycle. Using the developed mathematical model of the generator, researchers from VUAS and Joint Stock Company Latvo made a prototype of the generator, which is already built into the running gear of the bicycle and is currently measuring its parameters. The prototype is expected to be on display in November 2020 at the Eurobike2020 International Bicycle Exhibition in Friedrichshafen, Germany.

Engineering Research Institute (ERI) Ventspils International Radio Astronomy Centre of Ventspils University of Applied Sciences as a leading partner and joint stock company "LATVO" as the project partner since the beginning of March 2019 have started to implement the European Regional Development Fond Operation Programme "Growth and Employment" 1.1.1 Specific Support Objective "Increase the Research and Innovation Capacity of Latvian Research Institutions and the Ability to Attract External Funding by Investing in Human Resources and Infrastructure" 1.1.1.1 within the framework of the 2nd round of the measure "Practical Orientation Research" project "Environmentally Friendly Small Power Generator with the Rotor Linear Motion (DrauGen).

Total approved costs of the project are EUR 472 069,00 and they are financed from the following financial sources - European Regional Development Fund (ERAF) - EUR 272,855.88, Government funding - EUR 163,807.94, Ventspils University of Applied Sciences and joint stock company "LATVO" funding – EUR 35,405.18. Project Duration – 24 months (03.2019-02.2021).

Notika VSRC astrofizikas seminārs

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 18 Jun 2020 12:20:42 GMT

Notika VSRC astrofizikas seminārs

Astrofizikas seminārā vadošais pētnieks J. Kalvāns atskaitījās par paveikto pēcdoktorantūras grantā "Kosmisko staru izraisītas starpzvaigžņu putekļu sasilšanas ķīmiskās sekas", tai skaitā arī par zinātnisko vizīti Maksa Planka Ārpuszemes fizikas institūtā. Tā kā projekts lēnām tuvojas noslēgumam, tika iezīmēti arī tā kopējie rezultāti - radītās zināšanas.

Kā arī A.Sukharevs ziņoja par zinātnisko rezultātu pārskatu, kas iegūts projekta Post-Doc īstenošanas laikā: Dažādu veidu ekstragalaktisko radio avotu dienas un dienas mainības izpēte, izmantojot Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (RISE) teleskopus.

VIRAC astrophysics seminar took place

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 18 Jun 2020 07:22:41 GMT

VIRAC astrophysics seminar took place

At the seminar on astrophysics the leading researcher J. Kalvāns reported on achievements of the postdoctoral grant "Chemical Effects of Interstellar Dust Warming Caused by Cosmic Rays", including a scientific visit to Max Planck Institute for Extraterrestrial Physics. As the project is slowly coming to an end, its overall results were also marked - the created knowledge.

A. Sukharevs as well reported the review of scientific results obtained during the implementation of the Post-Doc project: Studies with telescopes of Ventspils International Radio Astronomy Centre (RISE) within the day of variability of extragalactic radio sources and several Days.

Amerikas Astronomijas biedrības 236. konference

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 17 Jun 2020 06:53:20 GMT

Amerikas Astronomijas biedrības 236. konference

Amerikas Astronomijas biedrība (American Astronomical Society, AAS) ir profesionālo astronomu zinātniska organizācija. Par AAS pilntiesīgajiem biedriem (Full Member) var kļūt tikai ASV astronomi, bet citu valstu astronomi var būt ārzemju biedri (International Affiliated Member), un šāds statuss ir arī VSRC vadošajam pētniekam Jurim Freimanim. Uzņemšana AAS ir individuāla, parasti izvērtējot pretendenta veikumu un pieprasot divu AAS biedru rekomendācijas. Bez šādas izvērtēšanas uzņem tādu organizāciju biedrus, kuras savus biedrus uzņem ar AAS atzītu individuālu atlasi (piemēram, Starptautiskā Astronomijas savienība). AAS biedra statuss dod iespēju ar lielu atlaidi abonēt žurnālus "The Astrophysical Journal" un "The Astronomical Journal", kā arī piedalīties AAS konferencēs; pēdējā iespēja visiem citiem ir ļoti ierobežota.

Kopš 1977. gada AAS konferences notiek divas reizes gadā – ziemā un vasarā, parasti janvārī un jūnijā. Sākotnēji tika plānots, ka AAS kārtējā 236. konference notiks Medisonā, Viskonsinas štatā, no 31. maija līdz 4. jūnijam, bet COVID-19 pandēmijas dēļ tā tika pilnībā reorganizēta un norisinājās tiešsaistē no 1. līdz 3. jūnijam. J.Freimanis izmantoja iespēju piedalīties šajā konferencē kā klausītājs; ja konference notiktu klātienē, tad to apmeklēt nebūtu bijis iespējams naudas trūkuma dēļ.

1. jūnijā no VSRC interešu viedokļa īpaši interesants bija Jack Burns (Kolorādo universitāte) ziņojums “Low Radio Frequency Astrophysics from the Farside of the Moon” par projektējamajiem radioteleskopiem, kas atradīsies no Zemes neredzamajā Mēness pusē un darbosies no 200 kHz līdz 10 MHz diapazonā. Šajās frekvencēs darbojas lielākā daļa komerciālo radiosakaru, televīzijas un mobilo sakaru raidītāju, tādēļ radioastronomiskie novērojumi ir neiespējami ne tikai no Zemes virsmas, bet arī no satelītiem un pat no pret Zemi pavērstās Mēness puses. Zemes raidītāju radītie traucējumi ir novērojami arī Mēness neredzamajā pusē, tomēr tur tie ir daudz vājāki.

Jennifer Wiseman (Kosmiskā Teleskopa zinātniskais institūts) aplūkoja Habla Kosmiskā teleskopa (Hubble Space Telescope, HST) spīdošo veikumu tā darbības 30 gados un norādīja, ka šis instruments būs spējīgs turpināt veikt pirmklasīgus novērojumus vismaz līdz 2025. gadam.

2. jūnijā Jonathan P. Gardner (NASA Godāra kosmisko lidojumu centrs) un Klaus Pontoppidou (Kosmiskā Teleskopa zinātniskais institūts) aplūkoja Džeimsa Veba Kosmiskā teleskopa (James Webb Space Telescope, JWST) projekta pašreizējo stāvokli. Šo infrasarkano 6,5 m teleskopu pēc NASA pasūtījuma būvē korporācija Northrop – Grumman. COVID-19 epidēmija ir palēninājusi darba tempu, bet darbs turpinās. Teleskopu palaidīs no Kurū kosmodroma (Franču Gvajānā) ar Eiropas Ariane-5 nesējraķeti, un tas būs Eiropas Savienības ieguldījums kopīgajā projektā. Paredzēts, ka pirmos sešus mēnešus pēc palaišanas notiks visu sistēmu un zinātnisko instrumentu darbības pārbaude. Zinātnisko novērojumu pieteikumu iesniegšanas beigu termiņš pirmajam zinātniskās darbības ciklam pagaidām nav noteikts, bet tos jau var iesniegt ar interneta programmatūras Astronomer's Proposal Tools starpniecību.

Plenārsēdē Paola Casselli (Maksa Planka Ārpuszemes fizikas institūts, Vācija) nolasīja pārskata referātu "The Crucial Interplay of Laboratory Experiments, Observations and Theory to Unveil our Astrochemical Origins", kas bija veltīts astroķīmijas sasniegumiem pēdējā laikā. Veseli trīs slaidi viņas ziņojumā bija veltīti rezultātiem, kas publicēti VSRC vadošā viespētnieka Antona Vasjuņina (Anton Vasyunin) un kolēģu rakstā 2017. gadā; uz slaida bija arī smaidoša A.Vasjuņina fotogrāfija. P.Casselli kā ļoti svarīgu pieminēja arī kosmisko staru ietekmi uz ķīmiskajām reakcijām starpzvaigžņu putekļos; tieši šajā tēmā pašlaik strādā VSRC vadošais pētnieks Juris Kalvāns.

James Lowenthal (Smita koledža) aplūkoja ļoti nopietnos draudus visai uz Zemes bāzētajai astronomijai, kurus rada dažādu kompāniju plāni palaist orbītā ap Zemi tūkstošiem satelītu, lai nodrošinātu interneta sakarus jebkurā Zemes vietā. Kamēr E.Maska kompānija "SpaceX" vismaz cenšas šos traucējumus mazināt un iegulda ievērojamus līdzekļus šī mērķa sasniegšanai, daudzas citas kompānijas, kam ir līdzīgi plāni, pat neuzskata par vajadzīgu atbildēt uz astronomisko organizāciju vēstulēm.

Brandon Hensley (Prinstonas universitāte) kopīgi ar Bruce Draine, pamatojoties uz starpzvaigžņu polarizācijas novērojumiem, izvirzījuši hipotēzi, ka starpzvaigžņu putekļu serdes ir nevis divu veidu – vai nu silikātu, vai grafīta, bet gan vienveidīgas, un sastāv no materiāla "astroputekļi", kā arī policikliskajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem. Savukārt astroputekļi = amorfie silikāti + kalcija karbonāts + dzelzs vai tās oksīdi + ogļūdeņraži. Autori uzskata, ka no oglekļa zvaigznēm izsviestajā vielā sākotnēji kondensējas grafīta vai tiem līdzīgi putekļi praktiski bez skābekļa savienojumiem, bet pēc tam starpzvaigžņu vidē uz tiem kondensējas grūti kūstošie skābekli saturošie savienojumi (silikāti u.c.), un notiek putekļu seržu ķīmiskā sastāva homogenizācija.

Thiem Hoang (Korejas Astronomijas un kosmosa zinātnes institūts, Korejas Republika) demonstrēja aprēķinu rezultātus, no kuriem izriet, ka starpzvaigžņu gāzes atomu un molekulu triecienu izraisītā rotācija var mehāniski sagraut putekļus centrbēdzes spēku dēļ.

3. jūnijs sākās ar plenārsēdi, kurā Džordža Elerija Heila (George Ellery Hale) balvas saņēmējs prof. Kazunari Shibata (Kioto universitāte, Japāna) nolasīja lekciju “From Jets to Superflares: Extraordinary Activity of Magnetized Plasmas in the Universe”. Viena no šīs lekcijas zīmīgākajām pamatidejām bija, ka magnētiskā pārsaiste, kas starp citu izraisa Saules uzliesmojumus, ir fraktāls process.

Shmuel Bialy (Hārvardas – Smitsona Astrofizikas centrs) nolasīja ziņojumu “The HI-to-H2 transition in a Turbulent Medium”, kur norādīja, ka virsskaņas ātruma turbulence lielos mērogos maina gāzes blīvumu un tādēļ arī tās ķīmisko sastāvu.

Notika informatīvs vebinārs “National High Performance Computing Facilities”. Tajā uzstājās Richard Gerber (National Energy Research Scientific Computing Center), Niall Gaffney (Texas Advanced Computing Center), Bill Kramer (Blue Waters National Center for Supercomputing Applications, Illinois), Mike Norman (San Diego Supercomputer Center), John Towns (National Center for Supercomputing Applications), Jini Ramprakash (Argonne Leadership Computing Facility) un Bronson Messer (Oak Ridge National Laboratory). Lielākā daļa no referentu pārstāvētajiem lieljaudas skaitļošanas centriem darbojas ASV Enerģētikas ministrijas paspārnē un izpilda tikai tādus skaitļošanas darbus, kam ir sakars ar šīs ministrijas darbības mērķiem. No astronomu viedokļa pozitīvi atšķiras Teksasas universitātes (ar filiāli Minesotas universitātē), kā arī Ilinoisas un Sandjego skaitļošanas centri, kas pieņem plaša spektra skaitļošanas pieteikumus. Tostarp Minesotā tiek veikta zvaigžņu hidrodinamikas trīsdimensionāla modelēšana, un Ilinoisā līdz šim pāri par 27% no kopējā skaitļošanas laika piešķirti astronomijai.

Problemātisks bija AAS prezidentes Megan Donahue paziņojums par visas biedrības atbalstu tagadējiem melnādaino amerikāņu protestiem daudzās ASV pilsētās. Nekāda AAS biedru aptauja par viņu attieksmi pret šiem protestiem un to laikā notiekošajiem grautiņiem, laupīšanām un vandālisma aktiem netika veikta. J.Freimanis nosūtīja e-pasta vēstuli AAS prezidentei, kurā norobežojās no viņas paziņojuma un norādīja, ka AAS ir zinātniska organizācija, kas nav dibināta uz tās biedru līdzīgu politisko uzskatu pamata.

Kopumā AAS 236. konference jāuzskata par izdevušos, kaut gan tiešsaistes režīms ierobežoja neoficiālu, iepriekš neplānotu kuluāru sarunu iespējas. Konferences organizatori ir paveikuši milzīgu darbu tās tehniskajā nodrošināšanā. Visas prezentācijas tika pasniegtas ZOOM platformā, kas pārsvarā darbojās ļoti labi, kaut gan bija arī dažas tehniskas ķibeles. No šī kopsavilkuma autora (J.Freimaņa) viedokļa tā bija unikāla iespēja piedalīties konferencē par pavisam nelielu reģistrācijas maksu, netērējot naudu un laiku ceļojumam pāri okeānam.

Projekts “Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijas 3.kārta” (Nr. 1.1.1.4/17/I/010) tiek balstotīts uz VSRC attīstības stratēģiju 2016. – 2020. gadam.

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 17 Jun 2020 05:38:11 GMT

Projekts “Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijas 3.kārta” (Nr. 1.1.1.4/17/I/010) tiek balstotīts uz VSRC attīstības stratēģiju 2016. – 2020. gadam. Projekts primāri tika paredzēts Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijai, īstenojot 2.modernizācijas kārtā neīstenotās darbības un sakārtojot radioteleskopu darbību. Īstenojot projektu, VSRC ir veicis vairāku plānoto iepirkumu priekšizpēti, konstatējot ievērojamu plānoto iepirkumu izmaksu pieaugumu, salīdzinot ar veikto priekšizpēti pirms projekta iesniegšanas. Lai sasniegtu projekta uzstādītos mērķus projekta finansējuma ietvaros, VSRC veica projekta darbību pārvērtēšanu, nosakot prioritārās projekta darbības, ierosinot veikt grozījumus projektā, kas paredz izmaiņas projekta darbībās un to pārfinansēšanā.

Maija mēnesī ar LR izglītības un zinātnes ministriju tika saskaņoti grozījumi projektā, kas paredz:

1. Attiekties no Multifunkcionālas mobilās laboratorijas iegādes (speciāli aprīkots mikroautobuss pēc Tartu observatorijas parauga) aerofoto un kosmisko avotu datu uztveršanai, datu pārraidei un kontrolmērījumu veikšanai u.c.” (turpmāk – Mobilā labortatorija), kura tika

paredzēta VSRC Tālizpētes nodaļas vajadzībām. Salīdzinot ar 2016. gadu, ir izmainījusies Tālizpētes nodaļas struktūra, pētniecības virzieni, kā arī vajadzības pēc infrastruktūras. Tālizpētes nodaļa veic specializēto metodoloģiju izstrādi tālizpētes datu pārveidošanai informācijas produktos, tālizpētes datu apstrādes metožu pētījumus, testēšanu un programmatūras izstrādi. Līdz ar to darbs ir saistīts ar datu apstrādes algoritmu un darbplūsmu izstrādi, nevis datu ieguvi. Šī iemesla dēļ ieguldījumi iekārtās tika veikti, lai stiprinātu skaitļošanas kapacitāti, iegadājoties darbstacijas ar grafiskajiem procesoriem un izdalot atsevišķu klāstera mezglu, kas piemērots dziļās apmācības metožu realizācijai. Liekot uzsvaru uz datu apstrādes metožu izveidi, mobilā laboratorija un bezpilota lidaparāta iegāde ir zaudējusi aktualitāti. Tālizpētes nodaļas pētījumu vajadzībām datus nodrošina ārējie piegādātāji, izmantojot savu infrastruktūru.

2. Atteikties no Īsas bāzes interferometrijas radioastronomiskās sistēmas vadības sistēmas inženiertehniskās infrastruktūras izveidošanai nepieciešamā aprīkojuma iegādes (abu RT saslēgšana vienotā mērījumu sistēmā ar vadības centru ar attālinātas vadības iespēju VeA). Salīdzinot ar projekta iesnieguma sagatavošanas brīdi, tehnoloģijas šajā jomā ir mainījušās un nepieciešamo rezultātu ir iespējams panākt ar citiem līdzekļiem, kas jau faktiski ir realizējams šobrīd. Īsas bāzes interferometrijas radioastronomiskās sistēmas vadības sitsēmas inženiertehniskās infrastruktūras izveidošanai nepieciešamā aprīkojuma un elektronisko komponenšu iegāde tikai nodrošina atsevišķu sistēmu redundanci, līdz ar to šīs darbības īstenošana nav prioritāra.

3. Atteikties no Uztverošās daļas RT-32 tālākās tehniskās modernizācijas iespēju izpētes. Kopš projekta iesnieguma iesniegšanas brīža VSRC ir jau patstāvīgi veicis šo izpēti, tādēļ to vairs nav nepieciešams veikt projekta ietvaros.

4. Atteikties no DBBC jaunās paaudzes iekārtu iegādes. Uz projekta iesniegšanas brīdi tika paredzēts, ka lai darbotos EVN tīklā (European very long baseline network), kura dalībnieks ir arī VSRC, šāda iekārta būs nepieciešama datu reģistrēšanai (šobrīd tiek izmantota iepriekšējās paaudzes DBBC iekārta), tomēr uz doto brīdi situācija ir mainījusies un EVN tīkla prasībās nepieciešamība pēc jaunās paaudzes iekārtas vairs netiek paredzēta, kā arī šāda iekārta vēl nav pieejam ražošanā. Nepieciešamo datu reģistrēšanu ir iespējams nodrošināt nepieciešamajā apjomā ar esošo infrastruktūru un šobrīd nav paredzams, vai nākotnē šāda prasība pēc jaunas iekārtas vispār būs, līdz ar to būtu nelietderīgi šobrīd tērēt līdzekļus šādas iekārtas iegādei.

Veicot Projekta progresa izvērtējumu un plānojot tā īstenošanu atlikušajā laika periodā, Ventspils Augstskola un LR IZM vienojās neīstenot augstāk minētās četras darbības projekta ietvaros un tām plānoto finansējumu, kā arī īstenoto projekta darbību neizmantoto finansējumu, novirzīt to projekta darbību īstenošanai, kurām ir augstāka prioritāte. Viena no prioritātēm ir Platjoslas kriogēnā uztvērēja komponenšu iegāde VLBI un vienas antenas novērojumiem”, kuras īstenošanai nepieciešamās izmaksas ir būtiski augušas, Savukārt, lai projekta ietvaros iegādātās uztvērēju komponentes varētu atbilstoši uzstādīt, nepieciešama RT-32 uztvērēju kabīnes izveide, aizstājot esošo kabīni ar paplašinātu un jaunajām prasībām atbilstošu kabīni. Šobrīd radioteleskops RT-32 ir aprīkots ar relatīvi šauru uztvērēju kabīni, kas ļauj sekundārajā fokusā izvietot tikai vienu uztverošās aparatūras komplektu, tādējādi, ierobežojot uztveršanai izmantojamo frekvenču diapazonu. Apzinot tehniskās iespējas un radioastronomu vajadzības, kā arī attīstot sadarbību ar kosmosa industriju (Eiropas Kosmosa Aģentūra, Swedish Space Corporation sadarbības līgums), ir secināts, ka tuvākajā nākotnē būs nepieciešams paplašināt pielietojamo frekvenču diapazonu, ko var panākt uztvērēju kabīnē izvietojot vairākus aparatūras komplektus. Lai būtu iespējams šos aparatūras komplektus uzstādīt, ir nepieciešams veikt uztvērēju kabīnes paplašināšanu. Projekta sagatavošanas fāzē tika paredzēts veikt uztverošās daļas RT-32 tālākās tehniskās modernizācijas iespēju izpēti (projekta darbība Nr.1.5), kuru, kā iepriekš minēts, esam jau veikuši un šīs izpētes rezultātā ir secināts, ka viens no svarīgākajiem tālākas modernizācijas priekšnosacījumiem ir uztvērēju kabīnes paplašināšana, kas ļaus vienlaicīgi uzstādīt un operatīvi lietot vairākus uztverošās aparatūras komplektus vajadzīgajos darba frekvenču diapozonos.

Papipildus tam, projektu bija plānots īstenot līdz 2021.gada janvārim, taču globālā pandēmija ir būtiski ietekmējusi projeka gaitu, ņemot vērā, ka lielākā daļa potenciālo piegādātāju, kā arī VSRC sadarbības partneri, kas iesaistās VSRC attīstības veicināšanā, ir ārvalstu institūti un kompānijas, kuru resursi un rīcībspējas bija ļoti ierobežotas. Pašlaik VSRC strādā pie projekta grozījumiem, kas ļautu projekta īstenošanu pagarināt par sešiem mēnešiem – līdz 2021.gada jūlijam.

Vakance uz eksperta publisko investīciju piesaistes (projektu) jautājumos amatu

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 08 Jun 2020 17:04:02 GMT

Eksperts publisko investīciju piesaistes (projektu) jautājumos

Ventspils Augstskola (reģistrācijas Nr. 90000362426, adrese: Inženieru iela 101, Ventspils) aicina pieteikties uz Ventspils Augstskolas eksperta publisko investīciju piesaistes (projektu) jautājumos amatu (darba līgums uz noteiktu laiku līdz 2023.gada 30.novembrim projekta Nr.1.1.1.5/18/A/019 “VSRC institucionālās un zinātniskās kapacitātes turpmākā attīstība” ietvarā).

Amatam noteiktās individuālās kvalifikācijas un iemaņu prasības:

augstākā izglītība (bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība);
priekšrocība pretendentiem ar maģistra grādu ekonomikas vai tai pielīdzināmajās jomās;
nozīmīga darba pieredze Eiropas Struktūrfondu un citu publisko finanšu instrumentu projektu pieteikumu sagatavošanā, koordinēšanā un/vai īstenošanā;
darba pieredze projektu pieteikumu sagatavošanā, koordinēšanā un/vai īstenošanā augstākās izglītības iestādēs un/vai zinātniskajās institūcijās tiks uzskatīta par priekšrocību;
pieredze “Apvārsnis 2020” programmas virs kvalitātes sliekšņa novērtētu projektu gatavošanā organizācijas vajadzībām konkrētā uzsaukumā, t.sk., sniedzot konsultācijas un atbalstu projektu pieteikumu rakstītājiem, vērtējot projekta piesaistes nozīmīgumu un idejas, u.tml.;
padziļinātas zināšanas par politikas plānošanas dokumentu izstrādi, ieviešanu un uzraudzību;
teicamas angļu valodas un labas krievu valodas prasmes rakstos un mutvārdos;
pieredzējuša datora lietotāja prasmes (MS Office), kā arī prasmes darbā ar biroja tehniku;
izpratne par publiskā iepirkuma procesu un normatīvo aktu bāzi, un prasmes to izmantot projektā veikto iepirkumu procedūru īstenošanai;
izpratne par grāmatvedības, personālvadības un finanšu vadības pamatprincipiem;
teicamas iniciatora, sadarbības un organizatoriskās prasmes;
precizitāte un augsta atbildības sajūta;
spēja noteikt prioritātes un plānot savu ikdienas darbu.

Ventspils Augstskola piedāvā:

interesantu un dinamisku darba vidi;
izaugsmes iespējas;
stabilu darba samaksu;
sociālās garantijas.

Attiecīgā amata mēneša bruto samaksas amplitūda plānota saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, kā arī Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1075 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs”, nepārsniedzot 1917,00 EUR mēnesī pirms nodokļu nomaksas, izvērtējot konkrētās personas individuālo kvalifikāciju un prasmes.

Dzīves un darba aprakstu (Curriculum Vitae) un motivācijas vēstuli (ne vairāk kā A4 formāta viena lapaspuse), ietverot redzējumu par projektu pieteikumu izstrādāšanu, koordinēšanu un/vai vadību, tai skaitā “Apvārsnis 2020” programmas ietvarā, līdz 2020.gada 28.jūnijam ieskaitot iesniegt personīgi Ventspils Augstskolas Personāldaļā, C202 kabinets 2.stāvā, Inženieru ielā 101, Ventspilī vai sūtīt elektroniski: personals@venta.lv, uzziņas pa tālruni 636 28303.

Vakance uz eksperta pētniecības projektu komercializācijas jautājumos amatu

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 08 Jun 2020 16:56:58 GMT

Eksperts pētniecības projektu komercializācijas jautājumos amatu

Ventspils Augstskola (reģistrācijas Nr. 90000362426, adrese: Inženieru iela 101, Ventspils) aicina pieteikties uz Ventspils Augstskolas eksperta pētniecības projektu komercializācijas jautājumos amatu (darba līgums uz noteiktu laiku līdz 2023.gada 30.novembrim projekta Nr.1.1.1.5/18/A/019 “VSRC institucionālās un zinātniskās kapacitātes turpmākā attīstība” ietvarā).

Mēs meklējam cilvēku, kuram ir darba pieredze privātajā sektorā nacionālu un starptautisku projektu vadībā, jaunu un inovatīvu biznesa ideju attīstīšanā un produktu realizācijā. Vakance saistīta ar komercializācijas stratēģijas izstrādi, ieviešanu, jaunu, inovatīvu produktu virzību Eiropas tirgū un jaunuzņēmumu attīstību.

Lai attīstīstītu jaunuzņēmumus un veicinātu to produktu komercializāciju, būs nepieciešams ne tikai piedalīties kā apmeklētājam vietēja un starptautiska mēroga izstādēs/ konferencēs, bet arī tajās uzstāties, lai stāstītu par jaunuzņēmumos radītajiem produktiem/ pakalpojumiem, mēģinot piesaistīt gan klientus, gan investorus.

Amatam noteiktās individuālās kvalifikācijas un iemaņu prasības:

augstākā izglītība (maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā vai tai pielīdzinājamās jomās);
vismaz 5 gadu pieredze aktīvā uzņēmējdarbībā, tehnoloģijās un/ vai pētniecības jomā vadošā amatā;
vismaz 3 gadu pieredze jaunu produktu attīstībā un virzīšanā tirgū;
pieredze tehnoloģiju jaunuzņēmuma dibināšanā un attīstīšanā tiks uzskatīta par priekšrocību;
pieredze produktu komercializācijas stratēģijas izstrādē, ieviešanā un kontrolē;
pieredze darbinieku vadīšanā un laika/ darbu plānošanā;
pieredze gan privātā, gan publiskā finansējuma piesaistē un apgūšanā;
pieredze darbā ar „sēkas kapitāla “ un riska kapitāla investoriem;
lieliskas pārdošanas un pārliecināšanas spējas;
spēja motivēt komandu sasniegt izvirzītos rezultātus;
dalība biznesa pirmsinkubatora un inkubatora ciklos tiks uzskatīta par priekšrocību;
teicamas angļu valodas un labas krievu valodas prasmes rakstos un mutvārdos;
pieredzējuša datora lietotāja prasmes (MS Office), kā arī prasmes darbā ar biroja tehniku;
izpratne par publiskā iepirkuma procesu un normatīvo aktu bāzi, un prasmes to izmantot projektā veikto iepirkumu procedūru īstenošanai;
izpratne par grāmatvedības, personālvadības un finanšu vadības pamatprincipiem;
teicamas iniciatora, sadarbības un organizatoriskās prasmes;
precizitāte un augsta atbildības sajūta;
spēja noteikt prioritātes un plānot savu ikdienas darbu;
B kategorijas autovadītāja apliecība.

Ventspils Augstskola piedāvā:

interesantu un dinamisku darba vidi;
izaugsmes iespējas;
stabilu darba samaksu;
sociālās garantijas.

Dzīves un darba aprakstu (Curriculum Vitae) un motivācijas vēstuli (ne vairāk kā A4 formāta viena lapaspuse), ietverot redzējumu par Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” iespējamajiem komercializācijas virzieniem un to attīstību (virzīšanu tirgū), līdz 2020.gada 28.jūnijam ieskaitot iesniegt personīgi Ventspils Augstskolas Personāldaļā, C202 kabinets 2.stāvā, Inženieru ielā 101, Ventspilī vai sūtīt elektroniski: personals@venta.lv, uzziņas pa tālruni 636 28303.

Vacancy for an expert research project on commercialization issues

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 08 Jun 2020 10:14:20 GMT

Expert in research project commercialization

Ventspils University of Applied Sciences (Reg. Nr. 90000362426, address: Inženieru iela 101, Ventspils) announces application for the position of Ventspils University of Applied Sciences expert research project on commercialization issues (employment contract for a definite period until November 30, 2023, within the framework of the project No.1.1.1.5/18/A/019 “Further development of the institutional and scientific capacity of the VIRAC”).

We are looking for people who have work experience in the private sector in managing national and international projects, developing new and innovative business ideas and implementing products. The vacancy is related to the development and implementation of a commercialization strategy, the promotion of new, innovative products in the European market and the development of new companies.

To develop start-ups and promote the commercialization of their products, it will be necessary not only to participate as a visitor in local and international exhibitions/conferences but also to present them to talk about the products/services created by start-ups, trying to attract both customers and investors.

Individual qualification and skill requirements specified for the position:

degree in business administration or equivalent);
at least 5 years of experience in an active business, technology and/or research management position;
at least 3 years of experience in developing and marketing new products;
experience in setting up and developing a technology start-up will be considered an advantage;
experience in product commercialization strategy development, implementation and control;
experience in employee management and time/work planning;
experience in attracting and absorbing both private and public funding;
experience in working with "seed capital" and venture capital investors;
excellent sales and persuasion skills;
ability to motivate the team to achieve the set results;
participation in business pre-incubator and incubator cycles will be considered an advantage;
excellent English and good Russian language skills in writing and speaking;
skills of an experienced computer user (MS Office), as well as skills in working with office equipment;
understanding of the public procurement process and the basis of regulatory enactments, and skills to use it for the implementation of procurement procedures performed in the project;
understanding of the basic principles of accounting, personnel management and financial management;
excellent initiator, collaborative and organizational skills;
accuracy and high sense of responsibility;
ability to set priorities and plan their daily work;
B category driving license.

Ventspils University of Applied Sciences offers:

interesting and dynamic work environment;
growth opportunities;
stable wages;
social guarantees.

The range of gross monthly salary of the respective position is planned following the Law on Remuneration of Officials and Employees of State and Local Government Institutions, as well as Cabinet Regulation No. 1075 of 30 November 2010 “Catalog of Positions of State and Local Government Institutions”, not exceeding EUR 1917.00 per month before taxes payments, assessing the individual qualification and skills of the particular person.

Curriculum Vitae and motivation letter (maximum A4 page one page), including a vision of possible commercialization directions of the Ventspils University of Applied Sciences Institute of Engineering Ventspils International Radio Astronomy Centre and their development (market promotion), to be submitted in person at the Personnel Department of Ventspils University College, C202 office on the 2nd floor, Inženieru Street 101, Ventspils by 28 June 2020 or sent electronically: personals@venta.lv, inquiries by phone 636 28303.

Maija beigās norisinājās seminārs par pulsāru pētījumiem

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 01 Jun 2020 05:55:39 GMT

Seminārs par pulsāru pētījumiem

No 2020.g. janvāra līdz maijam VSRC stažējās Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Radioastronomijas institūta pētnieks I.Kravcovs (Ihor Kravtsov), kuram bija piešķirta Latvijas Valsts izglītības attīstības aģentūras stipendija. 26. maijā notika VSRC astrofizikas seminārs, kurā I.Kravcovs pastāstīja par veikto darbu, uzstājoties ar ziņojumu "Broadband pulsar research".

Stažēšanās laikā atbilstoši apstiprinātajam plānam tika veikti pulsāru novērojumi ar VSRC radioteleskopu RT-32, kā arī ar Ukrainas radioteleskopiem UTR-2 un GURT (abi atrodas Harkivas tuvumā). Tika mēģināts novērot pulsārus arī ar VSRC LOFAR staciju. Novērojumu mērķis – analizēt radiostarojuma impulsu parametrus (intensitāti un dispersijas mēru) dažādos frekvenču diapazonos. Dispersijas mērs ir tieši proporcionāls brīvo elektronu skaitam kolonā ar 1 cm2 šķērsgriezumu, kas savieno pulsāru un radioteleskopu, un novērojumos tas izpaužas kā radioviļņu impulsa aizkavēšanās ceļā, kas ir jo lielāka, jo zemāka radioviļņu frekvence. Tādēļ ir būtiski novērot pulsārus dažādās frekvencēs. UTR-2 ļauj pētīt pulsārus 16,5 – 33 MHz diapazonā, GURT (Giant Ukrainian Radio Telescope) darbojas 10 – 80 MHz diapazonā, LOFAR principā ļauj veikt novērojumus 10 – 90 MHz un 110 – 190 MHz diapazonos (teorētiski LOFAR augstfrekvences antenām ir pieejami līdz 240 MHz), bet no RT-32 pieejamo frekvenču klāsta šajā pētījumā tika izmantots 1,4 – 1,72 GHz diapazons.

Faktiski līdz maija beigām galvenie zinātniskie rezultāti (pulsāru radioimpulsu parametri) iegūti no UTR-2 novērojumiem, kuri ir pilnībā apstrādāti. RT-32 novērojumiem turpinās apstrāde; tika konstatēts, ka to nevar veikt Ventspilī un Irbenē, bet nācās datus pārsūtīt caur internetu uz Ukrainu, un šis interneta savienojums izrādījās esam lēns samērā ar pārsūtāmo datu apjomu. Gan ar UTR-2, gan ar RT-32 tiek intensīvi veiktas dažādas citas novērojumu programmas, tādēļ ir bijušas grūtības organizēt vienlaicīgus novērojumus, tomēr viena kopīgo novērojumu sesija tika īstenota laikā no 30. marta līdz 6. aprīlim. Tika konstatēts, ka VSRC LOFAR stacija pagaidām nav piemērota pulsāru pētījumiem, jo tās laiciskā izšķirtspēja ir 1 sekunde, bet pulsāru novērošanai nepieciešama izšķirtspēja ap 0,01 sekundi.

Kopumā februārī, martā un aprīlī tika novēroti pāri par 10 pulsāriem (daudzos gadījumos – atkārtoti), nosakot to impulsu jaudu un formu dažādās frekvencēs, kā arī dispersijas mēru. Tika noteiktas impulsu jaudas un dispersijas mēra izmaiņas laika gaitā (starp dažādiem novērojumu datumiem), un daudzos gadījumos tās būtiski nepārsniedz novērojumu kļūdas. Cita situācija ir pulsāram PSR B1919+21, kur ilgstošā novērojumu programmā konstatētas dispersijas mēra pusregulāras svārstības ar aptuveni 300 – 1000 diennakšu cikla garumu un amplitūdu, kas būtiski pārsniedz mērījumu kļūdas. Stažēšanās laikā I.Kravcovs kopā ar vairākiem Ukrainas kolēģiem piedalījies divu publikāciju sagatavošanā, kā savu darba vietu norādot gan Ukrainas ZA Radioastronomijas institūtu, gan VSRC.

Neraugoties uz sākotnējām tehniskajām grūtībām, I.Kravcovs pauda ieinteresētību turpināt sadarbību ar VSRC, ja vien atrastos kāds piemērots projekts, kas nodrošinātu finansējumu. Šādu ieinteresētību semināra noslēgumā izteica arī VSRC direktors Aleksejs Klokovs. Kad I.Kravcovs varēs faktiski atgriezties Ukrainā, pagaidām nav zināms, jo COVID-19 epidēmijas dēļ starpvalstu satiksme ir vismaz ļoti apgrūtināta, ja ne neiespējama.

Vadošajam pētniekam Manfrēdam Leontijam Šneps-Šnepem aprit 85 gadi!

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 27 May 2020 09:11:11 GMT

Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošajam pētniekam Manfrēdam Leontijam Šneps-Šnepem aprit 85 gadi! Daudz laimes!

Irbenes slepenā objekta stāsts

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Sun, 24 May 2020 11:28:29 GMT

Irbenes slepenā objekta stāsts

"Vieta, kas daudzus gadus nebija redzama nevienā kartē un, par ko nedrīkstēja pat nojaust. Centrs, no kurienes PSRS izspiegoja Rietumus. Tas viss - tepat, Baltijas jūras krastā - Irbenē. Kāda bija dzīve militārajā pilsētiņā «Zvaigznīte» un, kas ar to notiek tagad, kā tiek izmantotas spiegošanas antenas - raidījumā «Aculiecinieks» stāstā par Irbenes slepeno militāro objektu."

Video skaties šeit.

The half time of the Latvian Council of Science grant project "Complex investigations of the small bodies in the Solar system" has ended

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 16 Apr 2020 07:38:07 GMT

The half time of the Latvian Council of Science grant project "Complex Investigations of the small bodies in the Solar system" has ended

Ventspils University of Applied Sciences Engineering Research Institute Ventspils International Radio Astronomy Centre (VUAS ERI VIRAC) in collaboration with University of Latvia Institute of Astronomy (UL IA) developed the Latvian Council of Science grant project "Complex Investigations of the small bodies in the Solar system" half time report on the results obtained in the project within a year and a half has been successfully submitted to the Latvian Council of Science for expert evaluation.

For year and a half an active research of small bodies (asteroids and comets) in the Solar System using modern optical and radio methods, as well as data processing methods has been carried out. During the implementation of the first stage of the project more than 20 new asteroids have been discovered using Baldone Schmidt telescope, as well as calculations of 345705 (2006 VB14) and 6178 (1986 DA) orbital elements were performed based on the results of observational data. Parallel with the research in the optical frequency range, in the first stage of the project improvements were made to the Irbene RT32 radio telescope 1.6GHz receiving system and for the first time in the history of VUAS VIRAC the average noise level in the 1.6GHz frequency band was reduced to 0.25Jy, thus giving an opportunity to observe weak objects, for example to observe comets’ OH masers. Until the half time of the project VUAS VIRAC has made comet orbital models, organized comet (C/2018 We (Africano), C/2017 T2 (PANSTARRS), C/2018 N2 (ASASSN), C/2019 Y4 (ATLAS)) observations in radio frequency band and created weak signal processing complex using calibration algorithms, transforms and wavelet and Fourier transforms. During the implementation of the project comet C/2019 Y4 (ATLAS) was observed simultaneously in both the optical frequency range using Baldone Schmidt telescope and in the radio frequency range using Irbene RT32 radio telescope, within the framework of the project activity "“Simultaneous execution of the observations of the comet-emitted OH maser (using radio telescopes in Irbene) with the observations of the comet luminosity (using Baldone Schmidt telescope)”.

ATLAS komētas attēli B, V un R apakšjoslās optiskajā frekvenču diapazonā. Novērojumi veikti 19.03.2020 ar Baldones Šmita teleskopu.

First results of the Atlas comet (left and right circular polarisations). 1.6GHz radio frequency band. Results obtained 19.03.2020 and 20.03.2020 using Irbene RT-32 radio telescope.

The research was carried out within the framework of Latvian Council of Science Fundamental and Applied research project No. lzp-2018/1-0401"Complex Investigations of the small bodies in the Solar system". Project financing: EUR 300 000.00, consisting of VUAS ERI VIRAC financing: EUR 136 500.00.

Noslēdzies Latvijas Zinātnes Padomes granta projekta “Saules sistēmas mazo ķermeņu kompleksie pētījumi” vidusposms

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 16 Apr 2020 05:29:42 GMT

Noslēdzies Latvijas Zinātnes Padomes granta projekta “Saules sistēmas mazo ķermeņu kompleksie pētījumi” vidusposms

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radio astronomijas centrs (VeA VSRC)” un Latvijas Universitātes Astronomijas Institūta (LU AI) sadarbībā izstrādātā Latvijas Zinātnes Padomes granta projekta “Saules sistēmas mazo ķermeņu kompleksie pētījumi” (“Complex investigations of the small bodies in the Solar system”) vidusposma atskaite par projektā iegūtajiem rezultātiem pusotra gada laikā ir sekmīgi iesniegta Latvijas Zinātnes Padomes ekspertu izvērtēšanai.

Pusotru gadu projektā ir aktīvi strādāts pie Saules sistēmas mazo ķermeņu (koncentrējoties uz asteorīdiem un komētām) pētījumiem un novērojumiem gan optiskajā, gan radio frekvenču diapazonā. Projekta pirmā posma īstenošanas laikā tika atklāti vairāk kā 20 jauni asteorīdi ar Baldones Šmita teleskopu, kā arī tika veikti 345705(2006 VB14) un 6178(1986 DA) asteorīdu orbitālo elementu aprēķini, balstoties uz novērojumu datu rezultātiem. Paralēli pētījumiem optiskajā frekvenču diapazonā, pirmajā projekta posmā tika veikti Irbenes RT32 radioteleskopa 1.6GHz uztvēreju sistēmas uzlabojumi un pirmo reizi VeA VSRC vēsturē, novērojumu laikā vidējais trokšņu līmenis 1.6Ghz freknvenžu joslā tika samazināts līdz 0.25Jy, tādējādi sniedzot iespēju novērot vājus kosmiskos objektus, piemēram, komētu OH māzerus. Līdz projekta vidusposmam VeA VSRC aktivitātēs tika izveidoti komētu orbitālie modeļi, organizēti komētu (C/2018 W2 (Africano), C/2017 T2 (PANSTARRS), C/2018 N2 (ASASSN), C/2019 Y4(ATLAS)) novērojumi radio frekvenču joslā un izveidots vāju signālu apstrādes komplekss, izmantojot kalibrācijas algoritmus, veivletu un Furjē transformācijas. Projekta īstenošanas laikā tika vienlaicīgi novērota komēta C/2019 Y4 (ATLAS) gan optiskajā frekvenču diapazonā, izmantojot Baldones Šmita teleskopu, gan radio frekvenču diapazonā, izmantojot Irbenes RT32 radioteleskopu, projekta aktivitātes “Komētas izstarotā ūdeņraža māzera (izmantojot radioteleskopus Irbenē) novērojumu vienlaicīga izpilde ar komētas spožuma novērojumiem (izmantojot Šmita teleskopu Baldonē)” ietvarā.

ATLAS komētas attēli B, V un R apakšjoslās optiskajā frekvenču diapazonā. Novērojumi veikti 19.03.2020 ar Baldones Šmita teleskopu.

ATLAS komētas novērojumu pirmie rezultāti (kreisās un labās cirkulārās polarizācijas) 1.6GHz radio frekvenču joslā. Novērojumi veikti 19.03.2020 un 20.03.2020 ar Irbenes RT32 radioteleskopu.

Pētījums tika realizēts Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta Nr.lzp-2018/1-0401 „Kompleksie Saules sistēmas mazo ķermeņu pētījumi” ietvaros.Kopējais projekta finansējums – finansējums sastāda 300 000 EUR, no kuriem VeA IZI VSRC ir 136 500 EUR.

Priecīgas Lieldienas!

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 09 Apr 2020 17:20:18 GMT

Happy Easter!

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 09 Apr 2020 14:50:03 GMT

Pētnieku sasniegumi tiek novērtēti un attēloti uz rakstu krājuma vāka

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 07 Apr 2020 06:13:32 GMT

Pētnieku sasniegumi tiek novērtēti un attēloti uz rakstu krājuma vāka

Latvijas zinātnes padomes granta projekta “Organisko vielu evolūcija zvaigžņu un planētu veidošanās reģionos” (turpmāk

teksāt – OMG) ietvaros (Nr. lzp-2018/1-0170) 2020. gada 7. aprīlī augsta līmeņa žurnālā “Russian Chemical Reviews”

iznāca vispusīgs pārskata raksts “Eksperimentāli un teorētiski pētījumi par fotonu izraisītām reakcijām cietajā fāzē starpzvaigžņu vidē” (“Experimental and theoretical studies of photoinduced reactions in the solid phase of the interstellar

medium”). “Russian Chemical Reviews” ir indeksēts Scopus un Web of Science zinātnisko izdevumu datubāzēs ar ietekmes

faktoru virs 4,5; žurnāls aplūko veiksmīgus pētījumus un būtiskus jautājumus modernajā ķīmijā. Žurnāla izdevniecības

IOP redakcijas kolēģija šo rakstu izraudzījās izcelt starp citām publikācijām ar īpašu norādi uz žurnāla vāka.

Minētā raksta autori (t.sk. OMG projekta vadītājs A. Vasjuņins) sniedz plašu pārskatu par jaunāko astroķīmijā un esošo stāvokli starpzvaigžņu vides fotonu ierosinātu cietās fāzes (t.i., putekļu daļiņu) reakciju laboratoriskajā modelēšanā. Tiek parādīts, ka starpzvaigžņu vides astroķīmiskajos modeļos jāņem vērā vairāku posmu procesi, tai skaitā fizikālā adsorbcija

starpzvaigžņu vides gāzveida atomiem un molekulām, to difūzija pa kosmisko putekļu virsmu, heterogēnu katalīzi, fotolīzi, radiolīzi un reakciju produktu desorbciju, kā arī pašu putekļu graudiņu fotoķīmiskā evolūcija. Pārskatā aptvertais materiāls atklāj fotoķīmisko procesu divpusējo lomu sarežģītu organisku savienojumu veidošanā starpzvaigžņu vides

apstākļos.

Pārskata raksts sasniedzams internetā ar brīvu pieeju nākamos piecus mēnešus:

https://iopscience.iop.org/journal/0036-021X

Uzsākts jauns projekts "Mobila ūdeņraža hidrauliskas saspiešanas un uzpildes kompleksa prototipa izstrāde" KC-PI-2020/35

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 02 Apr 2020 11:25:46 GMT

Ventspils Augstskolas IZI "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" (VSRC) kopš 2020.gada 01.aprīļa uzsācis īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) darbības programmas 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt privātā sektora investīcijas P&A” 1.2.1.2. pasākums “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai”.

Projekta ietvaros paredzēts izstrādāt jaunu inovatīvu tehnoloģisko risinājumu gāzveidā ūdeņraža hidrauliskai kompensēšanai un izveidot iekārtas laboratorijas prototipu. Pašlaik uz šo tehnoloģiju nav patentu. Paredzēts, projektā laikā aizsargāt iegūtas tehniskus risinājums ar vismaz vienu LV un EU patentu.

Projektā plānots attīstīt ūdeņraža saspiešanas tehnoloģiju, pamatojoties uz izpētes rezultātiem un izveidoto rūpniecisko prototipu metāna saspiešanai līdz 25 MPa, izmantojot hidrauliskās gāzes kompresijas tehnoloģijas projektu 2010/0279/2DP/2.1.1.1.0/APIA/VIAA/163.

Projekta realizācijas procesā ir jāatrisina sekojoši uzdevumi:

1. Ar ūdeņraža gāzi saderīga šķidruma izvēle, ko var izmantot kā darba šķidrumu ūdeņraža saspiešanai.

2. Iekārtas temperatūras režīma izmaiņu izpēte gāzes saspiešanas laikā.

3. Spiediena palielināšanās intensitātes izpēte atkarībā no hidrauliskā sūkņa darbības režīma.

4. Jaudas un enerģijas patēriņa noteikšana noteikta tilpuma gāzes saspiešanai.

5. Materiālu izvēle kompresora un tvertņu ražošanai saspiesta ūdeņraža glabāšanai ar augstu saspiešanas pakāpi 35–70 MPa.

Projekta vispārīgais mērķis ir gāzveida degvielas ražošanas universāli komplekso tehnoloģiju izpēte un izstrāde biogāzes īpatsvara palielināšanai kopējā enerģijas patēriņā, lai samazinātu kopējo gaisa piesārņojumu valstī. Projekta specifiskais mērķis ir jauna tehnoloģisko procesu gāzveida biodegvielas kompresēšanas, uzkrāšanas un padeves mobilā kompleksa izpēta un izstrāde, kas var būtiski palielināt biogāzes pieprasījumu un ekonomisko efektivitāti, sekmējot un veicinot projekta mērķa grupu virzību uz ilgtspējīgu ekonomikas un sabiedrības attīstību, kā arī, izmantojot videi draudzīgu enerģiju.

Projekta pirmajā stadijā plānots veikt tehniski ekonomisko priekšizpēti un komercializācijas stratēģijas izstrādi. Šīm aktivitātēm paredzēti 6 mēneši (01.04.2020-30.09.2020), kuru ietvaros plānots:

Iepriekšējo pētījumu rezultātu sistematizēšana;

Padziļināts izstrādātas tehnoloģijas pielietojuma novērtējums.

Materiālo un tehnisko resursu analīze tehnoloģijas novešanai līdz TRL7 (8) stadijai.

Ārējo ekspertu apzināšana;

Komercializācijas stratēģijas izstrāde.

Gala produkta orientējošas cenas novērtējus, balstoties uz tehnoloģiska risinājumā un tirgus esošiem produktiem.

Provizoriskais aktivitāšu plāns, kuru paredzēts īstenot projekta ietvaros. Plāns tiks precizēts pēc TEP un komercializācijas stratēģijas izstrādes.

Projekta finansējums: Kopējās izmaksas ir 27768,98 EUR un tās tiek finansētas no šādiem finanšu avotiem:

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra – 24992.07 EUR apmērā;

Ventspils Augstskolas – 2776.90 EUR apmērā.

Paveiktais projektā “Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijas 3.kārta” (Nr. 1.1.1.4/17/I/010)

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 02 Mar 2020 22:00:00 GMT

Projekts “Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijas 3.kārta” (Nr. 1.1.1.4/17/I/010) tiek īstenots kopš 2017.gada decembra un šajā laika posmā ir veiktas nozīmīgas investīcijas Irbenes radioteleskopu modernizācijai.

Igādāti divi VLBI datu serveri, kas sniedz iespēju VSRC piedalīties starptautisku pētījumu veikšanā, RT-16 teleskops nodrošināts ar vietējo barošanas sistēmu – dīzeļģeneratoru, papildināts VSRC zinātniskās infrastruktūras klāsts ar jauniem, jaudīgiem datoriem, to programmāturām un demonstrāciju displejiem, kas veicinās pētnieciskos procesus un uzlabos novērojumu veikšanas kvalitātei. Tāpat ir pabeigta daļa plānoto būvdarbu raditoteleskopu kompleksā – RT-32 izveidots drošības traps, veikti balsta režģa pretkorozijas pasākumi un veikts sānu kabīņu remonts.

Zinātniskais institūts “Saturn” joprojām strādā pie jauna uztvērēja saules pētījuma izveides, kuru plānots piegādāt VSRC 2020.gada beigās.

Projekta īstenošanas laiks ir līdz 2020.gada janvārim, kura laikā vēl plānots veikt būvdarbus radioteleskopu kompleksā - RT-32 un RT-16 iekštelpu remonts, kā arī RT-16 otrā stāva izbūve un metāla kāpņu remonts.

Researchers have created 3D magnetic flux models for a bicycle generator

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 02 Mar 2020 10:43:05 GMT

Researchers have created 3D magnetic flux models for a bicycle generator

The design of the previous inductor generator design was improved within the project. As the inductor generator is (intended) for installation on the rear wheel of the bicycle, there are a number of limitations to the design, taking into account these nuances, the new design meets these requirements. The design of the disk is of great importance for the efficiency of the inductor generator. The disk is also mounted on the wheel and has 86 contactors or switching elements. As a result of modeling, the optimal disk diameter and number of contactors were determined, as well as the best shape of contactors was determined to be X-shaped, because it is efficient and easy to assemble in the disk structure and it is not difficult to produce this contactor shape. This shape provides good magnetic flux conductivity to provide a sufficient EDS value for the inductor generator. As the disk rotates, the contactors close and shut off the magnetic fluxes between the structural elements and result in a pulsating magnetic field, resulting in an electric motor appearing in the windings (which are placed on the structural elements on two sides). At present, according to the modeling results of the new design, prototype parts were ordered in order to create a prototype of the modeled design and check the results obtained by modeling with the real ones. Prototype production and testing is planned in the near future.

Pētnieki izveido 3D magnētiskās plūsmas modeļus veloģenerātoram

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 02 Mar 2020 10:38:02 GMT

Pētnieki izveido 3D magnētiskās plūsmas modeļus veloģenerātoram

Ventspils Augstskolas IZI Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, kā vadošais partneris, un AS “LATVO”, kā projekta sadarbības partneris, kopš 2019. gada marta sākuma ir uzsācis īsteno Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" 2. atlases kārtas ietvaros projektu “Videi draudzīgs mazas jaudas ģenerators ar lineāru rotora kustību (DrauGen)”.

Projekta ietvaros tika uzlabots iepriekšējās induktora ģeneratora konstrukcijas dizains. Tā kā induktora ģenerators domāts (paredzēts) uzstādīšanai uz velosipēda aizmugures riteņa, tad pastāv virkne ierobežojumu konstrukcijai, ņemot vērā šīs nianses, jaunā konstrukcija atbilst minētajām prasībām. Liela nozīme induktora ģeneratora darbības efektivitātei ir diska konstrukcija. Disks tiek stiprināts arī uz riteņa un tajā ir 86 kontaktori jeb komutācijas elementi. Modelēšanas rezultātā tika noteikts optimālais diska diametrs un kontaktoru skaits, kā arī tika noteikts, ka labākā kontaktoru forma ir X veida forma, jo tā ir efektīva un ir viegli montējama diska konstrukcijā un arī šo kontaktoru formu nav grūti saražot. Šī forma nodrošina labu magnētisku plūsmu vadītspēju, lai nodrošinātu pietiekamo EDS vērtību induktora ģeneratoram. Diskam rotējot, kontaktori slēdz un atslēdz magnētiskas plūsmas starp konstrukcijas elementiem un rezultātā rodas pulsējošs magnētiskais lauks, kā rezultātā tinumos (kuras ir novietotas uz konstrukcijas elementiem no divām pusēm) parādās elektrodzinējspēks. Šobrīd pēc jaunās konstrukcijas modelēšanas rezultātiem tika pasūtītas prototipa detaļas, lai izveidotu nomodelētās konstrukcijas prototipu un pārbaudītu modelēšanas ceļā iegūtos rezultātus ar reālajiem. Tuvākajā laikā plānots prototipa izgatavošana un testēšana.

Projekta ATVASE ievaros notika semināri un JIV-ERIC valdes sēde

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 28 Feb 2020 12:41:56 GMT

Projekta ATVASE ietvaros notika divi semināri un JIV-EIRC valdes sēde

2020. gada februārī, Ventspils Augstskolā, notika projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009) divi darba semināri un JIV-ERIC konsorcija valdes sēde.

2020.gada 13. februārī tika rīkots darba seminārs, kurā piedalījās Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra (VSRC) un Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) pārstāvji. Semināru atklāja Saules pētījumu grupas un projektu vadošais pētnieks Artūrs Vrubļevskis, PhD ar prezentāciju "Notikumi uz Saules. To ietekme uz Zemi un pētījumi VSRC. " .

2020. gada 20. februārī tika rīkota Padomnieku konventa sapulce, kurā tika lemti stratēģiskie jautājumi Ventspils Augstskolas attīstībai zinātniskajā jomā un zinātnieku iesaisti H2020 projektu rakstīšanā un realizēšanā, kā arī apspriesti turpmākie JIV-ERIC darbības plāni un ieceres kā Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs (VSRC). Sapulces mērķis bija veicināt arī plašāku sadarbību, piesaistot partnerus H2020 projektu rakstīšanā, lai veicinātu arī VSRC nākotnes attīstību. Sapulcē piedalījās jomas eksperti no citām augstskolām un institūcijām.

1st LOFAR ERIC preparation discussion

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 27 Feb 2020 15:55:52 GMT

VIRAC representatives Indra Dedze and Aleksejs Klokovs participated in the 1st LOFAR ERIC preparation discussion on Wednesday, the 26th of February 2020 at Schiphol.

Noslēdzies ERAF līdzfinansēts pētniecības projekts

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 27 Feb 2020 07:15:31 GMT

Noslēdzies ERAF līdzfinansēts pētniecības projekts

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtā “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) 2020. gada februārī noslēdzas fundamentālo pētījumu projekts, kura īstenošanā bija iesaistīti VSRC pieredzējuši zinātnieki, doktoranti un studenti. Projekta īstenošanas ilgums- 36 mēneši.

Projekts sniedz ieguldījumu Latvijas viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla attīstībā un jaunu zināšanu radīšanā tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanai informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jomā. Projekta ietvaros tika veikti fundamentālie pētījumi.

Projektā tika izskatītas elektroniskās loģiskās shēmas, kuras uzvedība var būt aprakstīta ar binārām (Buļa) funkcijām. Jebkura tāda shēma var funkcionēt vienā no diviem režīmiem: sinhronajā vai asinhronajā. Sinhronajā režīmā ievadsignāli mainās uzdota laika intervāla ietvaros, bet izvadsignālu jaunus lielumus var izlasīt tikai pēc īpaša signāla (sinhrosignāla) izmaiņas. Sinhronā realizācija samazina shēmu ātrdarbību: sakarā ar to, ka aizkavēs reālie lielumi nav zināmi, laika intervāls, pēc kura shēma sasniegs stabilitāti tiks aprēķināts balstoties un vissliktāko gadījumu, tas ir uz aizkaves maksimālus lielumus. Tā kā reālās aizkaves var būt zemāk, shēma sasniedz stabilitāti ātrāk, nekā aprēķināts un paliks stabilajā stāvoklī līdz momentam, kad sinhrosignāls atļaus izlasīt izvadsignālu jauno lielumu.

Asinhronās shēmas strādā bez sinhrosignāla. Tas nozīmē, ka izvadsignālu jaunus lielumus drīkst izlasīt jebkurā momentā. Tādējādi asinhronas shēmas jāprojektē bez sacensībām, lai novērtētu nestabilitāti. Asinhronās shēmās ir ātrdarbīgākas nekā sinhronās (nav jāgaida sinhronā signāla izmaiņa).

Bez tām, asinhronās shēmas pārslēgšanas aktivitāte ir zemāka, jo shēmas darbojas bez sinhrosignāla. Kā rezultātā, trūkuma jauda samazinājās.

Projekta mērķis ir metožu un programmatūru izstrādāšana asinhrono shēmu projektēšanai pārkonfigurējamajā vidē, kura sastāv no programmējumiem moduļiem (pārlūktabulām) un programmējumiem starpmoduļu vadiem. Katrs modulis var realizēt jebkuru funkciju ar dotajiem ievadu skaitiem.

Vairākums publikācijās, pieeja pie projektēšanas balstās uz specifisko pārkonfigurējamo arhitektūru izstrādāšanu. Tas sašaurina potenciālo lietotāju loku. Projektā piedāvātā projektēšanas metodoloģija, kura balstās uz esošiem komerciāliem moduļiem, piemēram, XILINX, ALTERA un citi, kas dos Latvijai zināmo prioritāti šajā zinātniskajā virzienā.

Mūsdienu shēmu projektēšanas metodoloģija (kura tika pieņemta arī projektā) balstījās uz posmsecīgu shēmu aprakstu transformāciju sākot no shēmas sākumapraksta un beidzot ar elektronisko moduļu savienojumu aprakstu pārkonfigurējamajā vidē. Metodoloģijai jānodrošina optimālā projektēšana pēc uzdotiem kritērijiem (sacensību neesība, ātrdarbība, sarežģītība u.c.).

Darbības iekļauj modeļa izstrādāšanu, metožu un programmatūras izstrādāšanu un projektēšanas efektivitātes vērtēšanu.

Projekta ietvaros publicēti 2 zinātniskie raksti žurnālos un 4 raksti konferenču krājumos.

Izstrādāta programmatūra shēmu projektēšanai.

Pētījums tika realizēts ERAF Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros. Kopējais projekta finansējums – finansējums sastāda 287 891,90EUR.

LU 78. starptautiskās konferences Astronomijas sekcijas sēdi plāšā skaitā pārstāvēja arī VSRC zinātniskais personāls

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 26 Feb 2020 22:00:00 GMT

27.02.2020. notika LU 78. starptautiskās konferences Astronomijas sekcijas sēde, kurā piedalījās arī vairāki VSRC zinātniskie darbinieki: J. Freimanis, R. Peženkovs, B. Ryabov, A. Vrublevskis, V. Bezrukovs, D. Bezrukovs, I. Dedze, A. Klokovs, I. Šmelds, J. Žagars, A.I. Vasyunin.

Ikgadējā LU starptautiskā zinātniskā konference ir kļuvusi par neatņemamu zinātniskās dzīves sastāvdaļu, kas nes līdzi gandrīz gadsimtu ilgas tradīcijas.

Pārsniedzot nacionālās robežas, zinātnes sasniegumi tiek apspriesti gan ar Latvijas zinātnisko potenciālu, uzņēmējiem un dažādu tautsaimniecības nozaru līderiem, gan ar zinātniekiem no dažādām ārvalstu zinātniskām institūcijām.

LU konferences darbs tiek organizēts sekciju sēdēs pa zinātņu nozarēm, starpdisciplināri un 12 prioritāro pētniecības tēmu sekciju darbā.

Grāmatas “Inženieris Frīdrihs Canders” atklāšana

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 19 Feb 2020 14:07:58 GMT

Pagājušajā nedēļā Ventspils Augstskolas (VeA) bibliotēkā notika grāmatas “Inženieris Frīdrihs Canders” atklāšana.

Svinīgā gaisotnē pasākumu atklāja Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra (VSRC) direktors Aleksejs Klokovs. Pasākumā piedalījās VeA un VSRC darbinieki, LU Frīdriha Candera kosmosa izpētes muzeja direktore Gunta Vilka un LU Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks, kā arī viesis no Krievijas – kosmonauts Aleksandrs Aleksandrovs, kurš klātesošos pagodināja ar stāstiem par Frīdrihu Canderu, kurus bija dzirdējis no saviem vecākiem.

Rakstu krājuma līdzautors asoc.prof. Juris Žagars pastāstīja par rakstu krājuma tapšanu.

Rakstu krājums ir veltījums Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) 25 gadu un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas vadošā pētnieka asoc.prof. Jura Žagara 70 gadu jubilejām. Šajā grāmatā ir apkopoti daudzu autoru atzinumi par Fr. Candera dzīvi un sasniegumiem. Rakstos ir detalizēti aprakstītas Candera dažādās idejas un veiktās konstrukcijas.

Rakstu krājums pieejams šeit!

LOFAR pioneers new way to study exoplanet environments

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 18 Feb 2020 06:55:14 GMT

Using the Dutch-led Low Frequency Array (LOFAR) radio telescope, astronomers have discovered unusual radio waves coming from the nearby red dwarf star GJ1151. The radio waves bear the tell-tale signature of aurorae caused by an interaction between a star and its planet. The radio emission from a star-planet interaction has been predicted for over thirty-years but this is the first time astronomers have been able to discern its signature. This method, only possible with a sensitive radio telescope like LOFAR, opens the door to a new way of discovering exoplanets in the habitable zone and studying the environment they exist in.

More information available :

https://www.astron.nl/news-and-events/news/lofar-pioneers-new-way-study-exoplanet-environments

https://youtu.be/uQFESMYSrTE

Paper link

‘Coherent radio emission from a quiescent red dwarf indicative of star–planet interaction’ is published in Nature Astronomy on 17 February 2020: https://www.nature.com/articles/s41550-020-1011-9

DOI: https://doi.org/10.1038/s41550-020-1011-9

BAASP’2019 konferences publikācija pieejama LJPTS 1.- 2. Vol. 57

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 17 Feb 2020 11:20:00 GMT

Lietišķā astroinformātika un kosmisko datu apstrāde Baltijā”/ „Baltic Applied Astroinformatics and Space data Processing” BAASP’2019 konferences publikācija – LJPTS 1.- 2. Vol. 57, specizlaidums – jau ir ievietots Fizikālās enerģētikas institūta (FEI) mājaslapā un pieejams

PDF formātā:

http://fei-web.lv/images/zurnali/2020/FEI_Zurnal_2020_1-2.pdf

* Izdevums ir tapis ar Eiropas Reģionālās Attīstības Fonda projektu “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās – ATVASE” Nr. 1.1.1.5/18/I/009. un Projekts Nr. 1.1.1.5/18/A/019 “VSRC institucionālās un zinātniskās kapacitātes turpmākā attīstība” ir līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Kopējais projekta finansējuma ir 2 475 625 EUR, no kuriem ERAF finansējums ir 2 104 281,25 EUR un valsts budžeta līdzfinansējums – 371 343,75 EUR. Projekta īstenošanas vieta – Ventspils pilsēta un Ventspils novads, Ances pagasts. Projekta īstenošanas ilgums ir 59 mēneši – 01.01.2019. – 30.11.2023.

BAASP’2019 conference publication available at LJPTS 1.-2. Vol. 57

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 17 Feb 2020 09:24:23 GMT

The publication of the conference "Baltic Applied Astroinformatics and Space Data Processing" BAASP’2019 - LJPTS 1.-2. Vol. 57, special edition - has already been published on the Institute of Physical Energetics (FEI) homepage and available in PDF format:

http://fei-web.lv/images/zurnali/2020/FEI_Zurnal_2020_1-2.pdf

The publication has been created with European Regional Development Fund project "Support for Preparation of Ventspils University of Applied Sciences International Cooperation Projects in Research and Innovations (ATVASE)" No. 1.1.1.5/18/I/009. and Project No. 1.1.1.5/18/A/019 "Further Development of VIRAC Institutional and Research Capacity" is co-funded by European Regional Development Fund. The total project funding is EUR 2 475 625, of which ERDF funding is EUR 2 104 281,25 and government co-funding is EUR 371 343,75. Project implementation venue – Ventspils city and Ventspils region, Ances parish. The duration of the project implementation is 59 months: 1/1/2019–30/11/2023

Pirmo reizi VSRC vēsturē tika iegūts trokšņu vidējais līmenis zem 0.25 Jy

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 10 Feb 2020 12:14:28 GMT

Laika posmā no 2020. gada 24. janvāra līdz 2020. gada 2.februārim tika veiktas vairākas radioastronomisko novērojumu sesijas, ar mērķi notestēt Irbenes RT32 radio teleskopa iespējas, novērojot ne-spožu* OH māzerus 1.665MHz un 1.667MHz frekvencēs. Novērojums tika organizēts projekta “Kompleksie Saules sistēmas mazo ķermeņu pētījumi” (Nr. lzp-2018/1-0401) ietvaros, kura viena no aktivitātēm ir Saules sistēmas mazo ķermeņu pētījumi, iekļaujot komētu OH māzera līniju detektēšanu (plūsmas blīvums mērāms ap 40mJy jeb 0.04Jy) 1.665MHz un 1.667MHz frekvencēs.

Veicot 1.6 GHz frekvenču joslas uztvērēja uzlabojumus un apkārtējo sistēmu trokšņu mazināšanas aktivitātes, pirmo reizi VSRC vēsturē tika iegūts trokšņu vidējais līmenis zem 0.25 Jy 1.665MHz un 1.667MHz frekvencēs, apstrādājot vairāku dienu novērojumu datus. Darbs pie novērojumu izpildes un datu apstrādes turpinās, jo vēlamais rezultāts ir samazināt rezultējošo trokšņa līmeni līdz 0.02Jy, lai varētu sekmīgi detektēt Saules sistēmas komētas 1.6GHz frekvenču joslā.

Datu apstrādes rezultātā iegūtais R Lmi [1] objekta OH māzera spektrs: 1665MHz frekvence (LCP – kreisā cirkulārā polarizācija). 1665 MHz līnijas profils sastāv no diviem izteiktiem maksimumiem, kur iegūtie radiālie ātrumi ir V1= -3.86 km/s un V2 = +4.69 km/s un plūsmas blīvums atteicīgi F1max = 1.57Jy un F2max = 2.28 Jy.

*Par ne-spožu māzeri tiek saukts, ja tā plūsmas blīvums ir zem 2 Jy.

[1] Vairāk informācijas par novērojamo objektu var atrast SIMBAD astronomiskā datubāzē: http://simbad.u-strasbg.fr/simbad/sim-basic?Ident=R+Lmi&submit=SIMBAD+search

For the first time in the history of VIRAC average noise level was below 0.25 Jy

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 10 Feb 2020 08:41:43 GMT

In the period from 24 January to 2 February, 2020 several radio astronomical observation sessions were conducted in order to test the capabilities of of the Irbene RT32 radio telescope by observing non-bright* OH masers in 1.665MHz and 1.667MHz frequencies. The observation was organised within the framework of the project "Complex Investigations of the small bodies in the Solar system" (No.Izp-2018/1-0401) in which one of the activities is Investigations of Solar System small bodies, including OH maser line detection (flux density 40 mJy or 0.04 Jy) in 1.665MHz and 1.667MHz frequencies.

Improvements to the 1.6 GHz frequency band receiver and noise abatement activities of surrounding systems have, for the first time in the history of the VIRAC, resulted in average noise levels below 0.25 Jy at 1.665MHz and 1.667MHz by processing several-day observational data. Work on observations and data processing is ongoing, as the desired result is to reduce the resulting noise level to 0.02 Jy in order to successfully detect solar system comets in the 1.6GHz frequency band.

R Lmi [1] object OH maser spectre obtained during data processing (LCP - left circular polarisation). 1665 MHz line profile consists of two distinct maxima where the obtained radial velocities are V1= -3.86 km/s and V2= +4.69 km/s and the flux density is respectively F1max= 1.57Jy and F2max= 2.28 Jy.

*it is called non-bright maser if its flux density is below 2 Jy.

[1] More information about the observed object can be found in the SIMBAD astronomical database: http://simbad.u-strasbg.fr/simbad/sim-basic?Ident=R+Lmi&submit=SIMBAD+search

Notiks rakstu krājuma “Inženieris Fridrihs Canders” atklāšana

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 04 Feb 2020 22:00:00 GMT

Notiks rakstu krājuma “Inženieris Fridrihs Canders” atklāšana

Šī gada 13. februārī plkst. 14.00 Ventspils Augstskolas (VeA) bibliotēkā notiks rakstu krājuma “Inženieris Fridrihs Canders” atklāšana.

Rakstu krājums ir veltījums Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) 25 gadu un VSRC vadošā pētnieka asoc.prof. Jura Žagara 70 gadu jubilejām. Šajā grāmatā ir apkopoti daudzu autoru atzinumi par Fr. Candera dzīvi un sasniegumiem. Rakstos ir detalizēti aprakstītas Candera dažādās idejas un veiktās konstrukcijas.

Frīdrihs Canders dzimis 1887. gada augustā Rīgā, bija padomju zinātnieks un izgudrotājs. Sakot īsumā Fr. Canders bija viens no pirmajiem pasaulē, kas jau 20. gs sākumā sāka reāli īstenot idejas par ceļojumiem kosmosa telpā ar raķešu palīdzību. Fr.Canders bija viens no pirmajiem, kurš sāka rēķināt starpplanētu lidojumu trajektorijas.

Aicinām ikvienu interesentu apmeklēt rakstu krājuma atklāšanas pasākumu. Plānots, ka pasākumu apmeklēs VeA un VSRC darbinieki, LU Astronomijas institūta pārstāvji, kā arī tika uzrunāts kosmonauts Aleksandrs Aleksandrovs (Krievija), kura vecāki ir strādājuši kopā ar Fr. Canderu. Telefona sarunā viņš ir apstiprinājis savu ierašanos.

Grāmata izdota projekta Nr. 1.1.1.5/18/A/019 “VSRC institucionālās un zinātniskās kapacitātes turpmākā attīstība” ietvaros.

Projekts Nr. 1.1.1.5/18/A/019 “VSRC institucionālās un zinātniskās kapacitātes turpmākā attīstība” ir līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Kopējais projekta finansējuma ir 2 475 625 EUR, no kuriem ERAF finansējums ir 2 104 281,25 EUR un valsts budžeta līdzfinansējums – 371 343,75 EUR. Projekta īstenošanas vieta – Ventspils pilsēta un Ventspils novads, Ances pagasts. Projekta īstenošanas ilgums ir 59 mēneši – 01.01.2019. – 30.11.2023.

VSRC eksperti piedalījās Ventspils Jaunrades nama rīkotajā starptautiskajā radioelektronikas konkursā-praktikumā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 03 Feb 2020 18:25:02 GMT

Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas Centra (VSRC) eksperti Dr.Phys Jānis Trokšs un Mg.Sc.ing Mārcis Donerblics kā žūrijas pārstāvji un organizatoriskais atbalsts piedalījās Ventspils Jaunrades nama rīkotajā starptautiskajā radioelektronikas konkursā-praktikumā, kas norisinājās Piektdien, 31. janvārī. Šis ir jau septītais gads, kad Ventspils Jaunrades nams sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociāciju un citiem atbalstītājiem rīko šādu konkursu, kurā šogad piedalījās skolēni no Latvijas, Lietuvas un Krievijas.

Nāc ēnot Ventspils Augstskolā un Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 03 Feb 2020 12:11:36 GMT

Jau vairākus gadus Latvijā tiek rīkota Ēnu diena un arī Ventspils Augstskola un Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (VSRC) piedāvā skolēniem iespēju iepazīties ar dažādu profesiju ikdienu, pienākumiem un atbildību. Pieteikties vakancēm vari www.enudiena.lv .

Šoreiz Ventspils Augstskola piedāvā uzzināt, kāda ir augstskolas rektora ikdiena un pienākumi, kāda ir tulka un tulkotāja profesija, būs iespēja uzzināt, kādi ir personāldaļas vadītāja pienākumi – kā tiek atlasīti jauni darbinieki un domāts par esošo darbinieku motivēšanu, kā arī varēs uzzināt, kā norit darbs, lai piesaistītu augstskolai ārvalstu studentus, kā viņiem palīdz iejusties Latvijā un Ventspilī, tāpat varēs sekot līdzi elektronikas laboranta ikdienas darba gaitām.

Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra tehniskais dienests piedāvā skolēniem iespēju saprast, ko dara un kā strādā Irbenes radioteleskopu inženieri, kā arī redzēt radioteleskopus darbībā, apskatīt infrastruktūru Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā. Augstas veiktspējas skaitļošanas nodaļa piedāvā iespēju ieskatīties un iepazīt VSRC darbības sfēras radioastronomijā no novērojumu plānošanas līdz pat rezultātu analīzei. Vakanču nosaukumi – radioteleskopu inženieris Irbenes radioteleskopu kompleksā un radioastronomijas inženieris.

Ēnu diena ir pasaulē atpazīstama un atzīta Junior Achievement karjeras izglītības programma 1.-12. klašu skolēniem, kuras laikā skolēni apmeklē kādu darba vietu un 4 – 6 stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu. Ēnu dienas mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavotos darba tirgum. Šī ir programma, kas jau daudzus gadus sekmīgi iekļauj izglītības procesā karjeras jautājumus, rosinot jauniešus plānot savu nākotni jau skolas laikā. Veidojot sadarbību starp skolu, sabiedrību un darba vidi, Ēnu diena sekmē jauniešu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū nākotnē.

VeA IZI“Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” noslēgusies Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēta pētījumu projekta 624 448 € vērtībā īstenošana

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 30 Jan 2020 22:00:00 GMT

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtā “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) janvārī noslēdzas nozīmīgs fundamentālo pētījumu projekts, kura īstenošanā trīs gadu garumā bija iesaistīti 12 VSRC zinātniskie darbinieki – gan pieredzējuši zinātnieki, gan doktoranti un studenti.

Fundamentālo pētījumu projekts Nr. 1.1.1.1/16/A/213 “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” tika īstenots darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvarā.

Projekta gaitā 12 VSRC zinātnieki modelēja ķīmiskos procesus starpzvaigžņu vidē, pētīja vielas aizplūšanu no dažu tipu (t.s. asimptotiskā milžu zara) zvaigznēm un, izmantojot nesen modernizētos VSRC rīcībā esošos radioteleskopus, pētīja kosmosā esošo molekulu radiostarojumu. Projekta īstenošanas gaitā zinātnieki noslīpēja un uzlaboja radioteleskopu izmantošanas metodiku un izstrādāja jaunas datorprogrammas modernās skaitļošanas tehnikas izmantošanai. Pie projekta rezultātiem var pieskaitīt 12 zinātniskās publikācijas un 24 ziņojumus dažādās, tajā skaitā augsta prestiža, zinātniskās konferencēs.

Atšķirībā no daudziem citiem, tā sauktajiem lietišķajiem pētījumiem, šis pētījums bija ar fundamentālu ievirzi, tas nozīmēja, ka tā mērķis nebija tieši radīt konkrētas tautsaimniecībai nepieciešamas tehnoloģijas vai izstrādnes, bet gan radīt jaunas zināšanas un celt tajā iesaistītā pētnieku kolektīva kapacitāti. Fundamentālie pētījumi paaugstina arī zinātnisko institūciju un valsts prestižu, kas, savukārt, vēlāk dod iespēju piesaistīt naudu jau lietišķajiem pētījumiem. Būtisks fundamentālo pētījumu aspekts ir arī tas, ka tie paši prasa izstrādāt jaunas tehnoloģijas to veikšanai, un pēdējās vēlāk izmantojamas jau tīri praktiskiem mērķiem. Arī šajā gadījumā projekta virsmērķis tika definēts atbilstoši Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas RIS3 prioritātei “Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas”, un tas bija, veicot fundamentālu pētījumu, konsolidēt un nostiprināt VSRC spējas veikt zinātniskus pētījumus, tajā skaitā arī lietišķos, kas jau nestu tiešu ieguvumu tautsaimniecībai. Pie projekta tīri praktiskiem ieguvumiem pieskaitāmas trīs jaunas datorprogrammas, kā arī projekta gaitā rūpīgi veiktā VSRC rīcībā esošo radio teleskopu darbības uzlabošana un izpēte, kas vēlāk nākotnē jau citu projektu ietvaros dos iespēju tos vairāk iesaistīt darbībās ar praktisku pielietojumu. Kā vienu no pirmajām bezdelīgām šajā virzienā var minēt šī gada 9. janvārī Ventspils Augstskolas parakstīto sadarbības līgumu ar Swedish Space Corporation (SSC), kas ir institūcija ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi pilnā kosmosa tehnoloģiju pakalpojumu spektrā, no iespēju izpētes projektiem, līdz tiešiem pakalpojumiem kosmosa industrijā. Projekta gaitā tika stiprināta arī sadarbība ar radniecīgām zinātniskām institūcijām ārzemēs, piemēram, Toruņas radioastronomijas observatoriju Polijā – kopā ar tās speciālistiem tika sagatavots un iesniegts pieteikums triju projekta ietvaros pētīto astronomisko objektu sīkākai izpētei, izmantojot Eiropas sevišķi lielas bāzes interferometrijas tīklu, kas ļauj iegūt pētāmo starojuma avotu ļoti augstas izšķirtspējas (5 tūkstošdaļas loka sekundes, zem šāda leņķa Daugavpilī būtu redzama futbola bumba, ja uz to skatītos no Ventspils) radioattēlus. Novērošanas sesija notika pagājuša gada 31. oktobrī.

Kā vienu no nozīmīgākajiem tiešajiem projekta sasniegumiem var minēt divu jaunu kosmiskā starojuma, tā sauktā, ierosinātā hidroksila māzera, avotu atklāšanu, kas atrodas apgabalos, kuros notiek jaunu zvaigžņu veidošanās un ko var uzskatīt par pirmajiem ar Latvijā esošajiem radio teleskopiem atklātajiem kosmiskajiem objektiem. Izmantojot jaunatklāto starojumu avotu, arī radās iespēja aptuveni noteikt magnētiskā lauka intensitāti šajos zvaigžņu veidošanās apgabalos, kas savukārt dos iespēju izpētīt jauno zvaigžņu veidošanās procesus.

Projekta īstenošanas noslēgums gan vēl nenozīmē projekta un jo sevišķi tā ietekmes uz procesiem VSRC un Latvijas zinātnē nobeigumu. Paredzēts, ka sekos piecus gadus ilgs projekta tā sauktais pēcuzraudzības periods, kura laikā tiks pārraudzīti projekta īstenošanas gaitā radušies rezultāti un ieguvumi, ko būs devuši tie darbi, kuru sākums meklējams projekta īstenošanas laikā. Piemēram, paredzams, ka vairākos augsta prestiža starptautiskos žurnālos tiks publicēti zinātniskie rezultāti, kuru radīšana iesākta projekta īstenošanas laikā, piemēram, iepriekš minēto radiointerferometrijas datu apstrādes rezultātā iegūtie. Uz projekta laikā sasniegtajiem rezultātiem būs balstīta arī vismaz viena promocijas darba aizstāvēšana, tādejādi tiks papildināta Latvijas augsti kvalificēto zinātnieku saime. Tiks sagatavoti un iesniegti jauni pētījumu projektu pieteikumi. Turpināsies arī projekta īstenošanas laikā iesāktie kosmisko molekulu radiostarojuma novērojumi.

Turpmākai informācijai:

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts

„Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs”

e-pasts: infovirac@venta

VUAS ERI "Ventspils International Radio Astronomy Centre" has completed implementation of the research project co-financed by the European Regional Development Fund in the amount of EUR 624 448

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 30 Jan 2020 09:21:23 GMT

In January, Ventspils University of Applied Sciences Engineering Research Institute "Ventspils International Radio Astronomy Centre" (VIRAC) concludes a significant fundamental research project, in the implementation of which 12 VIRAC scientific workers - experienced scientists, doctoral students and students - were involved for three years.

Fundamental research project No. 1.1.1.1/16/A213 "Studies of Physical-Chemical Processes of the Interstellar Environment" was implemented within the Operational Programme ‘Growth and Employment’ Specific Support Objective of the 1.1.1 ‘Increase the Research and Innovative Capacity of Latvian Research Institutions and the Capacity to Attract External Funding by Investing in Human Resources and Infrastructure’ in the Framework of Measure 1.1.1.1 "Practical research".

During the project 12 VIRAC scientists modelled chemical processes in the interstellar environment, studied the outflow of matter from stars of some types (i.e., the asymptotic giant branch) and studied the radio radiation of molecules in space using recently modernized VIRAC radio telescopes. During the implementation of the project, scientists refined and improved the methodology of using radio telescopes and developed new computer programmes for the use of modern computing equipment. The results of the project include 12 scientific publications and 24 reports at various scientific conferences, including high prestige ones.

Unlike many other so-called applied research, this research was fundamentally oriented, meaning that its aim was not directly to create specific technologies or developments for the economy, but to create new knowledge and build the capacity of the research team involved. Fundamental research also increases the prestige of scientific institutions and the state, which, in turn, later provides an opportunity to attract funding for applied research. Another important aspect of fundamental research is that it requires the development of new technologies to carry it out, and the latest can later be used for purely practical purposes. In this case too, the overarching goal of the project was defined in accordance with the Smart Specialisation Strategy of Latvia (RIS3) priority "Information and Communnication Technologies" which was to consolidate and strengthen the VIRAC's ability to conduct scientific research, including applied research, which would already directly benefit the economy. The purely practical benefits of the project include three new computer programmes, as well as the careful improvement and research of the radio telescopes at the disposal of the VIRAC during the project, which will later enable them to be more involved in other projects.

One of the most significant direct achievements of the project is the discovery of two new sources of cosmic radiation, the so-called proposed hydroxyl maser, located in areas where new stars are forming, which can be considered as the first space objects detected by radio telescopes in Latvia. Using the newly discovered radiation source, it was also possible to roughly determine the intensity of the magnetic field in these star-forming regions, which in turn will make it possible to study the processes of new star formation. The end of the project implementation does not mean the end of the project and especially its impact on the processes in the VIRAC and Latvian science. It is estimated that the so-called post-monitoring period of the project will last for five years during which the results and benefits generated during the implementation of the project, that were started in the project implementation, will be monitored. For example, a number of high-profile international journals are expected to publish scientific results that have been generated during the project, such as those resulting from the processing of the above-mentioned radio interferometry data. At least one doctoral thesis defence will also be based on the results achieved during the project, thus the family of highly qualified Latvian scientists will be supplemented. New research project applications will be prepared and submitted. Radio radiation observations of cosmic molecules started during the project implementation will also continue.

For further information: Ventspils University of Applied Sciences Engineering Research Institute

Ventspils International Radio Astronomy Centre e-mail: infovirac@venta.lv

Projekta DrauGen ietvaros veikta tirgus ekonomiskā izpēte

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 29 Jan 2020 22:00:00 GMT

Projekta “Videi draudzīgs mazas jaudas ģenerators ar lineāru rotora kustību (DrauGen)” Nr. 1.1.1.1/18/A/125 ietvaros ir veikta tirgus ekonomiskā izpēte. Tā kā projekta DrauGen mērķis ir izveidot un videi draudzīgus elektroenerģijas veloģeneratorus, kuri spēj uzlādēt un barot citas mazas elektroierīces tad tika veikta potenciālā tirgus izpēte, lai saprastu vai izstrādātais veloģenerators būs komercializējams. Galvenā ideja ir aizvietot kāda no velosipēda riteņa rumbām ar dinamo rumbu, kurā ir nemagnētiska materiāla izgatavots rotors ar magnētiskajiem kontaktiem kurš pārvietojas perpendikulāri magnētiskā lauka līnijām. Veicot tirgus izpēti un analīzi tika secināts, ka velosipēdistiem, velotūristiem un velosipēdistiem-tālbraucējiem šī ierīce ir vispiemērotākā, jo šie mērķa segmenta pārstāvji ir visbiežākie dinamo mezglu pircēji un viņiem labi noderētu iespēja uzlādēt savas elektroierīces, pavadot ilgu laiku ceļā, kā arī tikt pie spēcīgas, ilgtspējīgas gaismas ierīces. Pēc pasaules velosipēdu aksesuāru tirgus izpētes tiek secināts, ka tirgus ir salīdzinoši mazs un izaugsmes potenciāls ir ierobežots, jo tikai atsevišķās Eiropas, Baltijas un Skandināvijas valstīs riteņbraukšana ir populāra. Šī projekta attīstībai labvēlīgākās valstis pēc pētījuma rezultātiem ir Nīderlande, Dānija, Vācija, Zviedrija, Itālija, Polija un Francija. Balstoties uz segmentācijas analīzi, ir vēlams konkurēt līdzīgos segmentos kā dinamo rumbu ražotājiem. Izanalizējot un salīdzinot biznesa modeļus un stratēģijas, kā arī ar tiem saistītos riskus tiek secināts, ka licencēšanas biznesa modelim ir vislabākais potenciāls. Izvēloties šo modeli lielākās pūles prasīs produkta izstrāde, toties, tieši šajā jomā komandai ir vislielākā pieredze. Turklāt, veiksmīga DAK ražotāju ražošanas licencēšana prasa mazākas investīcijas un mazāk pūļu. Šī stratēģija, arī, neietekmēs īpašumtiesības uz tehnoloģiju, pat ja tiks atrasts jauns pielietojums ģeneratoram.

Within the framework of the project DrauGen market economic research has been carried out

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 29 Jan 2020 10:36:26 GMT

Within the framework of the project "Environmentally Friendly Small Power Generator with the Rotor Linear Motion (DrauGen)" No. 1.1.1.1/18/A/125 market economic research has been carried out. As the goal of the DrauGen project is to create and environmentally friendly electric bicycle generators that are able to charge and power other small electrical appliances, a potential market study was carried out to understand whether the developed bicycle generator will be commercialized. The main idea is to replace one of the bicycle wheel hubs with a dynamo hub with a non-magnetic rotor with magnetic contacts moving perpendicular to the magnetic field lines. The market investigation and analysis concluded that this device is the most suitable for cyclists, bike tourists and long-distance cyclists, as these target segments are the most frequent buyers of dynamo assemblies and would benefit from the ability to charge their electrical appliances on a long journey and get a strong sustainable lighting devices. A study of the global bicycle accessories market concludes that the market is relatively small and the growth potential is limited, as cycling is only popular in some European, Baltic and Scandinavian countries. According to the results of the study, the most favourable countries for the development of this project are the Netherlands, Denmark, Germany, Sweden, Italy, Poland and France. Based on segmentation analysis, it is desirable to compete in similar segments as dynamo hub manufacturers. Analysing and comparing business models and strategies, as well as the risks associated with them, it is concluded that the licensing business model has the best potential. Choosing this model will require the greatest effort in product development, but it is in this area that the team has the most experience. In addition, successful licensing of DAK production requires less investment and less effort. This strategy, too, will not affect ownership of the technology, even if a new application for the generator is found.

Second cycle of testing services performed in Ventspils University of Applied Sciences

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 23 Jan 2020 09:54:57 GMT

During January 2020 Ventspils University of Applied Sciences (VUAS) performed second round of free testing services for local SME called Cryogenic and Vacuum Systems (CVS) in the framework of project “Laboratory network for testing, characterisation and conformity assessment of electronic products developed by SMEs” (abbreviation – TEST-4-SME).

The aim of the testing is for the laboratory to iteratively develop and improve testing procedures, quality and efficiency of testing in order to speed up the process of product development for electronic SMEs.

In total, testing was performed 3 times for 3 different components in 21st of January 2020.

During these tests dedicated Vector Network Analyser (VNA) in the possession of VUAS was calibrated and used to measure S parameters of radiofrequency (RF) equipment like 430 MHz band-pass filter, RF terminator and RF capacitor according to EIA-364-108 standard. In total all 4 S parameters were measured for the band-pass filter and S11 parameter measured using Smith Chart for RF terminator and RF capacitor.

After each testing a testing report was compiled and delivered to SME that summarized all measured parameters. After each testing the measurement procedure was improved that yielded better quality and speed of testing.

Second cycle of testing services performed in Ventspils University of Applied Sciences

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 23 Jan 2020 06:59:06 GMT

In total, testing was performed 3 times for 3 different components in 21st of January 2020.

Signed a teaming agreement between the Swedish Space Corporation (SSC) and VIRAC

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 15 Jan 2020 09:00:25 GMT

On Thursday, January 9th, 2020 a teaming agreement was signed between the Swedish Space Corporation (SSC), a leading global commercial company providing advanced space services and Ventspils International Radio Astronomy Centre (VIRAC) at Ventspils University College (VUC).

Swedish Space Corporation has more than fifty years of experience in activities covering the entire range of space-related services, from feasibility studies to operational services. SSC is fully owned by the Swedish Government and currently has three main business areas: Science & Launch services, Satellite Ground Network Services and Spacecraft Operations & Engineering services. To learn more visit: https://www.sscspace.com/

The goal of the teaming agreement is to start collaboration on roadmap and joint Research & Development (R&D) activities for adapting VIRAC radio telescope antennas RT-16 and RT-32 for dual purpose use both in radio astronomy and deep space communications, therefore, allowing the antenna deployment in crossdisciplinarity fields and maximizing their output.

VSRC un Swedish Space Corporation (SSC) parakstījuši sadarbības līgumu

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 14 Jan 2020 18:31:24 GMT

Šā gada 9. Janvārī Ventspils Augstskola parakstīja sadarbības līgumu ar Swedish Space Corporation (SSC), kas ir viens no vadošajiem, globālajiem augsto kosmosa tehnoloģiju pakalpojumu uzņēmumiem, ar kuru sadarbību uzsāks Ventspils Augstskolas inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs”.

Swedish Space Corporation ir vairāk kā 50 gadu pieredze pilnā kosmosa tehnoloģiju pakalpojumu spektrā, no iespēju izpētes projektiem, līdz tiešajiem pakalpojumiem kosmosa industrijā. SSC pieder Zviedrijas Valdībai un šobrīd darbojas trīs galvenajos virzienos: zinātnes & derīgās kravas nogādāšanas orbītā pakalpojumi, satelītu Zemes bāzes staciju tīkla pakalpojumi un satelītu darbības nodrošināšanas & inženiertehniskās izstrādes pakalpojumi. Plašāka informācija pieejama mājaslapā: https://www.sscspace.com/

Sadarbības mērķis ir apvienot VSRC un SSC kompetences, lai kopīgi strādātu pie VSRC radioteleskopu RT-16 un RT-32 adaptēšanas duālam pielietojumam radioastronomijā un tālā kosmosa komunikācijās, tādējādi radot iespēju antenu starpdisciplināram pielietojumam.

Soli tuvāk kosmosa mīklas atminējumam

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 13 Jan 2020 18:35:33 GMT

Mūsu VSRC zinātnieki palīdzējuši spert nozīmīgu soli tuvāk kādas kosmosa mīklas atminējumam. Izdevies noteikt atrašanās vietu vienam no īpaši spēcīgiem ārpus mūsu galaktikas uzliesmojumiem, kuru cēlonis pētnieku prātus nodarbina jau 10 gadus. Atklātā informācija dod pamatu tālākiem pētījumiem.

Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs piedalījies unikālā pētījumā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 09 Jan 2020 18:42:35 GMT

Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (VSRC) ir biedrs Eiropas ļoti garas bāzes interferomijas tīklā (EVN), kurā, sadarbībā ar citiem radioastronomijas institūtiem, veikts nozīmīgs, pasaules mēroga atklājums – spirālveida galaktikā, kas ir līdzīga mūsu galaktikai, ir novēroti atkārtoti Ātrie radio uzliesmojumi (Fast Radio Burst, FRB). Ātrie radio uzliesmojumi ir īsi starojuma zibšņi radio diapazonā, kas nāk no liela attāluma ārpus mūsu galaktikas un var atkārtoties. Līdz šim tikai četriem no simtiem novēroto Ātro radio uzliesmojumiem bija zināma precīza atrašanās vieta. Novērotais uzliesmojums ir zemei vistuvāk reģistrētais. Atklājums maina pētnieku pieņēmumus par šo noslēpumaino ārpusgalaktisko notikumu izcelsmi.

Novērojumi tika veikti EVN tīklā, kas sniedz atbalstu, īsteno vadošos pētījumus un virzās uz tehnisko attīstību radioastronomijas jomā. Pētījumā tika izmantoti 8 radioteleskopi no dažādām pasaules vietām, tajā skaitā arī Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra radioteleskops RT-32. Kopīgā novērojumu sesijā piecu stundu laikā konstatēja četrus atkārtotus uzliesmojumus. Tieši šī interferometrijas metode ļāva precīzi noteikt astronomiskā signāla atrašanās vietu debesīs. Sekojoši novērojumi ar Gemini redzamās gaismas teleskopu Havaju salās atklāja, ka uzliesmojums nāk no zvaigžņu veidošanās rajona Piena Ceļa tipa spirālveida galaktikā pusmiljarda gaismas gadu attālumā.

EVN ir visjutīgākais ļoti garā pamata interferometrijas radioteleskopu tīkls pasaulē, kas ļauj pētniekiem veikt unikālus, augstas izšķirtspējas radioastronomijas novērojumus kosmiskajos radio avotos. Iegūtie dati tiek apstrādāti starptautiskā pētniecības infrastruktūrā, kas atrodas Nīderlandē.

“Atkārtotie uzliesmojumi, kurus mēs redzējām pirmajā pētījumā, radās no ļoti īpašiem un ekstremāliem apstākļiem, ļoti niecīgas (punduru) galaktikas iekšienē”: saka Benito Markote (Benito Marcote) no apvienotā institūta Nīderlandē, šī pētījuma galvenais autors. “Šis atklājums bija pirmais puzles gabaliņš ātro radio uzliesmojumu mīklai.”

“Mēs ceram, ka turpinātie pētījumi atklās apstākļus, kuru rezultātā rodas šie noslēpumainie uzliesmojumi. Mūsu mērķis ir precīzi atrast un izpētīt vairāk FRB un, visbeidzot, saprast to izcelsmi. ”Secina Džeisons Hessels (Jason Hessels) pētnieks no Nīderlandes Radioastronomijas institūta (ASTRON).

A repeating Fast Radio Burst from a spiral galaxy deepens the mystery of where these signals originate from

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 09 Jan 2020 09:41:13 GMT

Telescopes in the European VLBI Network (EVN) have observed a repeating Fast Radio Burst (FRB) in a spiral galaxy similar to our own. This FRB is the closest to Earth ever localised and was found in a radically different environment to previous studies. The discovery, once again, changes researchers’ assumptions on the origins of these mysterious extragalactic events.

At this point in time, one of the greatest mysteries in astronomy is where short, dramatic bursts of radio light seen across the universe, known as Fast Radio Bursts (FRBs), are originating from. Although FRBs last for only a thousandth of a second, there are now hundreds of records of these enigmatic sources. However, from these records, the precise location is known for just four FRBs – they are said to be ‘localised’.

In 2016, one of these four sources was observed to repeat, with bursts originating from the same region in the sky, in a non-predictable way. This resulted in researchers drawing distinctions between FRBs where only a single burst of light was observed (‘non-repeating’) and those where multiple bursts of light were observed (‘repeating’).

“The multiple flashes that we witnessed in the first repeating FRB arose from very particular and extreme conditions inside a very tiny (dwarf) galaxy.” Says Benito Marcote, from the Joint Institute for VLBI ERIC and lead author of the current study. “This discovery represented the first piece of the puzzle but it also raised more questions than it solved, such as whether there was a fundamental difference between repeating and non-repeating FRBs. Now, we have localised a second repeating FRB, which challenges our previous ideas on what the source of these bursts could be.”

On 19th June 2019, eight telescopes from the European VLBI Network (EVN) simultaneously observed a radio source known as FRB 180916.J0158+65. This source was originally discovered in 2018 by the CHIME telescope in Canada, which enabled the team, led by Marcote, to conduct a very high resolution observation with the EVN in the direction of FRB 180916.J0158+65. During five hours of observations the researchers detected four bursts, each lasting for less than two thousandths of a second. The resolution reached through the combination of the telescopes across the globe, using a technique known as Very Long Baseline Interferometry (VLBI), meant that the bursts could be precisely localised to a region of approximately only seven light years across. This localisation is comparable to an individual on Earth being able to distinguish a person on the Moon.

With this location the team were able to conduct observations with one of the world’s largest optical telescopes, the 8-m Gemini North on Mauna Kea in Hawaii. Examining the environment around the source revealed that the bursts originated from a spiral galaxy (named SDSS J015800.28+654253.0), located half a billion light years from Earth – specifically, from a region of that galaxy where star formation is prominent.

“The found location is radically different from the previously located repeating FRB, but also different from all previously studied FRBs.” Explains Kenzie Nimmo, PhD student at the University of Amsterdam. “The differences between repeating and non-repeating fast radio bursts are thus less clear and we think that these events may not be linked to a particular type of galaxy or environment. It may be that FRBs are produced in a large zoo of locations across the Universe and just require some specific conditions to be visible.”

While the current study casts doubt on previous assumptions, this FRB is the closest to Earth ever localised, allowing astronomers to study these events in unparalleled detail.

“We hope that continued studies will unveil the conditions that result in the production of these mysterious flashes. Our aim is to precisely localize more FRBs and, ultimately, understand their origin” Concludes Jason Hessels, corresponding author on the study, from the Netherlands Institute for Radio Astronomy (ASTRON) and the University of Amsterdam.

Paper link

B. Marcote, K. Nimmo, J. W. T. Hessels, S. P. Tendulkar, C. G. Bassa, Z. Paragi, A. Keimpema, M. Bhardwaj, R. Karuppusamy, V. M. Kaspi, C. J. Law, D. Michilli, K. Aggarwal, B. Andersen, A. M. Archibald, K. Bandura, G. C. Bower, P. J. Boyle, C. Brar, S. Burke-Spolaor, B. J. Butler, T. Cassanelli, P. Chawla, P. Demorest, M. Dobbs, E. Fonseca, U. Giri, D. C. Good, K. Gourdji, A. Josephy, A. Yu. Kirichenko, F. Kirsten, T. L. Landecker, D. Lang, T. J.W. Lazio, D. Z. Li, H.-H. Lin, J. D. Linford, K. Masui, J. Mena-Parra, A. Naidu, C. Ng, C. Patel, U.-L. Pen, Z. Pleunis, M. Rafiei-Ravandi, M. Rahman, A. Renard, P. Scholz, S. R. Siegel, K. M. Smith, I. H. Stairs, K. Vanderlinde & A. V. Zwaniga. 2020. A repeating fast radio burst source localised to a nearby spiral galaxy. Nature. https://www.nature.com/articles/s41586-019-1866-z (only available after embargo release)

Contact

Please be aware that at the time of release authors will be located in different time zones.

Gina Maffey – Science Communication Officer
(based in the Netherlands – CET)
The Joint Institute for VLBI ERIC (JIVE)
Email: maffey@jive.eu
Phone: +31 521 596 543

Benito Marcote – Lead author
(attending American Astronomical Society meeting, Hawaii -10 CET)
The Joint Institute for VLBI ERIC (JIVE)
Email: marcote@jive.eu
Phone: +31 639 509 234

Jason Hessels – Corresponding author
(attending American Astronomical Society meeting, Hawaii -10 CET)
ASTRON (The Netherlands Institute for Radio Astronomy) and The University of Amsterdam
Email: hessels@astron.nl
Phone: +31 610 260 062

Kenzie Nimmo – author
(attending American Astronomical Society meeting, Hawaii -10 CET)
The University of Amsterdam
Email: k.nimmo@uva.nl
Phone: +447888817525

Zsolt Paragi – author
(based in the Netherlands – CET)
The Joint Institute for VLBI ERIC (JIVE)
Email: paragi@jive.eu
Phone: +31 521 596 536

Cees Bassa – author
(based in the Netherlands – CET)
ASTRON (The Netherlands Institute for Radio Astronomy)
Email: bassa@astron.nl
Phone: +31 521 596 759

Additional Information

Why Fast Radio Burst localization is important

While Fast Radio Bursts (FRBs) are a mystery of their own, their study could bring astronomers closer to understanding the Universe itself. In modern cosmology a major question is how structures on all scales were formed. There are computationally expensive simulations to address these questions, but their results strongly depend on the assumed conditions in the early Universe. Results from such simulations need to be compared with actual observations to determine if the simulations provide accurate answers. This is problematic as the majority of matter distributed within galaxies is invisible.

FRBs, however, may offer an elegant solution to this problem in the future. The short pulses from FRBs are “dispersed”, so at longer wavelengths the pulse arrives to Earth slightly later than at shorter wavelengths. This time delay can be measured very accurately, and it is an indirect estimate of the amount of material between the source and the Earth. If thousands of FRBs are found, in all directions, it will be possible to map the distribution of matter across the universe. However, in order to get the true three dimensional distribution of matter in space, astronomers need to know the distance of each FRB from Earth as well.

How to localize a Fast Radio Burst

In the majority of searches for FRBs a single radio telescope is used to identify the approximate region that the FRB is originating from. However, the use of very high resolution radio observations through Very Long Baseline Interferometry (VLBI) adopts a novel approach.

Currently, the European VLBI Network (EVN) is the only VLBI array that is sensitive enough to study FRBs. In doing so, astronomers are able to determine both the host galaxy and the immediate local environment of the FRB. By determining the host galaxy, astronomers can then use optical observations to analyze the light coming from the galaxy and this can be used to determine its distance from Earth. Studying the environments in which FRBs occur is the key to understanding how these bursts can be produced and which extragalactic objects are associated with them.

“As we continue to unravel the mystery of FRBs, astronomers need to be able to study these sources in incredible detail. The combined sensitivity of the telescopes in the EVN currently provides a unique opportunity to observe these events and we hope that continued observations will contribute to our understanding of these enigmatic sources.” says Francisco Colomer, Director of the Joint Institute for VLBI ERIC.

Institutes involved

Observations were conducted with the European Very Long Baseline Interferometry Network (EVN). The EVN is the most sensitive Very Long Baseline Interferometry (VLBI) array in the world, which allows researchers to conduct unique, high-resolution, radio astronomical observations of cosmic radio sources. Data from the EVN is processed at the Joint Institute for VLBI ERIC (JIVE) – an international research infrastructure based in the Netherlands, which also provides support, conducts leading research and forwards technical development in the field of radio astronomy.

A total of eight antennas from the EVN were involved in this observation: 25x38 m Jodrell Bank Mark2, University of Manchester (UK), 25 m Westerbork single-dish, ASTRON (The Netherlands), 100 m Effelsberg, Max Planck Institute for Radio Astronomy (Germany), 32 m Medicina, National Institute for Astrophysics (Italy), 25 m Onsala, Onsala Space Observatory (Sweden), 32 m Toruń, Nicolaus Copernicus University (Poland), 32 m Irbene, Ventspils International Radio Astronomy Centre (Latvia), and 65 m Tianma, Chinese Academy of Sciences (China).

Follow up optical observations were conducted using 8.1m Gemini North, National Science Foundation’s National Optical-Infrared Astronomy Research Laboratory and Association of Universities for Research in Astronomy (USA).

Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra vadošais pētnieks piedalās izstādē “Zinātne Latvijai”

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 08 Jan 2020 18:48:29 GMT

Otrdien, 2020. gada 7. janvārī, plkst. 16.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika atklāta izstāde #ZinātneLatvijai.

Lai cildinātu Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību, Izglītības un zinātnes ministrija jau trešo gadu veido izstādi par 12 mūsdienu Latvijas zinātniekiem un viņu sasniegumiem. Izstādes interaktīvie portreti ļauj ielūkoties personiskos video stāstos un tuvāk iepazīt katru zinātnieku un viņa pārstāvēto zinātnes nozari.

Izstādē piedalīsies Ventspils Augstskolas pētnieks, fiziķis Artūrs Vrubļevskis. Latvijas attīstības pamatā ir jaunu zināšanu radīšana un prasme tās lietpratīgi izmantot. Zinātnieki ir tā sabiedrības daļa, kas ar savu nerimstošo zinātkāri, pastāvīgo interesi, aizrautīgo degsmi un ambīcijām attīsta mūsu zināšanu kultūru. Uzkrātās zināšanas veido mūsu pasaules izpratni un veicina nemitīgu pašattīstību un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Ar izstādes #ZinātneLatvijai palīdzību Izglītības un zinātnes ministrija vēlas stiprināt sabiedrībā izpratni par zinātnes nozīmi kā Latvijas ekonomikas virzītājspēku. Tas, kas šodien ir jauns zinātniskais atklājums, rīt būs ekonomikās attīstības stūrakmens. Latvija ir guvusi būtiskus sasniegumus dažādās zinātņu jomās, piemēram, medicīnā un farmācijā un materiālu zinātnē, kas vainagojušies ar veiksmīgiem produktiem.

Izstāde #ZinātneLatvijai Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs aplūkojama no 2020. gada 7. janvāra līdz 7. februārim.

Avots: https://izm.gov.lv/lv/aktualitates/3847-7-janvari-latvijas-nacionalaja-biblioteka-atklas-izstadi-zinatnelatvijai

Leading researcher of Ventspils International Radio Astronomy Centre participates in the exhibition "Science for Latvia"

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 08 Jan 2020 09:11:48 GMT

Tuesday, 2 January, 2020 at 16:00 the exhibition #Science for Latvia was opened in the National Library of Latvia.

In order to celebrate the power and diversity of Latvian science, the Ministry of Science and Education has been organising an exhibition of 12 contemporary Latvian scientists and their achievements for the third year in a row. The interactive portraits of the exhibition allow to look at personal video stories and get to know each scientist and the branch of science he represents.

Researcher of Ventpils University of Applied Sciences, physicist Artūrs Vrubļevskis will take part in the exhibition. Latvia's development is based on the creation of new knowledge and the ability to use it competently. Scientists are the part of society that develops our knowledge culture with its relentless curiosity, constant interest, passion and ambition. The accumulated knowledge forms an understanding of our world and promotes continuous self-development and sustainable development of the country.

With the help of the exhibition #Science for Latvia, the Ministry of Education and Science wants to strengthen public awareness of the importance of science as a driving force of the Latvian economy. What is a new scientific discovery today, will be the cornerstone of economic development tomorrow. Latvia has made significant achievements in various fields of science, such as medicine and pharmacy and materials science which have worked out with successful products.

The exhibition #Science for Latvia in the National Library of Latvia will be on view from 7 January, 2020 to 7 February, 2020.

Source: https://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/3847-7-janvari-latvijas-nacionalaja-biblioteka-atklas-izstadi-zinatnelatvijai

Noslēgts līgums par jauna uztvērēja saules pētījumiem izstrādi

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 19 Dec 2019 22:00:00 GMT

Noslēgts līgums par jauna uztvērēja saules pētījumiem izstrādi

Viens no astrofizikas virzieniem VSRC ir Saules fizika. VSRC Saules radioastronomijas pētījumu galvenā tēma ir Saules aktīvo apgabalu izpēte, izmantojot mikroviļņu starojumu. Saules radioastronomija ir astronomijas nozare, kura pētī mums vistuvāko zvaigzni, Sauli, radioviļņu diapazonā. Saules tuvums ļauj pētīt tādas detaļas uz Saules virsmas kā plankumus un plankumu grupas – Saules aktīvos apgabalus. Saulei ir magnētiskais lauks, kas īpaši koncentrējas plankumos un kas var radīt paātrinātu daļiņu plūsmas. Cirkulāri polarizētais radio starojums ir viens no galvenajiem informācijas avotiem, kas dos iespēju mērīt magnētisko lauku augšējos Saules atmosfēras slāņos. Mūsdienu Saules radioastronomijai būtu jānoskaidro vietas Saules atmosfērā, no kurām izplūst paātrinātas plazmas daļiņas. Pētījumiem Saules fizikā ir liela praktiska nozīme, jo tie ļauj prognozēt lādēto daļiņu plūsmas starpplanētu telpā (kosmiskos laika apstākļus) un Zemes tuvumā, kas ir ļoti svarīgi gan no kosmisko aparātu un apdzīvojamo kosmisko staciju drošības viedokļa, gan Zemes biosfēru, tajā skaitā cilvēku ietekmējošo magnētisko vētru prognozei. Jāpiezīmē, ka Saulei ir liela nozīme saistībā ar atjaunojamiem energoresursiem un fosilo resursu izcelsmi, klimata pārmaiņu prognozēm, oglekļa saturu atmosfērā un ādas medicīnu. Kopš 2012. gada Saules novērojumi ar spektrālās polarimetrijas metodi un Saules 2D mikroviļņu izmešu kartēšana tika veikta ar VSRC radioteleskopu RT-32, izmantojot esošo daudzkanālu spektrālo polarimetru 6,9-9,3 GHz frekvenču diapazonā. Pieredze rādīja, ka frekvenču diapazons esošajam Saules spektrālajam polarimetram nav pietiekams un tā trokšņu īpatnības neļauj veikt adekvātus koronālo zema spilgtuma temperatūras reģionu novērojumus.

Atklātajā konkursā par uztvērēja ražošanu par uzvarētāju ir atzīts Ukrainas zinātniskais institūts “Saturn”, ar kuru 2019.gada 7.novembrī ir noslēgts līgums par jauna uztvērēja ražošanu, piegādi, uzstādīšanu un personāla apmācību. Saskaņā ar līgumu, uztvērējs ir jāpiegādā un jāuzstāda VSRC radioteleskopā RT-32 līdz 2020.gada 7.decembrim.

Priecīgus Ziemassvētkus un veiksmīgu Jauno 2020. gadu!

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 19 Dec 2019 18:54:29 GMT

A contract has been signed for the development of a new receiver for solar research

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 19 Dec 2019 09:18:07 GMT

A contract has been signed for the development of a new receiver for solar research

One of the directions of astrophysics in VIRAC is Solar physics. The main topic of VIRAC Solar radio astronomy research is the study of the Solar active areas using microwave radiation. Solar radio astronomy is a branch of astronomy that studies the star closest to us, the Sun, in the range of radio waves. The proximity of the Sun allows to study such details on the surface of the Sun as spots and groups of spots - the active areas of the Sun. The sun has a magnetic field that is particularly concentrated in the spots and can cause accelerated particle flows. Circularly polarized radio radiation is one of the main sources of information that will make it possible to measure the magnetic field in the upper layers of the Solar atmosphere. Research in Solar physics is of great practical importance because it allows to predict the flow of charged particles in interplanetary medium (space weather) and near the Earth, which is very important both for the safety of spacecraft and residential space stations and the Earth's biosphere, including the forecast of magnetic storms affecting humans. It should be noted that the Sun plays an important role in the renewable energy and the origin of fossil resources, climate change forecasts, atmospheric carbon and dermatology. Since 2012, Solar observations using the spectral polarimetry method and Solar 2D microwave emission mapping have been performed with the VIRAC radio telescope RT-32, using the existing multichannel spectral polarimeter in the frequency range 6.9-9.3 GHz. Experience has shown that the frequency range of the existing Solar spectral polarimeter is insufficient and its noise characteristics do not allow adequate observations of coronal low-brightness temperature regions.

The winner of the open tender for the manufacture of the receiver is the Ukrainian Scientific Institute "Saturn" with which a contract was signed on 7 November, 2019 for the production, supply, installation and training of staff for a new receiver. According to the agreement, the receiver must be delivered and installed in the VIRAC radio telescope RT-32 by 7 December, 2020.

Merry Christmas and Happy New 2020 Year!

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 19 Dec 2019 08:16:10 GMT

Ventspils Augstskolas pārstāvji apmeklēja “European Space Week 2019”

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 13 Dec 2019 22:00:00 GMT

Ventspils Augstskolas administrācijas pārstāvji un Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) pārstāvji š.g. 03. un 04. decembrī apmeklēja Eiropas Savienības mēroga ikgadējo un lielāko kosmosa nozares notikumu “ European Space Week 2019 ”.

Eiropas Kosmosa nedēļa ir vadošais Eiropas kosmosa programmu informatīvais pasākums 2019. gadā. Tas apvieno uzņēmējus, politikas veidotājus, starptautiskos ekspertus un kosmosa resursu lietotāju kopienu. Pasākumā tika sniegts ieskats Eiropas Savienības (ES) kosmosa programmās Copernicus , EGNOS un Galileo un dalībniekiem tika sniegta informācija par tā dēvēto Jauno Kosmosa ekonomiku , kā arī diskutēts par to, kā kosmosa risinājumi var sniegt ieguldījumu ilgtspējīgā Eiropā un ilgtspējīgā nākotnē. Pasākumā bija nodrošināta iespēja produktīvai pasauli izmainošuideju apmaiņai, nākotnes tendenču un pašreizējo izaicinājumu apspriešanai, apvienojot paneļdiskusijas, tīklošanās iespējas, investoru prezentāciju sesijas un MVU izstādi.

Viens no visbūtiskākajiem jautājumiem pasākumā bija jaunu kosmosa pielietojumu attīstīšanas finansēšanas plāns. Tika sniegts pārskats par finansējumu, kas ir ieguldīts esošajā zinātnes un inovāciju 7 gadu finanšu plānošanas perioda programmā no 2014. – 2020. gadam (plaši pazīstams kā Horizon 2020), kā arī plānu ieskicēšana nākamam plānošanas periodam 2021.-2028. gadam, kuru šobrīd jau sāk dēvēt par “Horizon Europe”. Investoru tikšanās laikā tika norādīts, ka šobrīd veidojas tā dēvētā “Jaunā kosmosa ekonomika”, kas ir nākamais līmenis kosmosa resursu izmantošanā mūsu ikdienai. Uzskatāms, ka publiskie finansēšanas resursi ir tikai ‘skrejceļš’ jaunu ideju dzīvotspējas izpētei, bet tālākiem procesiem ir jārod finansējums no privātiem investoriem un fondiem, un ir svarīgi, ka šie investori Eiropā sāk arvien vairāk iesaistīties jaunu kosmosa vides ideju finansēšanai, jo savādāk jebkura inovatīva ideja finansējumu rod ASV. Lielisks materiāls, lai iepazītos ar jaunāko stratēģisko Eiropas Savienības un dažādu privāto riska kapitālu kopīgi izstrādātu vīziju, ir internetā pieejams Future of European Space Sector ziņojumā.

Pasākuma noslēgumā notika ikgadējā Copernicus Masters un https://www.galileo-masters.eu/ balvu pasniegšanas ceremonija, kurā tika apbalvoti dažādi, gan reģionāla, gan ES mēroga risinājumi, kas demonstrēja Copernicus, EGNOS un Galileo resursu piemērošanu ikdienā un uzņēmējdarbībā.

Ventspils Augstskolai šis brauciens deva iespēju uzzināt par publiskā finansējuma pieejamību dažādu informatīvu un izglītojoša satura projektu un mācību programmu attīstībai, kā arī iepazīties ar dažādiem potenciāliem sadarbības partneriem, ar kuriem kopā būtu iespējams sagatavot un īstenot sadarbības projektus Horizon 2020 ietvaros. Darbs pie tiek tiks uzsākts nekavējoties. Tāpat, balstoties uz pasākumā iegūto informāciju, Ventspils Augstskola izvērtēs dažādas attīstības versijas, lai pēc iespējas organizētu mācību saturu tā, lai tas atbilstu reālām tirgus vajadzībām.

Brauciens tika finansēts no Projekta Nr. 1.1.1.5./18/I/009 “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskas sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” .

Projekta Nr. 1.1.1.5/18/A/019 “VSRC institucionālās un zinātniskās kapacitātes turpmākā attīstība” ietvaros” ir līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Kopējais projekta finansējuma ir 2 475 625 EUR, no kuriem ERAF finansējums ir 2 104 281,25 EUR un valsts budžeta līdzfinansējums – 371 343,75 EUR. Projekta īstenošanas vieta – Ventspils pilsēta un Ventspils novads, Ances pagasts. Projekta īstenošanas ilgums ir 59 mēneši – 01.01.2019. – 30.11.2023.

Projekta DrauGen ietvaros izveidota induktora tipa ģeneratora 3D konstrukcija

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 29 Nov 2019 22:00:00 GMT

Projekta “Videi draudzīgs mazas jaudas ģenerators ar lineāru rotora kustību (DrauGen)” Nr. 1.1.1.1/18/A/125 ietvaros ir izveidota Induktora tipa ģeneratora 3D konstrukcija. Šīs konstrukcijas dizaina izstrādei tika pielietota SolidWorks programmatūra, kura ļauj veikt 3D modeļus. Ģeneratora konstrukcija sastāv no nekustīgi nostiprinātā induktora ar pastāvīgo magnētu, tinumiem un rotora, kurš tiek izgatavots no nemagnētiskā materiāla, izņemot magnētiskus kontaktorus (komutācijas elementus). Rotors pārvietojas perpendikulāri magnētiskā lauka līnijām, un kustības rezultātā rodas pulsējošs magnētiskais lauks, kura rezultātā tinumos paradās elektrodzinējspēks.

Induktora tipa ģeneratora 3D konstrukcija:

Induktora tipa ģeneratora magnētiskā lauka matemātiskais 3D modelis:

Izmantojot programmatūru, EMWorks (balstās uz galīgo elementu metodi), tika iegūts ģeneratora magnētiskais lauks, un tika noteiktas indukcijas vērtības ģeneratora elementos un gaisa spraugā.

Modelēšanas rezultātā tika noteikti optimālie rotora kontaktoru (komutācijas elementi) izmēri (platums, augstums, biezums, kā arī forma), konstrukcijā pielietojama magnēta izmēri, un arī tika noteikts optimālais gaisa spraugas izmērs, kurš nodrošina konstrukcijas darba efektivitāti.

Šīs pilnas konstrukcijas svars sastāda 0,460 kg. Šādas konstrukcijas ģenerators uzstādītais uz velosipēda riteņa var inducēt spolēs elektrodzinējspēku ap 6,4 voltiem, ja braukšanas ātrums būs ap 15 km/h.

Notiek darbs pie iegūtās rezultātu apstrādes un analīzes, lai noteiktu esošās konstrukcijas efektivitāti.

Uz iegūto rezultātu pamata tiek gatavots zinātniskais raksts.

Within the framework of the DrauGen project a 3D construction of an inductor type generator has been created

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 29 Nov 2019 10:34:27 GMT

Within the framework of the project "Environmentally Friendly Small Power Generator with the Rotor Linear Motion (DrauGen)" No. 1.1.1.1/18/A/125 a 3D construction of an inductor type generator has been created. To design this structure SolidWorks software, which allows making 3D models, was used. SolidWorks software, which allows making 3D models, was used to design this structure. The construction of the generator consists of a fixed inductor with a permanent magnet, windings and a rotor, which is made of non-magnetic material, except for magnetic contactors (switching elements). The rotor moves perpendicular to the lines of the magnetic field, and the movement results in a pulsating magnetic field, which results in the appearance of an electric motor in the windings.

3D construction of inductor type generator:

Mathematical 3D model of the magnetic field of an inductor generator:

Using the software, EMWorks (based on the finite element method), the magnetic field of the generator was obtained and the induction values in the generator elements and in the air gap were determined.

On photos above - Magnetic field pattern in the air gap when the rotor switching elements are located directly opposite the design teeth in the coil (T) and Magnetic field pattern in the air gap when the rotor switching elements are located directly opposite the teeth located outside the coil. (T/2).

As a result of modelling, the optimal dimensions of rotor contactors (switching elements) (width, height, thickness, as well as shape), the dimensions of the magnet used in the structure were determined, and the optimal air gap size was determined, which ensures the efficiency of the structure.

The weight of this complete structure is 0.460 kg. A generator of this design mounted on a bicycle wheel can induce an electric motor in the coils of about 6.4 volts at a ride speed of about 15 km/h.

Work is underway to process and analyse the results to determine the effectiveness of the existing design.

Based on the obtained results, a scientific article is prepared.

Ventspils Augstskolas pētnieki piedalījās starptautiskā zinātniskā konferencē Slovākijā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 27 Nov 2019 22:00:00 GMT

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) projekta “Asinhronās loģiskās shēmas: metodes un programmatūras rīki projektēšanai pārkonfigurējamā vidē” (turpmāk – projekts ALS) zinātniskais vadītājs – vadošais pētnieks Igors Lemberskis, vadošais pētnieks Viktors Gopojenko un zinātniskais viesasistents Artjoms Supoņenkovs no 28. oktobra līdz 1. novembrim atradās komandējumā Tatros, Slovākijā, lai piedalītos starptautiskajā zinātnieku forumā – konferencē “16th IFAC Conference on Programmable Devices and Embedded Systems (PDES 2019)”.

Visi trīs zinātnieki konferencē piedalījās ar diviem ziņojumiem par sagatavotajiem zinātniskajiem rakstiem „Distributed Indication in LUT-Based Asynchronous Logic” (autori I. Lemberskis, A. Supoņenkovs, M. Uhanova) un “Semi-Automatic Asynchronous Logic Synthesis in XILINX: Design Flow and Case Study” (autori I. Lemberskis, V.Gopejenko). Ziņojumos paredzēts prezentēt sasniegto projekta ALS darbībās 4. “Pabeigšanas noteikšana” un 5. “Izvietošana un maršrutēšana”. Raksti tiks publicēti konferences krājumā un indeksēti SCOPUS datubazē. Konferences ziņojums paredzēts kā projekta ALS rezultāts augstākminētajā darbībā. Vadošais pētnieks I.Lemberskis konferencē bija uzaicināts arī būt par sekcijas līdzvadītāju. Konferencē tika prezentēti 92 ziņojumi no vairāk kā 9 valstīm.

Pētījums tiks realizēts ERAF Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros. Projekts tiks realizēts 36 mēnešus, līdz pat 2020.gada 29.februārim. Projekta “Asinhronās loģiskās shēmas: metodes un programmatūras rīki projektēšanai pārkonfigurējamā vidē”, Nr. 1.1.1.1/16/A/234, finansējums sastāda 287 891,90EUR.

Detalizētākai informācijai: infovirac@venta.lv

Seminārs “Kā testēt un palaist tirgū savu elektronikas produktu”

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 11 Nov 2019 22:00:00 GMT

Seminārs “Kā testēt un palaist tirgū savu elektronikas produktu” Ventspils Augstskolā

2019. gada 8. novembrī Ventspils Augstskolā norisinājās seminārs “Kā testēt un palaist tirgū savu elektronikas produktu”, kas tika rīkots projekta TEST-4-SME ietvaros.

Projekta TEST-4-SME mērķis ir palīdzēt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuri veic elektronisko iekārtu ražošanu, paātrināt un padarīt lētāku produktu nogādāšanu tirgū, nodrošinot viegli pieejamu un uzņēmumam izdevīgu produktu testēšanas laboratoriju tīklu Baltijas jūras reģionā.

Lai palaistu produktu tirgū, tā izstrādes stadijā ir nepieciešams veikt dažādas pārbaudes, iegūt sertifikātus un pārliecināties, ka produkts atbilst noteiktiem standartiem. Bieži vien uzņēmumiem nav informācijas par veicamajiem testiem un nepieciešamajiem standartiem, nav pieejams pašiem savs testēšanai nepieciešamais aprīkojums un sertificētas laboratorijas, vai arī nav zināms par vietām, kur šāda veida testus iespējams veikt.

Semināru apmeklēja mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvji, Ventspils Augstskolas Elektronikas studiju programmas studenti un Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra inženieri, lai uzzinātu par TEST-4-SME tīkla piedāvātajām produktu testēšanas iespējām, kāda ir testēšanas procedūra un aptuvenās izmaksas un kur veikt testēšanu.

Seminārā uzstājās SIA “Mikrotīkls” elektronikas kvalitātes inženieris Oskars Bormanis un sertifikācijas inženieris Aivis Ašmanis, kuri stāstīja par elektronikas testēšanas procesu un standartiem. Lai noteiktu, kādām standartu prasībām atbilst elektronikas produkts, skaidri jāzina, kāda ir produkta pamatfunkcija, kur tas tiks lietots, kāds ir mērķa tirgus. Jāpievērš uzmanība arī tehniskajiem raksturlielumiem, piemēram, svaram, jaudai, barošanas spriegumam. Tāpat semināra apmeklētāji uzzināja par elektronikas produktu populārākajām direktīvām. Tika sniegta informācija arī par to, kā testēšanas process notiek SIA “Mikrotīkls” produktiem un to, cik svarīgs produkta izstrādes ciklā ir testēšanas process.

Par pieejamo biznesa atbalstu un produktu eksporta iespējām runāja LIAA Ventspils biznesa inkubatora vecākā projektu vadītāja Eva Fībiga. Tika sniegta noderīga informācija par pieejamo atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, biznesa inkubatoru programmām, grantu sistēmu, tādējādi iedrošinot mazos un vidējos uzņēmumus izmantot LIAA sniegtās iespējas.

Seminārs notika VeA īstenotā projekta “Laboratory network for testing, characterisation and conformity assessment of electronic products developed by SMEs” jeb “TEST-4-SME” (projekta nr. #R040) ietvaros, kas tiek līdzfinansēts no Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzekļiem Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas ietvaros.

Seminar “How to test and launch your electronic product”

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 11 Nov 2019 09:14:58 GMT

Seminārs “Kā testēt un palaist tirgū savu elektronikas produktu” Ventspils Augstskolā

Seminar “How to test and launch your electronic product” at Ventspils University of Applied Sciences. On November 8, 2019, Ventspils University of Applied Sciences held a seminar “How to Test and Launch Your Electronics Product”, organized within the framework of the TEST-4-SME project.

The TEST-4-SME project aims to help small and medium-sized enterprises (SMEs) engaged in the manufacture of electronic equipment to accelerate and make product launches cheaper by providing a network of readily available and business-friendly product testing laboratories in the Baltic Sea Region. In order to launch a product, during the design phase it is necessary to undergo various tests, obtain certification and ensure that the product meets certain standards. Often companies do not have information on the tests and standards they need to perform, do not have their own testing equipment and certified laboratories, or are not aware of the places where such tests can be performed.

The seminar was attended by representatives of small and medium-sized enterprises, students of Electronics study programme of Ventspils University of Applied Sciences and engineers of Ventspils International Radio Astronomy Centre to learn about product testing possibilities offered by TEST-4-SME network.

Electronics quality engineer Oskars Bormanis and certification engineer Aivis Ašmanis from LTD Mikrotīkls gave presentations about the electronics testing process and standards. In order to determine what standard requirements an electronic product meets, it is necessary to know clearly what the basic function of the product is, where it will be used and what the target market is. Attention should also be paid to technical characteristics such as weight, power, supply voltage. Visitors of the seminar also learned about the most popular directives for electronics products. Information was also provided on how the testing process takes place for the products of LTD Mikrotīkls and the importance of the testing process in the product development cycle.

Eva Fībiga, Senior Project Manager of Ventspils Business Incubator of Investment and Development Agency of Latvia, spoke about the available business support and product export opportunities. Helpful information was provided on available support for small and medium-sized enterprises, business incubator programmes and grant systems to encourage small and medium-sized enterprises to take advantage of Investment and Development Agency of Latvia.

The seminar took place within the framework of the project "“Laboratory network for testing, characterisation and conformity assessment of electronic products developed by SMEs” jeb “TEST-4-SME” (project no. #R040) implemented by VUAS which is co-funded by the European Regional Development Fund under the Baltic Sea Region Transnational Cooperation Programme.

ERA Chair Holder Position – Strategic Counsellor Job advertisement

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 07 Nov 2019 08:22:41 GMT

Ventspils University of Applied Sciences (Reg. Nr. 90000362426, address: Inženieru iela 101, Ventspils) announces application for the position of ERA Chair Holder – Strategic Counsellor (ERA Chair holder) at Ventspils International Radio Astronomy Center.

The prime responsibility of the ERA Chair holder is implementation of the project LATSPACE 1.1.1.5/18/A/019. This is a fixed term appointment for a period no longer than the duration of the project that terminates on November 30, 2023.

Job Description

The ERA Chair holder will have to engage as a Strategic Counsellor at Ventspils International Radio Astronomy Centre (VIRAC) at Ventspils University of Applied Sciences (VUAS) in Latvia for the duration of the project LATSPACE 1.1.1.5/18/A/019. The ERA Chair holder will have to develop a strategic vision to implement the project. For the purpose of the implementation, a possibility of recruitment of up to additional four experts will be offered. The ERA Chair holder will have to lead the expert group, by also involving senior scientific personnel of VIRAC as necessary. The main task of the ERA Chair holder and the expert group will be the development of VIRAC roadmap to achieve the goals set within the LATSPACE project, including, but not limited to, suggestions for structural and other measures to efficiently use the available resources – personnel, finances, and large scale (three radio telescopes, – RT16, RT32 and LOFAR) and other infrastructure available at VIRAC. The ERA Chair holder will have to manage applications to get public funding from the EU, national and private sources. The candidate is expected to ensure stable and predictable flow of R&D projects, and full exploitation of the VIRAC’s research infrastructure. The core activity of the Strategic Counsellor is to regulate a multi-level organisational structure, consisting of departments, laboratories and various research and engineering groups, as well as to enable VIRAC to achieve the highest efficiency in the implementation of research and engineering projects.

During the LATSPACE project, the ERA Chair holder will have to comply with the terms of Constitution of VUAS and the Statutes (Regulation) of VIRAC, providing advice to the VIRAC’s decision-making bodies (the Scientific Council and the Director) as necessary. The holder of the position, in consultation with the Project Management Board (PMB), will be entitled to hire up to four experts required for the implementation of the project; the experts will be funded from the project’s budget. These hires will be subjected to approval by the PMB. It is expected that the ERA Chair holder will demonstrate willingness and readiness to collaborate with the members of other (existing) groups at VUAS and its external partners.

VUAS undertakes to provide administrative aid and funding for the development of the VIRAC roadmap. It is expected that the ERA Chair holder will facilitate her/his team and collaborate with other VIRAC staff members to, in particular, attract external research grants. It is also expected that the ERA Chair holder, together with VIRAC Director, will be co-responsible for dissemination of the research and technology development results as well as information on public outreach activities of VUAS and VIRAC relevant to the LATSPACE project.

ERA Chair holder will become a member of the VIRAC Director’s advisory board.

The successful candidate will be given:

fixed term contract until November 30, 2023 (according to the project LATSPACE 1.1.1.5/18/A/019, funded by ERAF);
a competitive salary at the level comparable to that of senior faculty of a leading EU university up to 8 000 EUR monthly on average (salary consists of fixed part and variable part based on project results, relocation bonus, etc., all negotiable);

Position requirements

A successful candidate:

holds a PhD degree or equivalent in physics, astronomy, electronics, radio or other relevant engineering areas for no less than ten years;
meets conditions of Established researcher as specified in the European Framework for Research Careers with no less than (R3) I level, including:
a proven international research experience,
an international reputation based on research excellence,
a proven record in securing research funding and experience in managing and leading a research group for no less than ten years;
have experience in international cooperation; and
at least ten-year experience in science and/or technology management;
possesses fluent written and oral communication skills in English;

Applications, including:

Detailed curriculum vitae;
Brief description of current research and other activities, accomplishments;
List of representative publications;

should be sent directly to the VUAS Personnel Department – personals@venta.lv .

The applicant must provide three letters of reference, including one from the current employer. These letters should be sent directly by the referees to the above address.

All documents should be in English. All applications received until December 23, 2019 will receive full consideration. Preliminary review of the applications will be completed by January 05, 2020. During the second stage of the recruitment procedure from January 6th through 12th, 2020, several short-listed candidates will be invited to VUAS for an interview that will consist of an oral presentation on the research topic of the candidate’s choice and outlook on the candidate’s activities related to the position that of ERA Chair holder. A contract offer to the selected candidate is expected to be offered within the period from 20th through 31st January, 2020.

VUAS is committed to employment equality, in particular, as set in the European Charter for Researchers and the Code of Conduct for the Recruitment of Researchers, and welcomes applications from any qualified candidate, who fulfils the requirements specified in the announcement.

VeA pārstāvji apmeklē projekta SpaceTEM noslēguma konferenci Tartu

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 07 Nov 2019 08:01:51 GMT

Venstpils Augstskolas pārstāvji 31. oktobrī piedalījās projekta “Training the next generation entrepreneurs with handson methods in space STEM” (saīsinājums SpaceTEM) noslēguma konferencē, Tartu Observatorijā, Igaunijā.

SpaceTEM ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts, kura mērķis ir veicināt attīstību NewSpace nozarē (privātais kosmosa tehnoloģiju sektors) Latvijā un Igaunijā, izmantojot vairākas savstarpēji saistītas aktivitātes. SpaceTEM projekta ietvaros studentiem un skolēniem tika piedāvātas apmaksātas vasaras prakses, kuru laikā bija iespējams gūt pozitīvu pieredzi, strādājot ar reālām industrijas problēmām un attīstot savas komunikācijas prasmes.

SpaceTEM noslēguma konferencē apmeklētāji tika informēti par projektā sasniegtajiem rezultātiem, kā arī pasākuma viesiem bija iespēja uzzināt vairāk par kosmosa tehnoloģiju jaunākajiem sasniegumiem un noteikt jomas, kurās nākotnē varētu notikt Igaunijas un Latvijas pārrobežu sadarbība. Noslēguma konferenci apmeklēja projekta partneri no Latvijas un Igaunijas.

Konferences pirmajā daļā tika apspriesti SpaceTEM projekta rezultāti un uzklausīts SpaceTEM praktikanta pieredzes stāsts. Tam sekoja Andra Slavinska un Paula Irbina uzstāšanās, kurā viņi runāja par to, kā Igaunija un Latvija var sadarboties uz Mēness un asteroīdiem to izpētē un pat tādā nozarē kā derīgo izrakteņu iegūšana. Tālāk konferences viesi iesaistījās diskusijās, kurās kopīgi nāca klajā ar potenciālajām sadarbības iespējām Latvijai un Igaunijai, kurā vairākkārtīgi tika akcentēta arī Ventspils Starptautiskā Radio astronomijas centra īpašumā esošo radioteleskopu nozīme Mēness un asteroīdu izpētē.

Konferences otrajā daļā uzstājās dažādi viesi no Igaunijas, runājot par to, vai ir nepieciešams kosmosa likums. Pēc prezentācijām konferences dalībnieki tika iesaistīti diskusijās par šo tēmu un nelielās grupās tika prezentēti dalībnieku priekšlikumi par to, vai ir nepieciešams kosmosa likums un kādas nozares un darbības šim likumam būtu jāietver. Kā labi piemēri šiem likumiem būtu maksimālais satelītu skaits, kādu uzņēmums var palaist konkrētās Zemes orbītās, kā arī kā būtu jāregulē satelītu nogādāšana prom no Zemes orbītas, lai nepalielinātos tā saucamo “kosmisko atkritumu” daudzums.

Ir vērts atzīmēt, ka SpaceTEM projekts ir sniedzis ne tikai iespēju jauniešiem iesaistīties ar kosmosa industriju saistītos uzņēmumos un zinātniskajās iestādēs, kur iegūt jaunas zināšanas un kontaktus, bet arī ļāvis uzņēmumiem un iestādēm tikt pie talantīgiem jauniešiem, kurus iesaistīt savā tālākajā darbībā, piedāvājot šiem jauniešiem pastāvīgu darba vietu. Pie šādām iestādēm pieder arī Ventspils Augstskola, kurai projekta rezultātā ir izdevies piesaistīt un zinātniskajā sfērā nodarbināt vairākus jaunos speciālistus.

The open door days at Irbene radio telescope complex were attended by more than 500 people

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 06 Nov 2019 08:25:39 GMT

Last week, from 28 October to 2 November, in honour of the 25h anniversary of Ventspils International Radio Astronomy Centre (VIRAC) and the opening of the new object - LOFAR-LATVIA antenna fields, open door days were held at Irbene Radio Telescope complex.

During the open door days there was an opportunity to see the radio telescope complex - the 32-meter diameter parabolic antenna and its infrastructure, walk around the 700-meter long underground tunnel which connects the radio telescopes, as well as to see the RT-8 tower which houses an exposition about the historical operation of antennas RT-16 and RT-32 during the Soviet Union, and next to it a 16-meter diameter antenna dish placed on the ground and available for viewing for those interested.

More than 500 people used the opportunity to visit the Irbene Radio Telescope complex, more than half of them were pupils. Most of the visitors were from Kurzeme but there were also visitors from other regions of Latvia. 22 visitors were from Lithuania. In total, in 2019 Irbene radio telescope complex was visited by approximately 7000 people of whom 1500 were within the framework of the event "Researcher's Night" and 500 visitors within the framework of the open door day event.

It has to be noted that the excursion season is over but already in May anyone interested will be welcome in the Irbene radio telescope complex. Ventspils University of Applied Sciences and Ventspils International Radio Astronomy Centre continue to look forward to such a response because this infrastructure is unique and definitely needs to be promoted (Project No.1.1.1.5/15/A/019 “Further development of VIRAC institutional and scientific capacity").

Atvērto durvju dienas Irbenes radioteleskopu kompleksā apmeklēja vairāk kā 500 interesentu

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 06 Nov 2019 07:02:24 GMT

Pagājušajā nedēļā, no 28.oktobra līdz 2.novembrim, par godu Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) 25 gadu jubilejai un jaunā objekta – LOFAR-LATVIA antenu lauku atklāšanai Irbenes Radioteleskopu kompleksā notika atvērto durvju dienas.

Atvērto durvju dienu ietvaros bija iespēja bez maksas apskatīt radioteleskopu kompleksu – 32 metru diametra parabolisko antenu un tās infrastruktūru, izstaigāt 700 metrus garo pazemes tuneli, kas savieno radioteleskopus, kā arī apskatīt RT-8 torni, kurā izvietota ekspozīcija par antenu RT-16 un RT-32 vēsturisko darbību Padomju savienības laikā, un tam blakus 16 metru diametra antenas šķīvi, kurš novietots uz zemes un pieejams interesentu apskatei.

Iespēju apmeklēt Irbenes Radioteleskopu kompleksu izmantoja vairāk kā 500 cilvēku, vairāk kā puse no tiem bija skolēni. Lielākā daļa apmeklētāju bija no Kurzemes, bet bija interesenti arī no citiem Latvijas reģioniem. 22 apmeklētāji bija no Lietuvas. Kopumā 2019.gadā Irbenes radioteleskopu kompleksu apmeklējuši aptuveni 7000 interesenti, no tiem 1500 apmeklētāju bija pasākuma “Zinātnieku nakts” ietvaros un 500 apmeklētāji atvērto durvju dienu ietvaros.

Jāpiebilst, ka ekskursiju sezona ir noslēgusies, bet jau maijā ikviens interesents būs laipni gaidīts Irbenes radioteleskopu kompleksā.

Ventspils Augstskola un Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs arī turpmāk ceru uz tik lielu atsaucību, jo šāda infrastruktūra ir unikāla un tā noteikti ir jāpopularizē.(Projekta Nr. 1.1.1.5/15/A/019 “VSRC institucionālās un zinātniskās kapacitātes turpmākā attīstība”).

Ventspils International Radio Astronomy Centre has started to work on the development of “Cryogenic Insulation Thermal Conductivity Testing System”

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 01 Nov 2019 09:42:48 GMT

Engineering Research Institute Ventspils International Radio Astronomy Centre (ERI VIRAC) of Ventspils University of Applied Sciences (VUAS), in partnership with company Cryogenic and Vacuum Systems and the Latvian State Institute of Wood Chemistry, from November 1, 2019 started to implement the European Reginal Development Fund (ERDF) project No. 1.2.1.1/18/A/006 Research no. 2.8

“Cryogenic Insulation Thermal Conductivity Testing System”. In the course of the project implementation it is planned to:

– Develop a universal system for measuring thermal conductivity at cryogenic temperatures.

– Create a prototype of measuring equipment for testing cryogenic insulation.

– Publish research results in scientific journals.

The knowledge gained during the project will increase the scientific potential in the field of specialized tests and measurements in the space industry, in the cryogenic industry, in the chemical industry, which will allow the development and production of new modern types of cryogenic insulation.

The project will create a budget data recorder with an integrated temperature measurement system for the Latvian electronics industry.

VSRC ir uzsācis darbu pie “Kriogēnās izolācijas siltumvadītspējas testēšanas sistēma” izstrādes

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 31 Oct 2019 22:00:00 GMT

Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs ir uzsācis darbu pie “Kriogēnās izolācijas siltumvadītspējas testēšanas sistēma” izstrādes

Ventspils Augstskolas (VeA) Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (IZI VSRC) sadarbībā ar uzņēmumu “Cryogenic and Vacuum Systems” un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, sākot ar 2019. gada 1. novembri, īsteno Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) projekta Nr. 1.2.1.1/18/A/006 pētījumu Nr. 2.8 “Kriogēnās izolācijas siltumvadītspējas testēšanas sistēma”. Projekta īstenošanas gaitā ir plānots:

Izstrādāt universālu sistēmu siltumvadītspējas mērīšanai kriogēnās temperatūrās.

Izveidot mērīšanas aprīkojuma prototipu kriogēnās izolācijas pārbaudei.

Publicēt pētījumu rezultātus zinātniskos žurnālos.

Projekta laikā iegūtās zināšanas palielinās zinātnisko potenciālu specializēto testu un mērījumu jomā kosmosa rūpniecībā, kriogēnā rūpniecībā, ķīmiskajā rūpniecībā, kas ļaus attīstīt un ražot jaunus mūsdienīgus kriogēnās izolācijas veidus.

Projekta ietvaros tiks izveidots budžeta datu reģistrators ar integrētu temperatūras mērīšanas sistēmu Latvijas elektronikas rūpniecībai.

Pasaules lielie radioteleskopi strādā Latvijas astronomu labā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 30 Oct 2019 22:00:00 GMT

2019. gada 31. oktobrī visi aktīvie Eiropas Ļoti garas bāzes interferometrijas tīkla (EVN) radioteleskopi pirmo reizi ilgstoši, 10 stundas, strādāja Latvijas radioastronomu labā. Šajā laikā 11 pasaules radioteleskopi, ieskaitot Efelsbergas 100 m un arī Irbenes 32 m antenu, dažādās pasaules valstīs (Lielbritānijā, Nīderlandē, Itālijā, Polijā, Ķīnas Tautas Republikā, Zviedrijā, Dienvidāfrikas Republikā, Spānijā) vienlaicīgi kosmisko objektu, kurus pastiprināti pēta Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs astronomu grupa – Artis Aberfelds, Ivars Šmelds un Kārlis Bērziņš, novērojumus. Šajā novērojumu programmā VeA VSRC kā galvenais partneris, sadarbojas ar Polijas astronomiem no Toruņas observatorijas – Marianu Simčaku (Marian Szymczak), Annu Bartkeviču (Anna Bartkiewicz), Marcinu Gavronski (Marcin Gawronski), Pāvelu Volaku (Pawel Wolak) un Mateušu Olechu (Mateusz Olech).

Interferometrisko novērojumu metode ļauj apvienot radioteleskopus vienotā tīklā, virtuāli radot ļoti lielu teleskopu, kura izmēri šajā gadījumā salīdzināmi ar visas Zemes izmēriem (Zemes rādiuss ir 6371 km). Garākās bāzes līnija t.i. attālums starp diviem sistēmā ietilpstošajiem teleskopiem, kas arī nosaka virtuālā teleskopa izmēru un sistēmas izšķirtspēju, šajā eksperimentā ir plānota 10157 km. Tieši tāda pati metode tika izmantota šogad publiski plaši izskanējušajā informācijā par Starptautiskās Notikumu horizonta teleskopa astronomu komandas pirmo melnā cauruma interferometrijas rezultātā sintezēto attēlu galaktikas M87 centrā.

Latvijas astronomi pēta masīvus jaunu zvaigžņu veidošanās apgabalus, kuros norit aktīvi evolucionārie procesi un ir novērojama kosmiskā māzera parādība, kas rodas tikai īpašos vides fizikālajos apstākļos. Kosmiskais māzers ir intensīvs pastiprināts dabisks starojums mikroviļņu radio diapazonā, līdzīgi kā lāzera starojums optiskajā diapazonā. Kā īpaši interesanti interferometriskajiem novērojumiem tika izvēlēti 3 Galaktikas zvaigžņu veidošanās apgabali (G78.122+3.633, G90.92+1.49 un G94.602−1.796) apmēram 5000 gaismas gadu attālumā no Zemes avoti, kuru uzvedībai iepriekš sistemātiski divu gadu periodā pētnieki sekoja līdzi, izmantojot Irbenes radioteleskopus RT-32 un RT-16. Ilgstošais iepriekšējais novērojumu darbs ļāva Latvijas astronomiem pierādīt izraudzīto objektu unikalitāti, un starptautiska konkursa kārtībā izcīnīt iespēju novērojumiem lietot EVN tīklu.

Pēc novērojumu veikšanas pētniekiem priekšā būs vēl liels iegūto datu analīzes darbs. Labāk izprotot zvaigžņu tuvumā notiekošos procesus, kas māzeru starojumam liek mainīties, reizēm arī pavisam pazust vai parādīties no jauna Latvijas astronomi cer iegūt atbildes uz vairākiem jautājumiem, piemēram, vai un kā šī parādība ir saistīta ar vides rotāciju ap zvaigzni un uzliesmojumiem uz konkrētajām zvaigznēm, kas gala rezultātā ierosina metanola molekulas, izraisot spēcīgu starojumu. Plānots, ka 10 stundu eksperimentā kopējais uzkrātais datu apjoms sasniegs 22 terabaitus. Datu analīze un interpretācija pēc tam prasīs vismaz vairākus mēnešus laika.

Darbs finansēts no: Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekts Nr. Nr.1.1.1.1/16/A/213 „Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi”

The world's large radio telescopes work for Latvian astronomers

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 30 Oct 2019 09:28:00 GMT

On 31 October 2019, all active European Very-long-baseline Interferometry Network (EVN) radio telescopes worked for the first time for a very long time, 10 hours, for the benefit of Latvian radio astronomers. During this time, 11 world radio telescopes, including Effelsberg 100-meter and Irbene 32-meter antenna, in different countries in the world (Great Britain, the Netherlands, Italy, Poland, the People's Republic of China, Sweden, South Africa, Spain) simultaneously carried out observations of space objects, which are being intensively studied by Ventspils University of Applied Sciences Engineering Research Institute Ventspils International Radio Astronomy Centre group of astronomers - Artis Aberfelds, Ivars Šmelds un Kārlis Bērziņš. In this observation programme, VUAS VIRAC as the leading partner cooperates with Polish astronomers from the Toruń observatory - Marian Szymczak, Anna Bartkiewicz, Marcin Gawronski, Pawel Wolak and Mateusz Olech.

The interferometric observation method allows combining radio telescopes into a single network, virtually creating a very large telescope, the size of which is comparable to the size of the whole Earth (Earth's radius is 6371 km). The longest baseline i.e. the distance between two telescopes in the system, which also determines the size of the virtual telescope and the resolution of the system is planned to be 10157 km in this experiment. The same method was used in this year's widely publicized information about the first image of a black hole which the Event Horizon Telescope team of astronomers obtained in the centre of the galaxy M87.

Latvian astronomers study massive areas of new star formation, where active evolutionary processes take place and, the phenomenon of the cosmic maser can be observed, which occurs only in special physical conditions of the environment. A space maser is an intense amplified natural radiation in the microwave radio range, similar to laser radiation in the optical range. Three areas of Galactic star formation about 5000 light-years from Earth were chosen (G78.122 + 3.633, G90.92 + 1.49 and G94.602−1.796 ) as particularly interesting for the interferometric observations, the behaviour of which was systematically monitored by researchers over two years using Irbene radio telescopes RT-32 and RT-16. Previous observations allowed Latvian astronomers to prove the uniqueness of the selected objects, and to, through an international competition, win the opportunity to use the EVN network for observations.

After the observations, the researchers will still have a lot of work to do to analyse the data obtained. By understanding the processes taking place near the stars, which cause the maser radiation to change, sometimes even disappear or reappear, Latvian astronomers hope to get answers to several questions, for example, whether and how this phenomenon is related to the rotation of the environment around a star and the flares to specific stars, which ultimately excite methanol molecules, causing strong radiation. It is planned that the total amount of data stored in the 10-hour experiment will reach 22 terabytes. The analysis and interpretation of the data will then take at least several months.

Work is funded by: European Regional Development Fund (ERDF) project No.1.1.1.1/16/A/213 "Studies of Physical-Chemical Processes of the Interstellar Environment".

Projekta ATVASE ietvaros notika seminārs par tālizpētes datu apstrādi

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 21 Oct 2019 13:09:11 GMT

2019.gada septembra beigās, Ventspils Augstskolā, notika projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009) darba seminārs “Tālizpētes datu apstrāde – iespējas un ierobežojumi”.

Darba seminārā piedalījās Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pārstāvji. Semināru atklāja Tālizpētes nodaļas vadītāja v.i. Linda Gulbe ar prezentāciju “Tālizpētes datu pielietojumu”.

Tālizpētes nodaļas vadītāja v.i. Linda Gulbe dalījās ar zināšanām par tālizpētes datu veidiem, kādu informāciju iespējams izgūt no tālizpētes datiem, kā arī tā pielietojumu piemērus pilsētvides izpētē. Pēc tam uzstājās tālizpētes nodaļas programmētājs Klāvs Spruģevics ar tematu “Konvolūcijas neironu tīkli”. Prezentācijas laikā tika runāts par konvolīciju neironu tīkliem, to struktūru un slāņiem, kā arī par neironu tīklu darbību un tā priekšrocībām.

Otrajā darba semināra daļā par sadarbību ar Šanhajas astronomisko observatoriju VGOS teleskopu sistēmas attīstīšanu prezentēja VSRC direktora p.i. Indra Dedze.

Pēc kafijas pauzes turpinājās diskusijas ar Zinātņu prorektori, VSRC direktora p.i. Indru Dedzi par pieredzēto komandējumā – sadarbību ar Šanhajas astronomisko observatoriju. Noslēgumā tika pārrunāts par plānotajiem semināriem un kopsapulcēm, kas vēl paredzēti šī gada nogalē.

Atvērtās durvju dienas Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 16 Oct 2019 21:00:00 GMT

Atvērtās durvju dienas Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā

Par godu Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) 25.gadu jubilejai un jaunā objekta – LOFAR-LATVIA antenu lauku atklāšanai, no 28.oktobra līdz 2.novembrim katru dienu, no plkst. 10.00-15.00, Irbenes radioteleskopu kompleksā būs gaidīts ikviens interesents!

Atvērto durvju dienu ietvaros būs iespēja bez maksas apskatīt radioteleskopu kompleksu – 32 metru diametra parabolisko antenu un tās infrastruktūru, izstaigāt 700 metrus garo pazemes tuneli, kas savieno radioteleskopus, apskatīt RT-8 torni, kurā izvietota ekspozīcija par antenu RT-16 un RT-32 vēsturisko darbību Padomju savienības laikā, un tam blakus 16 metru diametra antenas šķīvi, kurš novietots uz zemes un pieejams interesentu apskatei, kā arī jaunatvērto LOFAR-LATVIA antenu lauku.

Īpaši aicinām skolēnus izmantot iespēju apmeklēt Irbenes radioteleskopu kompleksu, lai redzētu kādasprofesionālās izaugsmes iespējas nākotnē var sniegt šāda infrastruktūra.

Informējam, ka apmeklējot ekskursiju Irbenes radioteleskopu kompleksā mobilajiem tālruņiem jābūt izslēgtiem vai ieslēgtiem lidmašīnas režīmā, jo tiek veikti starptautiskie EVN (European VLBI Network) mērījumi.

Obligāta pieteikšanās grupām sākot no desmit cilvēkiem! Pieteikties varat rakstot: infovirac@venta.lv vai zvanot pa tālr. 29230818

Aktualitātes Ventspils Augstskolas īstenotajā projektā “Videi draudzīgs mazas jaudas ģenerators ar lineāru rotora kustību (DrauGen)”

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 09 Oct 2019 21:00:00 GMT

Projekta saīsinātais nosaukums, kurš sastāv no diviem saīsinājumiem nozīmē „draudzīgs ģenerators”, šāds nosaukums, jo projekta Nr. 1.1.1.1/18/A/125 ietvaros top videi draudzīgs veloģenerators.

Ir uzsākta sadarbība ar SIA CIVITTA pārstāvjiem, tirgus izpētes veikšanai. Veloģeneratora tapšanā ir iesaistītas divas inženieru komandas gan no Ventspils Augstskolas, gan sadarbības partnera AS LATVO, no kurām viena izstrādā pašu veloģeneratoru, jeb ierīci, kas ražo elektrību braukšanas laikā, bet otra – sprieguma stabilizētāju – ierīci, kura nepieciešama divriteņa apgaismes sistēmas un papildus akumulatora nodrošināšanai elektrību. Sprieguma stabilizators nepieciešams, lai nodrošinātu divriteņa elektroiekārtu barošanu pie mazākiem braukšanas ātrumiem, nekā tad, ja būtu tikai ģenerators, kā arī, lai pasargātu elektroierīces no to sabojāšanas, braucot ar lielāku ātrumu, pie kāda ģeneratora radītais spriegums pārsniedz iekārtu lietošanai atļauto.

Šobrīd tiek izskatīti divi dažādi risinājumi sprieguma stabilizatora elektriskās shēmas izveidē, lai pētītu to darbību pie dažādiem parametriem un noskaidrotu, kurš no variantiem darbojas ar vismazākajiem jaudas zudumiem. Paralēli tiek strādāts pie elektriskās shēmas dizaina. Paredzēts sprieguma stabilizācijas iekārtu kompakti ievietot divriteņa stūres iznesumā, bet tā, lai tā būtu viegli pieejama un remontējama. Paredzētas dažas USB kontaktligzdas (iespējams arī mikroUSB), kuras atradīsies stūres iznesuma apakšā un būs noslēdzamas ar hermetizējošiem vāciņiem.

Pagaidām dizains ir idejas līmenī, bet tā kā mērķis ir augsta produkta kvalitāte, tad šādai ierīcei noteikti būs jābūt izturīgai pret triecieniem, vibrāciju, putekļiem un ūdeni – pielāgotai arī ekstrēmākiem braucieniem ar divriteni.

News in the project "Environmentally Friendly Small Power Generator with the Rotor Linear Motion (DrauGen)" implemented by Ventspils University of Applied Sciences

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 09 Oct 2019 09:38:53 GMT

The abbreviated name of the project, which consists of two abbreviations, means "friendly generator", such a name, because within the project No.1.1.1.1/18/A/125 an environmentally friendly bicycle generator is being created.

Cooperation has been started with the representatives of LTD CIVITTA for market research. Two engineering teams from both Ventspils University of Applied Sciences and cooperation partner Joint Stock Company LATVO are involved in the development of the bicycle generator, one of which develops the bicycle generator itself, or a device that produces electricity while riding, and the other - a voltage stabilizer - a device that requires a bicycle lighting system and additional battery. for the provision of electricity. A voltage stabilizer is required to supply power to two-wheel electrical equipment at lower speeds than if there were only a generator, and to protect electrical equipment from damage when driving at higher speeds at which the voltage generated by the generator exceeds the allowed.

Currently, two different solutions for the development of the voltage stabilizer circuit are considered in order to study their operation at different parameters and to find out which of the variants works with the lowest power losses. At the same time, work is being done on the design of the electrical circuit. The voltage stabilizer is designed to be compactly inserted into the two-wheel steering wheel outlet, but in a way that is easy to access and repair. There are some USB sockets (possibly also micro USB), which will be located at the bottom of the steering wheel extension and will be closed with sealing caps.

For the time being, the design is at the level of an idea, but since the goal is high product quality, such a device will definitely have to be resistant to shocks, vibrations, dust and water - also adapted for more extreme cycling.

VeA IZI VSRC pētnieka vizīte Virdžīnijas Universitātē

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 07 Oct 2019 21:00:00 GMT

VeA IZI VSRC pētnieka vizīte Virdžīnijas Universitātē

VeA vadošais pētnieks Juris Kalvāns atgriezies no komandējuma uz Virdžīnijas Universitāti (UVA, attēlā), ASV, kur viesojās pie viena no pasaules vadošajiem zinātniekiem astroķīmijas nozarē, prof. Erika Herbsta (Eric Herbst). Divu mēnešu (augusts – septembris) ilgās vizītes laikā J. Kalvāns sava pēcdoktorantūras granta ietvaros iesaistījās E. Herbsta zinātniskās grupas darbā UVA Ķīmijas departamentā, palīdzot pilnveidot grupā izmantoto astroķīmijas skaitliskās modelēšanas programmu, gan arī papildinot pats savu pētījumu metodiku un zinātnisko redzesloku.

Projekts: Pēcdoktoratūras pētniecības pieteikums Nr. 1.1.1.2/VIAA/I/16/194 “Kosmisko staru izraisītas starpzvaigžņu putekļu sasilšanas ķīmiskās sekas” (KSS)

Plānots iepirkums radioteleskopa RT-32 spoguļa virsmas justēšanas pakalpojumam

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Sun, 29 Sep 2019 21:00:00 GMT

Plānots iepirkums radioteleskopa RT-32 spoguļa virsmas justēšanas pakalpojumam

Lai celtu VSRC radioteleskopa RT-32 uztveršanas efektivitāti un saņemtās informācijas precizitāti, projekta ietvaros ir plānots veikt spoguļa virsmas justēšanu, kas ietvers sevī katra spoguļa virsmas fragmenta regulēšanu, attiecība pret kopējo virsmu. Radioteleskopa spoguļa virsma sastāv no vairākām plāksnēm, katra no kurām var tikt regulēta attiecībā pret kopējo virsmu, jeb vienkārši izsakoties, var pievilkt ciešāk vai atlaist vaļīgāk skrūves pie plāksnēm, tādējādi mainot to poziciju.

Projekta ietvaros pašlaik ir sagatavotas tehniskās specifikācijas un oktobra sākumā ir plānots izsludināt atklātu konkursu par RT-32 spoguļa virsmas justēšanas pakalpojuma iegādi. Iepirkumā tiek plānots arī iegādāties mikroviļņu hologrāfijas iekārtu, ar kuru mērīt spoguļa virsmas precizitāti pirms spoguļa virsmas justēšanas, kā arī pēc tās un vēlāk šo iekārtu izmantot spoguļa virsmas noviržu analīzei.

Pēc pakalpojuma izpildes ir paredzams, ka uzlabosies radioteleskopa uztveršanas efektivitāte un saņemtās informācijas precizitāte, kā arī šāda virsma ļaus veikt novērojumus daudz plašākā frekvenču diapazonā, kas savukārt nozīmē plašākas iespējas piedalīties radioastranomiskajos novērojumos gan EVN tīklā gan vienas antenas režīmā.

Purchase for the radio telescope RT-32 mirror surface adjustment service is planned

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Sun, 29 Sep 2019 08:29:54 GMT

Purchase for the radio telescope RT-32 mirror surface adjustment service is planned

To increase the reception efficiency of the VIRAC radio telescope RT-32 and the accuracy of the received information, within the project it is planned to adjust the surface of the mirror, which will include the adjustment of each mirror surface fragment to the total surface. The surface of the mirror of the radio telescope consists of several plates, each of which can be adjusted in relation to the total surface, or simply put, the screws on the plates can be tightened or loosened, thus changing their position.

Within the project, technical specifications are currently prepared and, in early October, it is planned to announce an open tender for the purchase of RT-32 mirror surface adjustment service. The purchase will also include a microwave holography device to measure the accuracy of the mirror surface before adjusting the mirror surface, as well as later to use this device for the analysis of mirror surface deviations.

Following the service, the reception efficiency of the radio telescope and the accuracy of the information received are expected to improve, and such a surface will allow observations over a much wider frequency range, which means more opportunities to participate in radio astronomical observations in both EVN and single antenna modes.

Ventspils Augstskolas pētnieki dosies uz starptautisku zinātnisku konferenci Slovākijā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Sun, 22 Sep 2019 21:00:00 GMT

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) projekta “Asinhronās loģiskās shēmas: metodes un programmatūras rīki projektēšanai pārkonfigurējamā vidē” (turpmāk – projekts ALS) zinātniskais vadītājs – vadošais pētnieks Igors Lemberskis, vadošais pētnieks Viktors Gopojenko un zinātniskais viesasistents Artjoms Supoņenkovs no 28. oktobra līdz 1. novembrim dosies komandējumā uz Tatriem, Slovākijā, lai piedalītos starptautiskajā zinātnieku forumā – konferencē “16th IFAC Conference on Programmable Devices and Embedded Systems (PDES 2019)”.

Visi trīs zinātnieki konferencē piedalīsies ar diviem ziņojumiem „Distributed Indication in LUT-Based Asynchronous Logic” (autori I. Lemberskis, A. Supoņenkovs, M. Uhanova) un “Semi-Automatic Asynchronous Logic Synthesis in XILINX: Design Flow and Case Study” (autori I. Lemberskis, V.Gopejenko). Ziņojumos paredzēts prezentēt sasniegto projekta ALS darbībās 4. “Pabeigšanas noteikšana” un 5. “Izvietošana un maršrutēšana”. Raksti tiks publicēti konferences krājumā un indeksēti SCOPUS datubazē. Konferences ziņojums paredzēts kā projekta ALS rezultāts augstākminētajā darbībā.

Detalizētākai informācijai: infovirac@venta.lv

Ekskursijas pa Irbenes radioteleskopu kompleksu rudenī

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 04 Sep 2019 06:09:17 GMT

Informējam, ka septembrī un oktobrī ekskursijas Ventspils Starptautiskajā Radio Astronomijas Centrā notiks TIKAI ar iepriekšēju pierakstu. Savukārt laika periodā no 26.septembra līdz 10.oktobrim ekskursijām nebūs iespējams pieteikties un tās nenotiks.

Ekskursijas programmā ietilpst:
RT-8 torņa un tajā izvietotās ekspozīcijas par RT-32 un RT-16 darbību PSRS laikā apskate
Pie RT-8 izvietotās “vecās” RT-16 antenas apskate
Pārgājiens pa pazemes tuneli
Pastaiga pa Irbenes teritoriju apkārt radioteleskopam RT-32

Pakalpojuma cenas:
pieaugušajiem – 7 EUR
bērniem, pieaugušo vadībā, līdz 7 gadiem – bez maksas, no 7 līdz 18 gadu veciem – 3 EUR
studentiem un pensionāriem (uzrādot apliecību) – 4 EUR
ģimenēm (2 pieaugušie, 1 bērns līdz 10 gadiem) – 12 EUR
par katru nākamo bērnu vecumā no 7 līdz 18 gadiem ģimene piemaksā 2 EUR

Minimālā samaksa par ekskursiju 20 EUR.

Ekskursijas laiks 1-1,5h, LV, ENG un RU valodās, TIKAI gida pavadībā pēc iepriekšēja pieraksta.

Lai pieteiktos ekskursijai, nepieciešams sūtīt e-pastu uz adresi: infovirac@venta.lv vai zvanīt uz 29230818 (tikai darba dienās).

Projekta Nr. 1.1.1.1/16/A/213 “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” zinātnieki piedalās starptautiskā zinātniskā konferencē Odesā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 28 Aug 2019 21:00:00 GMT

Laikā no 2019. gada 12. līdz 17 augustam Odesā (Ukraina) notika starptautiska konference “6th Gamow International Conference in Odessa: “New Trends in Cosmology, Astrophysics and Radioastronomy after Gamow”. Tajā piedalījās arī projekta Nr. 1.1.1.1/16/A/213 “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” (ASTRA) zinātniskais vadītājs Ivars Šmelds, pētnieks Vladislavs Bezrukovs un zinātniskais asistents Artis Aberfelds, prezentējot ziņojumus par projekta darbības “Molekulāro raddiolīniju novērojumi” ietvarā sasniegtajiem rezultātiem.

Gamova starptautiskā konference ir pasākums ko regulāri reizi 6 gados augustā rīko Odesas I. I. Mečņikova Nacionālā Universitāte (Teorētiskās fizikas un Astronomijas nodaļa) sākot ar 1994. gadu un tā ir veltīta ievērojamā astrofiziķa un kosmologa G. Gamova piemiņai. Bez tam katru gadu augustā Odesā notiek arī šim zinātniekam veltīta vasaras skola – būtībā šīs lielās konferences samazināta versija, kurā galvenokārt piedalās jaunākās paaudzes kosmosa pētnieki – studenti, doktoranti, pavisam nesen zinātnisko grādu ieguvušie jaunie zinātņu doktori. Ar katru reizi Gamova konference kļūst arvien respektablāka un plašāk apmeklēta ne tikai Ukrainas un Austrumeiropas mērogā. Šogad konferencē piedalījās 125 dalībnieki, no kuriem daļa bija arī no tādām valstīm kā Izraēla, Polija, Vācija – pavisam kopā no 13 valstīm. Katru dienu daļa konferences darba notika plenārsēdēs, daļa sekcijās – Kosmoloģija, Astrofizika ar apakšsekciju Astroinformātika, Radioastronomija, Saules sistēma un kosmiskā vide, Saule, Saules aktivitāte, Saules-Zemes sakari un astrobioloģija.

Projekta ASTRA zinātnieki galvenokārt piedalījās sekcijas “Radioastronomija” darbā, kur arī mutiski prezentēja savus ziņojumus:

Janis Steinbergs, Vladislavs Bezrukovs, Ivar Shmeld, Karina Skirmante, Artis Aberfelds, Mārcis Bleiders, Artūrs Orbidāns, Marcin Gawroński, Roman Feiler “Galactic Maser Observations in VLBI Mode in Ventspils”

Artis Aberfelds, Ivar Shmeld “Two Year Results of Methanol Maser Monitoring Program by Irbene Radiotelescopes”

Ivar Shmeld “Molecules in space as seen from Ventspils”

Papildus darbam radioastronomijas sekcijā komandējuma dalībnieki apmeklēja plenārsēdes un citas konferences sekcijas, kas deva iespēju uzzināt par jaunākajiem sasniegumiem astrofizikā, tai skaitā par aktualitātēm spektrālo līniju pētījumos, un par signālu apstrādes un kalibrācijas metodēm, kas noderēs turamākajos projekta īstenošanas posmos, kā arī nākotnē, attīstot un uzlabojot Irbenes radioteleskopu signālu reģistrācijas apakšsistēmas.

Konferences gaitā notika arī sarunas ar radioastronomijas jomas zinātniekiem. Neformālajās sarunās gūtās atziņas būs noderīgas, lai risinātu ar kosmisko māzeru novērojumu metodiku saistītas problēmas Irbenes observatorijā. Sevišķi jāatzīmē tikšanās ar Ukrainas nacionālās ZA (UNAS) zinātniskās padomes locekli Valēriju Šulgu un UNAS Harkovas Radio astronomijas institūta Dekametru radio astronomijas nodaļas vadītāju Oļegu Uļjanovu, kuru gaitā tika apspriestas iespējas paplašināt sadarbību starp Ventspils Augstskolas un Ukrainas zinātniekiem.

Ventspils University of Applied Sciences held an international conference about astroinformatics and space data processing in the Baltics – BAASP 2019

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 28 Aug 2019 08:58:54 GMT

On August 21 – 23, Engineering Research Institute of Ventspils University of Applied Sciences “Ventspils International Radioastronomy Centre” organized 6th annual scientific conference “Baltic Applied Astroinformatics and Space data Processing 2019”. This year the conference was attended by a record amount – 55 participants, who made a total of 43 scientific presentations.

Organizers had invited six world-class scientists to be a keynote speaker – Leonid Gurvits (NL), Dmitry Wiebe (RUS), Vasily Beskin (RUS), Oleg Ulyanov (UKR), Gino Tuccari (ITA) and Francisco Colomer (NL). In their presentations they talked about future applications for VLBI technology, radio pulsars, evolution of astrochemistry and the planets, low-frequency radio astronomical instrumentation and its data processing techniques. Representatives from the Ministry of Education and Science – Lana Franceska Dreimane and Kaspars Karolis, representatives from Ventspils University College, Electronic Communications Office of Latvia, as well as guests from other organizations in Latvia participated in the opening event of the conference. The conference was attended by scientists from 8 countries – Latvia, Estonia, Italy, Sweden, Finland, the Netherlands, Russia and Ukraine.

The top 20 scientific articles are planned to be published in two journals, articles on the development of scientific instruments will be published in the Latvian Journal of Physics and Technical Sciences and articles on research in fundamental astronomy and astrophysics will be published in Astronomical and Astrophysical Transactions.

The conference participants had the opportunity to take a tour of the Ventspils University Radio Telescope Complex in Irbene, where they learned about one of the strongest astronomical instruments in the Baltic region, the 32-meter radio telescope of the Ventspils International Radio Astronomy Center and the new LOFAR station. The LOFAR station of Latvia is integrated into the International network or ILT (International’s LOFAR Telescope), increasing distance between stations up to 2000 km. This distance or baselines sets the resolution of the LOFAR ILT telescope.

Most of the reports in the conference were related to these instruments and their use in cooperative surveillance, such as the very long base interferometry (VLBI) observations with high-resolution.

Cooperation partners from both East and West see the Ventspils International Radio Astronomy Center as a technological, educational and scientific “bridge” between West and East.

Photos from the conference can be found here.

For more information: baasp2019@venta.lv ;

This conference was supported by the European Regional Development Fund projects No. 1.1.1.5/18/I/009 “Support to the Ventspils University of Applied Sciences in preparation of international cooperation projects for research and Innovation” and No. 1.1.1.5/18/A/019 “Further development of VIRAC Institutional and Scientific Capacity”

The researchers of the project No.1.1.1.1/16/A/213 "Studies of Physical-Chemical Processes of the Interstellar Environment" participate in an international scientific conference in Odessa

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 28 Aug 2019 07:30:00 GMT

From 12 August to 17 August, 2019 in Odessa (Ukraine) an international conference "6th Gamow International Conference in Odessa: "New Trends in Cosmology, Astrophysics and Radioastronomy after Gamow" took place. The project No.1.1.1.1/16/A/213 "Studies of Physical-Chemical Processes of the Interstellar Environment" (ASTRA) scientific supervisor Ivars Šmelds, researcher Vladislavs Bezrukovs and scientific assistant Artis Aberfelds participated in the conference presenting the reports on the results achieved within the framework of the project "Observations of Molecular Radio Lines"'.

Gamow International Conference is an event held every 6 years, since 1994 by the Odessa I.I.Mechnikov National University (Theoretical Physics and Astronomy Department) and it is dedicated to the memory of the prominent astrophysicist and cosmologist G. Gamow. In addition, a summer school dedicated to this scientist takes place in Odessa every August - essentially a scaled-down version of this big conference which is mainly attended by the younger generation of space researchers - students, doctoral students and recent doctoral study graduates. With each passing time the Gamow Conference is becoming more and more respectable and widely attended, not only by participants from Ukraine and Eastern Europe. This year the conference was attended by 125 participants, some of whom also came from countries such as Israel, Poland, Germany - a total of 13 countries. Every day part of the conference took place in plenary sessions, part in sections - Cosmology, Astrophysics with subsection Astroinformatics, Radioastronomy, Solar System and Space Environment, Sun, Solar Activity, Solar-terrestrial Relations and Astrobiology.

The scientists of the ASTRA project mainly participated in the work of the section "Radioastronomy" where they also orally presented their reports:

Artis Aberfelds, Ivar Shmeld “Two Year Results of Methanol Maser Monitoring Program by Irbene Radiotelescopes”

Ivar Shmeld “Molecules in space as seen from Ventspils”. In addition to working in the radio astronomy section the conference participants attended plenary sessions and other conference sections which provided with an opportunity to learn about the latest developments in astrophysics, including spectral line research and signal processing and calibration techniques which will be useful in the next stages of the project, as well as in future for improving the Irbene radio telescope signal recording subsystems.

Talks with radio astronomy scientists also took place during the conference. The findings of the informal talks will be useful in solving problems related to the methodology of space maser observations at the Irbene Observatory. Of particular note is the meeting with Valerii Shulga, a member of the Scientific Council of the National Academy of Sciences of Ukraine (NAS) and Oleg Ulyanov head of the Decameter Radio Astronomy Department at the NAS Kharkiv Institute of Radio Astronomy during which opportunities to expand cooperation between Ventspils University of Applied Sciences and Ukrainian scientists were discussed.

VSRC ar populārzinātnisku lekciju piedalās Lielzeltiņu observatorijas atvērto durvju pasākumā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 27 Aug 2019 21:00:00 GMT

VSRC ar populārzinātnisku lekciju piedalās Lielzeltiņu observatorijas atvērto durvju pasākumā

2019. gada 24. augustā VSRC vadošais pētnieks Artūrs Vrubļevskis ar popularzinātnisku vieslekciju “Notikumi uz Saules. To ietekme uz Zemi un pētījumi Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā” piedalījās Lielzeltiņu observatorijas atvērto durvju pasākumā. Vieslekcijā pētnieks gan vispārīgi izklāstīja par Saules aktivitāti un ietekmi uz Zemi, gan arī iepazīstināja klausītājus ar Saules pētījumu grupas veiktajiem pētījumiem VSRC, beigās arī atbildot uz klausītāju visdažādākajiem jautājumiem.

Lielzeltiņu observatorija ir astronomijas amatieru observatorija Talsu novadā. To vada astronomijas entuziasts Sergejs Klimanskis, un atvērto durvju dienas ir ikgadējs pasākums. Šogad papildus vieslekcijai programmā bija ar astronomijas tematiku saistītas gleznu izstādes apskate, muzikālas uzstāšanās, viktorīna un, protams, debess objektu novērojumi observatorijas teleskopos.

Artūrs Vrubļevskis saņem atbalstu ERAF projekta Nr. 1.1.1.2/16/1/001 “Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai” pētniecības pieteikuma Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/079 “Uzbūve Saules magnetizētajai atmosfērai (USMA)” ietvaros.

Ventspils Augstskolā notika starptautiskā konference par astroinformātiku un kosmisko datu apstrādi Baltijā – BAASP2019

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 27 Aug 2019 10:08:35 GMT

Šī gada 21. – 23. augustā Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) rīkoja sesto ikgadējo starptautisko konferenci “Lietišķā astroinformātika un kosmisko datu apstrāde Baltijā” / „Baltic Applied Astroinformatics and Space data Processing” (BAASP 2019). Konferenci šogad apmeklēja rekordliels dalībnieku skaits – 55, kuri kopā noprezentēja 43 zinātniskās prezentācijas. Konferencē tika uzrunāti piedalīties seši pasaules līmeņa zinātnieki – Leonid Gurvits (NL), Dmitry Wiebe (RUS), Vasily Beskin (RUS), Oleg Ulyanov (UKR), Gino Tuccari (ITA) un Francisko Colomer (NL), kuri savās lekcijās izklāstīja par VLBI tehnoloģijas nākotnes pielietojumiem, radio pulsāru zinātni, astroķīmijas un planētas evolūciju, zemas frekvences radioastronomisko instrumentu un tās datu apstrādes metodēm. Konferences atklāšanas pasākumā piedalījās arī pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas – Lana Frančeska Dreimane un Kaspars Karolis, pārstāvji no Ventspils Augstskolas, VAS “Elektroniskie sakari”, kā arī viesi no citām organizācijām Latvijā. Konferencē piedalījās zinātnieki no 8 valstīm – Latvijas, Igaunijas, Itālijas, Zviedrijas, Somijas, Nīderlandes, Krievijas un Ukrainas. Labākos 20 zinātniskos rakstus ir plānots publicēt divos žurnālos, raksti par zinātnisku instrumentu pilnveidošanu tiks publicēti „Latvian Journal of Physics and Technical Sciences” un raksti par pētījumiem fundamentālā astronomijā un astrofizikā būs publicēti „Astronomical and Astrophysical Transactions”.

Konferences dalībniekiem bija iespēja doties ekskursijā uz Ventspils Augstskolas radioteleskopu kompleksu Irbenē, kur iepazinās ar vienu no spēcīgākajiem astronomiskajiem instrumentiem Baltijas reģionā Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra 32-metrīgo radio teleskopu un apskatīt jauno zemās frekvences radioteleskopu LOFAR. Latvijas LOFAR stacija ir integrēta Starptautiskā tīklā, palielinot to līdz pa 2000 km.

Lielākā daļa no referātiem bija saistīta ar šiem instrumentiem un to izmantošanu kooperatīvā novērošanā, kā piemēram, iespaidīgie sevišķi garas bāzes interferometriskie (VLBI – very long base interferometry) radio novērojumi ar lielu izšķirtspēju.

Sadarbības partneri gan no Austrumiem, gan Rietumiem, Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru saredz kā teholoģisku, izglītības un zinātmes “tiltu” starp Rietumiem un Austrumiem.

Bildes no konferences skatīt šeit!

Sīkākai informācijai: baasp2019@venta.lv ; un sadaļā par BAASP2019

Konference notika ar daļēju projektu “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)”, Nr. 1.1.1.5/18/I/009 un „VSRC institucionālās un zinātniskās kapacitātes turpmākā attīstība (LATSPACE)” Nr. 1.1.1.5/18/A/019 atbalstu.

Projekts Nr. 1.1.1.5/18/A/019 “VSRC institucionālās un zinātniskās kapacitātes turpmākā attīstība” ietvaros” ir līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Kopējais projekta finansējuma ir 2 475 625 EUR, no kuriem ERAF finansējums ir 2 104 281,25 EUR un valsts budžeta līdzfinansējums – 371 343,75 EUR. Projekta īstenošanas vieta – Ventspils pilsēta un Ventspils novads, Ances pagasts. Projekta īstenošanas ilgums ir 59 mēneši – 01.01.2019. – 30.11.2023.

VIRAC attends observatory "Lielzeltiņi" open door event with a popular-science lecture

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 27 Aug 2019 07:20:26 GMT

VIRAC attends observatory "Lielzeltiņi" open door event with a popular-science lecture

On 24 August, 2019 VIRAC leading researcher Artūrs Vrubļevskis attended observatory "Lielzeltiņi" open door event with a popular-science guest lecture "Events on the Sun. Their impact on Earth and research in Ventspils International Radio Astronomy Centre". In the guest lecture the researcher gave a general overview of the Sun's activity and impact on Earth, as well as introduced the listeners to the research carried out by VIRAC Solar Research Group, at the end answering the listeners' various questions.

Observatory "Lielzeltiņi" is an astronomy amateur observatory in Talsi region. It is run by astronomy enthusiast Sergejs Klimanskis and the open door event happens annually. This year, in addition to the guest lecture, the programme included a visit to an exhibition of paintings related to astronomy, musical performances, a quiz and, of course, observations of celestial objects in the observatory's telescopes.

Artūrs Vrubļevskis receives funding within the framework of ERAF project No.1.1.1.2/16/1/001 "Post-doctoral Research Aid Programme" postdoctoral grant No.1.1.1.2/VIAA/I/16/079 "Structure for the Solar Magnetic Atmosphere (USMA).

Šonedēļ notiks starptautiskā konference BAASP

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 19 Aug 2019 06:14:56 GMT

Jau no trešdienas, 21.augusta, visas nedēļas garumā Ventspils Augstskolā norisināsies jau sestā ikgadējā starptautiskā konference “Lietišķā astroinformātika un kosmisko datu apstrāde Baltijā”/ „Baltic Applied Astroinformatics and Space data Processing” (BAASP2019).

Atklāšanas pasākums notiks trešdien, 21. augustā, plkst. 16:00 auditorijā D104, kurā piedalīsies pārstāvji no Ventspils Augstskolas, Ventspils pilsētas Domes, Izglītības un Zinātnes ministrijas, JIVE ERIC (Eiropas Pētniecības infrastruktūras konsorcijs) u.c.

Šogad konference ir īpaši pārstāvēta un tiks prezentēti gandrīz 50 zinātniskie raksti no dažādām valstīm kā Latvijas, Krievijas, Ukrainas, Somijas, Zviedrijas, Nīderlandes, Itālijas un Igaunijas. Konferencē apspriedīs aktuālākās problēmas astrofizikā, starpdisciplinārus risinājumus informācijas un datu apstrādē, kuri saistīti ar kosmosu un kosmosa objekta novērojumiem, tajā skaitā Saules un Zemes novērojumi un tālizpēte no mākslīgajiem pavadoņiem. Tā kā Ventspils Augstskolā ir pieejams viens no spēcīgākajiem astronomiskajiem instrumentiem Baltijas reģionā – Radioteleskopu komplekss, kas atrodas tautas valodā sauktajā „Irbenē” (Ances pagasts, „Viraki”), tad konferences tēmas ir par šo un cita veida antenu izmantošanu un pielietošanu zinātniskajiem nolūkiem gan Latvijā, gan starptautiskajā mērogā.

Šajā konferencē pieaicināti vairāki starptautiska mēroga zinātnieki, kuri iemantojuši atzinību un tie ir:

Leonid Gurvits, Joint Institute for VLBI ERIC (JIVE), Nīderlande;
Oleg Ulyanov, Institute of Radio Astronomy of NASU, Ukraina;
Gino Tuccari, Institute of Radioastronomy of Bologna, Itālija;
Vasily S. Beskin, P.N. Lebedev Physical Institute RAN, Krievija;
Dmitri Wiebe, Institute of Astronomy of the RAS, Krievija.

Katrs no šiem vadošajiem zinātniekiem ir ieguvuši izcilību savā jomā un konferences dalībnieki varēs uzzināt jaunākās tendences attiecīgajā darbības sfērā.

Pateicoties Eiropas savienības projektiem, labāko zinātnisko rakstu autoriem būs iespēja publicēties zinātniskajos žurnālos, kas tiks reģistrēti SCOPUS datu bāzē.

Lieliska iespēja zinātniekiem gan no Rietumeiropas, gan Austrumeiropas apmainīties ar saviem sasniegumiem, atklājumiem zinātnes jomā, kā arī izveidot ciešāku sadarbību nākotnes mērķu īstenošanai.

Detalizētākai informācijai: baasp2019@venta.l v; un sadaļā par BAASP2019

Sasniegts nozīmīgs projekta LOFAR-Latvia atskaites punkts, parakstīta LOFAR-Latvia stacijas pārbaudes testa dokumentācija

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 15 Aug 2019 21:00:00 GMT

Sasniegts nozīmīgs projekta LOFAR-Latvia atskaites punkts, parakstīta LOFAR-Latvia stacijas pārbaudes testa dokumentācija

No 12. augusta Irbenes radioteleskopu kompleksā norisinājās LOFAR-Latvia stacijas veiktspējas pārbaude, kuras rezultātā tika tehniski novērtēts stacijas tapšanā visu iesaistīto pušu komandas darba rezultāts. Pārbaudi no izpildītāja AstroTec Holding B.V. (ATH) puses veica Nīderlandes radioastronomijas institūta ASTRON speciālistu komanda, iesaistot Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra darbiniekus. Pozitīva testa rezultāts nozīmē, ka LOFAR-Latvia stacija atbilst noslēgtā līguma izvirzītajām prasībām un ir soli tuvāk, lai iekļautos Starptautiskajā LOFAR tīklā (ILT- International LOFAR Telescope) un kļūt par pilntiesīgu 52 starptautisko LOFAR staciju. Pārbaude ir noslēgusies pozitīvi, tās laikā tika veikti mērījumi un iegūti pirmie kvalitatīvie attēli no kosmosa.

15. augustā VeA rektors Kārlis Krēsliņš un ATH pārstāvis Menno Nordens parakstīja LOFAR-Latvia stacijas pārbaudes testa dokumentāciju (Site Acceptance Test (SAT)). Testa dokumentācijas akceptēšana ir nozīmīgs projekta atskaites punkts attiecībā uz VeA un ATH līguma izpildi par starptautiskās LOFAR-Latvia stacijas izveidi.

Apskati ASTRON sgatavoto dienas bildi – https://www.astron.nl/dailyimage/main.php?date=20190820

Notikuši pirmie testi LOFAR-Latvia stacijā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 13 Aug 2019 21:00:00 GMT

Notikuši pirmie testi LOFAR-Latvia stacijā

Šajā nedēļā ir pabeigts darbs pie LOFAR antenu montāžas procesa un kopš 12. augusta Irbenē atrodas ASTRON eksperti, kas strādā pie antenu pārbaudēm, testiem un kalibrēšanas.

Jau esam saņēmuši pozitīvu atzinumu par zemo frekvenču (LBA) antenu veiktspēju. ASTRON zinātnieki ir iepriecināti par pirmajiem mērījumiem, jo LOFAR-LATVIA stacija ir izvietota vietā, kurā ir ļoti maz traucējumu signālu uztveršanai!

Pievienotajos attēlos ir redzama uztverto signālu diaagramma un pirmie attēli no kosmosa – Piena Ceļa!

Ceļā uz LOFAR-Latvia: Raidījums Tuvāk kosmosam.

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Sun, 11 Aug 2019 21:00:00 GMT

Ceļā uz LOFAR-Latvia: Raidījums Tuvāk kosmosam.

Skaties Kurzemes Televīzijas sagatavoto sižetu par LOFAR celtniecību Irbenē raidījumā “Kosmosam tuvāk”:

Ventspils Augstskola rīko starptautisko konferenci par astroinformātiku un kosmisko datu apstrādi Baltijā – BAASP 2019

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 06 Aug 2019 21:00:00 GMT

Šī gada 21. – 23. augustā Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) rīko sesto ikgadējo starptautisko konferenci “Lietišķā astroinformātika un kosmisko datu apstrāde Baltijā”/ „Baltic Applied Astroinformatics and Space data Processing” (BAASP2019). Tā ir Baltijas reģiona gan lietišķa, gan zinātniska konference, kurā piedalīsies zinātnieki no dažādām valstīm kā Krievijas, Ukrainas, Somijas, Zviedrijas, Nīderlandes, Itālijas un Igaunijas. Konferencē apspriedīs aktuālas problēmas astrofizikā, starpdisciplinārus risinājumus informācijas un datu apstrādē, kuri saistīti ar kosmosu un kosmosa objekta novērojumiem, tajā skaitā Saules un Zemes novērojumi un tālizpēte no mākslīgajiem pavadoņiem.

Konferencē uzstāsies īpaši viesi:

Leonid Gurvits, Joint Institute for VLBI ERIC (JIVE), Nīderlande;
Oleg Ulyanov, Institute of Radio Astronomy of NASU, Ukraina;
Gino Tuccari, Institute of Radioastronomy of Bologna, Itālija;
Vasily S. Beskin, P.N. Lebedev Physical Institute RAN, Krievija;
Dmitri Wiebe, Institute of Astronomy of the RAS, Krievija.

Viens no spēcīgākajiem astronomiskajiem instrumentiem Baltijas reģionā ir Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra 32-metrīgais radio teleskops. Lielākā daļa no referātiem ir saistīta ar šo instrumentu un tā izmantošanu kooperatīvā novērošanā, kā piemēram, iespaidīgie Sevišķi garas bāzes interferometriskie radio novērojumi ar lielu izšķirtspēju.

Konferences ietvaros atlasītie raksti tiks publicēti zinātniskos žurnālos „Latvian Journal of Physics and Technical Sciences” un „Astronomical and Astrophysical Transactions” (AApTr).

Sīkākai informācijai: baasp2019@venta.lv ; http://virac.eu/pasakumi/baasp/

Konference notiks ar daļēju projektu “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)”, Nr. 1.1.1.5/18/I/009 un „VSRC institucionālās un zinātniskās kapacitātes turpmākā attīstība (LATSPACE)” Nr. 1.1.1.5/18/A/019 atbalstu.

Ieskaties LOFAR uzstādīšanas procesā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 31 Jul 2019 21:00:00 GMT

Ieskaties LOFAR uzstādīšanas procesā

Pagājušajā nedēļā Irbenē viesojās LNT ziņas un Kurzemes Televīzija.

Izzināt neatklātos Visuma noslēpumus, novērot Saules uzliesmojumus un pētīt norises Zemes atmosfērā – šādus uzdevumus jau pavisam drīz sāks pildīt inovatīvā antenu stacija, kuras izbūve sākusies Ventspils novada Irbenē. Jaunā stacija kļūs par daļu no pasaules lielākā zemo frekvenču radioteleskopa. Jauno antenu uzstādīšana Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā notiek Nīderlandes un Latvijas uzņēmumu vadībā uz nolīdzinātas zemes. Ar antenām uztvertie radiosignāli ļauj izveidot grafiskus attēlus, šādi sniedzot iespēju ielūkoties Visuma dzīlēs, pētīt planētas un novērot norises Zemes atmosfērā. Kopumā antenu laukus ir plānots izvietot divu hektāru platībā – līdz ar to šī vieta kļūs par daļu no pasaulē paša lielākā zemo frekvenču radioteleskopa.

Visā Eiropā izvietoti 52 šādi antenu lauki, kas kopā veido radioteleskopu “LOFAR”. Šīs struktūras centrs un vairums antenu atrodas Nīderlandē, no kurienes tiek apstrādāti saņemtie signāli. Objekta atrašanās Latvijā būs ieguvumus arī mūsu valsts zinātnei, prognozē Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš. ”Šis būs devums ne tikai mums, augstskolai, tas ir devums visai Latvijas zinātnes saimei. Mums ir zinātnieku grupa, kas pētīs Saules uzliesmojumus. Es arī uzskatu, ka šis būs solis uz plānoto iestāšanos Eiropas Kosmosa aģentūrā.”

Antenu lauka izveidi finansē valsts. Projekta izmaksas ir aptuveni četri miljoni eiro. Objekta atklāšana paredzēta 25. oktobrī.

Avots: LNT ziņas. Rakstu lasi vairāk: Skaties.lv

Irbenē sāk montēt jaunās LOFAR antenas

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 16 Jul 2019 21:00:00 GMT

Irbenē sāk montēt jaunās LOFAR antenas

Šajā nedēļā Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VSRC) Irbenē uzsākts darbs pie LOFARantenu montāžas. Antenu montāžu veic Nīderlandes uzņēmums “Astron” un Ventspils uzņēmums “Akro”, darbos iesaistot arī Ventspils Augstskolas studentus, pasniedzējus un administrācijas darbiniekus.

Uzstādītas pirmās no 96 augstfrekvenču antenām. Lai nosegtu LOFAR lietoto frekvenču diapazonu, LOFAR stacijā Irbenē tiks izmantoti divu veidu uztvērēji un antenas – zemfrekvenču un augstfrekvenču. Montāžas darbi notiek uzņēmuma “Astron” pārstāvja Marhela Gerbera (Marchel Gerbers) vadībā, darbus veicot VSRC Elektronikas nodaļas darbiniekiem – nodaļas vadītājam dr. Romasam Paulikam, elektronikas inženieriem Klāvam Kalnejam, Kristeram Dēnavam, Kārlim Luksim.

Jau iepriekš esam ziņojuši, ka LOFAR ir lielākais radioastronomijas zemo frekvenču radioteleskops, ko veido vairākās valstīs izvietoti, savstarpēji saistīti LOFAR antenu lauki, kuri strādā zemo frekvenču diapazonā no 10 līdz 240 MHz un izceļas ar savu revolucionāro dizainu. LOFAR–Latvia būs būtisks papildinājums lielākajam radioteleskopu tīklam pasaulē, kas savienots ar centrālo staciju Nīderlandes ziemeļos, tā veidojot vairāk nekā divu tūkstošu kilometru garu tīklu. Ar šo unikālo instrumentu astronomi varēs izpētīt un ielūkoties vēl tālāk Visumā. Starptautiskais LOFAR teleskopu tīkls ir Eiropas zemas frekvences radioteleskopu tīkls, kas savstarpēji savienots ar ātrgaitas optisko tīklu, kur tūkstošiem antenu ar jaudīgiem datoriem rada milzu virtuālu antenu ar diametru vairāk nekā divi tūkstoši kilometru. Tādējādi šādam teleskopam ir vēl asāka un jutīgāka uztveršana.

LOFAR stacijas izveide gan VSRC, gan Latvijai sniegs jaunas zinātniskas iespējas ne tikai radioastronomijas sfērā, bet arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, ģeofizikā, ģeodēzijā, vides inženierijā un bioekonomikā.

Radio Astronomy driving new competences and innovation on the European scale

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 16 Jul 2019 09:01:09 GMT

LOFAR (Low Frequency Array) is the world’s largest and most sensitive low frequency radio telescope. It was designed, built, and is now operated by ASTRON, the Netherlands Institute for Radio Astronomy. LOFAR’s reach now spans Europe – from Ireland to Poland, with the newest LOFAR antenna station being delivered to Ventspils University of Applied Sciences in Latvia.

It might be surprising that a niche discipline such as Radio Astronomy is a driver for new competences and innovation on the European scale. Moreover, this discipline sets a template for future fundamental science to help structure ‘ perfecting the European endeavour’ as Dutch Prime Minister Rutte put it so eloquently in June 2018 .

Here we propose that LOFAR is a prime example of how state-of-the-art facilities leads to the sharing and building of competencies: it is one of today’s major success stories of research infrastructures on a European scale.

ASTRON is a world-leading institute in the development, exploitation, and scientific use of radio telescopes. Building world-leading radio telescope instrumentation is rarely a task that one institute or even one country can achieve. It requires collaboration, enduring relationships and knowledge exchange: moreover, as it is fundamental science with expensive facilities, it must deliver benefits for all parties involved.

The International LOFAR Telescope (ILT) is a foundation under Dutch law. The members of the ILT are the eight institutes and countries who currently own LOFAR stations. The mission of the ILT is to exploit the LOFAR telescope under common policies to maximise its science output. Access to LOFAR observing is open to all scientists from around the world following a competitive peer-reviewed process termed ‘open skies’ in the astronomy discipline.

Largest radio telescope

LOFAR, now connecting fifty-two antenna stations in eight European countries to powerful computers in Groningen, the Netherlands, forms the largest radio telescope and operates at the lowest radio frequencies that can be observed from Earth. Unlike classical dish telescopes, LOFAR is a multipurpose sensor network, with an innovative computer and network infrastructure that can handle extremely large data volumes. Its long-term archive currently contains over 40 petabytes of astronomical data.

The core of LOFAR consists of a network of twenty-four stations concentrated in a three kilometre area the north-east of the Netherlands; there are a further fourteen stations also in the Netherlands. The network has grown over the years, making LOFAR a truly pan-European research infrastructure with six stations in Germany, three in Poland, and one each in France, Ireland, Sweden, the United Kingdom, and the next one being delivered to Latvia in summer 2019. The greatest distance between stations is termed the ‘baseline’ and now approaches 2000 km. This baseline sets the resolution, or detailed zoom-in ability, of the LOFAR telescope. The total number of stations determines its sensitivity to the weakest radio emission from the sky. All this is done in the highly-populated European continent: it is a testament to the brains behind the continuously-improving signal processing algorithms that this is achievable.

Last week, the equipment for the new station was shipped to Latvia, which will enhance the resolution, sensitivity, and fidelity of LOFAR.

Twinning

Being part of the LOFAR family brings multiple benefits to the research community in the member countries. A recently completed H2020 project, BALTICS (Building on Advanced LOFAR Technology for Innovation, Collaboration, and Sustainability), ran between January 2016 and December 2018. The partners – VIRAC (Ventspils International Radio Astronomy Center), ASTRON, and UMAN (University of Manchester) – strengthened the expertise and experience of VIRAC radio astronomers and technology and instrumentation engineers. The project encompassed development and training in instrumentation and data analysis, accompanied by dissemination and scientific publications.

BALTICS was a great stepping stone on the way to financing, realisation, and future exploitation of the LOFAR station under construction in Latvia. VIRAC views the LOFAR station as the natural extension of their Irbene Observatory. It will further anchor the role of VIRAC as a top-level science and technology expertise centre in the northeast of Europe.

Networking

BALTICS was specifically designed to cement the networking collaborations between ASTRON, UMAN, and VIRAC. This will facilitate subsequent participation in future joint endeavours, including top-notch instrumental and astronomical research and development projects, e.g. regarding the Square Kilometre Array ( SKA ), often on the interface between academia and industry, in high-impact regional, national and European research areas.

The project successfully concluded its activities with a scientific conference organised in Jurmala, Latvia on 5 December 2018. Attendees from Latvia, the Netherlands and the United Kingdom, as well as Bulgaria, France, Germany, Poland, Russia, and Ukraine, shared and discussed the knowledge and experience gained during the project.

The conference was followed by a Workshop at the Irbene Observatory of VIRAC on 6 December 2018, with the goal of promoting the opportunities that the participation of VIRAC in LOFAR and the EVN (European VLBI Network) will bring to the new user community, and to intensify links with partner scientific and technological institutes in the wider European region. The workshop covered topics from the basics of ILT science operations, organization and future upgrade, to science research topics from potential users.

Next steps

In the closing report to the European Commission, VIRAC expressed its pleasure and gratitude with the results they derived from the BALTICS project. The ASTRON participants were delighted to be able to contribute to increasing their capabilities, and were impressed by the work of all contributors in their research in Low Frequency Radio astronomy and the related technical facilities. All participants in the closing meeting of BALTICS were excited to see the ground preparations for the LOFAR station. The ILT looks forward to welcoming the Latvian consortium as a full member.

The ILT is now engaged in a major technological upgrade, again led by ASTRON, that will position the facility as a cutting-edge research infrastructure throughout the 2020’s, and for technological pathfinding aimed at the decade beyond. Meanwhile, the ILT aims to welcome new partner countries and institutes to further enhance the facility, as well as to strengthen its support base and user community.

By Dr. René Vermeulen, Director of the International LOFAR Telescope, and Prof. Carole Jackson, Scientific and General Director of ASTRON

Source: EuroScientist

Vizītē ieradīsies Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 10 Jul 2019 06:17:52 GMT

Ceturdien, 11. jūlijā, Ventspili apmeklēs Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ar pavadošo delegāciju.

Vizītes iesākumā Ekonomikas ministrs ar delegāciju apmeklēs Ventspils Starptautisko Radioastronomijas centru (VSRC) Irbenē, kur paredzēta tikšanās ar VSRC un Augstskolas vadību, kas iepazīstinās ministru ar atjaunoto radioteleskopu un topošo LOFAR antenu lauku, kā arī pastāstīs par centra iespējām un tajā veiktajiem pētījumiem. Vizītes turpinājumā Brīvostas pārvaldē ministrs tiksies ar pilsētas domes un Brīvostas vadību.

Pēcpusdienā ministrs ar delegāciju viesosies ražošanas uzņēmumos “Bucher Municipal”, “HansaMatrix” un “Immer Digital”. Ministra dienas kārtībā ir paredzēts arī Augsto tehnoloģiju parka apmeklējums.

Vizītē ministru pavadīs Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, ministra padomnieki un ekonomikas ministrijas pārstāvis Ventspils Brīvostas valdē. Esot ekonomikas ministra amatā, Ralfs Nemiro Ventspili apmeklēs pirmo reizi.

Atkārtoti ievēlēts vadošais pētnieks I.Lemberskis

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 25 Jun 2019 21:00:00 GMT

Šī gada 25.jūnijā atkārtoti Ventspils Augstskolas (VeA) Inženierzinātņu institūtā “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (IZI VSRC) Zinātniskās padomes sēdē tika nolemts ievēlēt Igoru Lemberski uz 6 gadiem VeA IZI VSRC vadošā pētnieka amatā Elektrotehnikas, elektronikas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē, datorvadības apakšnozarē.

VeA IZI VSRC tika izsludināts konkurss uz vienu vadošā pētnieka vietu Elektrotehnikas, elektronikas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē, datorvadības apakšnozarē, uz kuru bija pieteikušies trīs pretendenti. Notika atklāts zinātniskais seminārs, kurā zinātnisko amatu pretendenti uzstājās ar prezentācijām par saviem līdzšinējiem sasniegumiem un turpmākās darbības iecerēm nākotnē. Vadošais pētnieks Igors Lemberskis ir galvenais zinātniskais vadītājs projektam “Asinhronās loģiskās shēmas: metodes un programmatūras rīki projektēšanai pārkonfigurējamā vidē”, kas tiek īstenots ar ERAF Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros. Projekts tiks realizēts 36 mēnešus, līdz pat 2020.gada 29.februārim. Projekta “Asinhronās loģiskās shēmas: metodes un programmatūras rīki projektēšanai pārkonfigurējamā vidē”, Nr. 1.1.1.1/16/A/234, finansējums sastāda 287 891,90EUR.

Have a joyful midsummer celebration!

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Sun, 23 Jun 2019 09:02:32 GMT

Priecīgus Līgo svētkus!

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Sun, 23 Jun 2019 06:19:39 GMT

Aktualitātes projektā ATVASE par pēdējiem 6 mēnešiem

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 20 Jun 2019 21:00:00 GMT

2019. gada 30. jūnijā noslēgsies šī gada pirmie 6 mēneši projektā “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009), kura ietvaros tiek realizēts JIV-ERIC[1] Latvijas Republikas nacionālā mezgla konsorcija (turpmāk – NMK) partnerības plāns, ko realizē Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (turpmāk – VeA IZI VSRC).

Paveiktais laika periodā no 2019. gada 1. janvāra – 2019. gada 30. jūnijam.

3.4. darbība. Pasākumu rīkošana dalības nodrošināšanai JIV-ERIC konsorcijā

29. martā, Rīgā, LU Atomfizikas un spektroskopijas institūtā notika apvienotais pasākums “Atmosfēra un jonosfēra”, kas ietvēra semināru lāzerlokācijas metodes izmantošanas grupā un NMK valdes sēdi. Darba semināru mērķis ir veicināt sadarbību un projektu veidošanu ar jau esošajiem partneriem – Latvijas Universitātes Astronomijas institūtu (LU AI) un Atomfizikas un spektroskopijas institūts (LU ASI), Rīgas Tehniskā universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultāti (RTU ETF) un Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ģeomātikas katedra, kā arī piesaistīt jaunus partnerus.

Pasākuma pirmajā daļā notika LU ASI vadošā pētnieka Arnolda Ūbeļa lekcija par jonosfēru un atmosfēras pētījumiem institūtā. Lekcijā A. Ūbelis sniedza nelielu ieskatu atmosfēras pētījumu iespējās LU Nacionālās zinātnes platformā FOTONIKA-LV, kā arī pastāstīja par saviem pētījumiem un iniciatīvām projektu ietvaros. Tāpat izvērsās diskusija par tādām tēmām kā ozona slāņa saglabāšana, atmosfēras piesārņojumiem un joda mērījumiem. Nākamie semināri par tālizpēti, astronomijas izglītību un datu apstrādi notiks šī gada otrajā pusē.

Otrajā daļā notika JIV-ERIC LR konsorcija valdes sēde. Sēdes mērķis bija apstiprināt uzlaboto konsorcija partnerības plānu, kas tika apstiprināts ar nosacījumu, ka nedēļas laikā, visiem dalībniekiem, kuri neieradās uz sapulci, tiks dota iespēja apskatīt apstiprināto plānu un izteikt savus iebildumus vai ierosinājumus. Rezultātā partnerības plāns tika apstiprināts.

3.2. darbība. Darba braucieni (Latvijas un ārvalstu) dalības nodrošināšanai JIV-ERIC konsorcijā

No 15. – 17. maijam VSRC direktora p. i. Indra Dedze kā Ventspils Augstskolas un VSRC pārstāve piedalījās EVN Padomes sēdē un kā Latvijas pārstāve JIV-ERIC dibinātāju padomes sēdē, kas notika Boloņā, Itālijā. EVN valdes sēdē tika izskatīti jautājumi par jauno biedru uzņemšanu, kā arī EVN radioteleskopu laika izmantošanu. JIV-ERIC valdes sēdē tika runāts par organizācijas ciešāku sadarbību ar EVN, lai nenotiktu funkciju dublēšanās un pārklāšanās.

VSRC vadošais pētnieks Dmitrijs Bezrukovs un astronomijas tehniķis Kristaps Veitners devās uz Leideni, Nīderlandē, kur notika Nīderlandes radioastronomijas institūta ASTRON rīkotais pasākums “LOFAR Science 2019”. Abi darbinieki komandējumā atradās no

19. – 23. maijam, un tā laikā piedalījās “LOFAR User Meeting”, “LOFAR Community Science Workshop”, “LOFAR 2.0 Discussion” pasākumos un diskusijās kā IZI VSRC pārstāvji.

Attēli no LOFAR Science 2019

Komandējuma laikā tika iegūts daudz zināšanu par LOFAR tehnoloģiju un izmantošanas iespējām, kā arī tika gūts priekšstats par turpmāku LOFAR attīstību un nākotnes plāniem. Šī brīža LOFAR galvenais virziens ir izveidot sistēmu, kas bez liekas piepūles varētu iegūt zinātnei –gatavus, jau apstrādātus datus. Bez galvenajiem zinātnes projektiem (key science projects), LOFAR teleskops var tikt, un tiek izmantots tādiem pētījumiem, kā:

zibens veidošanās,
pārnovu eksploziju triecienviļņu kartēšana,
exoplanētu novērošana izmantojot blāzmu un zvaigznes magnētisko lauku emisijas,
galaktisko kopu studijas,
tumšās matērijas studijas.

VSRC direktora p. i. Indra Dedze no 21. – 24. maijam atradās Leidenē, Nīderlandē, kur notika ILT ( International LOFAR Telescope ) dibinātāju padomes sēde. Komandējuma nolūks bija pārstāvēt VSRC sanāksmē kā novērotāju un sniegt īsu ziņojumu par Latvijas LOFAR stacijas izveidi. Sēdes laikā tika apskatīti svarīgākie jautājumi par jauno biedru uzņemšanu un ar to saistīto dokumentāciju, kā arī turpinās sarunas par pāreju uz LOFAR 2.0, kas notiks līdz 2022. gadam. Pēc sēdes I. Dedze piedalījās individuālā tikšanās ar ILT direktoru Rene Vermeulenu un Astrotech vadītāju Ronaldu Halfwerku, kurā tika pārrunāti Latvijas LOFAR stacijas attīstības plāni un esošās situācijas raksturojums detalizētāk.

Turpmākās aktivitātes projektā

No 25. – 27. jūnijam VSRC Tehniskā dienesta elektronikas inženieris Mārcis Bleiders dosies uz Mančesteru, Lielbritāniju, kur notiks EVN tehniskā personāla sapulce: “EVN Technical and Operations Group Meeting (TOG)”. TOG sapulces apvieno tehnisko personālu, kas nodrošina VLBI radioteleskopu tehnisko darbību. Apmeklēt TOG sapulces ir katras EVN stacijas tehniskā personāla pienākums.
Šī gada 21. – 23. augustā Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” rīko starptautisko konferenci “Lietišķā astroinformātika un kosmisko datu apstrāde Baltijā”/ „Baltic Applied Astroinformatics and Space data Processing (BAASP)”. Tā ir Baltijas reģiona gan lietišķa, gan zinātniska konference, kur zinātnieki apspriedīs aktuālas problēmas astrofizikā, starpdisciplinārus risinājumus informācijas un datu apstrādē, kuri saistīti ar kosmosu un kosmosa objekta novērojumiem, tajā skaitā Saules un Zemes novērojumi un tālizpēte no mākslīgajiem pavadoņiem. Vairāk informācija pieejama VSRC mājaslapā: http://virac.eu/pasakumi/baasp/.
Šī gada 12. un 13. septembrī notiks starptautiskā starpdisciplinārā tulkojumzinātnes konference “Bridging Languages and Cultures”, ko organizē Ventspils Augstskolas tulkošanas studiju fakultāte. Konferences darba valodas būs angļu un vācu. Starptautisku zinātnisko konferenču rīkošana Ventspils Augstskolai ir kļuvusi par vērtīgu un nozīmīgu tradīciju. Konferenču laikā Ventspils Augstskolā sapulcējas dalībnieki no dažādām valstīm, tiek dibināti kontakti, stiprināta jau esošā sadarbība, kā arī Ventspils Augstskolas pētniekiem un docētājiem ir iespēja prezentēt savu darbu starptautiskā līmenī, iegūstot starptautisku pieredzi. Konferences galvenās tēmas: valodniecība, tulkošana, mutiskā tulkošana, starpkultūru pētījumi. Sīkākai informācijai: BLC@venta.lv .

[1] JIVE-ERIC – Joint Institute for VLBI ERIC; VLBI – ļoti garas bāzes interferometrija (no angļu valodas – very long base interferometry); ERIC – European Research Infrastructure Consortium.

Latvia can choose names for an exoplanet and its star

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 19 Jun 2019 07:35:02 GMT

The International Astronomical Union (IAU) celebrating its 100 years is organising a campaign NameExoWorlds in which it offers every country the chance to name one exoplanet and its host star. Latvia this summer will have to decide how to name the star HD 118203 and its exoplanet. With its physical characteristics the star HD 118203 belongs to the subgiant category. It is orange, slightly bigger than the Sun, however, its orbiting planet is twice as massive as the largest planet in the Solar system, Jupiter.

Although for decades there have been commercial services which for a few dozens of euros give a chance to name a star in a star catalog by a freely chosen name, this is not an official act. Stars may have one or more star catalog numbers after they have been discovered or measured but the names can only be given by the International Astronomical Union. Despite the fact that there are billions of stars in Our Galaxy not all of them have been studied and just over three hundred of these stars have real names, like Sirius, Betelgeuse, Barnard's Star etc.

The name giving for Latvia's exoplanet and its star will take place in two rounds. First of all, in the period from the end of May to the beginning of August, in the University of Latvia portal www.lu.lv there will be an opportunity to submit proposal for both names (exact address - https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zurnali/zvaigznota-debess/citplanetas-sistemas-varda-piedavajums/ ). From the application an astronomy commission will select the 10 most attractive name sets. Voting for the most suitable of the ten options will take place in the portal www.lu.lv throughout September. The names that received the most votes will be known in the first days of October, but the International Astronomical Union plans to give official confirmation at the end of December.

Good news for those interested in astronomy is that HD 118203 can be observed in Latvia throughout the year. However, it requires clear skies and binoculars or a small telescope. The star is located in the most widely known constellation - Ursa Major or the Great Bear. Visually this constellation resembles a water scooping cup and two of its stars can be used as the navigational pointer towards the place of the current northern pole star.

The planet near the star HD 118203 was discovered in 2006 by a group of astronomers led by Ronaldo Da Silva (Geneva Observatory) during observations at the Observatory of Haute Provence, France. It is possible that other planets will be discovered with this star in the future. Therefore, the name given to the first planet must be such that it is possible to give the next planet thematically related words. Everyone has the opportunity to offer their own version! Latvian Astronomical Society (LAB) unites astronomy professionals and interested parties to promote astronomy. LAB members participate in the creation of the magazine "Starry Skies", conduct sky observations in the Astronomy Tower of the University of Latvia and organises regular informative meetings.

More information in LAB homepage www.lab.lv .

Shortened address for submitting name suggestions – https://ej.uz/citplaneta

More information -– http://lab.lv/pasakumi-projekti/dod-vardu-citplanetai-03052019.html

Source: Latvian Society of Atsronomy

Latvija var izvēlēties vārdus citplanētai un tās zvaigznei

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 19 Jun 2019 06:22:14 GMT

Starptautiskā Astronomijas savienība (IAU) savā 100. gadadienā organizē kampaņu NameExoWorlds, kuras ietvaros katrai dalībvalstij dod iespēju izvēlēties vārdus vienai citplanētai jeb eksoplanētai un zvaigznei, ap kuru tā riņķo. Latvijai šīs vasaras laikā būs jāizlemj, kā saukt zvaigzni HD 118203 un ap to riņķojošo planētu. Pēc savām fizikālajām īpašībām zvaigzne HD 118203 pieder pie submilžu kategorijas. Tā ir oranža, nedaudz lielāka par Sauli, bet ap to riņķojošā planēta pēc masas ir divreiz masīvāka par Saules sistēmas lielāko planētu Jupiteru.

L ai arī gadu desmitiem eksistē komerciāli servisi, kas par dažiem desmitiem eiro dod iespēju nosaukt kādu zvaigžņu katalogā izvēlētu zvaigzni brīvi izvēlētā vārdā, tā nav oficiāla rīcība. Zvaigznēm pēc to atklāšanas vai uzmērīšanas var būt viens vai vairāki zvaigžņu kataloga numuri, bet vārdus var piešķirt tikai Starptautiskā Astronomijas savienība. Neskatoties uz to, ka Mūsu Galaktikā ir miljardiem zvaigžņu, ne visas ir izpētītas, un tikai nedaudz vairāk kā trijiem simtiem šo zvaigžņu ir īsti vārdi, piemēram, Sīriuss, Betelgeize, Bārnarda zvaigzne u.c.

Vārdu došana Latvijas citplanētai un tās zvaigznei norisināsies divās kārtās. Vispirms laika periodā no maija beigām līdz augusta sākumam Latvijas Universitātes portālā www.lu.lv būs iespēja pieteikt savu ierosinājumu abiem nosaukumiem (precīza adrese –
https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zurnali/zvaigznota-debess/citplanetas-sistemas-varda-piedavajums/ ). No pieteikumiem astronomu komisija atlasīs 10 saistošāko nosaukumu komplektus. Visu septembri turpat www.lu.lv portālā noritēs balsošana par piemērotāko no desmit variantiem. Visvairāk balsis saņēmušos vārdus uzzināsim oktobra pirmajās dienās, bet Starptautiskā Astronomijas savienība oficiālu apstiprinājumu plāno sniegt decembra beigās.

Iepriecinoša ziņa astronomijas interesentiem Latvijā ir tāda, ka HD 118203 ir novērojama Latvijā cauru gadu. Tiesa, tam nepieciešamas skaidras debesis un binoklis vai neliels teleskops. Zvaigzne atrodas visplašāk zināmajā zvaigznājā – Lielajā Lācī jeb Lielajos Greizajos Ratos. Vizuāli šis zvaigznājs atgādina ūdens smeļamo kausu, un tā divas malējās zvaigznes parasti izmanto Polārzvaigznes atrašanai.

Planētu pie zvaigznes HD 118203 2006.gadā atklāja astronomu grupa Ronaldo da Silvas (Ženēvas Observatorija) vadībā, veicot novērojumus Augšprovansas observatorijā (Francija). Iespējams, ka nākotnē tiks atklātas vēl kādas planētas ar šo zvaigzni. Tādēļ pirmajai planētai dotajam vārdam jābūt tādam, lai būtu iespēja dot tematiski saistītus nākamos vārdus. Ikvienam ir iespēja piedāvāt savu versiju!

Latvijas Astronomijas biedrība (LAB) apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. LAB biedri piedalās žurnāla „Zvaigžņotā Debess” veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes.

Plašāka informācija LAB mājaslapā www.lab.lv .

Saīsinātā adrese vārdu priekšlikumu iesniegšanai – https://ej.uz/citplaneta

Vairāk informācijas – http://lab.lv/pasakumi-projekti/dod-vardu-citplanetai-03052019.html

Avots: Latvijas Atsronomijas biedrība

Projekta Nr. 1.1.1.1/16/A/213 “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” zinātnieku vizīte Nikolaja Kopernika Universitātes Toruņas Astronomijas centrā Polijā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Sun, 16 Jun 2019 21:00:00 GMT

Ventspils Augstskolas projekta Nr. 1.1.1.1/16/A/213 “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” (ASTRA) ietvarā trīs Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki – projekta ASTRA zinātniskais vadītājs Ivars Šmelds, zinātniskie asistenti Artis Aberfelds un Kārlis Bērziņš, laikā no š.g. 14. maija līdz 16. maijam pieredzes apmaiņas vizītē viesojas Nikolaja Kopernika Universitātes Toruņas Astronomijas centrā (Nicolaus Copernicus University Centre for Astronomy, https://www.ca.umk.pl/en/centre/).

Vizītes laikā bija paredzēts apspriest abos zinātniskajos centros veicamo radio astronomisko novērojumu un to datu apstrādes metodiku, kā arī pārrunāt dalību iespējamās kopīgo novērojumu programmās un citas sadarbības iespējas. Projekta īstenošanas laikā šī bija jau otrā vizīte, kuras laikā tika analizēts jau iedibinātās sadarbības ietvarā paveiktais un ieskicēts turpmāk veicamo kopīgo darbu plāns.

Vizīte sākās 14. maijā ar neformālu semināru, kura laikā Toruņas astronomijas centra Radio Astronomijas departamenta (turpmāk Departamenta) līdzstrādnieki un komandējuma dalībnieki apmainījās ar ziņojumiem par situāciju abos institūtos. Par jaunumiem Departamenta infrastruktūras uzlabošanā ziņoja. Mg. Jevgēnijs Pazderskis (Eugeniusz Pazderski). Tiek veidoti jauni radio uztvērēji 12 GHz un 22 – 46 GHz diapazoniem. 12 GHz diapazons var izrādīties svarīgs sadarbībai ar Eiropas kosmosa aģentūru, savukārt iespēja strādāt augstākās frekvencēs (20 – 45 GHz) būs pilnīgi jauna. Neskatoties uz plašākajām iespējām, pateicoties modernizācijai, ieviešot platjoslas uztvērējus, atsevišķu uztvērēju kopējais skaits varētu pat samazināties. Sadarbībā ar Poznaņas Superskaitļošanas centru izstrādāta un ieviesta sistēma pareizā laika signālu saņemšanai un tāpēc vairs nav nepieciešami ūdeņraža māzeru laika standarti pašā observatorijā. Atjaunota signāla pārraides sistēma (jauni kabeļi) no teleskopa līdz kontroles telpai, un tas ļāvis samazināt traucējumu līmeni datu reģistrācijas laikā. Tika atzīmēts, ka Departamentā ieviestā pareizā laika kontroles sistēma ar laiku varētu tikt ieviesta arī Irbenē. Komandējuma dalībnieki iepazīstināja Departamenta līdzstrādniekus ar VSRC paveikto novērojumu infrastruktūras uzlabošanā laikā, kas pagājis kopš iepriekšējās vizītes, tajā skaitā ar VSRC izveidoto datu reģistrācijas iekārtu, kas balstās uz SDR (Software Digital Radio) un jaunajiem L-joslas (1.6 GHz) uztvērējiem. Tika arī atzīmēts, ka pašreiz izmantotie signāla reģistratori DBBC lieto tikai divu bitu signālu kodēšanu, un ir iespējas ieviest līdz pat 12 bitu reģistrāciju, veidojot attiecīgu programmatūru. Apsprieda arī jautājumus, kas saistīti ar iespējamajiem jaunizveidojamo LOFAR staciju pielietojumiem.

Turpinājumā tika apspriests nupat kopīgi veiktais VLBI eksperiments. Iegūta t.s. kroskorelācija, kas liecina par to, ka eksperiments ir bijis sekmīgs un tā laikā abas stacijas ir darbojušās sinhroni. Secināts, ka šādi novērojumi varētu būt noderīgi starojuma avotu koordinātu precizēšanai. Kārlis Bērziņš iepazīstināja ar dažām idejām, novērojot nedaudz (1 –2) bāzes līnijās vienu no kosmiskā starojuma avotiem ar kataloga nosaukumu W3(OH), kas dotu iespēju pētīt šī avota starojuma polarizācijas īpašības. Semināra gaitā tika uzsvērts, ka, tā kā sadarbība starp abiem institūtiem visu laiku paplašinās un padziļinās, būtu nepieciešams pēc iespējas ātrāk noslēgt starp tām sadarbības līgumu.

Vizītes turpinājumā seminārā skartās tēmas tika apspriestas padziļināti un sākās darbs pie dažu tikko apspriesto ideju realizācijas.

Tika analizēti VSRC veikto novērojumu rezultāti un kaut arī tika norādīts uz dažām iespējām un neprecizitātēm iegūto datu apstrādē, tika atzīts, ka kopumā dati ir augstas kvalitātes un pilnīgi izmantojami secinājumiem par jaunu zvaigžņu veidošanās apgabalu īpašībām un uzbūvi. Tas arī bija pamats turpmāko sadarbības plānu veidošanai un turpmākai īstenošanai.

Tika apspriesta programma kopīgai daudzu kosmiskā metanola māzera avotu (ap 400) regulārai novērošanai, lai notvertu un pētītu to iespējamos uzliesmojumus. Pašreiz, kad top šis raksts, jau notiek gatavošanās šīs programmas realizācijai.

Būtiskākais vizītes ieguvums laikam tomēr bija saimnieku ieteikums izvēlēties dažus interesantākos Irbenē novērotos starojuma avotus un pētīt tos padziļināti, piesakot novērojumu programmu Eiropas Sevišķi lielas bāzes interferometrijas tīklā EVN. Ņemot vērā, ka programmas pieteikuma iesniegšanas termiņš bija 1. jūnijs, to arī tūlīt sāka veidot un šajā darbā pagāja liela daļa plānotā vizītes laika. Pēc vizītes beigām šis darbs turpinājās tiešsaistes režīmā un vainagojās ar pieteikuma iesniegšanu. Ja tas tiks pieņemts, šie novērojumi dos būtisku ieguldījumu jaunu zvaigžņu veidošanās apgabalu izpētē un arī projekta ASTRA mērķu sasniegšanā.

17. maijā komandējuma dalībnieki devās mājās.

Scientists of the project No. 1.1.1.1/16/A/213 "Studies of Physical-Chemical Processes of the Interstellar Environment" visit the Nicolaus Copernicus University Centre for Astronomy in Toruń, Poland

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Sun, 16 Jun 2019 10:29:08 GMT

Within the framework of Ventspils University of Applied Sciences project No.1.1.1.1/16/A/213 "Studies of Physical-Chemical Processes of the Interstellar Environment" three Ventspils University of Applied Sciences Engineering Research Institute "Ventspils International Radio Astronomy Centre" (VIRAC) scientists - project ASTRA scientific supervisor Ivars Šmelds, scientific assistants Artis Aberfelds and Kārlis Bērziņš, from 14 May to 16 May went on an exchange of experience trip to Nicolaus Copernicus University Centre for Astronomy in Toruń (https://www.ca.umk.pl/en/centre/). During the visit, it was planned to discuss the methodology of radio astronomical observations and the data processing performed in both scientific centrs, as well as to discuss participation in possible joint observation programmes and other possibilities of cooperation. This was the second visit during the implementation of the project, during which the work done within the framework of the already established cooperation was analysed and a plan of further joint work was outlined.

The visit began on 14 May with an informal seminar during which staff from the Radio Astronomy Department of Toruń Centre for Astronomy (hereafter the Department) and members of the mission exchanged reports on the situation at both institutes. Mg. Eugeniusz Pazderski reported on the improvement of the Department's infrastructure. New radio receivers are being developed for the 12 GHz and 22-46 GHz bands. The 12 GHz band may prove important for cooperation with the European Space Agency, while the possibility of operating at higher frequencies (20-45 GHz) will be completely new. Despite the wider possibilities, the total number of individual receivers could even decrease due to modernization with the introduction of broadband receivers. In cooperation with the Poznań Supercomputing Centre, a system for receiving the correct time signals has been developed and implemented, and therefore time standards for hydrogen masers in the observatory itself are no longer needed.The signal transmission system (new cables) from the telescope to the control room has been renewed, which has reduced the level of interference during data recording. It was noted that the correct time control system introduced in the Department could be introduced in Irbene over time. The mission participants briefed the Department's staff on the VIRAC's monitoring of infrastructure improvements since the previous visit, including the VIRAC's data recording equipment based on SDR (Software Digital Radio) and the new L-band (1.6 GHz) receivers. It was also noted that the signal recorders currently used by DBBC only use two-bit signal encoding, and it is possible to implement up to 12-bit registration by creating appropriate software. Issues related to the possible applications of the new LOFAR stations were also discussed.

Afterwards, the recent joint VLBI experiment was discussed. Cross-correlation was obtained which indicates that the experiment was successful and the two stations operated synchronously during the experiment. It was concluded that such observations could be useful for clarifying the coordinates of radiation sources. Kārlis Bērziņš presented some ideas by observing in some (1-2) baselines one of the cosmic radiation sources with the catalog name W3 (OH), which would give an opportunity to study the polarization properties of this source. During the seminar, it was emphasized that as the co-operation between the two institutes is constantly expanding and deepening, it would be necessary to conclude a co-operation agreement between them as soon as possible.

Following the visit, the topics covered in the seminar were discussed in depth and work began on the implementation of some of the ideas just discussed.

The results of the observations made by the VIRAC were analysed and, although some possibilities and inaccuracies in the processing of the obtained data were pointed out, it was acknowledged that the data are generally of high quality and fully applicable to conclusions about the characteristics and structure of new star formation areas. It was also the basis for the development and further implementation of future cooperation plans. A programme for joint routine monitoring of many cosmic methanol maser sources (around 400) to capture and investigate their possible outbreaks was discussed. Currently, when this article is being written, preparations are already underway for the implementation of this programme.

The most significant benefit of the visit, however, was the recommendation of the hosts to select some of the most interesting radiation sources observed in Irbene and to study them in depth by applying the observation program to the European Very-long-Baseline Interferometry Network (EVN). Due to the fact that the deadline for submitting the programme application was 1 June, it was started immediately and a large part of the planned visit time was spent on this work. At the end of the visit, this work continued online and culminated in the submission of an application. If accepted, these observations will make a significant contribution to the study of new star-forming areas and also to the achievement of the ASTRA project objectives.

On 17 May, the participants of the business trip went home.

Radioastronomija rada jaunas kompetences un inovācijas Eiropas mērogā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Sat, 15 Jun 2019 21:00:00 GMT

Radioastronomija rada jaunas kompetences un inovācijas Eiropas mērogā

Ventspils Starptautsikais Radiastronomijas Centrs pieminēts EuroScientist rakstā, kurā tiek apskatīts LOFAR, projekts BALTICS un turpmākie plāni gan Latvijai, gan VSRC.

Raksts angļu valodā:

LOFAR (Low Frequency Array) is the world’s largest and most sensitive low frequency radio telescope. It was designed, built, and is now operated by ASTRON, the Netherlands Institute for Radio Astronomy. LOFAR’s reach now spans Europe – from Ireland to Poland, with the newest LOFAR antenna station being delivered to Ventspils University of Applied Sciences in Latvia.

It might be surprising that a niche discipline such as Radio Astronomy is a driver for new competences and innovation on the European scale. Moreover, this discipline sets a template for future fundamental science to help structure ‘perfecting the European endeavour’ as Dutch Prime Minister Rutte put it so eloquently in June 2018.

Largest radio telescope

Last week, the equipment for the new station was shipped to Latvia, which will enhance the resolution, sensitivity, and fidelity of LOFAR.

Twinning

Networking

BALTICS was specifically designed to cement the networking collaborations between ASTRON, UMAN, and VIRAC. This will facilitate subsequent participation in future joint endeavours, including top-notch instrumental and astronomical research and development projects, e.g. regarding the Square Kilometre Array (SKA), often on the interface between academia and industry, in high-impact regional, national and European research areas.

Next steps

By Dr. René Vermeulen, Director of the International LOFAR Telescope, and Prof. Carole Jackson, Scientific and General Director of ASTRON

Avots: EuroScientist

VSRC darbinieks iekļuvis Starptautiskās Astronomijas Savienības jauno biedru vidū

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 14 Jun 2019 12:57:56 GMT

Lepojamies ar VSRC vadošo pētnieku Juri Kalvānu, kurš iekļuvis jauno Starptautiskās Astronomijas Savienības (SAS) “Junior member” vidū!

Kopējais dalībnieku saraksts “Junior member in 2019” pieejams šeit.

LOFAR server equipment goes to Irbene

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 14 Jun 2019 09:03:58 GMT

LOFAR serveru aprīkojums dodas uz Irbeni

LOFAR server equipment from ASTRON – Netherlands Institute for Radio Astronomy goes to Ventspils International Radioastronomy Centre in Irbene. Watch the video below that was prepared by ASTRON.

The development of a LOFAR station will provide Latvia and especially Ventspils International Radioastronomy centre with new opportunities for scientific advancements not only in radio astronomy but also in information and communication technologies, geophysics, geodetics, environmental engineering and bioeconomics.

Ventspils Augstskola aicina pieteikties jaunos zinātniekus pēcdoktorantūras pētniecības atbalstam

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 14 Jun 2019 06:26:09 GMT

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) ir izsludinājusi atklātu 3. atlases kārtu pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta saņemšanai, kurā finansējumu sava pētniecības projekta īstenošanai var saņemt jaunie zinātnieki, kuri ir ieguvuši doktora zinātnisko grādu ne agrāk kā pirms 10 gadiem.

Pieejamais finansējums 3. atlases kārtā ir 15 120 078 EUR, tai skaitā plānotais kopējais attiecināmais finansējums ar saimniecisko darbību saistītiem pētījumiem 7 560 039 euro un ar saimniecisko darbību nesaistītiem pētījumiem – 7 560 039 euro, no kuriem 1 512 007,80 euro plānoti fundamentālo pētījumu īstenošanai. Pētniecības pieteikuma maksimālais pieļaujamais kopējais attiecināmais finansējums ir 133 806 euro.

Aicināti pieteikties jaunie zinātnieki, kuri kvalificējas projekta prasībām gan no Ventspils Augstskolas (VeA), gan tie, kuri atrodas ārzemēs vai Latvijā un vēlas īstenot pētījumu kādā no VeA pētniecības programmas jomām: astronomija un astrofizika, satelītinženierija un elektronika, augstas veiktspējas skaitļošana, zemes virsmas tālizpēte, IKT un elektronika pielietojamās zinātnēs, ieskaitot valodu tehnoloģijas, signālu un attēlu apstrādes tehnoloģija, matemātiskā modelēšana fizikā, optisko signālu un spektroskopijas pielietojumi, uzņēmējdarbība, inovācijas, reģionālā attīstība, ekonomika un sociālā kapitāla vadība, lietišķā un sastatāmā valodniecība, tulkošana.

Pēcdoktorantūras pētniecības atbalstu piešķir, lai attīstītu jauno zinātnieku prasmes un palielinātu zinātnisko kapacitāti, nodrošinot jauno zinātnieku karjeras uzsākšanas iespējas zinātniskajās institūcijās un pie komersantiem, kā arī, lai veicinātu pētniecības kompetenču pilnveidošanu, cilvēkresursu atjaunotni un kvalificētu speciālistu skaita pieaugumu.

Pētniecības pieteikumā atbalstāmas šādas darbības :

fundamentālo vai rūpniecisko pētījumu īstenošana,
tehnoloģisko tiesību aizsardzības nodrošināšana,
zināšanu un tehnoloģiju pārnese,
kompetenču pilnveidošana,
starptautiskās mobilitātes un tīklošanās īstenošana;
bakalaura, maģistra vai doktoru darbu vadīšana un recenzēšana;
citu pētniecības vai inovācijas projektu sagatavošana.

Jaunie zinātnieki, kuri kvalificējas projekta prasībām un vēlas veikt pētījumu interesējošā zinātnes jomā, sadarbībā ar kādu ārvalsts vai Latvijas zinātnisko institūciju, augstskolu vai komersantu var izstrādāt projekta pieteikumu un pretendēt uz finansējumu projektam, kura ilgums ir līdz 36 mēnešiem.

Trešajā atlases kārtā ir paplašināts jauno zinātnieku loks, kuri var pretendēt uz atbalsta saņemšanu, pēcdoktorantiem ir lielākas iespējas iesaistīties akadēmiskā darbā un attīstīt starptautisko sadarbību pētniecības jomā, kā arī ir mazināts pieteikumu administratīvais slogs. Turpmākajās atlases kārtās pētniecības pieteikumus varēs iesniegt pēcdoktoranti, kuri doktora grādu ieguvuši ne agrāk kā 10 gadus pirms pētniecības pieteikuma iesniegšanas.

Jaunajam zinātniekam, kas plāno pieteikt pētniecības pieteikumu lūdzam līdz 2019. gada 5. Jūlijam iesniegt VeA zinātņu un attīstības daļā sekojošu informāciju:

pēcdoktoranta vārds, uzvārds;
pētījuma zinātnes nozare un apakšnozare, atslēgvārdi;
pētījuma nosaukums un kopsavilkums.

Informāciju var iesniegt klātienē VeA Zinātņu un attīstības daļā vai iesūtīt uz e-pastu santa.kalvane@venta.lv .

Pieteikuma iesniegšanas termiņš Valsts izglītības attīstības aģentūrā – 2019. gada 15. jūlijs.

D etalizētāka informācija par konkursu, atbalstāmajām darbībām un 3. kārtas nolikums pieejams VIAA mājaslapā:

latviešu valodā http://viaa.gov.lv/lat/pecdoktoranturas_atbalsts/konkursi/
angļu valodā http://viaa.gov.lv/eng/post_doc_research_aid/call_for_proposals/

LOFAR serveru aprīkojums dodas uz Irbeni

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 13 Jun 2019 21:00:00 GMT

LOFAR serveru aprīkojums dodas uz Irbeni

LOFAR serveru aprīkojums no Nīderlandes radioastronomijas institūta ASTRON dodas uz Latviju. Skaties video, ko sagatavojuši ASTRON zemāk.

LOFAR stacijas izveide nesīs gan Ventspils Starptautiskajam Radioastronomijas centram, gan Latvijai jaunas zinātniskās iespējas ne tikai radioastronomijas sfērā, bet arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, ģeofizikā, ģeodēzijā, vides inženierijā un bioekonomikā.

Tālizpētes nodaļas darbinieki piedalījās Copernicus hakatonā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 12 Jun 2019 13:07:37 GMT

Šajā nedēļas nogalē Coworking Liepaja telpās norisinājās ilgi gaidītais Copernicus vides risinājumu hakatons, kas vienuviet pulcēja vairāk nekā 50 dalībniekus un ekspertus. 48 stundu laikā dalībnieki ne vien nodibināja jaunas komandas, bet arī radīja jaunus risinājumus cīņā ar meža ugunsgrēkiem, melno ledu, upju aizaugšanu un citām problēmām, pielietojot Copernicus satelītu datus.

Piektdienas vakarā komandām tika prezentēti Kuldīgas pašvaldības, Liepājas pašvaldības un Liepājas ekonomiskās zonas izaicinājumi. Pēc visu izaicinājumu noklausīšanās dalībniekiem tika dota iespēja izvēlēties kādu no esošajiem izaicinājumiem vai prezentēt pašiem savas idejas un atlasīt sev vēlamos komandas biedrus. Vakara gaitā tika izveidotas 6 komandas, kuras uzsāka cīņu par 2000 EUR no Z aļo un Viedo Tehnoloģiju Klastera un dalību Copernicus Akseleratorā.

Sestdienas rītā komandas pirmo reizi prezentēja savu sniegumu mentoriem, kuri visa hakatona laikā palīdzēja komandām pārvarēt pat vissarežģītākos izaicinājumus. Komandu idejas palīdzēja attīstīt mentoru komanda – Intars Zēns, Linda Gulbe, Edgars Visockis, Ļevs Lapkis, Diāna Lapkis, Gundega Dekena, Salvis Roga, André Nitzschmann, Raivis Ekšteins, Jānis letinskis, Dintars Tomsons un Michaels Shapkins. Ar šo lielisko mentoru palīdzību sīvā cīņā, līdz svētdienas vēlai pēcpusdienai, cīnījās 6 komandas.

Svētdienas pēcpusdienā ekspertu žūrija, kuras sastāvā bija Zaļo un Viedo tehnoloģiju Klasteris valdes loceklis Salvis Roga, Inpass izpilddirektors Raivis Ekšteins, sociālā biznesa aksseleratora “New Door” vadītāja Diāna Lapkis, VIRAC tālizpētes nodaļas vadītāja Linda Gulbe un Liepājas ekonomiskās zonas pārstāvis Kārlis Kints, pēc ilgām diskusijām, par labāko risinājumu atzina krasta līnijas erozijas riska novērtējuma risinājums. Uzvarētāju komanda- Agate Ambulte, Madara Jurberga, Mārtiņš Ābelītis un Verners Gavilovskis. Otro vietu un 1000 EUR no Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klastera ieguva bīstamo zonu prognozēšanas risinājums. Uzvarētāju komanda- Mareks Protasovs, Ingus Beldavs un Valdis Krasuckis. Savukārt trešo vietu un 500 EUR ieguva mūsu internacionālā komanda Karolina Štreimikyte, Roberts Ķēniņš un Nauris Jūrmalis.

Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris Copernicus Vides Risinājumu Hakatonu organizēja sadarbībā ar Anwendungszentrum GmbH Oberpfaffenhofen un Eiropas Komisiju . Nākamais Copernicus hakatons norisināsies no 19. līdz 20. septembrim Apvienotajā Karalistē.

Aktivitāte tiek realizēta Biedrības “Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris”, Klastera programmas ietvaros (Līguma Nr. 3.2.1.1/16/A/016).

Materiālu sagatavoja: Biedrība “Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris”.

The staff of the Remote Sensing Department participated in the Copernicus hackathon

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 12 Jun 2019 10:31:30 GMT

This weekend, at the premises of Coworking Liepaja, the long-awaited Copernicus environmental solutions hackathon in Liepaja gathered more than 50 participants and experts in one place. Within 48 hours, participants not only established new teams, but also created new solutions to fight forest fires, black ice, rivers and other problems, using Copernicus satellite data.

On Friday evening, the teams were presented with the challenges of the Lithuanian municipality, Liepaja municipality and Liepaja Economic Zone. After listening to all the challenges, participants were given the opportunity to choose one of the existing challenges or present their own ideas and select their preferred teammates. In the course of the evening, 6 teams were set up to fight for €2,000 from the Green-Tech Cluster and participation in the Copernicus Accelerator.

On Saturday morning, the teams presented their performance for the first time to mentors who helped teams overcome even the most difficult challenges. Ideas helped develop a team of mentors – Intars Zēns, Linda Gulbe, Edgars Visockis, Ļevs Lapkis, Diāna Lapkis, Gundega Dekena, Salvis Roga, André Nitzschmann, Raivis Ekšteins, Jānis letinskis, Dintars Tomsons and Michaels Shapkins. With the help of these great mentors, in a fierce fight, 6 teams were fighting until late Sunday afternoon.

On Sunday afternoon, an expert panel composed of Green and Smart Technology Cluster board member Salvis Roga, Inpass Executive Director Raivis Ekšteins, head of social business aksselerator “New Door” Diāna Lapkis, head of VIRAC’s long-distance research division Linda Gulbe and representative of Liepaja special economic zone Kārlis Kints, following long discussions, the solution to the coastline erosion risk assessment was acknowledged as the best solution. The winning team – Agate Ambulte, Madara Jurberga, Mārtiņš Ābelītis and Verners Gavilovskis. The second place and EUR 1000 from the Green-Tech Cluster won the solution to forecasting hazardous areas. The winning team – Mareks Protasovs, Ingus Beldavs un Valdis Krasuckis. Our international team, Karolina Štreimikyte, Roberts Ķēniņš and Nauris Jūrmalis, gained third place and EUR 500.

The Green-Tech Cluster Copernicus Environmental Solution hackathon was organised in cooperation with Anwendungszentrum GmbH Oberpfaffenhofen and the European Commission. The next Copernicus hackathon will take place from 19 to 20 September in the UK.

The activity is implemented within the framework of the Green and Smart Technology Cluster, the Cluster Programme (Agreement No. 3.2.1.1/16/A/016).

The material was prepared by: Organization “Green and Smart Technology Cluster”.

VSRC vadošais viespētnieks piedalīsies starptautiskā konferencē Zviedrijā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 10 Jun 2019 21:00:00 GMT

Ventspils Augstskolas īstenotā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/16/A/213 “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” (ASTRA) vadošais viespētnieks Antons Vasjuņins piedalīsies starptautiskā konferencē “From Stars to Planets II – Connecting our understanding of star and planet formation”, kas notiks Gēteborgā, Zviedrijā, laikā no 2019. gada 17. līdz 20. jūnijam.

Šī konference ir daļa no konferenču sērijas “From the stars”, regulāri tiek rīkotas kopš 2007. gada.

Projekta ASTRA 3.1 darbības “Starpzvaigžņu ledus ķīmisko procesu efektivitātes pētījumi” ietvarā konferencē tiks prezentēts stenda ziņojums “Modeling the complex organic molecules formation in IRAS16293-2422” par pētījumiem komplekso organisko savienojumu sintēzē kosmiskajos zvaigžņu veidošanās rajonos, kā arī putekļu virsmas ķīmisko procesu lomu šajā sintēzē.

Piedalīšanās konferencē un informācijas apmaiņa ir nozīmīga projekta darbību īstenošanai.

Vairāk par konferenci skatīt šeit.

Konferences rakstu krājums, kurā redzams arī A. Vasjuņina ziņojuma kopsavilkums, pieejams šeit.

VSRC vadošais pētnieks piedalīsies starptautiskajā zinātniskajā konferencē Ķīnā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 04 Jun 2019 21:00:00 GMT

Laikā no š.g. 10. līdz 14. jūnijam Čžeczjanas universitātes (Zhejiang University) telpās Hančžovā, Čžeczjanas provincē, Ķīnā notiks starptautiska konference “The 18th Electromagnetic and Light Scattering Conference” (ELS-XVIII). Tajā piedalīsies arī Ventspils Augstskolas (VeA) Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (VSRC) un ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/16/A/213 “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” (ASTRA) vadošais pētnieks Dr.phys. Juris Freimanis, kura piedalīšanās konferencē notiek ar minētā ERAF projekta atbalstu.

Šī būs jau 18. konference analoga nosaukuma konferenču virknē, kuras kopš 1996. gada notiek dažādās pilsētās un dažādos kontinentos. Konferenču virknes galvenais iedvesmotājs ir izcilais teorētiķis Dr. Mihailo Miščenko, kurš par zinātnieku kļuva dzimtajā Ukrainā, bet kopš 1992. gada strādā ASV, Ņujorkā, NASA Godārda kosmisko pētījumu institūtā (Goddard Institute for Space Studies). J. Freimanis savulaik ir piedalījies šīs virknes 11. konferencē Anglijā, Hetfīldā (Hatfield), 2008. gadā, kā arī 14. konferencē Lillē, Francijā, 2013. gadā.

Kā ierasts, arī gaidāmā 18. konference būs ļoti plaša. Zinātniskajā programmā iekļauts 101 mutisks ziņojums (no tiem 10 ielūgti pārskati un ziņojumi) un 37 stenda referāti. Ļoti plaši pārstāvēta Austrumāzijas (Ķīnas, Korejas un Japānas) zinātne, bet būs arī diezgan daudz dalībnieku no Rietumeiropas un Krievijas, un vairāki dalībnieki no ASV. Spriežot pēc dalībnieku uzvārdiem, no Austrumeiropas valstīm būs labākajā gadījumā tikai daži cilvēki, un no Baltijas valstīm J. Freimanis būs vienīgais dalībnieks.

Konferencē J. Freimanis nolasīs mutisku ziņojumu: J.Freimanis, R.Peženkovs. Monte Carlo code and modelling of polarized radiative transfer in the envelopes of post-AGB objects, kas ir sagatavots projekta “ASTRA” ietvarā. Ziņojumā tiks pastāstīts par izveidoto programmatūru, kas ļauj skaitliski modelēt starojuma daudzkārtējo izkliedi neregulāras formas un morfoloģijas apzvaigžņu gāzu-putekļu apvalkā.

Citi autori konferencē nolasīs daudzus interesantus ziņojumus, kas, tāpat kā neformālās tikšanās un sarunas ar kolēģiem, var dot būtiskas konkrētas ierosmes turpmākiem pētījumiem gan projektā Nr. 1.1.1.1/16/A/213 “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” (ASTRA), gan nākamajos zinātnisko pētījumu projektos.

Vairāk par konferenci: http://www.els-xviii-2019.org/

Ceļā uz LOFAR

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 28 May 2019 21:00:00 GMT

Ceļā uz LOFAR

23. maijā LOFAR projekta ietvarā Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VSRC) darba vizītē viesojas LOFAR-Latvia izstrādātājs AstroTec Holding B.V. (ATH) direktors Ronalds G.B. Halfverks un Nīderlandes radioastronomijas institūta ASTRON LOFAR ieviešanas projekta vadītājs Niko Ebendorfs, lai tiktos ar Ventspils Augstskolas VSRC inženiertehnisko dienestu un LOFAR projekta darba grupu.

Vizītes laikā tika apmeklēts Irbenes radioteleskopu komplekss, kur tika sniegts ziņojums par LOFAR-Latvia izveides progresu, kā arī tika pārrunātas darba gaitā radušās problēmas un to iespējamie risinājumi. ATH vizītes laikā veica specifiskus testus, lai pārliecinātos, ka paveiktais darbs atbilst viņu noteiktām prasībām.

ATH plāno LOFAR-Latvia antenu ierīkošanas un uzstādīšanas darbus uzsākt jau jūnija sākumā, kad pie mums ieradīsies pirmie ATH darbinieki. Plānots, ka LOFAR-Latvia izbūves darbus pabeigs līdz šī gada augusta beigām.

Uzsācies darbs pie jauna uztvērēja saules pētījumiem iegādes

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 16 May 2019 21:00:00 GMT

Uzsācies darbs pie jauna uztvērēja saules pētījumiem iegādes

Ventspils Augstskolas VSRC zinātniskais un administratīvais personāls projekta ietavors ir veicis ievērojamus priekšdarbus, lai varētu īstenot Projekta pieteikumā ietvertos mērķus – jauna Saules spektrālā polimetra (uztvērēja saules pētījumiem) iegāde un Radoteleskopa virsmas justēšanai (augstas precizitātes regulēšana).

Šī gada sākumā, viesojoties darba vizītē Ukrainas zinātniskajā institūtā “SATURN”, tika iepazīta Ukrainas zinātnieku un inženieru pieredze zinātnisko uzdevumu sasniegšanai, dažāda veida uztvērēju izstrādei.

Rezultējoties šai vizītei, kā arī veicot kopēju darbu ar Ukrainas un Eiropas zinātniekiem ir sagatavots Darba uzdevums Iepirkuma veikšanai par jauna RT-32 saules spektrālā polarimetra iegādi. Šis saules radioviļņu uztvērējs ļaus izmantot Radioteleskopu RT-32 jaunu zinātnisko uzdevumu veikšanai saules radioastronomijas pētījumu jomā, īpaši saules aktīvo apgabalu izpētē.

Plānotais iepirkuma izsludināšanas laiks š.g. maijs, Darbu izpilde tiek plānota 13 mēnešu laikā.

Work has begun on the purchase of a new solar research receiver

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 16 May 2019 08:33:03 GMT

Work has begun on the purchase of a new solar research receiver

The scientific and administrative staff of Ventspils University of Applied Sciences VIRAC has made significant preparations within the project to implement the objectives included in the Project application - purchase of a new solar spectral polymeter (receiver for solar research) and Radio telescope for surface adjustment (high precision adjustment).

At the beginning of this year, during a working visit to the Ukrainian Scientific Institute "SATURN", the experience of Ukrainian scientists and engineers in achieving scientific tasks and developing various types of receivers was introduced.

As a result of this visit, as well as joint work with Ukrainian and European scientists, a Terms of Reference has been prepared for the Purchase of a new RT-32 solar spectral polarimeter. This solar radio receiver will allow the use of the RT-32 Radio Telescope for new scientific tasks in the field of solar radio astronomy research, especially in the field of solar hotspots.

The planned time of announcing the procurement this year May, the execution of works is planned for 13 months.

Researchers from Ukraine visiting VIRAC

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 14 May 2019 09:06:07 GMT

On May 8th happened Ventspils International Radioastronomy Centre’s seminar where guest researcher Oleksii Patoka presented his studies. Below is an abstract of the topic presented.

Guest researchers came to VIRAC from the National Institute of Radio Astronomy of the Ukrainian Academy of Sciences.

SPEAKER : Oleksii Patoka – junior researcher Institute of Radio Astronomy NASU, Kharkiv, Ukraine

TITLE : Microwave Radio Astronomy in Ukraine

ABSTRACT : Department of millimetre wavelength radio astronomy of IRA NASU is the only group of scientists in Ukraine, which conducts research of the astrophysical objects in the Universe in the microwave range. The Department was founded in 1996. Historically, our staff was engaged in the upgrading of the radio telescope RT-22 in Crimea, Ukraine, most of the department existing time. Then the staff carried out research on the RT-22 in Crimea until this telescope was annexed in 2014. Since then, our staff observing with telescopes from the other countries, as well as developing new research directions, e.c. study of dynamics in the Earth’s mesosphere. The main scientific directions of the microwave radio astronomy in Ukraine: • the study of active star formation regions using the thermal and maser emission of molecules in the microwave range • study of the bipolar outflows in molecular clouds • research of the dynamics of gas components in the Earth’s atmosphere • cosmology • the development of receiving systems for the microwave frequency range The current status of these scientific directions in Ukraine will be discussed at the seminar.

The event happened in the English language.

VSRC viesojas pētnieki no Ukrainas

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 14 May 2019 06:34:45 GMT

8. maijā notika VSRC seminārs, kurā Oleksii Patoka prezentēja savu veiktos pētījumus. Zemāk pieejams kopsavilkums no prezentētās tēmas.

VSRC viespētnieki ieradušies no Ukrainas Nacionālās Zinātņu Akadēmijas Radioastronomijas institūta.

SPEAKER : Oleksii Patoka – junior researcher Institute of Radio Astronomy NASU, Kharkiv, Ukraine

TITLE : Microwave Radio Astronomy in Ukraine

Pasākums notika angļu valodā.

Pasākums notika Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta nr. lzp – 2018/1-0292 “Galaktisko māzeru pētījumi” ietvaros.

Pirmais sekmīgais tālo objektu novērojums, izmantojot Irbenes lokālo interferometru VLBI režīmā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 13 May 2019 12:51:15 GMT

6.-12. maija nedēļas sasniegums: autors astronomijas tehniķis Jānis Šteinbergs.

Šī gada 2. maijā tika veikts VLBI novērojums ar VSRC rīcībā esošiem radioteleskopiem RT32 – RT16 lokālā interferometra režīmā. Minētais novērojums bija pirmais novērojums, kurā tika sekmīgi novērots dabīgais avots, izmantojot abus radioteleskopus. Pēc iegūtajiem rezultātiem ir iespējams secināt, ka abu radio teleskopu tehniskais komplekss ir “darba kārtībā” pēc abu teleskopu renovācijas, uztvērēju un laika standarta atjauninājumiem. Iepriekš veiktie minētā tipa novērojumi neizdevās tehnisku problēmu dēļ.

Sākot no novērojuma plānošanas līdz pat datu apstrādei un rezultātu interpretācijai, uzdevumus veica VSRC komanda sadarbojoties trim VSRC struktūrvienībām – Astronomijas nodaļai, Augstas veiktspējas skaitļošanas nodaļai un tehniskajam dienestam. Iegūtie rezultāti apliecina augsta līmeņa kompetenci un laika gaitā uzkrāto pieredzi.

The first successful observation of distant objects using Irbene local interferometer in VLBI mode

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 13 May 2019 07:44:47 GMT

6-12 May achievement of the week: author astronomy technician Jānis Šteinbergs

On 2 May of this year, VLBI observation using VIRAC radio telescopes RT-32-RT16 was carried out in the local interferometer mode.This observation was the first observation in which a natural source was observed using both radio telescopes. Based on the obtained results it is possible to conclude that the technical complex of both radio telescopes is "in working order" after the renovation of both telescopes, receivers and time standard updates. Previous observations of this type failed due to technical problems.

From observation planning to data processing and interpretation of results, the tasks were performed by the VIRAC team in cooperation with three VIRAC structural units - the Astronomy Department, the High Performance Computing Department and Technical Operation group. The obtained results confirm a high level of competence and experience accumulated over time.

Uzzini vairāk par satelītattēlu apstrādi seminārā!

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 10 May 2019 13:04:17 GMT

“Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris” un VeA IZI “VSRC” Tālizpētes nodaļa aicina interesentus piedalīties vides risinājumu hakatona iesildīšanās seminārā 21.05. 15:00 Ventspils Augstskolas telpās.

Seminārā būs iespējams uzzināt, ko spēj “saskatīt” satelīti un apgūt satelītattēlu apstrādes pamatus QGIS vidē (brīvprogrammatūra).

Seminārā programma pieejama: http://greentechlatvia.eu/wp-content/uploads/bsk-pdf-manager/2019/05/Green_tech_pre-event_Ventspils.pdf.

Vairāk informācijas par vides risinājumu hakatonu: http://greentechlatvia.eu/lv/copernicushakatons/.

VSRC pētnieki dosies pieredzes apmaiņas vizītē uz Toruņu, Polijā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 09 May 2019 21:00:00 GMT

Ventspils Augstskolas projekta Nr. 1.1.1.1/16/A/213 “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” (ASTRA) ietvarā trīs Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki – projekta ASTRA zinātniskais vadītājs Ivars Šmelds, zinātniskie asistenti Artis Aberfelds un Kārlis Bērziņš, laikā no š.g. 14. maija līdz 16. maijam pieredzes apmaiņas vizītē viesosies Nikolaja Kopernika Universitātes Toruņas Astronomijas centrā (Nicolaus Copernicus University Centre for Astronomy, https://www.ca.umk.pl/en/centre/ ). Vizītes laikā paredzēts apspriest abos zinātniskajos centros veicamo radio astronomisko novērojumu un to datu apstrādes metodiku, kā arī pārrunātu dalību iespējamās kopīgo novērojumu programmās un citas sadarbības iespējas.

VIRAC researchers will go on an exchange visit to Torun, Poland

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 09 May 2019 08:40:16 GMT

Within the framework of the Ventspils University of Applied Sciences project no. 1.1.1.1/16/A/213 Studies of Physicochemical Processes in the Interstellar Environment” (ASTRA) three scientists of Ventspils University of Applied Sciences Institute of Engineering “Ventspils International Radio Astronomy Centre” (VIRAC) “- Ivars Šmelds, scientific assistant of the ASTRA project, scientific assistants Artis Aberfelds and Kārlis Bērziņš, during this year From 14 May to 16 May will pay an exchange visit to Nicolaus Copernicus University Centre for Astronomy (https://www.ca.umk.pl/en/centre/). During the visit, it is planned to discuss the methodology of radio astronomical observations and their data processing to be performed in both scientific centres, as well as to discuss participation in possible joint observation programs and other possibilities of cooperation.

Ventspils Augstskola īsteno projektu “Videi draudzīgs mazas jaudas ģenerators ar lineāru rotora kustību”

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 08 May 2019 21:00:00 GMT

Ventspils Augstskolas IZI Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, kā vadošais partneris, un AS “LATVO”, kā projekta sadarbības partneris, kopš 2019. gada marta sākuma ir uzsācis īsteno Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” 2. atlases kārtas ietvaros projektu “Videi draudzīgs mazas jaudas ģenerators ar lineāru rotora kustību (DrauGen)”.

Projekta kopējās apstiprinātās izmaksas ir 472 069,00 EUR un tās tiek finansētas no šādiem finanšu avotiem: ERAF finansējuma – 272 855,88 EUR apmērā, valsts budžeta finansējuma – 163 807,94 EUR apmērā, Ventspils Augstskolas un AS “LATVO” finansējuma – 35 405,18 EUR apmērā. Plānotais projekta ilgums ir 24 mēneši (03.2019 – 02.2021).

Daudzu mūsdienu izgudrojumu izmantošanai nepieciešami neatkarīgi enerģijas avoti. Galvenokārt par tādiem tiek izmantotas baterijas un akumulatori. Kā tīrs enerģijas avots, kuru var izmantot ceļojot, lai darbinātu elektroniskas ierīces vai uzlādētu akumulatoru baterijas, var kalpot ģenerators, kas pārveido cilvēka kustības enerģiju, piemēram braucot ar velosipēdu, uz atbilstošu elektrisko spriegumu. Projekta galvenais mērķis ir jaunu velosipēdu un rokas lietojuma ģeneratoru tipa tehnoloģiska risinājuma un demonstrējumu prototipu izstrāde. Tas ir rūpnieciskais pētījums, kura mērķis ir jaunu zināšanu un prasmju apgūšana, lai attīstītu jaunu tehnoloģisko risinājumu.

Zinātniskie rezultāti tiks publicēti zinātniskos rakstos, tehnoloģiju attīstība nodrošinās sadarbības partneri, demonstrējumu modeļi būs pieejami publiskai apspriešanai. Projektā iesaistīsies vairāki studenti, jo viens no projekta mērķiem ir izglītība un jauniešu piesaiste zinātnei un rūpniecībai.

Ventspils University of Applied Sciences is implementing a project "Environmentally Friendly Small Power Generator with the Rotor Linear Motion"

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 08 May 2019 09:30:22 GMT

Engineering Research Institute (ERI) Ventspils International Radio Astronomy Centre of Ventspils University of Applied Sciences as a leading partner and joint stock company "LATVO" as the project partner since the beginning of March 2019 have started to implement the European Regional Development Fond Operation Programme "Growth and Employment" 1.1.1 Specific Support Objective "Increase the Research and Innovation Capacity of Latvian Research Institutions and the Ability to Attract External Funding by Investing in Human Resources and Infrastructure" 1.1.1.1 within the framework of the 2nd round of the measure "Practical Orientation Research" project "Environmentally Friendly Small Power Generator with the Rotor Linear Motion (DrauGen).

Total approved costs of the project are EUR 472 069,00 and they are financed from the following financial sources: European Regional Development Fund (ERAF) - EUR 272,855.88, Government funding - EUR 163,807.94, Ventspils University of Applied Sciences and joint stock company "LATVO" funding – EUR 35,405.18. Project Duration – 24 months (03.2019-02.2021).
Many modern inventions require independent energy sources. Batteries and accumulators are mainly used as such. A clean energy source that can be used when travelling to power electronic devices or charge batteries can be a generator that converts human kinetic energy, for example when riding a bicycle, into a suitable electrical voltage. The main goal of the project is to develop new technological solutions and demonstration prototypes of bicycles and hand-held generators. It is an industrial study that aims to acquire new knowledge and skills to develop a new technological solution.

The scientific results will be published in scientific articles, technological development will be provided by cooperation partners, demonstration models will be available for public discussion. Several students will be involved in the project, as one of the goals of the project is education and attracting young people to science and industry.

Zinātnieki prezentē savus sniegumus Mikonosā, Grieķijā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Sun, 28 Apr 2019 21:00:00 GMT

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) projekta “Asinhronās loģiskās shēmas: metodes un programmatūras rīki projektēšanai pārkonfigurējamā vidē” (ALS) zinātniskais vadītājs – vadošais pētnieks Igors Lemberskis un zinātniskais viesasistents Artjoms Supoņenkovs no 16. līdz 18. aprīlim atradās komandējumā Mikonosā, Grieķijā, lai piedalītos Starptautiskājā zinātnieku forumā- konferencē „Design & Technology of Integrated Systems – DTIS2019”.

Šajā konferencē tika prezentēti 104 ziņojumi no dažādām valstīm. Pateicoties šim zinātnieku forumam – konferencei, konferencei ir liela nozīme šīs zinātnes nozares attīstībā. Abi zinātnieki (I.Lemberskis, A.Supoņenkovs) apmeklēja konferenci un prezentēja rakstu „LUT- Oriented Asynchronous Logic Design Based on Resubstitution”.\DTIS2019 konferencei ir liela nozīme pētījumu projekta “Asinhronās loģiskās shēmas: metodes un programmatūras rīki projektēšanai pārkonfigurējamā vidē” attīstībā. Pateicoties šai konferencei tika uzzinātas aktuālākās zinātniskās tendences šajā nozarē, radās iespēja satikties ar atpazīstamiem zinātniekiem kā U. Schwalke, E.I. Vatajelu, I. Voyiatzis u. c., kā arī bija iespēja iepazīstināt ar iespējamām asinhronās shēmas pielietošanas sfērām. Tika izzināti dažādi referāti par un ap interesējošo tēmu.

Jau pirmajā diena bija dažādas diskusijas ar dažiem kolēģiem, piemēram, ar kolēģiem no Vācijas, Francijas, Grieķijas un citām valstīm. Sākotnēji vislielāko iespaidu atstāja doktorants Emanuele Valea, kurš prezentēja referātu par jaunām lietu interneta konfidencitātes metodēm. Tika prezentēti daudz interesantu referātu, iespaidīgākie no tiem: prof. U. Schwalke – “The transport and optical sensing properties of Blue Phosphorene: A First-Principles Study “, prof. S. Carbonara – ” A Hybrid In-Field Self-Test Technique for SoCs “, prof. B. Du – ” An extended model to support detailed GPGPU reliability analysis” u. c..

Pētījums tiek realizēts ERAF Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros. Projekts tiks realizēts 36 mēnešus, līdz pat 2020.gada 29.februārim. Projekta “Asinhronās loģiskās shēmas: metodes un programmatūras rīki projektēšanai pārkonfigurējamā vidē”, Nr. 1.1.1.1/16/A/234, finansējums sastāda 287 891,90EUR.

VSRC darbinieki gūst pieredzi Īrijā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 24 Apr 2019 21:00:00 GMT

VSRC darbinieki gūst pieredzi Īrijā

Inženierzinātņu institūta „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (IZI VSRC) darbinieki, Atvars Nikolajevs un Kaspars Prūsis, no 15.04.2019. līdz 18.04.2019. devās komandējumā uz Īriju, kur guva pieredzi no I‑LOFAR komandas biedriem.

Komandējuma laikā, VSRC darbinieki iepazinās ar I-LOFAR komandas biedriem un projekta vadītāju Peter Thomas Gallagher, kurš sniedza vairākas prezentācijas par I‑LOFAR būvēšanas pieredzi un sarežģījumiem. I-LOFAR komandas biedri demonstrēja LOFAR vienas stacijas režīma darbību, izmantojot viņu pašu izstrādāto programmatūru. Savstarpēji tika nodibināti kontakti, lai nākotnē gūtu atbalstu svarīgākajos LOFAR‑Latvija būvniecības posmos.

Attēlā A. Nikolajevs (otrais no labās) kopā ar komandas biedriem.

Happy Easters!

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 18 Apr 2019 09:07:46 GMT

Priecīgas Lieldienas!

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 18 Apr 2019 06:38:24 GMT

Pasaules mēroga zinātne Ventspilī – ceļā uz LOFAR-Latvia

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 17 Apr 2019 21:00:00 GMT

Pasaules mēroga zinātne Ventspilī – ceļā uz LOFAR-Latvia

Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (VSRC) strādā pie jauna, inovatīva antenu lauka LOFAR–Latvia izveides. No Nīderlandes Irbenes radioteleskopu kompleksā ieradušās pirmās kravas automašīnas ar saražotajām LOFAR-Latvia komponentēm. Līdz 17. aprīlim piegādātas 220 paletes, kas tika atvestas ar 11 kravas automašīnām.

LOFAR ir lielākais radioastronomijas zemo frekvenču radioteleskops, ko veido vairākās valstīs izvietoti, savstarpēji saistīti LOFAR antenu lauki (stacijas), kuri strādā zemo frekvenču diapazonā no 10 līdz 240 MHz un izceļas ar savu revolucionāro dizainu. LOFAR radioteleskopa izveide ir nozīmīga VeA zinātniskās infrastruktūras attīstībai un integrācijai starptautiskajā ILT (International LOFAR Telescope) organizācijā.

LOFAR–Latvia būs būtisks papildinājums lielākajam radioteleskopu tīklam pasaulē, kas savienots ar centrālo staciju Nīderlandes ziemeļos, tā veidojot vairāk nekā divu tūkstošu kilometru garu tīklu. Ar šo unikālo instrumentu astronomi varēs izpētīt, ielūkoties vēl tālāk Visumā. Starptautiskais LOFAR teleskopu tīkls ir Eiropas zemas frekvences radioteleskopu tīkls, kas savstarpēji savienots ar ātrgaitas optisko tīklu, kur tūkstošiem antenu ar jaudīgiem datoriem rada milzu virtuālu antenu ar diametru vairāk nekā divi tūkstoši kilometru. Tādējādi šādam teleskopam ir vēl asāka un jutīgāka uztveršana.

2017. gada nogalē VeA parakstīja līgumu ar Nīderlandes radioastronomijas institūta ASTRON meitas uzņēmumu AstroTec Holding B.V. par LOFAR stacijas izveidi Irbenē. AstroTec Holding B.V. ir atbildīgs par pilnīgu stacijas komponenšu saražošanu, transportēšanu, montāžu un uzstādīšanu Irbenes radioteleskopu kompleksā. LOFAR – Latvia izveidi tiek plānots pabeigt līdz 2019. gada decembrim.

Projekta “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” zinātnieki piedalīsies starptautiskā konferencē

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 17 Apr 2019 21:00:00 GMT

Ventspils Augstskolas īstenotā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/16/A/213 “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” (ASTRA) zinātnieki piedalīsies starptautiskā konferencē “The 17th International scientific conference Information technologies and management 2019” (IT&M 2019), kas notiks Rīgā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā (ISMA) šī gada 25. un 26. aprīlī.

Jau 17. reizi ISMA pulcē zinātniekus no daudzām pasaules valstīm uz zinātnisko konferenci “Information Technologies and Management”, kas tradicionāli katru gadu tiek organizēta aprīlī.

Konferencē plānoti ziņojumi un zinātniskas diskusijas par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības un izmantošanas dažādiem aspektiem un to ietekmi uz sabiedrību. Citu starpā konferencē tradicionāli tiek aplūkoti arī datorsimulācijas un modelēšanas jautājumi.

Projekta ASTRA zinātnieki konferencē piedalīsies ar ziņojumu J. R. Kalnins, R. Narnickis, A. I. Vasyunin “Simulation of interstellar dust mantle and surface chemistry”.

Piedalīšanās konferencē un informācijas apmaiņa ir nozīmīga projekta darbību īstenošanai, īpaši svarīgi ir ar simulācijas procesa paātrināšanu saistītie jautājumi.

Vairāk par konferenci skatīt šeit.

Scientists from the project "Studies of physicochemical processes in the interstellar environment" will participate in an international conference

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Wed, 17 Apr 2019 08:26:50 GMT

ERDF project No. implemented by Ventspils University College 1.1.1.1/16/A/213 Scientists in the study of physicochemical processes in the interstellar environment (ASTRA) will participate in the international conference “The 17th International scientific conference Information technologies and management 2019” (IT&M 2019), which will take place in Riga School of Information Systems Management (ISMA) on 25 and 26 April this year.

For the 17th time, ISMA brings together scientists from many countries around the world for the scientific conference "Information Technologies and Management", which is traditionally held in April every year.

The conference will include reports and scientific discussions on various aspects of the development and use of information and communication technologies and their impact on society. Among other things, the conference traditionally deals with computer simulation and modeling issues.

ASTRA scientists will participate in the conference with a report by J. R. Kalnins, R. Narnickis, A. I. Vasyunin “Simulation of interstellar dust mantle and surface chemistry”.

Participation in the conference and exchange of information is important for the implementation of project activities, especially issues related to the acceleration of the simulation process.

See more about the conference here .

Today happened Maria Kirsanova’s guest lecture from the Institute of Astronomy of Russian Academy of Sciences

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 16 Apr 2019 09:09:01 GMT

Today on April 16th VIRAC’s employees had an opportunity to listen to Dr Maria Kirsanova, who is a leading researcher in the Institute of Astronomy of Russian Academy of Sciences.

SPEAKER : Dr. Maria S. Kirsanova, senior researcher, Institute of Astronomy, Russian Academy of Sciences

TITLE : Gas and dust around expanding HII regions

ABSTRACT : Massive stars signpost places of their birth in molecular clouds by expanding volumes of hot ionized gas. The region between hot ionized and cold molecular gas is known as photodissociation region (PDR). The physical and chemical properties of this region are defined by radiation spectrum from a massive star. The local radiation intensity inside PDR is able to dissociate molecules but not sufficient to ionize hydrogen. The HII and PDRs have very specific observational manifestation on Spitzer‘s images. Namely, the ring-like structures which are seen at 8 micron surrounds the inner regions which are bright at 24 micron. This is most probably related to the properties of dust particles which are not same inside and outside of HII regions. We started a theoretical study of expanding HII regions to clarify the reasons of this specific observational appearance and to understand how HII and PDRs look during their development around massive stars. Accurate treatment of dust dynamics let us explain some observational features of HII and PDRs and also suggest other processes needed to build complete sequence of dust evolution near massive stars. We arranged HII regions by their evolutionary status using radio continuum data and analyzed infrared flux at 8, 24 and 160 microns in them. Growth in the infrared fluxes towards the HII regions probably indicates a growth in the mass of heated material in the envelope surrounding these objects with increasing effective temperature of the star. We also found that neutral material around the HII regions have non-uniform spatial distribution and discuss geometry of one of the most famous HII regions RCW120 in details using observational data on molecular emission. Emission at 13CO(2–1) and C18O(2–1) lines in RCW120 is fitted by only a 2D model representing a ring-like face-on structure in agreement with our results about the infrared dust emission.

The lecture was presented in English.

VSRC notika Krievijas Zinātņu akadēmijas Astronomijas institūta vadošās pētnieces Marijas Kirsanovas lekcija

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 16 Apr 2019 06:41:57 GMT

Šodien, 16. aprīlī, notika Krievijas Zinātņu akadēmijas Astronomijas instiūta vadošās pētnieces Marijas Kirsanovas lekcija “Gas and dust around expanding HII regions”.

SPEAKER : Dr. Maria S. Kirsanova, senior researcher, Institute of Astronomy, Russian Academy of Sciences

TITLE : Gas and dust around expanding HII regions

Pasākums notika angļu valodā.

VSRC darbinieks piedalās darba seminārā Nīderlandē

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 15 Apr 2019 21:00:00 GMT

VSRC darbinieks piedalās darba seminārā Nīderlandē

Laikā posmā no 07.04.2019. līdz 13.04.2019 VSRC darbinieks Jānis Šteinbergs piedalījās vienas nedēļas darba seminārā ASTRON (Nīderlandes Astronomijas Institūts), lai uzsāktu darbu ASTRON īstenotajā projektā “Radio – X-ray correlation function of radio halos in clusters of galaxies”. Semināra laikā tika apriest projekta laikā veicamie darbi un to laika grafiks. Kā arī semināra laikā tika apgūta datu ieguves metodiku, lai piekļūtu LOFAR LTA (Long Term Archive, https://lta.lofar.eu/) radio astronomiskajiem datiem, kā arī tika uzsākts darbs pie kopīgas programmatūras izveides, kas nodrošinātu ērtāku datu ieguves un apstrādes procesu. Šis seminārs ielika pamatus turpmākai VSRC sadarbībai ar ASTRON, vairāku gadu garumā, tai skaitā arī iespējai izveidot kopīgu projektu Latvijas vai starptautiskā mērogā.

A VIRAC employee participates in a work seminar in the Netherlands

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 15 Apr 2019 07:47:28 GMT

A VIRAC employee participates in a work seminar in the Netherlands

During the period from 07.04.2019 until 13.04.2019 VIRAC employee Jānis Šteinbergs participated in a one-week work seminar ASTRON (Netherlands Institute for Radio Astronomy) to begin work on the project "Radio - X-ray correlation function of radio halos in clusters of galaxies" implemented by ASTRON. During the seminar tasks to be performed during the project and their time schedule were discussed. Also during the seminar the data acquisition methodology was mastered in order to access the LOFAR LTA (Long Term Archive, https://lta.lofar.eu/) radio astronomical data, as well as work was started on the development of joint software that would provide more convenient data acquisition and processing. This seminar laid the foundation for further cooperation between VIRAC and ASTRON for several years, including the possibility of establishing a joint project on a Latvian or international scale.

Notika VSRC zinātnieku pilnsapulce

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 15 Apr 2019 06:52:09 GMT

Otrdien, 9. aprīlī, notika Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC)
zinātnieku pilnsapulce. No 26 balsstiesīgajiem VSRC zinātņu doktoriem pilnsapulcē piedalījās 19 zinātnieki.

Pilnsapulce, aizklāti balsojot, ievēlēja jaunu VSRC Zinātnisko padomi 9 cilvēku sastāvā, ar pilnvaru termiņu no 2019. gada 13. aprīļa līdz 2022. gada 12. aprīlim ieskaitot. Atbilstoši VSRC Nolikumam Zinātniskā padome ir VSRC augstākā iekšējā pārvaldes institūcija, kas ievēlē institūta direktoru, viņa vietnieku(-s), nodaļu vadītājus, ievēlē zinātniekus un zinātniskos darbiniekus akadēmiskajos amatos, apstiprina VSRC stratēģiju un gada pārskatus, apstiprina VeA budžeta VSRC sadaļu pirms tās projekta iesniegšanas VeA finanšu prorektorei un Senātam, un ir tiesīga izlemt jebkurus citus jautājumus, kas nav nodoti citu VeA pārvaldes struktūru, piemēram, rektora vai Senāta, pārziņā.

Jaunajā VSRC Zinātniskajā padomē ievēlēti šādi zinātnieki: Valērijs Bezrukovs, Indra Dedze, Juris Freimanis, Juris Kalvāns, Boriss Rjabovs, Raita Rollande, Ivars Šmelds, Jānis Trokšs, Artūrs Vrubļevskis.

Pēc zinātnieku pilnsapulces notika jaunās VSRC Zinātniskās padomes pirmā sēde, kurā, aizklāti balsojot, par Zinātniskās padomes priekšsēdētāju ievēlēja Juri Freimani, bet par viņa vietnieku – Ivaru Šmeldu.

Ventspils Augstskola rīko starptautisko konferenci par astroinformātiku un kosmisko datu apstrādi Baltijā – BAASP2019

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 26 Mar 2019 22:00:00 GMT

Šī gada 21. – 23.augustā Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) rīko sesto ikgadējo starptautisko konferenci “Lietišķā astroinformātika un kosmisko datu apstrāde Baltijā”/ „Baltic Applied Astroinformatics and Space data Processing” (BAASP2019). Tā ir Baltijas reģiona gan lietišķa, gan zinātniska konference, kur piedalīsies zinātnieki no dažādām valstīm un apspriedīs aktuālas problēmas astrofizikā, starpdisciplinārus risinājumus informācijas un datu apstrādē, kuri saistīti ar kosmosu un kosmosa objekta novērojumiem, tajā skaitā Saules un Zemes novērojumi un tālizpēte no mākslīgajiem pavadoņiem.

Konferences ietvaros atlasītie raksti tiks publicēti zinātniskos žurnālos „Latvian Journal of Physics and Technical Sciences”, „Astronomical and Astrophysical Transactions” (AApTr) vai “Proceedings of Science” (PoS).

Konferences galvenās tēmas ir:

Kosmosa pētniecība;
Kosmiskās tehnoloģijas;
Kosmosa un industriālie IT risinājumi.
Mūsdienas augstāka līmeņa radio astronomiskie instrumenti;
Fundamentālie pētījumi astronomijā un astrofizikā.

Programmas uzsaukums: 2nd call

Sīkākai informācijai: baasp2019@venta.lv ; http://virac.eu/pasakumi/baasp/

Konference notiks ar projektu “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)”, Nr. 1.1.1.5/18/I/009 un „VSRC institucionālās un zinātniskās kapacitātes turpmākā attīstība (LATSPACE)” Nr. 1.1.1.5/18/A/019 atbalstu.

ERI VIRAC employees, Romass Pauliks and Dāvids Egle, participated in Space Industry Day in Riga, Latvia

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 25 Mar 2019 10:10:28 GMT

ERI VIRAC representatives, Romass Pauliks and Dāvids Egle, took the stage at the Space Industry Day at the National Library of Latvia on March 20, 2019, in order to present overall information about Engineering Research Institute “Ventspils International Radio Astronomy Centre” (ERI VIRAC) of Ventspils University of Applied Sciences (VUAS). Romass and Dāvids stated clear vision of ERI VIRAC, while also providing valuable insight on the background of the entity, key technologies, and competencies.

This year’s event was attended by more than 100 participants from 10 European countries. The Space Industry Day was organized by the Ministry of Education and Science of the Republic of Latvia in cooperation with the European Space Agency (ESA), the Ministry of Economy of the Republic of Lithuania, and the Ministry of Economic Affairs and Communications of the Republic of Estonia. Three of the European space industry’s largest companies – Airbus Defence and Space (€2.6 billion turnover, employing 40 000 employees), Thales Alenia Space (€10.8 billion turnover, employing 8 000 employees), and OHB Systems (€634 million turnover, employing 2 000employees) participated in this event as well, thereby presenting their immense knowledge on space industry. Romass and Dāvids were able to meet representatives of various companies like Airbus Defence and Space, Eventech Ltd, Cryogenic and Vacuum Systems Ltd, Vilnius Gediminas Technical University, UAB Geomatrix, Axon Cable Latvia Ltd, Latvian State Institute of Wood Chemistry, Testonica LAB, and Si Femto. This was a great opportunity to establish future business relationships with experienced and successful companies.

Kosmosa industrijas dienas ietvaros rīkoto konferenci Rīgā pārstāvēja IZI VSRC darbinieki Romass Pauliks un Dāvids Egle

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Mon, 25 Mar 2019 08:00:51 GMT

IZI VSRC pārstāvji, Romass Pauliks un Dāvids Egle, 2019. gada 20. martā Kosmosa industrijas dienas ietvaros uzstājās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, lai vairāk pastāstītu par Ventspils Augstskolas (VeA) Inženierzinātņu Institūtu “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (IZI VSRC). Romass un Dāvids konferences laikā sniedza vērtīgu ieskatu par IZI VSRC mērķiem un vīziju, kā arī izklāstīja vispārīgu informāciju par iestādes galvenajiem novirzieniem un tehnoloģiskajām kompetencēm.

The body content of your post goes here. To edit this text, click on it and delete this default text and start typing your own or paste your own from a different source.

Kosmosa industrijas dienas ietvaros Rīgā bija pulcējušies vairāk nekā 100 dalībnieku no 10 Eiropas valstīm. Kosmosa industrijas dienu organizēja Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA), Igaunijas Ekonomikas ministriju un Lietuvas Ekonomikas ministriju. Kosmosa industrijas dienā piedalījās trīs Eiropas kosmosa nozares lielākie uzņēmumi – Airbus Defence and Space (2,6 miljardu eiro apgrozījums, nodarbina 40 000 darbinieku), Thales Alenia Space (10,8 miljardu eiro apgrozījums, nodarbina 8 000 darbinieku) un OHB Systems (634 miljonu eiro apgrozījums, nodarbina 2 000 darbinieku), pārstāvjiem prezentējot viņu neizmērojamās zināšanas un pieredzi kosmosa nozares jautājumos. Romass un Dāvids šī pasākumā laikā izmantoja iespēju satikties ar vairāku uzņēmu pārstāvjiem – Airbus Defence and Space, Eventech Ltd, Cryogenic and Vacuum Systems Ltd, Vilnius Gediminas Technical University, UAB Geomatrix, Axon Cable Latvia Ltd, Latvian State Institute of Wood Chemistry, Testonica LAB un Si Femto. Šī bija lieliska iespēja uzsākt jaunas sadarbības attiecības ar pieredzējušiem un veiksmīgiem Eiropas uzņēmumiem.

Ventspils Augstskolas pētnieki dosies uz Starptautisku zinātnisku konferenci Mykonos, Grieķijā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Sun, 24 Mar 2019 22:00:00 GMT

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) projekta “Asinhronās loģiskās shēmas: metodes un programmatūras rīki projektēšanai pārkonfigurējamā vidē” zinātniskais vadītājs – vadošais pētnieks Igors Lemberskis un zinātniskais viesasistents Artjoms Supoņenkovs no 15. līdz 20. aprīlim dosies komandējumā uz Mykonos, Grieķijā, lai piedalītos Starptautiskajā zinātnieku konferencē – konferencē “The 14th IEEE Design and Technology of Integrated Systems (DTIS 2019) conference”.

Abi zinātnieki konferencē piedalīsies ar ziņojumu „LUT- Oriented Asynchronous Logic Design Based on Resubstitution ”( I.Lemberskis, A.Supoņenkovs, M.Uhanova). Ziņojumā paredzēts prezentēt sasniegto projekta ALS darbībā 2.2. „Rīku izstrādāšana”, Dekompozīcija. Konferences ziņojums paredzēts kā projekta ALS rezultāts augstākminētajā darbībā. Pēc dalības konferencē paredzēts sagatavot publikāciju.

Detalizētākai informācijai: infovirac@venta.lv

Tālizpētes nodaļā jauns video – Sezonālās izmaiņas satelītattēlos!

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 22 Mar 2019 14:00:46 GMT

Lauksaimniecības zemēs sezonālās izmaiņas redzamas vislabāk. Šajā video noskaidrosim, ko spēj “saskatīt” satelīti un aplūkosim satelītattēlu laika rindas.

Remote Video Departments’ New Video - Seasonal Changes in Satellite Images!

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 22 Mar 2019 11:03:35 GMT

On agricultural land, seasonal changes are best seen. In this video, we will find out what satellites can "see" and look at the time series of satellite images.

Video textual information is in Latvian!

Saņemts projekta “Asinhronās loģiskās shēmas: metodes un programmatūras rīki projektēšanai pārkonfigurējamā vidē” rezultātu zinātniskās kvalitātes vidusposma izvērtējums

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Thu, 21 Mar 2019 22:00:00 GMT

2019. gada sākumā tika saņemts ekspertu konsolidētais atzinums projekta “Asinhronās loģiskās shēmas: metodes un programmatūras rīki projektēšanai pārkonfigurējamā vidē” rezultātu zinātniskās kvalitātes vidusposma izvērtējumam.

Zemāk sniedzam ekspertu atzinuma kopsavilkuma fragmentus un to tulkojumu latviešu valodā. Vērtēts tika paveiktais līdz 2018. gada 30.novembrim.

The results achieved in the research are clear and unambiguous.
The results are clear and unambiguous. The research results have been published on an international peer-reviewed journal (one journal publication) and conference (two conference publications). The information published in the scientific articles does correspond to the purpose and content of the project.
The number of published papers agrees with what was planned in the proposal.
The proposal does not require expensive equipment nor the creation of difficult experimental tests.
The research activity can be conducted exploiting computers and specialized human effort. This is what was planned in the proposal and this is what has been done.
Therefore, it can be stated that the use of financial resources is appropriate and in accordance with the plan.
The research activities carried out corresponds with the planned timetable for activities;
There is an agreement between the planned activities and what has been done. The agreement is in terms of completed tasks (3 of 6 have been completed). There is an agreement in terms of published results. During the project implementation period, it is possible to achieve planned research results.

Latviešu valodā:

Sasniegtie rezultāti ir skaidri un nepārprotami.
Pētījuma rezultāti ir publicēti starptautiskā recenzētā žurnālā un divās konferenču publikācijās. Zinātniskajos rakstos publicētā informācija atbilst projekta mērķim un saturam.
Publicēto dokumentu skaits atbilst priekšlikumā paredzētajam.
Tika sniegti ieteikumi Gala atskaites sagatavošanai.
Ieteikumi neprasa dārgu aprīkojumu un sarežģītu eksperimentu testu izveidi. Pētījumu var veikt, izmantojot datorus un specializētus cilvēkresursus. Tas ir tas, kas bija paredzēts priekšlikumā, un tas ir darīts. Tādēļ var apgalvot, ka finanšu resursu izmantošana ir atbilstoša un saskaņā ar plānu.
Veiktie pētniecības pasākumi atbilst plānotajam darbības grafikam; Ir vienošanās starp plānotajām darbībām un to, kas ir darīts. Vienošanās attiecas uz pabeigtajiem uzdevumiem (3 no 6 ir pabeigti). Ir panākta vienošanās par publicētajiem rezultātiem. Projekta īstenošanas laikā ir iespējams sasniegt plānotos pētījumu rezultātus.

Turpmākai informācijai

Igors Lemberskis

projekta vadītājs

e-pasts: igors.lemberskis@venta.lv

VIRAC leading researcher Ivar Shmeld has received Friedrich Tsander’s Astronomy Award

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 12 Mar 2019 10:11:41 GMT

Great news in VIRAC!

Latvian Academy of Sciences has rewarded our leading researcher Ivar Shmeld with Friedrich Tsander’s Astronomy Award for significant contribution to the development of radio astronomy in Latvia.

In the picture: Ivar Shmeld (in the middle), Juris Freimanis (on the left), Valdis Avotiņš (on the right)

VSRC vadošais pētnieks Ivars Šmelds ieguvis Frīdriha Candera balvu astronomijā

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Tue, 12 Mar 2019 08:05:56 GMT

Priecīgas ziņas VSRC!

Latvijas Zinātņu Akadēmija VSRC vadošajam pētniekam Ivaram Šmeldam piešķīrusi Frīdriha Candera balvu astronomijā par nozīmīgu ieguldījumu radioastronomijas attīstībā Latvijā.

Attēlā: Ivars Šmelds (pa vidu), Juris Freimanis (no kreisās), Valdis Avotiņš (no labās).

Vairāk informācija:

http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=4782&Itemid=47

Iespējams pieteikties projekta SpaceTEM vasaras praksei

info@jngms.com (Janis Gulbis) — Fri, 08 Mar 2019 08:00:13 GMT

Jūnija sākumā Ventspils Augstskolā jau otro gadu SpaceTEM projekta ietvaros vasaras praksi uzsāks 25 praktikanti un prakses vadītāji, lai labāk iepazītu viens otru, definētu prakses mērķus, uzdevumus un veicinātu savstarpējās profesionālās sadarbības iespējas nākotnē. Projekta galvenais partneris ir Tartu Observatorija. Pārējie šī projekta partneri ir Ventspils Augstskola, Latvijas Universitāte, Tartu Universitāte, Zaļo un viedo tehnoloģiju klasteris, sTARTUp Hub, Heliocentric Technologies Latvia un Igaunijas Studentu Satelīta fonds Estonian Student Satellite Foundation (ESTCube).

SpaceTEM ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts, kura mērķis ir veicināt attīstību NewSpace nozarē (privātais kosmosa tehnoloģiju sektors) Latvijā un Igaunijā, izmantojot vairākas savstarpēji saistītas aktivitātes. SpaceTEM projekta ietvaros studentiem un skolēniem tiek piedāvātas apmaksātas vasaras prakses, kuru laikā iespējams gūt pozitīvu pieredzi, strādājot ar reālām industrijas problēmām un attīstot savas komunikācijas prasmes. Šāda pieredze ļauj veicināt savstarpējās profesionālās sadarbības iespējas nākotnē. Praktikantiem katru nedēļu tiek piešķirta stipendija, un prakses ilgums ir 10 nedēļas.

SpaceTEM vasaras praksei var pieteikties studenti un skolēni, kuriem ir padziļināta interese par dažādām STEM nozarēm – zinātni, inženierzinātni, matemātiku un uzņēmējdarbību. Vasaras prakses ilgums ir 10 nedēļas – no jūnija līdz augustam. Praktikantiem ik nedēļu tiks izsniegta stipendija 100 EUR apmērā, kā arī nodrošināta dalīta tipa izmitināšana. Praktikantiem tiks sniegta unikāla iespēja prakses laiku pavadīt vairākos konkurētspējīgos un strauji augošos uzņēmumos gan Latvijā, gan Igaunijā. Lai piedalītos konkursā un iegūtu iespēju tikt uzņemtam vasaras apmaksātā praksē, nepieciešams aizpildīt veidlapu goo.gl/forms/TJjCcOH4yyIEpqbv2 un atsūtīt savu CV, motivācijas vēstuli angļu valodā uz e-pastu spacetem_internship@venta.lv.

Pieteikšanās iespējama līdz 31.martam.

SpaceTEM tiek finansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda 495 847.50 EUR apmērā. Kopējais projekta budžets – 583 350.00 EUR. Projekts tiek īstenots no 2017. gada marta līdz 2019. gada decembrim.

Vairāk informāciju par Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmu iespējams atrast mājaslapā: www.estlat.eu.

Projekta kontaktpersona Ventspils Augstskolā: Dāvids Egle (davids.egle@venta.lv)

*Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

virac

BAASP 2025

BAASP 2025

Astronomijas skola piedāvā lekciju "Molekulāro miglāju mīklas", ko vadīs VSRC zinātniskais asistents K. Veitners

"Astronomijas skola" aicina piedalīties bezmaksas lekcijā!

VSRC Zinātniskā projekta seminārs ar viespētnieka Rosa Burna uzstāšanos

Noslēdzies LZP projekts “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai”

Aicinam piedalīties bezmaksas zinātniskajā seminārā

Šī gada 8. janvārī, plkst. 11.00, Ventspils Augstskolas D407. auditorijā norisināsies zinātniskais seminārs par māzeru uzliesmojumu novērojumiem un to perspektīvām.

VSRC pārstāvji uzstājās starptautiskās sadarbības sanāksmē Jēbes observatorijā

Projekta IMDS rezultātu prezentēšana Bulduru tehnikumā

Projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” rezultātu prezentēšana Bulduru tehnikumā. ﻿

Projekta RADIOBLOCKS izpilde jau 10 mēnešus!

VSRC pārstāvji viesojas Zelona Gurā, Polijā

VeA IZI VSRC īstenojis Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansētu pētījuma projektu “H2-Compression”

Ventspils Augskolas IZI “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” īstenojis Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansētu pētījuma projektu “H2-Compression”

Karina Šķirmante un Roberts Ervīns Ziediņš piedalās konferencē Luksemburgā

No 20. līdz 22. novembrim Ventspils Augstskolas (VeA) pētniece un lektore Karina Šķirmante un VeA programmētājs Roberts Ervīns Ziediņš piedalījās konferencē “45th Translating and the Computer (TC45)” Luksemburgā.

Publikācija prestižajā žurnālā “Monthly Notices of the Royal Astronomical Society”

Dr.philol. Silga Sviķe piedalās starptautiskā leksikogrāfijas konferencē Tbilisi

Norisinājās projekta "Ūdeņraža hidrauliskās kompresijas tehnoloģijas izstrāde ūdeņraža degvielas uzpildes stacijām (H2-Compression)" noslēdzošais seminārs

2023. gada 7. novembrī Ventspils Augstskolā IZI VSRC norisinājās projekta "Ūdeņraža hidrauliskās kompresijas tehnoloģijas izstrāde ūdeņraža degvielas uzpildes stacijām (H2-Compression)" noslēdzošais zinātniskais seminārs.

Noslēgusies 2023. gada tūrisma sezona Irbenē

Projekts “Ledus molekulu desorbcija starpzvaigžņu vidē (DIMD)” sasniedzis viduspunktu

VSRC aicina uz zinātnisko semināru

2023. gada 7. novembrī Ventspils Augstskolas IZI VSRC organizē zinātnisko semināru projekta "Ūdeņraža hidrauliskās kompresijas tehnoloģijas izstrāde ūdeņraža degvielas uzpildes stacijām (H2-Compression)" ietvaros.

VeA IZI VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts piedalās konferencē Madridē

VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts devās pieredzes apmaiņā uz CERN

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) zinātniskais asistents Gints Jasmonts pagājušā nedēļā piedalījās pieredzes apmaiņas braucienā uz CERN, Ženēvā.

Projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” aktualitātes

Aizvadīta izzinošā un interesantā "Zinātnieku nakts 2023"

Aizvadīta kārtējā lieliskā "Zinātnieku nakts"!

Noslēgusies konference BAASP2023

"Astronomijas skolas" nodarbība "Meteoroloģiskie dati astronomisko novērojumu kvalitātes noteikšanā"

"Astronomijas skolas" dalībnieki un astronomijas entuziasti ir aicināti piedalīties nodarbībā par meteoroloģiskajiem datiem un astronomiskajiem novērojumiem!

21.-22. septembrī norisināsies konference BAASP 2023

2023. gada 21.-22. septembrī norisināsies VeA IZI VSRC organizēta konference BAASP 2023

Irbenes Radioteleskopu kompleksu apmeklēja ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Tods Robinsons

Pētniecības Projektā “Ūdeņraža hidrauliskās kompresijas tehnoloģijas izstrāde ūdeņraža degvielas uzpildes stacijām (H2-Compression)” ietvaros iegūti pirmie rezultāti un turpinās darbi noslēguma fāzē.

Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) pētnieku Arta Aberfelda, Jāņa Šteinberga un Ivara Šmelda vadībā tapis apjomīgs pētījums.

Ieskats trīs masīvu zvaigžņu tapšanā

VeA IZI VSRC pētnieki piedalījās zinātniskā konferencē “Solar Influences on the Magnetosphere, Ionosphere and Atmosphere 2023”

Ventspils Augstskolas IZI VSRC zinātniskais asistents J. Šteinbergs piedalījās “PITHIA-NRF” apmācības skolā

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” zinātniskais asistents J. Šteinbergs piedalījās “PITHIA-NRF” apmācības skolā

Noslēdzies projekts Nr. 1.1.1.5/18/I/009 “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)”

Projekta IMDS dalībnieki viesojas Dārzkopības institūtā

Projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” dalībnieki viesojas Dārzkopības institūtā

Projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr.1.1.1.5/18/I/009) noslēdzošais plāna izpildes apkopojums

Astronomijas Skola. Gravitācijas viļņu uztveršana.

Ziņa "Astronomijas Skolas" uzticamākajiem dalībniekiem!

Jauno dabaszinātņu pētnieku centra 2022./2023. mācību gada nodarbības veiksmīgi noslēgušās

Sirsnīgā gaisotnē 12. maijā aizvadīti J. Žagara, L.Gulbes un K. Zālītes grāmatas atklāšanas svētki

Kolēģi izsaka pateicību VSRC direktoram Aleksejam Klokovam par līdzšinējo darbu

JAUNO DABASZINĀTŅU PĒTNIEKU CENTRS AICINA 8. – 12. KLAŠU SKOLĒNUS UZ BEZMAKSAS NODARBĪBĀM MAIJĀ

Astronomijas skolas nodarbība - "Tumšā matērija Visumā"

Eiropas Kosmosa Aģentūras OPS-SAT laboratorijas vadītājs augsti novērtē Ventspils Augstskolas studenta Rodrigo Laurinoviča panākumus

Projekta ATVASE ietvaros norisinājās JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēde un darba seminārs

Projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” aktualitātes

VeA IZI VSRC zinātniskais asistents piedalījās jaunā projekta RADIOBLOKS uzsākšanas sanāksmē (KICK - OFF meeting) Amsterdamā, Nīderlandē

VeA IZI VSRC pētnieki piedalās konferencē Japānā un apmeklē Japānas Observatorijas

Ventspils Augstskolas IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs piedalījās projekta RADIOBLOKS Ģenerālajā asamblejā

Projekta ietvaros pabeigts darbs pie patentēšanas dokumentācijas sagatavošanas

Projekta ATVASE ietvaros notiks JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēde un darba seminārs

JAUNO DABASZINĀTŅU PĒTNIEKU CENTRS AICINA 8. – 12. KLAŠU SKOLĒNUS UZ BEZMAKSAS NODARBĪBĀM APRĪLĪ

Astronomijas Skola - Čeļabinskas meteorīts kā modinātājzvans

24. martā norisināsies nodarbība "Ziemeļblāzmas medības Latvijā"

Students Rodrigo Laurinovičs kopā ar komandu Dubaijā saņem starptautiska līmeņa balvu

Ventspils Augstskolas IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs piedalījās “Space Safety Industry Day #3”

VeA IZI VSRC direktors A. Klokovs piedalījās “Paris Space Week 2023”

Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas Centra pētnieki dosies uz Japānu

"Astronomijas skolas" nodarbības jau 10. martā

VIRATEC - Jauna dzīve Ventspils Starptautiskajam Radioastronomijas centram

"Astronomijas skolas" nodarbība 3. martā

Masīvas zvaigznes uzliesmojums izgaismo protoplanetārā diska spirālzarus

JAUNO DABASZINĀTŅU PĒTNIEKU CENTRS AICINA 8. – 12. KLAŠU SKOLĒNUS UZ BEZMAKSAS NODARBĪBĀM MARTĀ

24.februārī lekcija "Tumšā matērija un tās meklējumi LHC"

Ventspils Augstskolas IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs š. g. 7. un 8. februārī piedalījās tīklošanas pasākumā ECS Brokerage Event

Projekta ATVASE ietvaros notika JIV-ERIC nacionālā konsorcija valdes sēde un darba seminārs

VeA IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs piedalījās Eiropas Kosmosa Aģentūras (EKA) rīkota konferencē

"Astronomijas Skola" aicina uz nodarbībām 10. februārī

Projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” rezultātu prezentēšana Bulduru tehnikumā.