Projekta ASTRA aktualitātes

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtā “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) janvārī noslēdzas nozīmīgs fundamentālo pētījumu projekts, kura īstenošanā trīs gadu garumā bija iesaistīti 12 VSRC zinātniskie darbinieki – gan pieredzējuši zinātnieki, gan doktoranti un studenti. Fundamentālo pētījumu projekts Nr. 1.1.1.1/16/A/213 “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” tika īstenots darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvarā. Projekta gaitā 12 VSRC zinātnieki modelēja ķīmiskos procesus starpzvaigžņu vidē, pētīja vielas aizplūšanu no dažu tipu (t.s. asimptotiskā milžu zara) zvaigznēm un, izmantojot nesen modernizētos VSRC rīcībā esošos radioteleskopus, pētīja kosmosā esošo molekulu radiostarojumu. Projekta īstenošanas gaitā zinātnieki noslīpēja un uzlaboja radioteleskopu izmantošanas metodiku un izstrādāja jaunas datorprogrammas modernās skaitļošanas tehnikas izmantošanai. Pie projekta rezultātiem var pieskaitīt 12 zinātniskās publikācijas un 24 ziņojumus dažādās, tajā skaitā augsta prestiža, zinātniskās konferencēs. Atšķirībā no daudziem citiem, tā sauktajiem lietišķajiem pētījumiem, šis pētījums bija ar fundamentālu ievirzi, tas nozīmēja, ka tā mērķis nebija tieši radīt konkrētas tautsaimniecībai nepieciešamas tehnoloģijas vai izstrādnes, bet gan radīt jaunas zināšanas un celt tajā iesaistītā pētnieku kolektīva kapacitāti. Fundamentālie pētījumi paaugstina arī zinātnisko institūciju un valsts prestižu, kas, savukārt, vēlāk dod iespēju piesaistīt naudu jau lietišķajiem pētījumiem. Būtisks fundamentālo pētījumu aspekts ir arī tas, ka tie paši prasa izstrādāt jaunas tehnoloģijas to veikšanai, un pēdējās vēlāk izmantojamas jau tīri praktiskiem mērķiem. Arī šajā gadījumā projekta virsmērķis tika definēts atbilstoši Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas RIS3 prioritātei “Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas”, un tas bija, veicot fundamentālu pētījumu, konsolidēt un nostiprināt VSRC spējas veikt zinātniskus pētījumus, tajā skaitā arī lietišķos, kas jau nestu tiešu ieguvumu tautsaimniecībai. Pie projekta tīri praktiskiem ieguvumiem pieskaitāmas trīs jaunas datorprogrammas, kā arī projekta gaitā rūpīgi veiktā VSRC rīcībā esošo radio teleskopu darbības uzlabošana un izpēte, kas vēlāk nākotnē jau citu projektu ietvaros dos iespēju tos vairāk iesaistīt darbībās ar praktisku pielietojumu. Kā vienu no pirmajām bezdelīgām šajā virzienā var minēt šī gada 9. janvārī Ventspils Augstskolas parakstīto sadarbības līgumu ar Swedish Space Corporation (SSC), kas ir institūcija ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi pilnā kosmosa tehnoloģiju pakalpojumu spektrā, no iespēju izpētes projektiem, līdz tiešiem pakalpojumiem kosmosa industrijā. Projekta gaitā tika stiprināta arī sadarbība ar radniecīgām zinātniskām institūcijām ārzemēs, piemēram, Toruņas radioastronomijas observatoriju Polijā – kopā ar tās speciālistiem tika sagatavots un iesniegts pieteikums triju projekta ietvaros pētīto astronomisko objektu sīkākai izpētei, izmantojot Eiropas sevišķi lielas bāzes interferometrijas tīklu, kas ļauj iegūt pētāmo starojuma avotu ļoti augstas izšķirtspējas (5 tūkstošdaļas loka sekundes, zem šāda leņķa Daugavpilī būtu redzama futbola bumba, ja uz to skatītos no Ventspils) radioattēlus. Novērošanas sesija notika pagājuša gada 31. oktobrī. Kā vienu no nozīmīgākajiem tiešajiem projekta sasniegumiem var minēt divu jaunu kosmiskā starojuma, tā sauktā, ierosinātā hidroksila māzera, avotu atklāšanu, kas atrodas apgabalos, kuros notiek jaunu zvaigžņu veidošanās un ko var uzskatīt par pirmajiem ar Latvijā esošajiem radio teleskopiem atklātajiem kosmiskajiem objektiem. Izmantojot jaunatklāto starojumu avotu, arī radās iespēja aptuveni noteikt magnētiskā lauka intensitāti šajos zvaigžņu veidošanās apgabalos, kas savukārt dos iespēju izpētīt jauno zvaigžņu veidošanās procesus. Projekta īstenošanas noslēgums gan vēl nenozīmē projekta un jo sevišķi tā ietekmes uz procesiem VSRC un Latvijas zinātnē nobeigumu. Paredzēts, ka sekos piecus gadus ilgs projekta tā sauktais pēcuzraudzības periods, kura laikā tiks pārraudzīti projekta īstenošanas gaitā radušies rezultāti un ieguvumi, ko būs devuši tie darbi, kuru sākums meklējams projekta īstenošanas laikā. Piemēram, paredzams, ka vairākos augsta prestiža starptautiskos žurnālos tiks publicēti zinātniskie rezultāti, kuru radīšana iesākta projekta īstenošanas laikā, piemēram, iepriekš minēto radiointerferometrijas datu apstrādes rezultātā iegūtie. Uz projekta laikā sasniegtajiem rezultātiem būs balstīta arī vismaz viena promocijas darba aizstāvēšana, tādejādi tiks papildināta Latvijas augsti kvalificēto zinātnieku saime. Tiks sagatavoti un iesniegti jauni pētījumu projektu pieteikumi. Turpināsies arī projekta īstenošanas laikā iesāktie kosmisko molekulu radiostarojuma novērojumi. Turpmākai informācijai: Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” e-pasts: infovirac@venta

2019. gada 31. oktobrī visi aktīvie Eiropas Ļoti garas bāzes interferometrijas tīkla (EVN) radioteleskopi pirmo reizi ilgstoši, 10 stundas, strādāja Latvijas radioastronomu labā. Šajā laikā 11 pasaules radioteleskopi, ieskaitot Efelsbergas 100 m un arī Irbenes 32 m antenu, dažādās pasaules valstīs (Lielbritānijā, Nīderlandē, Itālijā, Polijā, Ķīnas Tautas Republikā, Zviedrijā, Dienvidāfrikas Republikā, Spānijā) vienlaicīgi kosmisko objektu, kurus pastiprināti pēta Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs astronomu grupa – Artis Aberfelds, Ivars Šmelds un Kārlis Bērziņš, novērojumus. Šajā novērojumu programmā VeA VSRC kā galvenais partneris, sadarbojas ar Polijas astronomiem no Toruņas observatorijas – Marianu Simčaku (Marian Szymczak), Annu Bartkeviču (Anna Bartkiewicz), Marcinu Gavronski (Marcin Gawronski), Pāvelu Volaku (Pawel Wolak) un Mateušu Olechu (Mateusz Olech). Interferometrisko novērojumu metode ļauj apvienot radioteleskopus vienotā tīklā, virtuāli radot ļoti lielu teleskopu, kura izmēri šajā gadījumā salīdzināmi ar visas Zemes izmēriem (Zemes rādiuss ir 6371 km). Garākās bāzes līnija t.i. attālums starp diviem sistēmā ietilpstošajiem teleskopiem, kas arī nosaka virtuālā teleskopa izmēru un sistēmas izšķirtspēju, šajā eksperimentā ir plānota 10157 km. Tieši tāda pati metode tika izmantota šogad publiski plaši izskanējušajā informācijā par Starptautiskās Notikumu horizonta teleskopa astronomu komandas pirmo melnā cauruma interferometrijas rezultātā sintezēto attēlu galaktikas M87 centrā. Latvijas astronomi pēta masīvus jaunu zvaigžņu veidošanās apgabalus, kuros norit aktīvi evolucionārie procesi un ir novērojama kosmiskā māzera parādība, kas rodas tikai īpašos vides fizikālajos apstākļos. Kosmiskais māzers ir intensīvs pastiprināts dabisks starojums mikroviļņu radio diapazonā, līdzīgi kā lāzera starojums optiskajā diapazonā. Kā īpaši interesanti interferometriskajiem novērojumiem tika izvēlēti 3 Galaktikas zvaigžņu veidošanās apgabali (G78.122+3.633, G90.92+1.49 un G94.602−1.796) apmēram 5000 gaismas gadu attālumā no Zemes avoti, kuru uzvedībai iepriekš sistemātiski divu gadu periodā pētnieki sekoja līdzi, izmantojot Irbenes radioteleskopus RT-32 un RT-16. Ilgstošais iepriekšējais novērojumu darbs ļāva Latvijas astronomiem pierādīt izraudzīto objektu unikalitāti, un starptautiska konkursa kārtībā izcīnīt iespēju novērojumiem lietot EVN tīklu. Pēc novērojumu veikšanas pētniekiem priekšā būs vēl liels iegūto datu analīzes darbs. Labāk izprotot zvaigžņu tuvumā notiekošos procesus, kas māzeru starojumam liek mainīties, reizēm arī pavisam pazust vai parādīties no jauna Latvijas astronomi cer iegūt atbildes uz vairākiem jautājumiem, piemēram, vai un kā šī parādība ir saistīta ar vides rotāciju ap zvaigzni un uzliesmojumiem uz konkrētajām zvaigznēm, kas gala rezultātā ierosina metanola molekulas, izraisot spēcīgu starojumu. Plānots, ka 10 stundu eksperimentā kopējais uzkrātais datu apjoms sasniegs 22 terabaitus. Datu analīze un interpretācija pēc tam prasīs vismaz vairākus mēnešus laika.

Laikā no 2019. gada 12. līdz 17 augustam Odesā (Ukraina) notika starptautiska konference “6th Gamow International Conference in Odessa: “New Trends in Cosmology, Astrophysics and Radioastronomy after Gamow”. Tajā piedalījās arī projekta Nr. 1.1.1.1/16/A/213 “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” (ASTRA) zinātniskais vadītājs Ivars Šmelds, pētnieks Vladislavs Bezrukovs un zinātniskais asistents Artis Aberfelds, prezentējot ziņojumus par projekta darbības “Molekulāro raddiolīniju novērojumi” ietvarā sasniegtajiem rezultātiem. Gamova starptautiskā konference ir pasākums ko regulāri reizi 6 gados augustā rīko Odesas I. I. Mečņikova Nacionālā Universitāte (Teorētiskās fizikas un Astronomijas nodaļa) sākot ar 1994. gadu un tā ir veltīta ievērojamā astrofiziķa un kosmologa G. Gamova piemiņai. Bez tam katru gadu augustā Odesā notiek arī šim zinātniekam veltīta vasaras skola – būtībā šīs lielās konferences samazināta versija, kurā galvenokārt piedalās jaunākās paaudzes kosmosa pētnieki – studenti, doktoranti, pavisam nesen zinātnisko grādu ieguvušie jaunie zinātņu doktori. Ar katru reizi Gamova konference kļūst arvien respektablāka un plašāk apmeklēta ne tikai Ukrainas un Austrumeiropas mērogā. Šogad konferencē piedalījās 125 dalībnieki, no kuriem daļa bija arī no tādām valstīm kā Izraēla, Polija, Vācija – pavisam kopā no 13 valstīm. Katru dienu daļa konferences darba notika plenārsēdēs, daļa sekcijās – Kosmoloģija, Astrofizika ar apakšsekciju Astroinformātika, Radioastronomija, Saules sistēma un kosmiskā vide, Saule, Saules aktivitāte, Saules-Zemes sakari un astrobioloģija. Projekta ASTRA zinātnieki galvenokārt piedalījās sekcijas “Radioastronomija” darbā, kur arī mutiski prezentēja savus ziņojumus: Janis Steinbergs, Vladislavs Bezrukovs, Ivar Shmeld, Karina Skirmante, Artis Aberfelds, Mārcis Bleiders, Artūrs Orbidāns, Marcin Gawroński, Roman Feiler “Galactic Maser Observations in VLBI Mode in Ventspils” Artis Aberfelds, Ivar Shmeld “Two Year Results of Methanol Maser Monitoring Program by Irbene Radiotelescopes” Ivar Shmeld “Molecules in space as seen from Ventspils” Papildus darbam radioastronomijas sekcijā komandējuma dalībnieki apmeklēja plenārsēdes un citas konferences sekcijas, kas deva iespēju uzzināt par jaunākajiem sasniegumiem astrofizikā, tai skaitā par aktualitātēm spektrālo līniju pētījumos, un par signālu apstrādes un kalibrācijas metodēm, kas noderēs turamākajos projekta īstenošanas posmos, kā arī nākotnē, attīstot un uzlabojot Irbenes radioteleskopu signālu reģistrācijas apakšsistēmas. Konferences gaitā notika arī sarunas ar radioastronomijas jomas zinātniekiem. Neformālajās sarunās gūtās atziņas būs noderīgas, lai risinātu ar kosmisko māzeru novērojumu metodiku saistītas problēmas Irbenes observatorijā. Sevišķi jāatzīmē tikšanās ar Ukrainas nacionālās ZA (UNAS) zinātniskās padomes locekli Valēriju Šulgu un UNAS Harkovas Radio astronomijas institūta Dekametru radio astronomijas nodaļas vadītāju Oļegu Uļjanovu, kuru gaitā tika apspriestas iespējas paplašināt sadarbību starp Ventspils Augstskolas un Ukrainas zinātniekiem.

From 12 August to 17 August, 2019 in Odessa (Ukraine) an international conference "6th Gamow International Conference in Odessa: "New Trends in Cosmology, Astrophysics and Radioastronomy after Gamow" took place. The project No.1.1.1.1/16/A/213 "Studies of Physical-Chemical Processes of the Interstellar Environment" (ASTRA) scientific supervisor Ivars Šmelds, researcher Vladislavs Bezrukovs and scientific assistant Artis Aberfelds participated in the conference presenting the reports on the results achieved within the framework of the project "Observations of Molecular Radio Lines"'. Gamow International Conference is an event held every 6 years, since 1994 by the Odessa I.I.Mechnikov National University (Theoretical Physics and Astronomy Department) and it is dedicated to the memory of the prominent astrophysicist and cosmologist G. Gamow. In addition, a summer school dedicated to this scientist takes place in Odessa every August - essentially a scaled-down version of this big conference which is mainly attended by the younger generation of space researchers - students, doctoral students and recent doctoral study graduates. With each passing time the Gamow Conference is becoming more and more respectable and widely attended, not only by participants from Ukraine and Eastern Europe. This year the conference was attended by 125 participants, some of whom also came from countries such as Israel, Poland, Germany - a total of 13 countries. Every day part of the conference took place in plenary sessions, part in sections - Cosmology, Astrophysics with subsection Astroinformatics, Radioastronomy, Solar System and Space Environment, Sun, Solar Activity, Solar-terrestrial Relations and Astrobiology. The scientists of the ASTRA project mainly participated in the work of the section "Radioastronomy" where they also orally presented their reports: Janis Steinbergs, Vladislavs Bezrukovs, Ivar Shmeld, Karina Skirmante, Artis Aberfelds, Mārcis Bleiders, Artūrs Orbidāns, Marcin Gawroński, Roman Feiler “Galactic Maser Observations in VLBI Mode in Ventspils” Artis Aberfelds, Ivar Shmeld “Two Year Results of Methanol Maser Monitoring Program by Irbene Radiotelescopes” Ivar Shmeld “Molecules in space as seen from Ventspils”. In addition to working in the radio astronomy section the conference participants attended plenary sessions and other conference sections which provided with an opportunity to learn about the latest developments in astrophysics, including spectral line research and signal processing and calibration techniques which will be useful in the next stages of the project, as well as in future for improving the Irbene radio telescope signal recording subsystems. Talks with radio astronomy scientists also took place during the conference. The findings of the informal talks will be useful in solving problems related to the methodology of space maser observations at the Irbene Observatory. Of particular note is the meeting with Valerii Shulga, a member of the Scientific Council of the National Academy of Sciences of Ukraine (NAS) and Oleg Ulyanov head of the Decameter Radio Astronomy Department at the NAS Kharkiv Institute of Radio Astronomy during which opportunities to expand cooperation between Ventspils University of Applied Sciences and Ukrainian scientists were discussed.

Ventspils Augstskolas projekta Nr. 1.1.1.1/16/A/213 “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” (ASTRA) ietvarā trīs Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki – projekta ASTRA zinātniskais vadītājs Ivars Šmelds, zinātniskie asistenti Artis Aberfelds un Kārlis Bērziņš, laikā no š.g. 14. maija līdz 16. maijam pieredzes apmaiņas vizītē viesojas Nikolaja Kopernika Universitātes Toruņas Astronomijas centrā (Nicolaus Copernicus University Centre for Astronomy, https://www.ca.umk.pl/en/centre/). Vizītes laikā bija paredzēts apspriest abos zinātniskajos centros veicamo radio astronomisko novērojumu un to datu apstrādes metodiku, kā arī pārrunāt dalību iespējamās kopīgo novērojumu programmās un citas sadarbības iespējas. Projekta īstenošanas laikā šī bija jau otrā vizīte, kuras laikā tika analizēts jau iedibinātās sadarbības ietvarā paveiktais un ieskicēts turpmāk veicamo kopīgo darbu plāns. Vizīte sākās 14. maijā ar neformālu semināru, kura laikā Toruņas astronomijas centra Radio Astronomijas departamenta (turpmāk Departamenta) līdzstrādnieki un komandējuma dalībnieki apmainījās ar ziņojumiem par situāciju abos institūtos. Par jaunumiem Departamenta infrastruktūras uzlabošanā ziņoja. Mg. Jevgēnijs Pazderskis (Eugeniusz Pazderski). Tiek veidoti jauni radio uztvērēji 12 GHz un 22 – 46 GHz diapazoniem. 12 GHz diapazons var izrādīties svarīgs sadarbībai ar Eiropas kosmosa aģentūru, savukārt iespēja strādāt augstākās frekvencēs (20 – 45 GHz) būs pilnīgi jauna. Neskatoties uz plašākajām iespējām, pateicoties modernizācijai, ieviešot platjoslas uztvērējus, atsevišķu uztvērēju kopējais skaits varētu pat samazināties. Sadarbībā ar Poznaņas Superskaitļošanas centru izstrādāta un ieviesta sistēma pareizā laika signālu saņemšanai un tāpēc vairs nav nepieciešami ūdeņraža māzeru laika standarti pašā observatorijā. Atjaunota signāla pārraides sistēma (jauni kabeļi) no teleskopa līdz kontroles telpai, un tas ļāvis samazināt traucējumu līmeni datu reģistrācijas laikā. Tika atzīmēts, ka Departamentā ieviestā pareizā laika kontroles sistēma ar laiku varētu tikt ieviesta arī Irbenē. Komandējuma dalībnieki iepazīstināja Departamenta līdzstrādniekus ar VSRC paveikto novērojumu infrastruktūras uzlabošanā laikā, kas pagājis kopš iepriekšējās vizītes, tajā skaitā ar VSRC izveidoto datu reģistrācijas iekārtu, kas balstās uz SDR (Software Digital Radio) un jaunajiem L-joslas (1.6 GHz) uztvērējiem. Tika arī atzīmēts, ka pašreiz izmantotie signāla reģistratori DBBC lieto tikai divu bitu signālu kodēšanu, un ir iespējas ieviest līdz pat 12 bitu reģistrāciju, veidojot attiecīgu programmatūru. Apsprieda arī jautājumus, kas saistīti ar iespējamajiem jaunizveidojamo LOFAR staciju pielietojumiem. Turpinājumā tika apspriests nupat kopīgi veiktais VLBI eksperiments. Iegūta t.s. kroskorelācija, kas liecina par to, ka eksperiments ir bijis sekmīgs un tā laikā abas stacijas ir darbojušās sinhroni. Secināts, ka šādi novērojumi varētu būt noderīgi starojuma avotu koordinātu precizēšanai. Kārlis Bērziņš iepazīstināja ar dažām idejām, novērojot nedaudz (1 –2) bāzes līnijās vienu no kosmiskā starojuma avotiem ar kataloga nosaukumu W3(OH), kas dotu iespēju pētīt šī avota starojuma polarizācijas īpašības. Semināra gaitā tika uzsvērts, ka, tā kā sadarbība starp abiem institūtiem visu laiku paplašinās un padziļinās, būtu nepieciešams pēc iespējas ātrāk noslēgt starp tām sadarbības līgumu. Vizītes turpinājumā seminārā skartās tēmas tika apspriestas padziļināti un sākās darbs pie dažu tikko apspriesto ideju realizācijas. Tika analizēti VSRC veikto novērojumu rezultāti un kaut arī tika norādīts uz dažām iespējām un neprecizitātēm iegūto datu apstrādē, tika atzīts, ka kopumā dati ir augstas kvalitātes un pilnīgi izmantojami secinājumiem par jaunu zvaigžņu veidošanās apgabalu īpašībām un uzbūvi. Tas arī bija pamats turpmāko sadarbības plānu veidošanai un turpmākai īstenošanai. Tika apspriesta programma kopīgai daudzu kosmiskā metanola māzera avotu (ap 400) regulārai novērošanai, lai notvertu un pētītu to iespējamos uzliesmojumus. Pašreiz, kad top šis raksts, jau notiek gatavošanās šīs programmas realizācijai. Būtiskākais vizītes ieguvums laikam tomēr bija saimnieku ieteikums izvēlēties dažus interesantākos Irbenē novērotos starojuma avotus un pētīt tos padziļināti, piesakot novērojumu programmu Eiropas Sevišķi lielas bāzes interferometrijas tīklā EVN. Ņemot vērā, ka programmas pieteikuma iesniegšanas termiņš bija 1. jūnijs, to arī tūlīt sāka veidot un šajā darbā pagāja liela daļa plānotā vizītes laika. Pēc vizītes beigām šis darbs turpinājās tiešsaistes režīmā un vainagojās ar pieteikuma iesniegšanu. Ja tas tiks pieņemts, šie novērojumi dos būtisku ieguldījumu jaunu zvaigžņu veidošanās apgabalu izpētē un arī projekta ASTRA mērķu sasniegšanā. 17. maijā komandējuma dalībnieki devās mājās.

Ventspils Augstskolas īstenotā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/16/A/213 “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” (ASTRA) vadošais viespētnieks Antons Vasjuņins piedalīsies starptautiskā konferencē “From Stars to Planets II – Connecting our understanding of star and planet formation”, kas notiks Gēteborgā, Zviedrijā, laikā no 2019. gada 17. līdz 20. jūnijam. Šī konference ir daļa no konferenču sērijas “From the stars”, regulāri tiek rīkotas kopš 2007. gada. Projekta ASTRA 3.1 darbības “Starpzvaigžņu ledus ķīmisko procesu efektivitātes pētījumi” ietvarā konferencē tiks prezentēts stenda ziņojums “Modeling the complex organic molecules formation in IRAS16293-2422” par pētījumiem komplekso organisko savienojumu sintēzē kosmiskajos zvaigžņu veidošanās rajonos, kā arī putekļu virsmas ķīmisko procesu lomu šajā sintēzē. Piedalīšanās konferencē un informācijas apmaiņa ir nozīmīga projekta darbību īstenošanai. Vairāk par konferenci skatīt šeit. Konferences rakstu krājums, kurā redzams arī A. Vasjuņina ziņojuma kopsavilkums, pieejams šeit.

Laikā no š.g. 10. līdz 14. jūnijam Čžeczjanas universitātes (Zhejiang University) telpās Hančžovā, Čžeczjanas provincē, Ķīnā notiks starptautiska konference “The 18th Electromagnetic and Light Scattering Conference” (ELS-XVIII). Tajā piedalīsies arī Ventspils Augstskolas (VeA) Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (VSRC) un ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/16/A/213 “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” (ASTRA) vadošais pētnieks Dr.phys. Juris Freimanis, kura piedalīšanās konferencē notiek ar minētā ERAF projekta atbalstu. Šī būs jau 18. konference analoga nosaukuma konferenču virknē, kuras kopš 1996. gada notiek dažādās pilsētās un dažādos kontinentos. Konferenču virknes galvenais iedvesmotājs ir izcilais teorētiķis Dr. Mihailo Miščenko, kurš par zinātnieku kļuva dzimtajā Ukrainā, bet kopš 1992. gada strādā ASV, Ņujorkā, NASA Godārda kosmisko pētījumu institūtā (Goddard Institute for Space Studies). J. Freimanis savulaik ir piedalījies šīs virknes 11. konferencē Anglijā, Hetfīldā (Hatfield), 2008. gadā, kā arī 14. konferencē Lillē, Francijā, 2013. gadā. Kā ierasts, arī gaidāmā 18. konference būs ļoti plaša. Zinātniskajā programmā iekļauts 101 mutisks ziņojums (no tiem 10 ielūgti pārskati un ziņojumi) un 37 stenda referāti. Ļoti plaši pārstāvēta Austrumāzijas (Ķīnas, Korejas un Japānas) zinātne, bet būs arī diezgan daudz dalībnieku no Rietumeiropas un Krievijas, un vairāki dalībnieki no ASV. Spriežot pēc dalībnieku uzvārdiem, no Austrumeiropas valstīm būs labākajā gadījumā tikai daži cilvēki, un no Baltijas valstīm J. Freimanis būs vienīgais dalībnieks. Konferencē J. Freimanis nolasīs mutisku ziņojumu: J.Freimanis, R.Peženkovs. Monte Carlo code and modelling of polarized radiative transfer in the envelopes of post-AGB objects, kas ir sagatavots projekta “ASTRA” ietvarā. Ziņojumā tiks pastāstīts par izveidoto programmatūru, kas ļauj skaitliski modelēt starojuma daudzkārtējo izkliedi neregulāras formas un morfoloģijas apzvaigžņu gāzu-putekļu apvalkā. Citi autori konferencē nolasīs daudzus interesantus ziņojumus, kas, tāpat kā neformālās tikšanās un sarunas ar kolēģiem, var dot būtiskas konkrētas ierosmes turpmākiem pētījumiem gan projektā Nr. 1.1.1.1/16/A/213 “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” (ASTRA), gan nākamajos zinātnisko pētījumu projektos. Vairāk par konferenci: http://www.els-xviii-2019.org/

Ventspils Augstskolas projekta Nr. 1.1.1.1/16/A/213 “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” (ASTRA) ietvarā trīs Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki – projekta ASTRA zinātniskais vadītājs Ivars Šmelds, zinātniskie asistenti Artis Aberfelds un Kārlis Bērziņš, laikā no š.g. 14. maija līdz 16. maijam pieredzes apmaiņas vizītē viesosies Nikolaja Kopernika Universitātes Toruņas Astronomijas centrā (Nicolaus Copernicus University Centre for Astronomy, https://www.ca.umk.pl/en/centre/ ). Vizītes laikā paredzēts apspriest abos zinātniskajos centros veicamo radio astronomisko novērojumu un to datu apstrādes metodiku, kā arī pārrunātu dalību iespējamās kopīgo novērojumu programmās un citas sadarbības iespējas.

Ventspils Augstskolas īstenotā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/16/A/213 “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” (ASTRA) zinātnieki piedalīsies starptautiskā konferencē “The 17th International scientific conference Information technologies and management 2019” (IT&M 2019), kas notiks Rīgā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā (ISMA) šī gada 25. un 26. aprīlī. Jau 17. reizi ISMA pulcē zinātniekus no daudzām pasaules valstīm uz zinātnisko konferenci “Information Technologies and Management”, kas tradicionāli katru gadu tiek organizēta aprīlī. Konferencē plānoti ziņojumi un zinātniskas diskusijas par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības un izmantošanas dažādiem aspektiem un to ietekmi uz sabiedrību. Citu starpā konferencē tradicionāli tiek aplūkoti arī datorsimulācijas un modelēšanas jautājumi. Projekta ASTRA zinātnieki konferencē piedalīsies ar ziņojumu J. R. Kalnins, R. Narnickis, A. I. Vasyunin “Simulation of interstellar dust mantle and surface chemistry”. Piedalīšanās konferencē un informācijas apmaiņa ir nozīmīga projekta darbību īstenošanai, īpaši svarīgi ir ar simulācijas procesa paātrināšanu saistītie jautājumi. Vairāk par konferenci skatīt šeit.