Š.g. 6.-10. jūnijā, Bulgārijā, notika kopīgs Bulgārijas, Ukrainas un Latvijas zinātniskais seminārs "Iniciatīva par kosmosa laikapstākļu pētījumiem (Initiative for Space Weather Investigations)" par kosmosa laikapstākļiem un Saules aktivitātes ietekmi uz Zemi un Zemes tuvumā esošo kosmosu. Šī tēma ir īpaši aktuāla saistībā ar jauna Saules cikla sākumu. Tā sākās 2019. gada decembrī ar izlīdzinātu minimālo saules plankumainības punktu skaitu 1,8. Paredzams, ka tas turpināsies aptuveni līdz 2030. gadam. Šobrīd Saules aktivitāte ir strauji pieaugusi, un, lai gan šajā ciklā vēl neesam sasnieguši maksimālo līmeni, Saules aktivitāte jau pārsniedz prognozēto. Saules notikumi turpinās pastiprināties, kad tuvosies Saules maksimums 2025. gadā, un tas ietekmēs mūsu dzīvi un tehnoloģijas uz Zemes, kā arī satelītus un astronautus kosmosā.

Jonosfēras-termosfēras apgabalā ap mūsu planētu orbītā atrodas vairāk nekā 35 000 objektu, tostarp Starptautiskā kosmosa stacija, meteoroloģiskie un sakaru satelīti, kā arī citi operatīvie valdības līdzekļi, un katru gadu tiek palaisti vēl daudzi citi, piemēram “Starlink” satelītu konstelācija, ko pārvalda SpaceX. Kad jonosfēras un termosfēras sistēmu satricina Saules un ģeomagnētiskā aktivitāte, šie objekti tiek nelabvēlīgi ietekmēti. Piemēram:

●      Atmosfēras sasilšanas izraisītā mainīgā satelītu pretestība maina kosmosa kuģu darbību un orbītas. Tas var izraisīt satelītu priekšlaicīgu atgriešanos Zemes atmosfērā, saīsināt satelītu kalpošanas laiku, palielināt orbitālo sadursmju risku un izraisīt to, ka kosmosa kuģi nav optimālā pozīcijā savam uzdevumam.

●      Pasliktinās radiofrekvenču sakaru un navigācijas iespējas.

●      GPS pozicionēšanas kļūdas rodas jonosfēras traucējumu (plazmas blīvuma) dēļ, kas rodas reģionālā mērogā (kontinenta vai lielākā).

●      Palielinās pārraides troksnis no kosmosa uz zemes. Tas ietekmē militāro uzraudzību ziemeļu polārajā reģionā un komunikācijas visā pasaulē.

●      Ģeomagnētiskās aktivitātes periodos polāro apgabalu tuvumā ir liels starojuma plūsmas daudzums enerģētisko daļiņu veidā. Šīs daļiņas var nokļūt mazā augstumā, kur tās rada bažas par lidmašīnu apkalpes un pasažieru veselību.

●      Kad intensīvas elektriskās strāvas, ko virza kosmosa laikapstākļi, plūst virs jonosfēras, tās var radīt milzīgas "spoguļstrāvas" elektrolīnijās un cauruļvados. Šīs strāvas var sabojāt vai iznīcināt svarīgu infrastruktūru, izraisot dārgus elektroenerģijas padeves pārtraukumus vai uzturēšanas un remonta izmaksas.

Papildus zinātniskajām prezentācijām, semināra ietvaros tika apspriestas svarīgākās kosmosa laikapstākļu izpētes jomas, kopīgu kosmosa laikapstākļu izpētes projektu apspriede un sagatavošana, kā arī tādu metožu izstrāde, kas varētu mazināt saules aktivitātes ietekmi uz Zemes infrastruktūru. Tika apspriesti arī pasākumi, lai palīdzētu Ukrainai atjaunot tās zinātnisko un tehnisko pētījumu potenciālu.

Latviju sanāksmē pārstāvēja VSRC zinātnieks Vladislavs Bezrukovs (klātienē) un VSRC direktors Aleksejs Klokovs (tiešsaistē).

Pēc tikšanās, tika uzsākta gatavošanās sadarbības memoranda parakstīšanai starp Ventspils Augstskolu un Bulgārijas Zinātņu Akadēmijas Kosmosa pētījumu un tehnoloģiju institūtu.

Zinātniskā semināra mājas lapa, dalībnieki un programma ir pieejama vietnē https://www.virac.eu/initiative-for-space-weather-investigations-2022-Bulgaria