Projekta DIMD īstenošana uzsākās ar vakanču aizpildīšanu, piesaistot četrus studentus. No tiem divas ir jaunas VeA darbinieces un projekta laikā jau aizstāvējušas bakalaura un maģistra darbus. Kā plānots projekta pieteikumā, tika turpinātas un veidotas jaunas sadarbības ar ārzemju zinātniekiem. No tām svarīgākā bija Spānijas vadītais astroķīmijas starptautiskas sadarbības atbalsta projekts LILAC. DIMD zinātniskais vadītājs J. Kalvāns 2022. gada jūlijā ar ziņojumu “Aspekti starpzvaigžņu ledus fizikālai pārstrādei” “Aspects of physical processing of interstellar icy mantles” piedalījās LILAC sapulcē Maksa Planka Ārpuszemes fizikas institūtā (MPE, Garhinga, Vācija). VeA zinātnieki piedalās arī LILAC turpinājuma pieteikumā SENTINEL.

DIMD pirmās puses galvenā zinātniskā pētījumā tēma bija ķīmiskās sekas apledojušu puteklīšu sadursmēm zvaigznes veidojošos kosmiskajos miglājos (starpzvaigžņu gāzu-putekļu mākoņos). Ar aprēķiniem pamatota hipotēze, ka šādām sadursmēm notiekot ar ātrumu daži desmiti vai simti metri sekundē, no putekļiem var tikt atšķelti ledus kriksīši. Tika rēķināts, cik ilgi šādas ledus nanodaļiņas var eksistēt starpzvaigžņu miglājā, jo to iztvaikošana dažāda starojuma ietekmē var nogādāt gāzes fāzē organiskas molekulas, kas citkārt tur nebūtu redzamas – bet miglājos reāli ir novērojamas. Puteklīšu sadursmju biežumu aprēķināja ārzemju līdzautors no Teksasas universitātes ASV. To nosaka gāzu masu kustības miglājā. Zvaigzni veidojošā miglājā šīs kustības lielākoties ved uz centru, taču tās kavē magnētiskie lauki, turbulence (haotiska gāzu kustība, ko izraisa masīvu zvaigžņu eksplozijas) un temperatūra. Šis darbs tika prezentēts starptautiskajā astronomijas konferencē COSPAR 2022. gadā, bet pētījuma manuskripts par ledaino puteklīšu sadursmēm iesniegts prestižajā Eiropas zinātniskajā žurnālā Astronomy & Astrophysics 2023. gada vasarā ar nosaukumu “Organiska ledus sadursmju desorbcija pirms-zvaigžņu kodolā” “Collisional desorption of organic ices in a prestellar core”.

Mikroskopiskie molekulu un puteklīšu līmeņa procesi notiek miglājā, kura izmēri ir simtiem reižu lielāki par Saules sistēmu. Šāda miglāja saraušanās gravitācijas ietekmē (kolapss) arī tika aprēķināta ar astrofizikāliem modeļiem. Par aprēķinātajiem datiem, kurus plānots izmantot kā standartu turpmākiem astroķīmiskajiem aprēķiniem, projekta DIMD dalībnieki K. Veitners un J. Kalvāns sniedza ziņojumu “Datu kopa fizikālajiem apstākļiem pirms-zvaigžņu kodolos” “Dataset for physical conditions in prestellar cores” tepat VeA rīkotajā konferencē BAASP’2023. Darbs turpinās ar zinātniska raksta gatavošanu. Atsevišķs, papildinošs pētījumu virziens DIMD ir starojuma pārneses aprēķini putekļainā, zvaigzni veidojošā miglājā. Miglāja kolapsa aprēķinu programmu tiek sapārota ar starojuma pārneses programmu, kas ļaus iegūt, piemēram, putekļu temperatūras sadalījumu miglājā katrā tā attīstības laika momentā. Starprezultātus galvenais izpildītājs J. Freimanis ziņoja Starptautiskās astronomijas savienības 384. simpozijā Polijā, 2023. gada rudenī, stenda referātā “Par nepārtraukta spektra polarizācijas nozīmi apzvaigžņu putekļu apvalku modelēšanā”. “On the significance of polarization of continuous spectrum in modelling of circumstellar dust shells”.

Pašmāju auditorijai no DIMD projekta veltīts populārzinātnisks raksts “Molekulāro miglāju mīklas” žurnālā Zvaigžņotā Debess un uzstāšanās Latvijas Universitātes 81. zinātniskajā konferencē ar ziņojumu “Ledainu puteklīšu sašķelšanās starpzvaigžņu miglājos”.

Aktivitātes īstenotas LZP FLPP projekta “Ledus molekulu desorbcija starpzvaigžņu vidē (DIMD)”, Nr. lzp-2021/1-0076 ietvaros.