Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) zinātniskais asistents Gints Jasmonts pagājušā nedēļā piedalījās pieredzes apmaiņas braucienā uz CERN, Ženēvā.

       Brauciena mērķis bija kopā ar Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU), Latvijas Universitātes (LU) un citiem institūtu pārstāvjiem piedalītosies “CERN Fall 2023 Offline Software and Computing Week” pasākumā, kurā tika apskatītas darba plūsmas Compact Muon Solenoid (CMS), kas tiek izmantots augstas enerģijas fizikas datu ieguvē no Large Hadron Collider (LHC) (papildu informācija https://home.cern/science/experiments/cms). Katru dienu notika dažādas prezentācijas, kurās CMS eksperti sniedza savu ieskatu aktualitātēs, kā arī, kopīgi konsultējoties ar citiem ekspertiem, izstrādāja tuvāko aktivitāšu plānu. Katra diena lielākoties bija iedalīta līdzīgās tēmās, taču lielākā daļa pārrunas bija par sarežģīto darbu – kā optimizēt sekmīgu datu nosūtīšanu un apstrādi starp dažādām skaitļošanas vietām. Ņemot vērā lielo datu apstrādes daudzumu, kas rodas CERN eksperimentu procesā, datu apstrādes process ir iedalīts Tier mezglu sistēmā. CERN institūts ir kā Tier 0 mezgls, no kura dati tiek nosūtīti uz Tier 1 mezglu skaitļošanas organizācijām, kas apstrādā datus un papildus nosūta izpildāmos darbus uz Tier 2 mezglu  organizācijām (papildu informācija https://cms.cern/detector/computing-grid). 



      Lai gan šāda struktūra ir efektīva datu apstrādē, jo piedāvā mērogojamu veidu datu apstrādei, tas ievieš sarežģītu infrastruktūras pielāgojamības jautājumu, jo ir jāizstrādā sistēma, kas strādā neatkarīgi no izmantotajiem resursiem un atšķirīgu tīkla konfigurāciju, kā arī jānodrošina, lai visa izpildāmo uzdevumu darba plūsma tiktu plānota automātiski no CERN puses, nevis attiecīgo skaitļošanas vietu administrācijai. Šis uzdevums ir sarežģīts, jo izpildāmie apstrādes darbi tiek iesniegti no dažādiem pasaules pētniekiem un bieži ir arī atšķirīgas prasības, kā veikt konkrēto apstrādes procesu. Sadarbībā ar Lietuvu, arī Latvijā ir plānots izveidot jaunu federatīvu Tier 2 mezgla tīklu, kurā apvienoti VSRC, RTU, LU, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Rēzeknes Augstskolas u.c., kā arī Lietuvas partneru (piemēram, Kauņas Universitātes) skaitļošanas resursi, izmantojot akadēmisko datu pārraides tīklu. Komandējuma laikā tika iegūta nepieciešamā informācija par neskaidrajiem jautājumiem tīkla uzstādīšanā un prasībās, kā arī iegūti jauni kontakti sekmīgai Tier 2 tīkla izstrādei. Pasākumā varēja arī smelties idejas, kā optimizēt dažādu problēmu risināšanu iekšējos VSRC un VeA procesos, kā piemēram, dažādu programmatūras rīku izmantošanā un pētniecības procesu virzīšanā.

      Pasākuma ietvarā  tika organizēta neliela ekskursija pa CERN datu centru, kur varēja uzdot dažādus jautājumus par CERN funkcionēšanu, piemēram, kā tiek izstrādāti dažādi sensori priekš LHC (jāņem vērā fakts, ka izvietotos sensorus uztvērējā visbiežāk nav viegli nomainīt un, ja sensors nedarbojas, tas varētu traucēt citiem sensoriem), kā arī dažādus politiskos aspektus, piemēram, kā CERN globāli  sadarbojas ar dažādām valstīm un kā mēģina izvairīties no tehnoloģiju monopola, iepērkot tehnoloģijas un iekārtas no vairākiem izstrādātājiem.