No 2020.g. janvāra līdz maijam VSRC stažējās Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Radioastronomijas institūta pētnieks I.Kravcovs (Ihor Kravtsov), kuram bija piešķirta Latvijas Valsts izglītības attīstības aģentūras stipendija. 26. maijā notika VSRC astrofizikas seminārs, kurā I.Kravcovs pastāstīja par veikto darbu, uzstājoties ar ziņojumu "Broadband pulsar research". 

Stažēšanās laikā atbilstoši apstiprinātajam plānam tika veikti pulsāru novērojumi ar VSRC radioteleskopu RT-32, kā arī ar Ukrainas radioteleskopiem UTR-2 un GURT (abi atrodas Harkivas tuvumā). Tika mēģināts novērot pulsārus arī ar VSRC LOFAR staciju. Novērojumu mērķis – analizēt radiostarojuma impulsu parametrus (intensitāti un dispersijas mēru) dažādos frekvenču diapazonos. Dispersijas mērs ir tieši proporcionāls brīvo elektronu skaitam kolonā ar 1 cm2 šķērsgriezumu, kas savieno pulsāru un radioteleskopu, un novērojumos tas izpaužas kā radioviļņu impulsa aizkavēšanās ceļā, kas ir jo lielāka, jo zemāka radioviļņu frekvence. Tādēļ ir būtiski novērot pulsārus dažādās frekvencēs. UTR-2 ļauj pētīt pulsārus 16,5 – 33 MHz diapazonā, GURT (Giant Ukrainian Radio Telescope) darbojas 10 – 80 MHz diapazonā, LOFAR principā ļauj veikt novērojumus 10 – 90 MHz un 110 – 190 MHz diapazonos (teorētiski LOFAR augstfrekvences antenām ir pieejami līdz 240 MHz), bet no RT-32 pieejamo frekvenču klāsta šajā pētījumā tika izmantots 1,4 – 1,72 GHz diapazons. 

Faktiski līdz maija beigām galvenie zinātniskie rezultāti (pulsāru radioimpulsu parametri) iegūti no UTR-2 novērojumiem, kuri ir pilnībā apstrādāti. RT-32 novērojumiem turpinās apstrāde; tika konstatēts, ka to nevar veikt Ventspilī un Irbenē, bet nācās datus pārsūtīt caur internetu uz Ukrainu, un šis interneta savienojums izrādījās esam lēns samērā ar pārsūtāmo datu apjomu. Gan ar UTR-2, gan ar RT-32 tiek intensīvi veiktas dažādas citas novērojumu programmas, tādēļ ir bijušas grūtības organizēt vienlaicīgus novērojumus, tomēr viena kopīgo novērojumu sesija tika īstenota laikā no 30. marta līdz 6. aprīlim. Tika konstatēts, ka VSRC LOFAR stacija pagaidām nav piemērota pulsāru pētījumiem, jo tās laiciskā izšķirtspēja ir 1 sekunde, bet pulsāru novērošanai nepieciešama izšķirtspēja ap 0,01 sekundi. 

Kopumā februārī, martā un aprīlī tika novēroti pāri par 10 pulsāriem (daudzos gadījumos – atkārtoti), nosakot to impulsu jaudu un formu dažādās frekvencēs, kā arī dispersijas mēru. Tika noteiktas impulsu jaudas un dispersijas mēra izmaiņas laika gaitā (starp dažādiem novērojumu datumiem), un daudzos gadījumos tās būtiski nepārsniedz novērojumu kļūdas. Cita situācija ir pulsāram PSR B1919+21, kur ilgstošā novērojumu programmā konstatētas dispersijas mēra pusregulāras svārstības ar aptuveni 300 – 1000 diennakšu cikla garumu un amplitūdu, kas būtiski pārsniedz mērījumu kļūdas. Stažēšanās laikā I.Kravcovs kopā ar vairākiem Ukrainas kolēģiem piedalījies divu publikāciju sagatavošanā, kā savu darba vietu norādot gan Ukrainas ZA Radioastronomijas institūtu, gan VSRC. 

Neraugoties uz sākotnējām tehniskajām grūtībām, I.Kravcovs pauda ieinteresētību turpināt sadarbību ar VSRC, ja vien atrastos kāds piemērots projekts, kas nodrošinātu finansējumu. Šādu ieinteresētību semināra noslēgumā izteica arī VSRC direktors Aleksejs Klokovs. Kad I.Kravcovs varēs faktiski atgriezties Ukrainā, pagaidām nav zināms, jo COVID-19 epidēmijas dēļ starpvalstu satiksme ir vismaz ļoti apgrūtināta, ja ne neiespējama.