Mēs klusi paliekam šai krastā,

Vēji šalkos un mierinās mūs,

Bet Tava vieta, kas bija šai dzīvē,

Vienmēr mūsu atmiņās būs.

(N. Dzirkale)

Izsakam visdziļāko līdzjūtību Dr. phys. Māra Ābeles ģimenei, radiem, draugiem,

kolēģiem un piederīgajiem, pavadot viņu mūžībā.



Atvadu vārdi Mārim Ābelem

Tu esi devies mūžībā, pēc 85 piepildītiem dzīves gadiem. Mums, kas esam ar Tevi kopā strādājuši, pietrūks Tavas sirsnības un izpalīdzības, bet visvairāk gudrības un izcilā talanta ar kosmosu un astronomiju saistītajās inženierzinātnēs. Kad vēl nebija ne GPS, ne citu satelītnavigācijas sistēmu, Tu konstruēji pasaulē pirmos un vienus no izcilākajiem kosmiskās ģeodēzijas instrumentiem (fototeleskopu AFU-75, kas tika izgatavots simtos eksemplāru un ir strādājis visos pasaules kontinentos), austrumeiropā pirmos satelītu lazertālmērus, orientācijas sistēmu prototipus starptautiskajiem kosmiskajiem projektiem “Gamma” un “Granāts” un daudz citu unikālu astronomisku instrumentu. Speciālistu aprindās Tavu veikumu vērtēja augstu. Bez Tavas aktīvas līdzdalības neiztika PSRS Astronomijas padome un Kosmisko pētījumu institūts Maskavā, Parīzes observatorija un Francijas kosmosa aģentūra CNES, Prāgas un Varšavas Tehniskās universitātes, Potsdamas ģeofizikālo pētījumu institūts, Bulgārijas un Rumānijas Zinātņu akadēmijas un pat tādas tālas un eksotiskas zemes kā Mongolija, Kuba, Ēģipte, Bolīvija, Austrālija, Indija un, jāliek daudzpunktu, arī daudzas citas. Tavu padomu reizēm lūdza pat NASA, Smitsona institūta Vašingtonā un Kagošimas kosmodroma speciālisti Japānā. Pasaule Tevi pazina un Tu pazini pasauli, jo pat PSRS laikā Tev tomēr ļāva doties uz ārzemēm “spodrināt padomijas spalvas”, līdzīgi kā izciliem māksliniekiem un sportistiem. Taču Tu nesi pasaulē Rīgas, Latvijas Universitātes un Latvijas vārdus.

Arī VSRC dzīvas ir Tavu darbu atskaņas. Tu biji LZP projekta “Ventspils radioteleskopa RT-32 datorvadība un kosmisko objektu daudzkrāsu fotometrija ar koordinātu noteikšanu izmantojot lādiņsaites matricas” vadītājs VSRC pastāvēšanas pirmajos gados un LU darbnīcās izgatavoji pirmos pagrieziena sensorus un RT-32 orientācijas sistēmas elementus. Tajā laikā VSRC nebija naudas un nebija nekādu iespēju iegādāties rūpnieciskas iekārtas šo radioteleskopam vitāli svarīgo funkciju nodrošināšanai.

Tev daudzreiz piedāvāja darbu citur plašajā pasaulē, jo godu, slavu un arī naudu par Tava darba rezultātiem nereti dalīja priekšnieki, bet Tev bija jāsamierinās ar LU pētnieka ne visai dāsno atalgojumu, pa reizei saņemot kādu prēmiju, medaļu vai citu atzinību. Bet Tev tas nebija tik būtiski, Tu vienmēr atgriezies pie savas ģimenes, savas “Alma mater” un nelielās darbnīciņas LU pagrabā vai bēniņos, jo Tu mīlēji savu darbu un turpināji strādāt līdz pat savas dzīves pēdējām nedēļām. Un nezinu, vai Tavs darbs vispār ir novērtējams naudas izteiksmē, līdzīgi kā F.Candera ieguldījums raķešu zinātnē, kā N.Teslas sasniegumi elektrotehnikā. Pasaulē Tavu darbu katrā ziņā vērtēja augstāk nekā Latvijā un gribu tikai cerēt, ka nākotnē arī mūsu zemē Tevi novērtēs atbilstoši Tavam patiesajam sniegumam.

Ar Tavu aiziešanu esmu zaudējis draugu, tuvu kolēģi, darbaudzinātāju un krietnu cilvēku, kas pratis savu mūžu nodzīvot tā, ka pusgadsimta garumā nekad, nekur un ne no viena cilvēka neesmu dzirdējis nevienu sliktu vārdu par Tevi. To nespēj visi, tikai izredzētie.

Juris Žagars

2022.02.21

Atskatīties uz Māra Ābeles profesionālo darbību dzīves laikā var šeit.