1. jūnijā no VSRC interešu viedokļa īpaši interesants bija Jack Burns (Kolorādo universitāte) ziņojums “Low Radio Frequency Astrophysics from the Farside of the Moon” par projektējamajiem radioteleskopiem, kas atradīsies no Zemes neredzamajā Mēness pusē un darbosies no 200 kHz līdz 10 MHz diapazonā. Šajās frekvencēs darbojas lielākā daļa komerciālo radiosakaru, televīzijas un mobilo sakaru raidītāju, tādēļ radioastronomiskie novērojumi ir neiespējami ne tikai no Zemes virsmas, bet arī no satelītiem un pat no pret Zemi pavērstās Mēness puses. Zemes raidītāju radītie traucējumi ir novērojami arī Mēness neredzamajā pusē, tomēr tur tie ir daudz vājāki.

Jennifer Wiseman (Kosmiskā Teleskopa zinātniskais institūts) aplūkoja Habla Kosmiskā teleskopa (Hubble Space Telescope, HST) spīdošo veikumu tā darbības 30 gados un norādīja, ka šis instruments būs spējīgs turpināt veikt pirmklasīgus novērojumus vismaz līdz 2025. gadam.

2. jūnijā Jonathan P. Gardner (NASA Godāra kosmisko lidojumu centrs) un Klaus Pontoppidou (Kosmiskā Teleskopa zinātniskais institūts) aplūkoja Džeimsa Veba Kosmiskā teleskopa (James Webb Space Telescope, JWST) projekta pašreizējo stāvokli. Šo infrasarkano 6,5 m teleskopu pēc NASA pasūtījuma būvē korporācija Northrop – Grumman. COVID-19 epidēmija ir palēninājusi darba tempu, bet darbs turpinās. Teleskopu palaidīs no Kurū kosmodroma (Franču Gvajānā) ar Eiropas Ariane-5 nesējraķeti, un tas būs Eiropas Savienības ieguldījums kopīgajā projektā. Paredzēts, ka pirmos sešus mēnešus pēc palaišanas notiks visu sistēmu un zinātnisko instrumentu darbības pārbaude. Zinātnisko novērojumu pieteikumu iesniegšanas beigu termiņš pirmajam zinātniskās darbības ciklam pagaidām nav noteikts, bet tos jau var iesniegt ar interneta programmatūras Astronomer's Proposal Tools starpniecību.

Plenārsēdē Paola Casselli (Maksa Planka Ārpuszemes fizikas institūts, Vācija) nolasīja pārskata referātu "The Crucial Interplay of Laboratory Experiments, Observations and Theory to Unveil our Astrochemical Origins", kas bija veltīts astroķīmijas sasniegumiem pēdējā laikā. Veseli trīs slaidi viņas ziņojumā bija veltīti rezultātiem, kas publicēti VSRC vadošā viespētnieka Antona Vasjuņina (Anton Vasyunin) un kolēģu rakstā 2017. gadā; uz slaida bija arī smaidoša A.Vasjuņina fotogrāfija. P.Casselli kā ļoti svarīgu pieminēja arī kosmisko staru ietekmi uz ķīmiskajām reakcijām starpzvaigžņu putekļos; tieši šajā tēmā pašlaik strādā VSRC vadošais pētnieks Juris Kalvāns.

James Lowenthal (Smita koledža) aplūkoja ļoti nopietnos draudus visai uz Zemes bāzētajai astronomijai, kurus rada dažādu kompāniju plāni palaist orbītā ap Zemi tūkstošiem satelītu, lai nodrošinātu interneta sakarus jebkurā Zemes vietā. Kamēr E.Maska kompānija "SpaceX" vismaz cenšas šos traucējumus mazināt un iegulda ievērojamus līdzekļus šī mērķa sasniegšanai, daudzas citas kompānijas, kam ir līdzīgi plāni, pat neuzskata par vajadzīgu atbildēt uz astronomisko organizāciju vēstulēm.

Brandon Hensley (Prinstonas universitāte) kopīgi ar Bruce Draine, pamatojoties uz starpzvaigžņu polarizācijas novērojumiem, izvirzījuši hipotēzi, ka starpzvaigžņu putekļu serdes ir nevis divu veidu – vai nu silikātu, vai grafīta, bet gan vienveidīgas, un sastāv no materiāla "astroputekļi", kā arī policikliskajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem. Savukārt astroputekļi = amorfie silikāti + kalcija karbonāts + dzelzs vai tās oksīdi + ogļūdeņraži. Autori uzskata, ka no oglekļa zvaigznēm izsviestajā vielā sākotnēji kondensējas grafīta vai tiem līdzīgi putekļi praktiski bez skābekļa savienojumiem, bet pēc tam starpzvaigžņu vidē uz tiem kondensējas grūti kūstošie skābekli saturošie savienojumi (silikāti u.c.), un notiek putekļu seržu ķīmiskā sastāva homogenizācija.

Thiem Hoang (Korejas Astronomijas un kosmosa zinātnes institūts, Korejas Republika) demonstrēja aprēķinu rezultātus, no kuriem izriet, ka starpzvaigžņu gāzes atomu un molekulu triecienu izraisītā rotācija var mehāniski sagraut putekļus centrbēdzes spēku dēļ.

3. jūnijs sākās ar plenārsēdi, kurā Džordža Elerija Heila (George Ellery Hale) balvas saņēmējs prof. Kazunari Shibata (Kioto universitāte, Japāna) nolasīja lekciju “From Jets to Superflares: Extraordinary Activity of Magnetized Plasmas in the Universe”. Viena no šīs lekcijas zīmīgākajām pamatidejām bija, ka magnētiskā pārsaiste, kas starp citu izraisa Saules uzliesmojumus, ir fraktāls process.

Shmuel Bialy (Hārvardas – Smitsona Astrofizikas centrs) nolasīja ziņojumu “The HI-to-H2 transition in a Turbulent Medium”, kur norādīja, ka virsskaņas ātruma turbulence lielos mērogos maina gāzes blīvumu un tādēļ arī tās ķīmisko sastāvu.

Notika informatīvs vebinārs “National High Performance Computing Facilities”. Tajā uzstājās Richard Gerber (National Energy Research Scientific Computing Center), Niall Gaffney (Texas Advanced Computing Center), Bill Kramer (Blue Waters National Center for Supercomputing Applications, Illinois), Mike Norman (San Diego Supercomputer Center), John Towns (National Center for Supercomputing Applications), Jini Ramprakash (Argonne Leadership Computing Facility) un Bronson Messer (Oak Ridge National Laboratory). Lielākā daļa no referentu pārstāvētajiem lieljaudas skaitļošanas centriem darbojas ASV Enerģētikas ministrijas paspārnē un izpilda tikai tādus skaitļošanas darbus, kam ir sakars ar šīs ministrijas darbības mērķiem. No astronomu viedokļa pozitīvi atšķiras Teksasas universitātes (ar filiāli Minesotas universitātē), kā arī Ilinoisas un Sandjego skaitļošanas centri, kas pieņem plaša spektra skaitļošanas pieteikumus. Tostarp Minesotā tiek veikta zvaigžņu hidrodinamikas trīsdimensionāla modelēšana, un Ilinoisā līdz šim pāri par 27% no kopējā skaitļošanas laika piešķirti astronomijai.

Problemātisks bija AAS prezidentes Megan Donahue paziņojums par visas biedrības atbalstu tagadējiem melnādaino amerikāņu protestiem daudzās ASV pilsētās. Nekāda AAS biedru aptauja par viņu attieksmi pret šiem protestiem un to laikā notiekošajiem grautiņiem, laupīšanām un vandālisma aktiem netika veikta. J.Freimanis nosūtīja e-pasta vēstuli AAS prezidentei, kurā norobežojās no viņas paziņojuma un norādīja, ka AAS ir zinātniska organizācija, kas nav dibināta uz tās biedru līdzīgu politisko uzskatu pamata.

Kopumā AAS 236. konference jāuzskata par izdevušos, kaut gan tiešsaistes režīms ierobežoja neoficiālu, iepriekš neplānotu kuluāru sarunu iespējas. Konferences organizatori ir paveikuši milzīgu darbu tās tehniskajā nodrošināšanā. Visas prezentācijas tika pasniegtas ZOOM platformā, kas pārsvarā darbojās ļoti labi, kaut gan bija arī dažas tehniskas ķibeles. No šī kopsavilkuma autora (J.Freimaņa) viedokļa tā bija unikāla iespēja piedalīties konferencē par pavisam nelielu reģistrācijas maksu, netērējot naudu un laiku ceļojumam pāri okeānam.

Kopumā AAS 236. konference jāuzskata par izdevušos, kaut gan tiešsaistes režīms ierobežoja neoficiālu, iepriekš neplānotu kuluāru sarunu iespējas. Konferences organizatori ir paveikuši milzīgu darbu tās tehniskajā nodrošināšanā. Visas prezentācijas tika pasniegtas ZOOM platformā, kas pārsvarā darbojās ļoti labi, kaut gan bija arī dažas tehniskas ķibeles. No šī kopsavilkuma autora (J.Freimaņa) viedokļa tā bija unikāla iespēja piedalīties konferencē par pavisam nelielu reģistrācijas maksu, netērējot naudu un laiku ceļojumam pāri okeānam.