Blog Layout

VSRC nodaļas "Astronomija un astrofizika" vadītājs-vadošais pētnieks piedalīsies attālinātā konferencē

sept. 28, 2020

VSRC nodaļas "Astronomija un astrofizika" vadītājs-vadošais pētnieks Juris Freimanis

5.-9. oktobrī piedalīsies attālinātā konferencē “Dark and Quiet Skies for Science and Society”

(tulkojumā - “Tumšas un klusas debesis zinātnei un sabiedrībai)


Astronomiskajos novērojumos tiek uztverti ļoti vāji signāli no dabiskajiem starojuma avotiem – zvaigznēm, planētām, galaktikām un citiem. Cilvēka radīto tehnisko ierīču starojums nereti ir daudzkārt spēcīgāks – piemēram, lielajā vairumā lielpilsētu nakts debesis nekad nav īsti tumšas, un zvaigznes nav redzamas, jo visu pārmāc pilsētas apgaismojums un transporta līdzekļu prožektoru starojums, kas izkliedējas uz atmosfēras aerosoliem (putekļiem, miglas, mākoņiem) un rada spēcīgu fonu. Savukārt dažādi radioraidītāji un radiosakaru sistēmas var radīt ļoti nopietnus traucējumus radioastronomiskajiem novērojumiem.



Viss minētais ir īpaši aktuāls tieši pašlaik, kad vairākas firmas gatavojas palaist desmitiem tūkstošu satelītu, lai nodrošinātu interneta pieejamību jebkurā vietā uz Zemes neatkarīgi no mobilo sakaru torņu esamības, kā tuksnešos, okeānos un neapdzīvotās teritorijās. Šie satelīti atstaro Saules gaismu un gan traucē optiskos astronomiskos novērojumus, gan var pilnīgi izmainīt zvaigžņotās debess izskatu, praktiski jebkuram cilvēkam neļaujot saskatīt zvaigznājus. Bez tam satelītu radiostarojums sakaru nodrošināšanai (kas ir to palaišanas mērķis) radioastronomiju no Zemes virsmas noteiktos frekvenču diapazonos var padarīt par neiespējamu.



Lai iztirzātu šos jautājumus un meklētu iespējami labākos risinājumus, ANO Kantoris kosmosa lietās (United Nations Office for Outer Space Affairs, UNOOSA), Starptautiskā Astronomijas savienība (International Astronomical Union, IAU) un Kanāriju salu Astrofizikas institūts (Instituto de Astrofisica de Canarias, IAC) organizē virsrakstā minēto tiešsaistes starptautisko konferenci no š.g. 5. līdz 9. oktobrim. Konferences sēdes notiks pa 2 stundām katru dienu no plkst. 18:00 līdz 20:00 pēc Latvijas laika, izņemot 8. oktobri, kad sēde beigsies plkst. 21:00.


Ja neskaita augšminētos satelītus, kas ir globāla problēma, tad Latvijai specifisks aktuāls jautājums ir Baldones Šmita teleskopa neiespējamība pilnvērtīgi darboties ziemā, jo dienvidos no teleskopa jau daudzus gadus atrodas Riekstukalna slēpošanas trase, kuras apgaismojums neļauj novērot redzamās gaismas spektra zilajā daļā. Savukārt Irbenes radioteleskopiem pirmkārt jānodrošina precīzs līdzsvars starp radioastronomiskajiem novērojumiem un projektējamo kosmisko sakaru staciju, un traucējumus var radīt arī iecerēto gigantisko vēja elektrostaciju būve. Šo pašu iemeslu dēļ Irbenes tuvākajā apkārtnē nav uzbūvēti un netiks būvēti mobilo sakaru torņi.


Share by: