Vizītes laikā bija paredzēts apspriest abos zinātniskajos centros veicamo radio astronomisko novērojumu un to datu apstrādes metodiku, kā arī pārrunāt dalību iespējamās kopīgo novērojumu programmās un citas sadarbības iespējas. Projekta īstenošanas laikā šī bija jau otrā vizīte, kuras laikā tika analizēts jau iedibinātās sadarbības ietvarā paveiktais un ieskicēts turpmāk veicamo kopīgo darbu plāns.

Vizīte sākās 14. maijā ar neformālu semināru, kura laikā Toruņas astronomijas centra Radio Astronomijas departamenta (turpmāk Departamenta) līdzstrādnieki un komandējuma dalībnieki apmainījās ar ziņojumiem par situāciju abos institūtos. Par jaunumiem Departamenta infrastruktūras uzlabošanā ziņoja. Mg. Jevgēnijs Pazderskis (Eugeniusz Pazderski). Tiek veidoti jauni radio uztvērēji 12 GHz un 22 – 46 GHz diapazoniem. 12 GHz diapazons var izrādīties svarīgs sadarbībai ar Eiropas kosmosa aģentūru, savukārt iespēja strādāt augstākās frekvencēs (20 – 45 GHz) būs pilnīgi jauna. Neskatoties uz plašākajām iespējām, pateicoties modernizācijai, ieviešot platjoslas uztvērējus, atsevišķu uztvērēju kopējais skaits varētu pat samazināties. Sadarbībā ar Poznaņas Superskaitļošanas centru izstrādāta un ieviesta sistēma pareizā laika signālu saņemšanai un tāpēc vairs nav nepieciešami ūdeņraža māzeru laika standarti pašā observatorijā. Atjaunota signāla pārraides sistēma (jauni kabeļi) no teleskopa līdz kontroles telpai, un tas ļāvis samazināt traucējumu līmeni datu reģistrācijas laikā. Tika atzīmēts, ka Departamentā ieviestā pareizā laika kontroles sistēma ar laiku varētu tikt ieviesta arī Irbenē. Komandējuma dalībnieki iepazīstināja Departamenta līdzstrādniekus ar VSRC paveikto novērojumu infrastruktūras uzlabošanā laikā, kas pagājis kopš iepriekšējās vizītes, tajā skaitā ar VSRC izveidoto datu reģistrācijas iekārtu, kas balstās uz SDR (Software Digital Radio) un jaunajiem L-joslas (1.6 GHz) uztvērējiem. Tika arī atzīmēts, ka pašreiz izmantotie signāla reģistratori DBBC lieto tikai divu bitu signālu kodēšanu, un ir iespējas ieviest līdz pat 12 bitu reģistrāciju, veidojot attiecīgu programmatūru. Apsprieda arī jautājumus, kas saistīti ar iespējamajiem jaunizveidojamo LOFAR staciju pielietojumiem.

Turpinājumā tika apspriests nupat kopīgi veiktais VLBI eksperiments. Iegūta t.s. kroskorelācija, kas liecina par to, ka eksperiments ir bijis sekmīgs un tā laikā abas stacijas ir darbojušās sinhroni. Secināts, ka šādi novērojumi varētu būt noderīgi starojuma avotu koordinātu precizēšanai. Kārlis Bērziņš iepazīstināja ar dažām idejām, novērojot nedaudz (1 –2) bāzes līnijās vienu no kosmiskā starojuma avotiem ar kataloga nosaukumu W3(OH), kas dotu iespēju pētīt šī avota starojuma polarizācijas īpašības. Semināra gaitā tika uzsvērts, ka, tā kā sadarbība starp abiem institūtiem visu laiku paplašinās un padziļinās, būtu nepieciešams pēc iespējas ātrāk noslēgt starp tām sadarbības līgumu.

Vizītes turpinājumā seminārā skartās tēmas tika apspriestas padziļināti un sākās darbs pie dažu tikko apspriesto ideju realizācijas.

Tika analizēti VSRC veikto novērojumu rezultāti un kaut arī tika norādīts uz dažām iespējām un neprecizitātēm iegūto datu apstrādē, tika atzīts, ka kopumā dati ir augstas kvalitātes un pilnīgi izmantojami secinājumiem par jaunu zvaigžņu veidošanās apgabalu īpašībām un uzbūvi. Tas arī bija pamats turpmāko sadarbības plānu veidošanai un turpmākai īstenošanai.

Tika apspriesta programma kopīgai daudzu kosmiskā metanola māzera avotu (ap 400) regulārai novērošanai, lai notvertu un pētītu to iespējamos uzliesmojumus. Pašreiz, kad top šis raksts, jau notiek gatavošanās šīs programmas realizācijai.

Būtiskākais vizītes ieguvums laikam tomēr bija saimnieku ieteikums izvēlēties dažus interesantākos Irbenē novērotos starojuma avotus un pētīt tos padziļināti, piesakot novērojumu programmu Eiropas Sevišķi lielas bāzes interferometrijas tīklā EVN. Ņemot vērā, ka programmas pieteikuma iesniegšanas termiņš bija 1. jūnijs, to arī tūlīt sāka veidot un šajā darbā pagāja liela daļa plānotā vizītes laika. Pēc vizītes beigām šis darbs turpinājās tiešsaistes režīmā un vainagojās ar pieteikuma iesniegšanu. Ja tas tiks pieņemts, šie novērojumi dos būtisku ieguldījumu jaunu zvaigžņu veidošanās apgabalu izpētē un arī projekta ASTRA mērķu sasniegšanā.

17. maijā komandējuma dalībnieki devās mājās.