Pētījums izstrādāts Ventspils Augstskolas un Dārzkopības institūta (DI) sadarbībā īstenotajā Latvijas Zinātnes padomes finansētā projektā “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” (IMDS), proj. Nr.lzp-2020/1-0179. Prezentācijā tika pastāstīts par kopautorībā ar VeA IZI VSRC pētnieci Karinu Šķirmanti, programmētāju Robertu Ervīnu Ziediņu, kā arī VeA Tulkošanas studiju fakultātes pētnieci Silgu Sviķi un DI vadošo pētnieku Arturu Stalažu izstrādāto organismu nosaukumu uzkrāšanas un pārvaldības sistēmu, lai piesaistītu potenciālos interesentus, kas veic bioloģijas speciālās leksikas pētījumus. 

        Konferencē piedalījās dažādu jomu pārstāvji, piemēram, medicīnas, vides ilgtspējas, drošības un privātuma. Liela daļa konferencē prezentēto pētījumu bija veltīti jautājumiem par mākslīgā intelekta izmantošanu, piemēram, datorredzes risinājumiem. Aktuāls pētniecības virziens ir t.s. lielos valodas modeļos (“large language models” (LLM)) balstītu rīku kā ChatGPT un citu līdzīgu rīku izmantošanas iespēju izvērtējums. Piemēram, šo rīku efektivitāte studentu izglītošanas procesā vai pētījumos literatūrzinātnē: kāda ir šādu pētījumu rezultātu ticamība, ja tajos izmanto informāciju no drošiem, zināmiem un pārbaudāmiem informācijas avotiem. Datorredzes pētījumos novērtē kameru izmantošanas veidus, lai konstatētu kādas konkrētas attēla īpašības, piemēram, bojātus augļus svaigu augļu kopumā, lai meklētu labākos risinājumus, kā lidostās efektīvi identificēt cilvēkus ar veselības problēmām, izmantojot termokameras, jo tomēr liela daļa pašreizējo risinājumu sniedz zemas ticamības rezultātus.

        Arī Ginta Jasmonta prezentētajā pētījumā tika izmantoti mašīnmācīšanās algoritmi, lai identificētu grafēmas tekstos, kas noformēti senajā ortogrāfijā latviešu valodā ar nolūku šādus tekstus digitalizēt un pētīt. Konferences diskusijās gūtās atziņas varētu attīstīt turpmāk, veicot pētījumus šajā virzienā. Arī konferencē apskatītie datorredzes algoritmi var sniegt labus risinājumus iespiesto resursu digitalizācijā, ja izmantojamo tekstu attēli nav kvalitatīvi un ir jāizmanto attēlu apstrādes algoritmi to uzlabošanai.

        Konferencē referēja arī vairāki izglītības iestāžu pasniedzēji, daloties pieredzē kā organizēt mācīšanās procesu, lai tas studentiem būtu vieglāk uztverams, uzskatāms un mūsdienīgs.  Risinājumi ir dažādu spēļu izveide un izmantošana, piemēram, t.s. “escape room” tipa uzdevumi, kas sakārtoti kā kartē, jo ietver jautājumus par apgūstamo tēmu. Vēl kā veiksmīgs risinājums studijām tika prezentēta galda spēle datora drošības un t.s. “dark patterns” identificēšanai, kas padara mācīšanās procesu daudz interesantāku. Konferencē tika prezentēti roboti, kas palīdz mācībās par t.s. trochoidālajām līknēm: students tajā ievada iepriekš sagatavotu vienādojumu un robots uzzīmē līkni, lai šis process nebūtu jāveic ar datorprogrammu. Vēl konferencē tika prezentēts interesants mācību rīks, kas palīdz  programmēšanas uztveres apguvē iesācējiem. Tas veido no pseidokoda plūsmas diagrammas, kā arī spēj ģenerēt kodu populārajās programmēšanas valodās. Šis rīks var palīdzēt studentiem vieglāk uztvert paralēles starp loģiskām darbībām un programmatūras kodu.

      Konferences tīmekļvietne: https://www.artiis.org/ Konferencē prezentētie raksti tiks publicēti žurnālā “Springer Communications in Computer and Information Science (CCIS)” https://link.springer.com/conference/artiis

Dalība konferencē  finansēta no Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai”, proj. Nr. lzp-2020/1-0179, līdzekļiem.